NATO galvenā mītne Briselē, foto no arhīva

Alianses nelaimes. NATO sabrūk no iekšienes

108
(atjaunots 16:29 17.02.2021)
"Nepārvarams spēks", "augstākā" cīņasspēja un sekmīga pretestība "krievu draudiem" – neskatoties uz NATO vadības skaļajiem izteikumiem, aliansē vērojama virkne nopietnu problēmu.

Problēmas radušās ne tikai jautājumā par valstu atvēlētajiem līdzekļiem, par ko Donalds Tramps jau piedraudējis ar sankcijām, bet arī pašu armiju tehniskā nodrošinājuma aspektā. Sabiedrotajiem jau sen pietrūkst kvalitatīvas un cīņasspējīgas tehnikas. Par Ziemeļatlantijas bloka militāro potenciālu un tā perspektīvām portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

No vienas galējības otrā

Lielas daļas NATO dalībvalstu armiju komandieriem galvassāpes sagādā pārāk sarežģītā un nepilnīgā bruņutehnika, kas nespēj efektīvi darboties reālos kaujas apstākļos. Mūsdienās lielākie bruņotie spēki Eiropā ir Francijas rīcībā. Tās bruņojumā ir aptuveni četri simti tanku AMX-56 Leclerc. Jāpiebilst, ka tā ir viena no tehnoloģiski attīstītākajām mašīnām pasaulē – tanks ir piebāzts ar elektroniku un digitālajām vadības sistēmām.

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka frančus var apskaust, taču mūsdienīgajam "pildījumam" ir arī trūkumi. Borta elementu pārpilnības dēļ Leclerc ekspluatācija ir pārāk sarežģīta, mašīnas ir niķīgas. Piemēram, tās var normāli darboties tikai noteiktā temperatūras diapazonā, citādi borta dators atsakās funkcionēt un regulāri kļūdās.

Tanki Leclerc gandrīz nekad nav piedalījušies reālās kaujās, bet no mācībām bieži vien atgriežas, piesieti trosē. Pie tam tanka ražošanas un apkalpošanas izmaksas ir fantastiskas – līdz 9 miljoni dolāru. Šī un citu iemeslu dēļ ražošana ir pārtraukta, lai arī izstrādes posmā bija plānots izgatavot vismaz 1500 mašīnas.

Vēl viena NATO sauszemes spēku nelaime ir morāli un fiziski novecojusī bruņutehnika. Daudzi alianses locekļi vēl joprojām izmanto PSRS mantojumu, kas turklāt pārsvarā nav saņēmis nekādu nopietnu modernizāciju. Tas vērojams Polijas Bruņotajos spēkos, kuru rīcībā ir tūkstotis tanku.

Izklausās, nopietns spēks. Taču lielākā daļa bruņumašīnu ir no PSRS palikušie vai Polijā pēc licences samontētie T-72. No visa parka cīņai relatīvi gatavas tikai aptuveni 170 mašīnas – trīs bataljoni. Pārējie nav tehniskā kārtībā vai nodoti ilgstošai glabāšanai.

Tiesa, poļi, kuri skaļāk par citiem kliedz par mītiskajiem "krievu draudiem", mēģina situāciju labot: 2019.gada jūlijā viņi noslēdza līgumu par T-72 modernizāciju. Pilnveidojums gan būs relatīvs un ļoti dārgs – tanki saņems jaunus tēmēkļus, novērošanas iekārtas un sakaru līdzekļus. Tam visam plānots iztērēt vairāk nekā 450 miljonus dolāru.

Dažiem citiem alianses locekļiem situācija ir vēl bēdīgāka. Piemēram, rumāņu tankisti vēl joprojām vizinās ar vecajiem padomju T-55 un TR-85 "Bizon" (vietējā "piecdesmit piekto" modifikācija). Daudzām NATO valstīm vispār nav smagās bruņutehnikas. Tāpēc, lai kā gribētos bloka komandieriem organizēt stipru tanku "dūri" Eiropā, diezin vai tuvākajā laikā izdosies to savilkt.

Draudi no gaisa

Neviennozīmīga ir situācija arī gaisā. Par vienu no spēcīgākajām un nokomplektētājām alianses gaisa flotēm tiek uzskatīta Luftwaffe. Taču par Vācijas augstākās militārpersonas vērtē savu GKS stāvokli kā neapmierinošu. Piemēram, Vācijas GKS štāba priekšnieks Ingo Gerharcs 2018. gadā paziņoja, ka daudzas lidmašīnas nespēj pacelties gaisā rezerves daļu un savlaicīgas apkalpes trūkuma dēļ, un lielākā daļa iznīcinātāju neatbilst mūsdienu prasībām.

Atgādināsim, ka Vācijas GKS ir aptuveni simts iznīcinātāju-bumbvedēju Eurofighter Typhoon. Tā ir vairāk vai mazāk mūsdienīga lidmašīna, izstrādāta 80.gados. Taču mazāk nekā puse spēj pacelties gaisā. Vācu Typhoon radiolokācijas un navigācijas iekārtas, sakaru līdzekļi un bruņojums ir novecojuši.

Iznīcinātājiem Tornado (70.gadu produkts) klājas vēl bēdīgāk – no simta spēj lidot vien daži. Vācu mediji atklāti sauc Tornado par "muzeja eksponātiem". Pie tam Luftwaffe kritiski trūkst apmācītu pilotu – lielākā daļa lidotāju nepilda treniņu stundu normatīvus.

Tomēr vācieši meklē aizvietotājus saviem vecajiem iznīcinatājiem. Amerikāņi, kā vienmēr, sarosījušies un mēģināja uzspiest Berlīnei savus F-35. Taču vācieši no piedāvājuma pieklājīgi atteicās, jo plānojot kopā ar frančiem izstrādāt paši savu jaunas paaudzes iznīcinātāju. Vai izdosies? Tas vēl nav zināms.
Pretgaisa aizsardzības sistēmas? Gandrīz visas NATO valstis savas debesis sargā ar veciem zenītraķešu kompleksiem. Pie tam no Rietumeiropas agrākās spēcīgās PGA sistēmas gandrīz nekas vairs nav atlicis. Pēc aukstā kara beigām uin PSRS sabrukuma bruņojums tika samazināts un norakstīts līdzekļu ekonomikas labad.

Var teikt, ka pēdējos gados atbildība par Eiropas debesīm gulstas uz amerikāņu ražojumu pleciem. Ar zenītraķešu kompleksiem Patriot bruņojusies Nīderlande, Grieķija, Spānija un Vācija. Taču, kā parādīja nesenie notikumi Saūda Arābijā, Patriot nemaz nav tik efektīvs, kā astāsta tā ražotājs. Atgādināsim, ka septembrī vairāki naftas un gāzes uzņēmumi Saūda Arābijā pārcieta uzbrukumu no gaisa. Pie tam PGA sistēma, ko pārsvarā veido amerikāņu kompleksi, nespēja pārtvert nevienu bezpilota lidaparātu vai spārnoto raķeti.

Kā klājas jūrās

NATO dalībvalstīm Eiropā ir vērā ņemamas grūtības arī jūrā. Kādreiz visvarenākā flote pēc amerikāņu spēkiem – Lielbritānijas JS ir kļuvuši daudz retāki. 1990. gadā Karalisko JKS sastāvā bija 138 kuģi un 33 zemūdenes. Tagad britiem palikušas desmit zemūdenes un apmēram 60 dažādas klases kuģu.
Vecie kuģi tiek norakstīti, bet jauno būves tempi un kvalitāte varētu būt daudz labāki. 2017. gadā Lielbritānijas JKS sastāvā tika iekļauts lielākais aviācijas bāzes kuģis valsts vēsturē – Queen Elizabeth ar tonnāžu 65 tūkstoši tonnu. Patlaban tas tiek izmēģināts, un pilnvērtīgu darbu sāks 2021.gadā. Kuģis var uzņemt līdz 40 iznīcinātājus. Briti ļoti lepojas ar savu gigantu un dēvē to par "skarbā spēka" instrumentu pret "Krievijas provokācijām".

Taču visā neilgā dienesta laikā bāzes kuģi moka sūces. Jau divas nedēļas pēc iekļaušanas Jūras spēku sastāvā Queen Elizabeth, kas izmaksāja vairāk nekā trīs miljardus mārciņu, devās neplānotā remontā. Tobrīd sūci it kā izlaboja. Taču 2019. gada jūlijā "Elizabete" atkal sāka tecēt – izmēģinājumos ūdens pārplūdināja vienu no tilpnēm, un kuģi atkal nācās nostādināt pie sienas. 

Jūtami kavējas arī Lielbritānijas zemūdens flotes plānotā modernizācija – jaunāko atomzemūdeņu Vanguard ballistisko raķešu starta iekārtās tika konstatēts nopietns metināšanas darbu defekts. Saskaņā ar ieceri šīm zemūdenēm vajadzēja stāties novecojušo Dreadnought vietā. Atgādināsim, ka patlaban karalisko JS rīcībā ir četri Vanguard "stratēģi", trīs Trafalgar klases daudzfunkcionālās zemūdenes un aptuveni tikpat daudz mazliet modernāko Astute.

Пресс-служба Минобороны РФ

Arī vācu admirāļiem gribētos uzdot dažus jautājumus kuģu būvētājiem. Piemēram, Ķīlē tapušās jaunās fregates F125 ir īsts brāķis. Tās bija izstrādātas ar mērķi nomainīt novecojušās projekta F122 Bremen fregates, ūdenī tika svinīgi nolaists kuģis Baden-Württemberg... un drīz vien to nosūtīja uz rūpnīcu pārbūvei. Šāds lēmums tika pieņemts pirmo reizi visā Vācijas Jūras spēku vēsturē.

Vācu mediji vēstīja, ka Baden-Württemberg iznācis pārāk smags un slikti līdzsvarots, tāpēc uz ūdens turējās šķībi. Turklāt kuģa pieņemšanas laikā karavīri konstatēja lielu skaitu kļūdu programmatūrā un radioelektronisko iekārtu disfunkcijas. Problēmas ar galveno kuģi atbīdīja tālāk nākotnē visu pārējo kuģu nodošanas termiņus.

Patlaban NATO galvenais balsts uz zemes, ūdenī un gaisā joprojām ir ASV ar to cīņasspējīgo, karojošo armiju un militāro budžetu – simtiem miljardu dolāru. Taču, spriežot pēc nesenajiem amerikāņu vadības paziņojumiem, Vašingtonai gadu gaitā kļūst aizvien grūtāk nest šo nastu.

108
Tagi:
draudi, drošība, NATO
Pēc temata
"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO
NATO atkal pārmet Krievijai agresiju. Kāda ir Maskavas atbilde
Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?
Militārie zinātnieki: Krievijas aizsardzībai no NATO vajadzīgs preventīvs trieciens

Spēcīga roka ir laba, ar ieroci vēl labāk. Cilvēki gatavi nomainīt Saeimu pret huntu?

35
(atjaunots 13:30 10.05.2021)
Valdībai neuzticas, partijām neuzticas, toties uzticas bruņotam cilvēkam. Kāpēc Latvijas iedzīvotāji noticējuši armijai?

Dažādas aptaujas Latvijā parasti paslīd garām sabiedriskajam viedoklim. Tā gadijās arī ar kārtējo Eurobarometer pētījumu. Iespējams, tāpēc, ka esam iemācīti ne īpaši ticēt aptaujām. Taču simboliski, ka šīs aptaujas rezultāti publiskoti īsi pirms pareizticīgo Lieldienām. Runa tajā bija par ticību – kam tic Eiropā un Latvijā, kam - ne.

Pavēlēts ticēt!

Principā, neko sensacionālu Eirospas barometrs neuzrādīja. Ir tikai viens izņēmums, kas man lika saspringt. Paskatieties, it kā uzskatām sevi par demokrātisku valsti, lepojamies ar šādām tādām no Eiropas importētām brīvībām. Bet ko iesākt ar tādiem cipariem: Latvijā parlamentam uzticas 21%. Saeimu veidojošajām partijām – uzmanību! – tikai 7%. Toties armijai tic veseli 72% iedzīvotāju.

Kur te ir āķis? Tas ir vēstures smagais mantojums, kas liek uzticēties cilvēkam ar šauteni? Varbūt Latvijas iedzīvotāji, it īpaši no nabadzīgajiem, depresīvajiem rajoniem, tic armijai kā uzticamam darba devējam, kas piedāvā stabilu algu no 900 eiro uz rokas, apdrošināšanu, sociālos labumus, stiprus apavus un reizēm pat ārvalstu komandējumus ar garantētu līķa nogādi mājās, ja kaut kas aizgājis greizi?

Bet 80. gadu beigās vairums jauno un progresīvo PSRS iedzīvotāju armiju uzskatīja par valsts uzmāktu lietu, brīvības trūkumu, tumsonību, personiskā viedokļa trūkumu utt. Kas tad noticis ar sabiedrību Latvijā, ja tā tik radikāli mainījusies 30 gadu laikā?

Mūs glābs "kazarmokrātija"?

Patiesībā "Eurobarometer" skaidri norāda uz lielu problēmu. Iedzīvotājiem radījusi vilšanos demokrātija. Viņi netic, ka pašreizējās sistēmas apstākļos, kad mums vēlēšanās uzspiež partiju sarakstus, kas pārstāv nevis tautu, bet gan šauras interešu grupas, var ievēlēt normālus likumdevējus un izpildvaru.

Pēdējo reizi īpaši naivie apsvilinājās, nobalsojot par populistiem, kuri izcēlās ar to, ka skandālu un kašķu plosītā partija sabruka acu priekšā, ministri un deputāti sacenšas politiskajā prostitūcijā un pārdodas uz kaimiņpartijām.

Kas notiks tālāk? Tālākā perspektīva ir satraucoša. Ja tauta netic parlamentārajai demokrātijai, pie varas var nākt kazarmu demokrātija. It īpaši, ja tādas tendences augs arī citās ES valstīs, un tas izskatās ticami pandēmijas raisīto pilsonisko tiesību ierobežojumu fonā.

Starp citu, "spēcīga roka ar šauteni" var atrisināt milzum daudz problēmu. Pirmkārt, var ietaupīt milzum daudz līdzekļu, ja likvidēt vēlēšanas un pašu parlamentu, samazināt valdību, pēc tam – piespiest pie sienas korupciju, nodokļu maksātājiem smagu biznesa projektu lobēšanu, protekcionismu, eirofondu līdzekļu piesavināšanos, aizbildinoties ar dažādiem projektiem Covid-19 seku likvidāciju. Principā – pielikt punktu visam šim balagānam!

Otrkārt, tā var pārtraukt darba migrāciju, aizliedzot izbraukšanu no valsts.

Vakcinācija, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Михальчевский

Treškārt, var uzlabot demogrāfisko situāciju un pacelt dzimstību, izdodot atbilstošas pavēles un iedibinot titulus "māte varone" un "tēvs patriots". Starp citu, bērnus var atdot militāri patriotiskās nometnēs, kur viņi uzreiz sāks apgūt cīņas paņēmienus, sapiera darbu, teoriju un militāri patriotiskās dziesmas.

Ceturtkārt, nekādu problēmu ar vakcināciju. Pavēle ir un paliek pavēle.

Nu, bet pastāvīgie hipotētiskie "ārējie draudi" kļūs par labāko motivāciju iedzīvotājiem strādāt, maksāt nodokļus, nākt pasaulē un nesūkstīties.

35
Tagi:
armija, valdība, Latvija
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem

"Viņi bija sajūsmā": kādu iemeslu dēļ tiek nomelnoti padomju karavīru varoņdarbi

42
(atjaunots 17:58 09.05.2021)
Faktu izkropļošana, cīņa ar pieminekļiem un centieni noliegt Sarkanās armijas vadošo lomu uzvarā pār fašismu – pēdējos gados Rietumi visiem spēkiem pūlas mazināt PSRS nopelnus Hitlera režīma sakaušanā.

Aizviel lielāks skaits Eiropas valstu cenšas sagrozīt vēsturi un atbīdīt otrajā plānā padomju tautas varoņdarbus. Kāpēc tā? Ko darīt? Par to materiālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nesalīdzināmi zaudējumi

Runājot par PSRS lomu un ieguldījumu uzvarā pār fašismu, paskatīsimies uz skaitļiem. Lielā Tēvijas kara periodā pret Sarkano armiju vienlaikus darbojās 190-270 teicami apmacītas divīzijas.

Četru kara gadu laikā Vācijas-PSRS frontē bija likvidētas 607 vērmahta divīzijas. Pretinieks neatgriezeniski zaudēja vairāk nekā 8,5 miljonus cilvēku, kopējie zaudējumi pārsniedza 10 miljonus karavīru un virsnieku. Citas antihitleriskās koalīcijas valstis visas kopā sakāva 176 vācu divīzijas.

Mobilizācijas mērogi PSRS, padomju pilsoņu vēlme un gatavība nosargāt Dzimteni atstāj iespaidu ne tikai uz vēsturniekiem. Jau pirmajā Lielā Tēvijas kara nedēļā ieročus rokā ņēma 5 300 000 cilvēki.

Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais vadītājs Mihails Mjagkovs sarunā ar RIA Novosti atgādināja, ka Sarkanā armija sastapās ar triecienu, ko deva trīs ceturtdaļas Vācijas un tās sabiedroto spēks.

"Kopā ar vērmahtu cīņās gāja itāļu, ungāru un rumāņu armijas, somu, slovāku un horvātu spēki, SS franču, beļģu, flamandiešu leģioni un tā tālāk, - viņš atzīmēja. – Pat tad, kad rietumvalstis 1944. gada jūnijā atklāja otro fronti, divas trešdaļas divīziju – lielākā daļa vērmahta – karoja pret PSRS."

Sarkanā armija salauza mugurkaulu vācu kara mašīnai, sagādāja tai nelabojamus zaudējumus. Mjagkovs pieminēja Staļingradas kauju, kurā tika likvidēts vairāk nekā pusotrs miljons vērmahta kareivju un virsnieku. Pie tam arī padomju spēki cieta kolosālus zaudējumus – vairāk nekā 1,1 miljonu cilvēku.

"Aptuveni tajā pašā laikā notika cīņa pie Alameinas, ko Rietumu historiogrāfija šodien uzskata par svarīgāko un izšķirošo Otrā pasaules kara epizodi, - piebilda vēsturnieks. – Salīdzinājumam: briti toreiz zaudēja 13-15 tūkstošus kareivju, 35-40 tūkstošus – vācu un itāļu spēki. Vai kauja pie Midvejas atola 1942. gada vasarā. Japāņu flote zaudēja četrus aviācijas bāzes kuģus, ASV – vienu. Japāņi zaudēja trīs tūkstošus cilvēku, amerikāņi – dažus simtus. To nevar ne salīdzināt ar notikumiem PSRS-Vācijas frontē."

Atzina visā pasaulē

Pie tam, turpināja vēsturnieks, iepriekš PSRS vadošo lomu hitleriskās Vācijas sakaušanā atzina Rietumu militārā un politiskā vadība. Piemēram, ASV prezidents Franklins Rūzvelts paziņoja, ka par pašiem nozīmīgākajiem un izšķirošajiem Otrā pasaules kara notikumiem jāpateicas PSRS.

Vēstulē Staļinam viņš Sarkanās armijas uzvaru un "paša spēcīgākā ienaidnieka" sakaušanu nosauca par episku un lielisku. Staļingradas iedzīvotājiem un aizstāvjiem viņš nosūtīja godarakstu, kurā pauda sajūsmu par drosmi, pašaizliedzību un gara spēku, kas apturēja "uzbrukuma vilni".

Lielbritānijas karalis pavēlēja izgatavot un pasniegt dāvanā īpašu zobenu ar gravējumu "Staļingradas pilsoņiem, izturīgiem kā tērauds, no karaļa Georga VI par britu tautas dziļas sajūsmas zīmi".

Mjagkovs atgādināja arī to, ka Rūzvelts ne vienu vien reizi uzsvēra, ka militārā tehnika un produkti, kas tika piegādāti Maskavai uz lendlīzes noteikumiem, kara iznākumu ietekmēja vien nenozīmīgi.

"Rietumu līderi saprata, ka krievi paši rada vēsturi un spēj patstāvīgi sakaut Hitleru un atjaunot savu valsti, - uzsvēra Mjagkovs. – Lielā mērā arī šī iemesla dēļ tika atklāta otrā fronte. Rietumos saprata: ja krievi vieni atbrīvos gan savu valsti, gan visu Eiropu, angļi un amerikāņi paliks tukšām rokām."

Jau kopš vācu uzbrukuma PSRS vadība lūdza sabiedrotos atklāt otro fronti un sākt karadarbību pret Vāciju Rietumeiropā. Taču ASV un Lielbritānijas valdības kavējās, aprobežojoties ar spēku izsēdināšanu Ziemeļāfrikā.

"Kamēr viņi gatavojās atklāt otro fronti – no 1942. gada jūnija līdz 1944. gada 6. jūnijam, PSRS-Vācijas frontē dzīvības zaudēja vairāk nekā 5 miljoni Sarkanās armijas karavīru un virsnieku, - norādīja Mjagkovs. – Taču PSRS būtu uzvarējusi karā arī bez otrās frontes. Protams, citā laika periodā, būtu lielāki zaudējumi. Tomēr lielākā daļa kara vēsturnieku uzskata: PSRS būtu uzvarējusi. Par to liecina skaitļi un fakti."

Spēks ir patiesībā

Pat aukstā kara laikos padomju ērā bija grūti iedomāties, ka nopietnu Rietumu vēsturnieku un zinātnisko līdzstrādnieku aprindās kāds būtu apstrīdējis PSRS izšķirošo lomu uzvarā pār Vāciju. Bet šodien viss ir otrādi: baltais kļuvis melns, melnais – balts. Staļinam pārmet Otrā pasaules kara sākšanu, "līķu gāšanu pār ienaidnieku", apgalvo, ka bez lendlīzes Sarkanā armija nebūtu spējusi uzvarēt.

Ģenerālleitnants K.A.Veršiņins ar pilotiem Lielā Tēvijas kara gados
© Photo Минобороны России

"Un tikai drosmīgais kareivis Raiens, ko glābj pazīstamajā Holivudas filmā, izrādās, atbrīvojis visu Eiropu, - stāstīja vēsturnieks. – Krievija pašlaik saskaras ar smagu ideoloģisko un ekonomisko spiedienu. Tas atgādina 30. gadus, kad PSRS bija ielenkta cietokšņa stāvoklī: Vācija atklāti uzstājās pret mums, gribēdama sagrābt teritorijas, citas rietumvalstis veicināja Hitlera agresiju."

Mjagkovs ir pārliecināts: tādos apstākļos, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu, Krievijai ir jāieņem aktīvāka uzbrukuma pozīcija. Tāpat jāatgādina Eiropas valstīm, ka to teritorijā savulaik pastrādāta virkne smagu noziegumu pret veselām tautām.

"Piemēram, uzdot jautājumu par ukraiņu, baltkrievu un ebreju genocīdu no Polijas puses Rietumukrainas un Baltkrievijas teritorijā, kas turpinājās līdz pat 1939. gadam, - precizēja Mjagkovs. – Koncentrācijas nometnē pie Belostokas pabija tūkstošiem cilvēku, viņi dzīvoja šausmīgos apstākļos, pārcieta nežēlīgu ņirgāšanos. Bet visa Eiropa pirms kara un kara gados faktiski apvienojās zem nacistiskās svastikas. Pat neitrālā Zviedrija piegādāja Vācijai ogles, bet Šveice glabāja nacistu naudu. To vajag apspriest, arī Eiropas Parlamentā."

Lai nu būtu, kā būdams, vēsturisko faktu apzināta izkropļošana turpinās. Pie tam zaimo apbedījumus, nojauc pieminekļus padomju karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem. Īpaši aktīva ir Polija un Baltijas valstis. Ar dažādiem ieganstiem tiek iznīcināta simtiem tūkstošu sarkanarmiešu piemiņa, kuri atdevuši dzīvību par eiropiešu brīvību. Piemēram, negaidot noskaidrojas, ka skulptūra bojā kāda parka ainavu vai apdraud garāmgājējus.

2017. gadā Polijā pieņēma grozījumus likumā par komunisma propagandu. Tagad pašvaldību pienākums ir nojaukt padomju monumentus. Runa ir par aptuveni 230 pieminekļiem Sarkanās armijas karavīriem visā valstī. Memoriālos ansambļus bieži sagrauj ar gluži barbariskām metodēm. 2017. gadā Tščankas pilsētā Polijā, pārkāpjot visas juridiskās normas un starptautiskos līgumus, tika nojaukts padomju karavīru brāļu kaps-mauzolejs. Krievijas vēstniecība Polijā vēsta, ka valstī palikušas aptuveni 100 memoriālās būves.

2017. gadā Lietuvā nojauca pieminekli padomju aktīvistiem, ko 1946. gadā nogalināja "meža brāļi", gadu vēlāk – padomju karavīriem-atbrīvotājiem veltīto monumentu. Prāgas pilsētas dome 2020. gadā demontēja maršala Ivana Koņeva pieminekli – viņš 1945. gadā komandēja spēkus, kuri atbrīvoja Prāgu. Šādu piemēru skaits pieaug.

Neatpaliek arī eiropieši un ukraiņi. Piemēram, nesen Ļvovā deemontēja 30 metrus augsto granīta stēlu, kas tika uzstādīta 1970. gadā par godu Ukrainas atbrīvošanai no fašistiem. Atsevišķus tā elementus izvietos muzejā "Terora teritorija". Ukraiņu nacionālisti vairākkārt nesodīti apzaimojuši karavīru pieminekļus. Piemēram, vairākas reizes ar krāsu aplēja un pat mēģināja nojaukt skulptūru pie ģenerāļa Vatutina, Kijevas atbrīvotāja, kapa vietas.

42
Tagi:
Uzvaras diena, Sarkanā armija, Hitlers, PSRS
Pēc temata
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Vai Eiropa vēlas pārskatīt robežas? Pie kā novedīs kara vēstures noliegšana
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi
Iznīcinātājs Su-57, foto no arhīva

Ārzemnieki nosauca Krievijas Su-57 par "skaistu slepkavu"

0
(atjaunots 09:45 11.05.2021)
NATO klasifikācijā par "noziedznieku" iedēvēto iznīcinātāju Su-57 pēc Uzvaras parādes Maskavā nosauca par skaistāko kompānijas Sukhoi darbu.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Sociālā tīkla Twitter lietotāji pievērsa uzmanību Uzvaras parādei Maskavā. Īpaša vērība tika veltīta parādē redzamajai aviācijai, stāsta RIA Novosti.

Piemēram, amerikāņu militārais eksperts H. I. Satons savā lapā Twitter publicēja uzņēmumu kurā redzami Krievijas iznīcinātāji Su-57 – arī tie piedalījās Uzvaras parādē Sarkanajā laukumā.

​"Gribu teikt, skaista lidmašīna. "Sukhije" principā izskatās nāvīgi," viņš uzrakstīja.

Satona sajūsmai piekrita viņa lasītāji.

""Noziedznieks" (tā NATO klasifikācijā dēvē Su-57) ir pats skaistākais kompānijas "Sukhoi" ražojums," atzīmēja viens no viņiem.

Aizsardzības rūpniecības salons IDEX 2021 Abū Dabī
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Cits komentētājs piebilda, ka Su-57 ne tikai labi izskatās, bet arī skan "vareni".

"Šī lidmašīna būs vērā ņemams ASV GKS pretinieks," uzrakstīja vēl viens lietotājs.

Viņam piekrita cits lasītājs. Viņš aicināja nenovērtēt Krievijas karavīrus tā, kā viņus vērtēja pirms divdesmit gadiem.

"Viņi ir modernizējuši lielāko daļu arsenāla, tikai ne tā, kā esam raduši darīt mēs... Gan Krievija, gan Ķīna kļūst par ļoti bīstamiem pretiniekiem," viņš uzsvēra.

0
Pēc temata
Krievu ieroči: iznīcinātāja Su-57 un bezpilota "Okhotnik" savienība
Krievijas iznīcinātājs Su-57 iekaro pasauli. Kas notiks tālāk?
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus