NATO galvenā mītne Briselē, foto no arhīva

Alianses nelaimes. NATO sabrūk no iekšienes

106
(atjaunots 16:29 17.02.2021)
"Nepārvarams spēks", "augstākā" cīņasspēja un sekmīga pretestība "krievu draudiem" – neskatoties uz NATO vadības skaļajiem izteikumiem, aliansē vērojama virkne nopietnu problēmu.

Problēmas radušās ne tikai jautājumā par valstu atvēlētajiem līdzekļiem, par ko Donalds Tramps jau piedraudējis ar sankcijām, bet arī pašu armiju tehniskā nodrošinājuma aspektā. Sabiedrotajiem jau sen pietrūkst kvalitatīvas un cīņasspējīgas tehnikas. Par Ziemeļatlantijas bloka militāro potenciālu un tā perspektīvām portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

No vienas galējības otrā

Lielas daļas NATO dalībvalstu armiju komandieriem galvassāpes sagādā pārāk sarežģītā un nepilnīgā bruņutehnika, kas nespēj efektīvi darboties reālos kaujas apstākļos. Mūsdienās lielākie bruņotie spēki Eiropā ir Francijas rīcībā. Tās bruņojumā ir aptuveni četri simti tanku AMX-56 Leclerc. Jāpiebilst, ka tā ir viena no tehnoloģiski attīstītākajām mašīnām pasaulē – tanks ir piebāzts ar elektroniku un digitālajām vadības sistēmām.

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka frančus var apskaust, taču mūsdienīgajam "pildījumam" ir arī trūkumi. Borta elementu pārpilnības dēļ Leclerc ekspluatācija ir pārāk sarežģīta, mašīnas ir niķīgas. Piemēram, tās var normāli darboties tikai noteiktā temperatūras diapazonā, citādi borta dators atsakās funkcionēt un regulāri kļūdās.

Tanki Leclerc gandrīz nekad nav piedalījušies reālās kaujās, bet no mācībām bieži vien atgriežas, piesieti trosē. Pie tam tanka ražošanas un apkalpošanas izmaksas ir fantastiskas – līdz 9 miljoni dolāru. Šī un citu iemeslu dēļ ražošana ir pārtraukta, lai arī izstrādes posmā bija plānots izgatavot vismaz 1500 mašīnas.

Vēl viena NATO sauszemes spēku nelaime ir morāli un fiziski novecojusī bruņutehnika. Daudzi alianses locekļi vēl joprojām izmanto PSRS mantojumu, kas turklāt pārsvarā nav saņēmis nekādu nopietnu modernizāciju. Tas vērojams Polijas Bruņotajos spēkos, kuru rīcībā ir tūkstotis tanku.

Izklausās, nopietns spēks. Taču lielākā daļa bruņumašīnu ir no PSRS palikušie vai Polijā pēc licences samontētie T-72. No visa parka cīņai relatīvi gatavas tikai aptuveni 170 mašīnas – trīs bataljoni. Pārējie nav tehniskā kārtībā vai nodoti ilgstošai glabāšanai.

Tiesa, poļi, kuri skaļāk par citiem kliedz par mītiskajiem "krievu draudiem", mēģina situāciju labot: 2019.gada jūlijā viņi noslēdza līgumu par T-72 modernizāciju. Pilnveidojums gan būs relatīvs un ļoti dārgs – tanki saņems jaunus tēmēkļus, novērošanas iekārtas un sakaru līdzekļus. Tam visam plānots iztērēt vairāk nekā 450 miljonus dolāru.

Dažiem citiem alianses locekļiem situācija ir vēl bēdīgāka. Piemēram, rumāņu tankisti vēl joprojām vizinās ar vecajiem padomju T-55 un TR-85 "Bizon" (vietējā "piecdesmit piekto" modifikācija). Daudzām NATO valstīm vispār nav smagās bruņutehnikas. Tāpēc, lai kā gribētos bloka komandieriem organizēt stipru tanku "dūri" Eiropā, diezin vai tuvākajā laikā izdosies to savilkt.

Draudi no gaisa

Neviennozīmīga ir situācija arī gaisā. Par vienu no spēcīgākajām un nokomplektētājām alianses gaisa flotēm tiek uzskatīta Luftwaffe. Taču par Vācijas augstākās militārpersonas vērtē savu GKS stāvokli kā neapmierinošu. Piemēram, Vācijas GKS štāba priekšnieks Ingo Gerharcs 2018. gadā paziņoja, ka daudzas lidmašīnas nespēj pacelties gaisā rezerves daļu un savlaicīgas apkalpes trūkuma dēļ, un lielākā daļa iznīcinātāju neatbilst mūsdienu prasībām.

Atgādināsim, ka Vācijas GKS ir aptuveni simts iznīcinātāju-bumbvedēju Eurofighter Typhoon. Tā ir vairāk vai mazāk mūsdienīga lidmašīna, izstrādāta 80.gados. Taču mazāk nekā puse spēj pacelties gaisā. Vācu Typhoon radiolokācijas un navigācijas iekārtas, sakaru līdzekļi un bruņojums ir novecojuši.

Iznīcinātājiem Tornado (70.gadu produkts) klājas vēl bēdīgāk – no simta spēj lidot vien daži. Vācu mediji atklāti sauc Tornado par "muzeja eksponātiem". Pie tam Luftwaffe kritiski trūkst apmācītu pilotu – lielākā daļa lidotāju nepilda treniņu stundu normatīvus.

Tomēr vācieši meklē aizvietotājus saviem vecajiem iznīcinatājiem. Amerikāņi, kā vienmēr, sarosījušies un mēģināja uzspiest Berlīnei savus F-35. Taču vācieši no piedāvājuma pieklājīgi atteicās, jo plānojot kopā ar frančiem izstrādāt paši savu jaunas paaudzes iznīcinātāju. Vai izdosies? Tas vēl nav zināms.
Pretgaisa aizsardzības sistēmas? Gandrīz visas NATO valstis savas debesis sargā ar veciem zenītraķešu kompleksiem. Pie tam no Rietumeiropas agrākās spēcīgās PGA sistēmas gandrīz nekas vairs nav atlicis. Pēc aukstā kara beigām uin PSRS sabrukuma bruņojums tika samazināts un norakstīts līdzekļu ekonomikas labad.

Var teikt, ka pēdējos gados atbildība par Eiropas debesīm gulstas uz amerikāņu ražojumu pleciem. Ar zenītraķešu kompleksiem Patriot bruņojusies Nīderlande, Grieķija, Spānija un Vācija. Taču, kā parādīja nesenie notikumi Saūda Arābijā, Patriot nemaz nav tik efektīvs, kā astāsta tā ražotājs. Atgādināsim, ka septembrī vairāki naftas un gāzes uzņēmumi Saūda Arābijā pārcieta uzbrukumu no gaisa. Pie tam PGA sistēma, ko pārsvarā veido amerikāņu kompleksi, nespēja pārtvert nevienu bezpilota lidaparātu vai spārnoto raķeti.

Kā klājas jūrās

NATO dalībvalstīm Eiropā ir vērā ņemamas grūtības arī jūrā. Kādreiz visvarenākā flote pēc amerikāņu spēkiem – Lielbritānijas JS ir kļuvuši daudz retāki. 1990. gadā Karalisko JKS sastāvā bija 138 kuģi un 33 zemūdenes. Tagad britiem palikušas desmit zemūdenes un apmēram 60 dažādas klases kuģu.
Vecie kuģi tiek norakstīti, bet jauno būves tempi un kvalitāte varētu būt daudz labāki. 2017. gadā Lielbritānijas JKS sastāvā tika iekļauts lielākais aviācijas bāzes kuģis valsts vēsturē – Queen Elizabeth ar tonnāžu 65 tūkstoši tonnu. Patlaban tas tiek izmēģināts, un pilnvērtīgu darbu sāks 2021.gadā. Kuģis var uzņemt līdz 40 iznīcinātājus. Briti ļoti lepojas ar savu gigantu un dēvē to par "skarbā spēka" instrumentu pret "Krievijas provokācijām".

Taču visā neilgā dienesta laikā bāzes kuģi moka sūces. Jau divas nedēļas pēc iekļaušanas Jūras spēku sastāvā Queen Elizabeth, kas izmaksāja vairāk nekā trīs miljardus mārciņu, devās neplānotā remontā. Tobrīd sūci it kā izlaboja. Taču 2019. gada jūlijā "Elizabete" atkal sāka tecēt – izmēģinājumos ūdens pārplūdināja vienu no tilpnēm, un kuģi atkal nācās nostādināt pie sienas. 

Jūtami kavējas arī Lielbritānijas zemūdens flotes plānotā modernizācija – jaunāko atomzemūdeņu Vanguard ballistisko raķešu starta iekārtās tika konstatēts nopietns metināšanas darbu defekts. Saskaņā ar ieceri šīm zemūdenēm vajadzēja stāties novecojušo Dreadnought vietā. Atgādināsim, ka patlaban karalisko JS rīcībā ir četri Vanguard "stratēģi", trīs Trafalgar klases daudzfunkcionālās zemūdenes un aptuveni tikpat daudz mazliet modernāko Astute.

Пресс-служба Минобороны РФ

Arī vācu admirāļiem gribētos uzdot dažus jautājumus kuģu būvētājiem. Piemēram, Ķīlē tapušās jaunās fregates F125 ir īsts brāķis. Tās bija izstrādātas ar mērķi nomainīt novecojušās projekta F122 Bremen fregates, ūdenī tika svinīgi nolaists kuģis Baden-Württemberg... un drīz vien to nosūtīja uz rūpnīcu pārbūvei. Šāds lēmums tika pieņemts pirmo reizi visā Vācijas Jūras spēku vēsturē.

Vācu mediji vēstīja, ka Baden-Württemberg iznācis pārāk smags un slikti līdzsvarots, tāpēc uz ūdens turējās šķībi. Turklāt kuģa pieņemšanas laikā karavīri konstatēja lielu skaitu kļūdu programmatūrā un radioelektronisko iekārtu disfunkcijas. Problēmas ar galveno kuģi atbīdīja tālāk nākotnē visu pārējo kuģu nodošanas termiņus.

Patlaban NATO galvenais balsts uz zemes, ūdenī un gaisā joprojām ir ASV ar to cīņasspējīgo, karojošo armiju un militāro budžetu – simtiem miljardu dolāru. Taču, spriežot pēc nesenajiem amerikāņu vadības paziņojumiem, Vašingtonai gadu gaitā kļūst aizvien grūtāk nest šo nastu.

106
Tagi:
draudi, drošība, NATO
Pēc temata
"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO
NATO atkal pārmet Krievijai agresiju. Kāda ir Maskavas atbilde
Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?
Militārie zinātnieki: Krievijas aizsardzībai no NATO vajadzīgs preventīvs trieciens
Saūda Arābija

ASV nolēmušas sodīt saūdarābus. Vai tas nesīs labumu Krievijai un Irānai?

16
(atjaunots 09:35 03.03.2021)
Saūda Arābijas un Savienoto Valstu attiecībās iestājies sarežģīts posms, kopš ASV Nacionālais izlūkošanas dienests nācis klajā ar ziņojumu par žurnālista Džamala Hašogi slepkavību 2018. gadā.

Baltais nams izsludināja jaunu stratēģiju: amerikāņi pieprasa izbeigt karu Jemenā un cilvēktiesību ievērošanu. Cik tālu aizies Vašingtona un kā varētu atbildēt Rijāda? Par to – Sofjas Meļņičukas un Galijas Ibragimovas materiāls RIA Novosti portālā.

Nesankcionēts princis

Kā jau bija gaidāms, kārtējie izteikumi vien papildināja piektdien klajā nākušos Amerikas varasiestāžu nodomus. Valsts departamenta vadītājs Entonijs Blinkens ziņoja par vīzu ierobežojumiem - tā saucamo Hašogi aizliegumu - 76 saūdarābiem, kuri, pēc amerikāņu domām, "piedalījušies disidentu iebiedēšanā ārzemēs, tostarp Hašogi slepkavībā". Personālās sankcijas skars arī valsts izlūkdienesta vadītāju Ahmadu al Asiri.

Izlūkdienesta ziņojumā teikts, ka "The Washington Post" žurnālista un Saūda Arābijas varas kritiķa slepkavībā iejaukts kroņprincis Muhameds bin Salmans: pēc viņa rīkojuma žurnālists nolaupīts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, pēc tam Hašogi līķis tika sadalīts gabalos, un neviens vairs neredzēja mirstīgās atliekas. Karalistes Ārlietu ministrijā kategoriski noliedza apsūdzības.

Tomēr individuālās sankcijas pret kroņprinci netika ieviestas, lai gan jaunais prezidents Džo Baidens priekšvēlēšanu debatēs laikā solīja padarīt Rijādu par atstumto. Tas radīja zināmus jautājumus.

"Manuprāt, ir jāsaprot, ka prioritārākas ir attiecības ar visu valsti, nekā ar vienu cilvēku," šajā kontekstā skaidroja Blinkens. Pēc viņa vārdiem, administrācija pārskata attiecības ar Saūda Arābiju, tomēr tās ir svarīgas, un ASV tajās ir īpaši ieinteresētas. "Mēs esam uzticīgi karalistes aizstāvībai," piebilda Blinkens.

Valsts sekretārs uzsvēra: Baltajam namam ir principiāli, lai Rijāda norobežotu amerikāņu palīdzību no situācijas Jemenā, kur saūdarābi atbalsta prezidenta Abu Rabu Mansura Hadi valdību cīņā pret husītiem. Citiem vārdiem, Vašingtona grib pārliecināties, ka amerikāņu ieroči netiek izmantoti karadarbībā trešajās valstīs.

Ofensīva aizsardzība

Divu valstu attiecību pamatā ir amerikāņu piekļuve naftai apmaiņā pret apņemšanos nodrošināt karalistes aizsardzību. Saūda Arābija ir lielākais amerikāņu ieroču pircējs.

Partnerība nodrošina abu pušu stratēģiskās intereses. Taču vērtību jautājumos – demokrātija un cilvēktiesību aizsardzība – valstis nav vienisprātis.

Baraka Obamas prezidentūras pēdējos gados valstis saskārās ar "viedokļu atšķirību", kā to aprakstīja karaļa Salmana padomnieks. Domstarpības izraisīja ASV pieeja Irānai, kas ir galvenais Saūda Arābijas sāncensis reģionā. Turklāt, lai gan valstu izlūkdienesti veiksmīgi sadarbojās drošības jomā, Savienotās Valstis neatbalstīja Saūda Arābijas metodes cīņā ar monarhijas kritizētājiem. Piedevām parādījās Jemenas problēma. Balto namu satrauca kara upuru skaits, kur droši vien bija iesaistīti arī amerikāņu ieroči.

Līdz ar Donalda Trampa ierašanos Baltajā namā attiecības kļuva siltākas. Pirms stāšanās amatā viņš gan neizrādīja īpašas simpātijas pret Tuvo Austrumu partneri – mēdz teikt, ka "īsti nav karalistes fans" un ASV "nav jāpalīdz Saūda teroristiem". Lai nu kā, ar pirmo oficiālo vizīti Tramps tomēr ieradās Rijādā, bet viņa prezidentūras noslēgumā Valsts departaments atzina husītus par teroristisku organizāciju. Tuvas attiecības ar kroņprinci bijušais prezidents galvenokārt uzturēja ar znota un padomnieka Džareda Kušnera starpniecību. Ziņojums par Hašogi slepkavību bija gatavs jau iepriekšējas administrācijas laikā, tas tikai netika publicēts.

"Tramps izdarīja likmi uz investīcijām sabiedrotajos, lai samazinātu Vašingtonas saistības. Partneriem, tostarp Saūda Arābijai, bija jāiepērk vēl vairāk ieroču un jāuzņemas atbildība par reģionos notiekošo," skaidro eksperts Tuvo Austrumu jautājumos, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta zinātniskais līdzstrādnieks Maksims Sučkovs. Savienotās Valstis savukārt nodrošināja militāru un politisku aizsardzību, kā arī deva zaļo gaismu sabiedrotājiem svarīgajām iniciatīvām.

"Lai ko tagad teiktu Trampa pretinieki, šādu attiecību formulu atbalstīja abas partijas. Kad nogalināja Hašogi, demokrāti asi kritizēja republikāņus. Apsūdzēja cilvēktiesību pārkāpumos Saūda Arābijā, saūdarābu un viņu sabiedroto nežēlīgo operāciju ignoranci Jemenā, ko paši demokrāti atbalstīja Obamas laikā, un pārmeta republikāņiem "labo ķīmiju", kas izveidojusies starp prezidenta znotu Kušneru un kroņprinci," uzskaita Sučkovs. Pēc demokrātu domām, viņš piebilst, rezultātā Muhamedam bin Salmanam radās iespaids, ka viņam viss ir atļauts, un pārliecība par to, ka jebkuru jautājumu ar Vašingtonu var atrisināt ar naudu.

Kursa maiņa pēc jaunās administrācijas iecelšanas bija gaidāma, un pirmie soļi jau sperti. Baidens paziņoja, ka tiks izbeigts atbalsts uzbrukuma operācijām Jemenā, tostarp uz ieroču eksporta rēķina. Ziņoja, ka tas attiecināts uz 3 tūkstošiem precīzo bumbu GBU-39 par 290 miljoniem dolāru, kā arī 7 tūkstošiem bumbu Paveway IV par 478 miljoniem dolāru. Vašingtona paziņoja, ka grasās risināt Jemenas konfliktu diplomātiskā ceļā. Turklāt februārī husītus izsvītroja no teroristu grupējumu saraksta.

Jauns pagrieziens

Tomēr nevar runāt par pilnīgu abu valstu attiecību pārskatīšanu, uzskata eksperti. "Sarās, sados pa mici bet sadarbība pārvērtēta netiks," uzskata Tuvo Austrumu speciālists Aleksejs Hļebņikovs. Pēc viņa vārdiem, runa ir par "pārkalibrēšanu", proti, stratēģiskajā plānā nekas nemainīsies.

Viņam piekrīt Krievijas Starptautisko lietu padomes Tuvo Austrumu projektu menedžeris Ruslans Mamedovs. Korekcija jau sen prasījās, viņš atzīmē. Kopš Obamas laikiem amerikāņi pieauguši savas enerģētikas ziņā, ieņēma pirmo vietu pasaulē naftas ieguves ziņā, un Saūda Arābija viņiem vairs nav tik nepieciešama, - eksperts norāda. - Jaunajā administrācijā dažiem cilvēkiem ir cita valsts ārpolitikas vīzija. Runa ir par tās pārbalansēšanu: balstīties uz dažām reģionālajām lielvalstīm un mazliet atraisīt rokas.

Mamedovs uzsver, ka iekšreģionālajā dinamikā daudz kas ir atkarīgs no Irānas kodoldarījuma. Rijāda ir viens no galvenajiem ASV partneriem attiecībās ar Teherānu. Stingra attieksme pret Saūda Arābiju var automātiski nākt par labu Irānai. Par to Savienotās Valstis neizšķirsies, lai sodītu ar Hašogi slepkavību saistītos cilvēkus.

2015. gadā noslēgtais Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, Persijas līča monarhijām kļuva par savdabīgu "pēdējo pilienu", skaidro Aleksejs Hļebņikovs. Pēdējo desmit gadu laikā reģionā notika vairāki notikumi. Sacelšanās Tunisijā un Ēģiptē, kuru rezultātā prezidenti bez ASV atbalsta zaudēja savus amatus, tad apvērsums Ēģiptē, pēc kura amerikāņi apturēja militāro palīdzību Kairai. Un visbeidzot – darījums ar Irānu. Tas viss, pēc politologa vārdiem, "pamudināja karalistes, tostarp Saūda Arābiju, sākt diplomātisko portfolio diversifikāciju un kontaktu nostiprināšanai ar citām lielvalstīm, piemēram, Krieviju un Ķīnu".

Maskava tāpat pārdod Rijādai bruņojumu: 2019. gadā tika nogādātas pirmās partijas saskaņā ar 2017. gadā parakstītajiem līgumiem. Pēc tam karaliste noslēdza ar Krieviju memorandu par smago ugunsmetēju sistēmu TOS 1A, prettanku kompleksu "Kornet EM", granātmetēju AGS-30 un Kalašņikova automātu AK-103 iepirkšanu un ražošanas lokalizāciju. 2021. gada sākumā tika ziņots, ka saūdarābi varētu iegādāties arī Krievijas zenītraķešu kompleksus S-400 un iznīcinātājus Su-35.

Svarīgi ir arī tas, ka valstis koordinē politiku naftas tirgū, atgādina Mamedovs. "Rijādas attiecībās ar Maskavu ir svarīgi ņemt vērā arī OPEC+ darījuma ietekmi. Tas ļāva abām pusēm labi nopelnīt. Tā ir ļoti pragmatiska visiem izdevīga situācija: tu – man, es – tev." Tomēr viņš norāda, ka Vladimira Putina vizītes Saūda Arābijā vai karaļa Salmana ciemošanās Krievijā bieži tika uzskatītas par instrumentu spēlē ar Vašingtonu.

Monarhijai ir iespēja sagādāt amerikāņiem problēmas reģionā, uzskata Mamedovs. Tomēr galu galā visi saprot, ka ASV Rijādai ir ārkārtīgi svarīgas, un tādi manevri nav nekas vairāk, kā vien uzmanības piesaistīšana. Saūda Arābijā uzskata, ka attiecības ar ASV nav atkarīgas no tā, kurš šobrīd vada Balto namu, pēc saūdarābu domām, abu valstu kontakti ir fundamentāli, tie veidojās gadu desmitiem un izturēs jebkādas perturbācijas," norāda eksperts.

Partnerības desmitgades ietekmēja daudzas jomas: gandrīz visa Saūda Arābijas elite mācās ASV, Saūda Arābijas riāls ir saistīts ar dolāru, ar bruņojumu un militārpersonu apmācību nodarbojas, galvenokārt, amerikāņi. Lai to mainītu, ir vajadzīgi gadi. Tāpēc ārpolitisko kontaktu diversifikācija ir drīzāk taktisks gājiens, kas atbilst jaunās daudzpolārās pasaules prasībām.

16
Tagi:
Krievija, Irāna, ASV
Pēc temata
Iespēja aizsargāt suverenitāti: kas plāno iegādāties Krievijas PGA sistēmu S-500
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Sputnik V

Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā

43
(atjaunots 10:54 02.03.2021)
Kamēr Krievijas vakcīnas nav apstiprinātas ES, tās pilsoņi, visticamāk, nesaņems robežas šķērsošanai nepieciešamo sertifikātu.

Uzstājoties ar runu par ES diplomātisko resoru selektorsanāksmes rezultātiem, kanclere Angela Merkele informēja, ka sanākušie piekrituši tam, ka jāievieš vakcinēšanas sertifikāts, bez kura netiks atļauta iebraukšana ES, raksta Maksims Sokolovs vietnē RIA Novosti. Vienošanās pagaidām ir principiāla, detalizētu projektu iesniegs pēc trim mēnešiem.

Kā zināms, velns slēpjas detaļās. Tas attiecas arī uz vakcinēšanas pasi.

Pirmkārt nav skaidrs, ko iesākt cilvēkiem, kuriem ir pretindikācijas vakcinēšanai. Vairāk vai mazāk varētu saprast īslaicīgas kontrindikācijas gadījumu - piemēram, ja cilvēks nesen pārslimojis koronavīrusa infekciju. Tāpat kā ar citām infekcijas slimībām, arī šajā gadījumā jāpagaida kāds laiks un pēc tam droši var vakcinēties. Taču ir arī hroniskas slimības: ko darīt ar tām? Izskatās, jāierobežo tādu slimnieku pārvietošanas tiesības. Pie tam hroniskas kaites ir smagas, un to nesēji tik un tā drīz mirs. Nav cilvēka, nav problēmas. Hroniskajiem nekas Eiropā nav darāms.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

Taču tas nav viss.

Pasaulē pašlaik ir daudz vakcīnu, iespējams, būs vēl vairāk. Kādas tieši vakcīnas dos tiesības saņemt ES sertifikātu?

Ar eiroatlantisko trijnieku Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca šķēršļu acīmredzami nebūs. "Vakcinējies ar "Pfizer" — saņem ausvaisu", citādi sanāk kāda disidentitāte.

Ar Krievijas ("Sputnik V" un "EpVakrona") un ķīniešu ("Sinovac Biotech", "CanSino Biologics", "CNBG — Sinopharm") vakcīnām viss varētu būt sarežģītāk. Tās var būt izcili efektīvas, bet, kamēr tās nav oficiāli apstiprinātas, ar tām vakcinēti pilsoņi, visticamāk, nesaņems nepieciešamo sertifikātu robežas šķērsošanai.

Lieta tāda, ka jautājums par nedemokrātiskas izcelsmes vakcīnas efektivitāti vai kaitīgumu ir ne tikai medicīnisks, bet arī politisks. Jau "Ziemeļu straumes 2" piemērs pietiekami spilgti ilustrē, kas notiek, kad lietā iejaucas politika - "demokrātijas izplatība pret totalitārismu", – krievu ogļūdeņradis izrādās bīstamāks nekā "Ciklons B". Kā zināms, "ja ģeometriskās teorēmas skartu cilvēku intereses, to dēļ rīkotu karus." Pie tam, ja var sarīkot nepatikšanas valstij, vienkārši neatzīstot nedemokrātisko vakcīnu, kāpēc gan to neizdarīt?

Ļoti daiļrunīgs ir nesenais (17. februāris) Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas izteikums: "Krievijas Covid-19 vakcinācijas stratēģija izraisa neizpratni. Kāpēc Krievija piedāvā teorētiski citām valstīm miljoniem devu, taču nav sasniegusi pietiekamu progresu pašu iedzīvotāju vakcinācijā? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild."

Grūti pateikt, kas tas ir — pietiekams progress. Un vai Eiropas ierēdņi ir tiesīgi runāt par šo tēmu, kad pašā Eiropā progress ir acīmredzami nepietiekams? Citādi Ungārija nepirktu "Sputnik", tāpat Čehija, Austrija, Itālija neapsvērtu to pašu. "Kāpēc mums ir vajadzīgs "Sputnik", kad uz katra soļa ir vakcinācijas punkti ar "Pfizer"?"

Iespējams, Urzulas kundze ir sašutusi par XIX gadsimta beigu maizes eksporta prakses atdzīvināšanu – "Paši pietiekami neēdīsim, bet izvedīsim". Ir grūti pateikt, vai esošā Veselības ministrija rīkojas atbilstoši toreizējā finanšu ministra Višņegradska principiem. Bet vēl grūtāk ir saprast, kāds tam ir sakars ar Krievijas vakcīnas iedarbīgumu. Vai nu tā ir efektīva vai ne. Savukārt Krievijas panākumi savu iedzīvotāju vakcinācijā diez vai varētu būt Briseles galvenās rūpes.

Cita lieta, ja vajag par jebkādu cenu "atmaskot" Krievijas vakcīnu. Īpaši - neuzskatīt poti par pamatu vīzas sertifikāta izsniegšanai. Kad runa ir par dzelzs aizkara problēmām, tad, protams, jebkuri paņēmieni var noderēt.

Protams, ne jau viss ir atkarīgs no Urzulas un viņas domubiedriem. Izņemot tos, kuri vēlas jebkādu iemeslu un ieganstu piesegā norobežoties no Krievijas, ir arī grupas ar citām interesēm.

Piemēram, lai gan Krievijas iedzīvotāju ienākumi ir stipri krituši, tomēr nav ne runas par totālu nabadzību, kas padara neaktuālu izbraukuma tūrismu. Daudzas Eiropas valstis (Itālija, Francija, Grieķija, u tt.), kur tūrisms pirms pandēmijas nodrošināja 10-15% no IKP un deva darbu labai iedzīvotāju daļai – šīs valstis jau sapņos redz, kā varētu atgriezties pirmskovida laiki un Krievijas tūristu nauda. Fon der Leienas kundzes intereses tām ir vienaldzīgas – pašu plānais maciņš ir daudz svarīgāks.

Var, protams, iedvesmot eiropiešus, sak, "uz ideoloģijas rēķina mēs netaupām", attiecināt šo saukli uz vīzu sertifikāciju, bet tāda ilgtermiņa politika var beigties ar dažādiem pārsteigumiem. Neviens nav atcēlis principu "savs krekls tuvāks", un to pastāvīgi lamāt ir bīstami.

Tātad jautājums par to, kādas vakcīnas pēc trim mēnešiem apliecinās ieceļošanas vīzas prasītāja drošību, kļūs par asu strīdu tēmu starp fon der Leienas kundzi un sīkburžuāziskā principa "Manis pēc kaut vai suns, ka tik olas dētu" piekritējiem.

43
Tagi:
vakcīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
"Tikai ne krievu vakcīna". Lietuvas elitei nospļauties par cilvēku veselību
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Vakcinētajam ir 98 gadi: kā Latvijā izmanto vakcīnu, ko Vācijā sirmgalvjiem neiesaka
 COVID-19

Eiropas diplomātiem atļāva vakcinēties ar "Sputnik V"

0
(atjaunots 17:12 03.03.2021)
Eiropas ārpolitikas dienests piešķīra saviem darbiniekiem tiesības vakcinēties ar ES neapstiprinātajām vakcīnām.

RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.

Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.

"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.

Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.

"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.

Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.

Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".  

Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.

Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.

0
Tagi:
Sputnik V, vakcinācija, vakcīna, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam