Autorūpnīca KAMAZ, foto no arhīva

"Vienkārši un uzticami": Krievijas kravas automašīnas, kas iekarojušas pusi pasaules

81
(atjaunots 15:58 17.02.2021)
Miljoniem no konveijera nonākušu kravas automašīnu, tālbraucēju un armijas šoferu atzinība, virkne uzvaru starptautiskajā autosportā – pirms 45 gadiem, 1976. gada 16. februārī pa Kamas autorūpnīcas vārtiem izbrauca pirmais KamAZs.

Kopš tā laika autoceļus Krievijā vairs nav iespējams iztēloties bez šiem smagsvarniekiem. Par pirmajiem vērā ņemamajiem autogiganta modeļiem portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Pirmdzimtais – bez motora pārsega

XX gadsimta 60. gados strauji augošā padomju rūpniecība saskārās ar lielo kravas automašīnu trūkumu.
Jaunajai ražotnei bija izraudzīti Naberežnije Čelni – 1969. gadā sākās grandiozas rūpnīcas būvdarbi, kurā bija plānots laist klajā 150 tūkstošus mašīnu gadā.
Ceļu kvalitāte tolaik auga – visā valstī būvēja trases un ātrgaitas maģistrāles, tāpēc konstruktori pievērsās ne tikai caurgājības spējām, bet arī komfortam un kravas automašīnu gaitas īpašībām.

Tika ņemta vērā Eiropas pieredze, gūta, radot kravas automašīnu bez motora pārsega, ar dzinēju zem kabīnes. Tāds izvietojums ļāva veidot kabīni ērtāku un plašāku, uzlabot redzesloku un efektīvāk izmantot automašīnas garumu. 

Projektā iesaistījās Maskavas autogiganta ZiL speciālisti – viņiem bija plaša pieredze darbā pie kravas automašīnu projektiem un ražošanas sākuma. Tolaik viņi jau bija izstrādājuši izmēģinājumu modeli – kravas automašīnu bez motora pārsega (ar indeksu ZiL-170). Tas bija pirmā KamAZa prototips. Uz tā bāzes izstrādāja veselu trīsasu mašīnu saimi ar kravas nestspēju vismaz 8 tonnu apmērā.

Опытный образец грузового автомобиля КамАЗ
© Sputnik / Т. Гудей
KamAZ spēkrata paraugs

Vairāku gadu laikā ZiL uzbūvēja desmitiem perspektīvās kravas mašīnas paraugu. Prototipus dzenāja pa trasēm un bezceļa apstākļos PSRS ziemeļu un dienvidu reģionos. Pēc izmēģinājumiem mašīnu pilnveidoja, novērsa kļūmes, meklēja optimālus konstruktīvos risinājumus. Jau toreiz topošo KamAZ salīdzināja ar tādiem ārvalstu analogiem, kā Ford, Mercedes un International.

Izremontēt "uz ceļgala"

1976. gada februārī no konveijera nonāca pirmais sērijveida KamAZ-5320. No PSRS viedokļa tas bija ļoti komfortabls – plaša trīsvietīga kabīne, trokšņa un siltuma izolācija, drošības jostas, regulējams šofera krēsls, augsta sēdvieta, kas nodrošināja teicamu apkārtskatu.

Седельный тягач с прицепом КамАЗ-5320
© Sputnik / Созинов
KamAZ-5320

Kravas mašīna saņēma jauno astoņu cilindru 11 litru dīzeli ar 210 zirgspēku jaudu un piecpakāpju ātrumkārbu ar dalītāju, tas ir, patiesībā – desmitpakāpju transmisiju. Lai atvieglotu iedarbināšanu salā, paredzēja sildītājus. Degvielas tvertne – 200 litri. Dīzeļdegvielas patēriņš sastādīja apmēram 30 litrus uz 100 km ar ātrumu 80 km/h. Pneimatiskā spoles bremze.

Pirmos divus gadus rūpnīca ražoja trīs KamAZu versijas: astoņtonnieku ar bortiem, pašizgāzēju celtniecības vajadzībām un seglvilcēju ar 10 un 20 tonnu nestspēju atbilstoši. Pēc tam izstrādāja kravas mašīnu ar palielinātu riteņu bāzi, vilcēju autovilcieniem un pašizgāzēju lauksaimniecībai.
Par Kamas kravas mašīnu priekšrocību tika uzskatīta to remontējamība. Bojājumus varēja novērst faktiski "uz ceļgala", un PSRS tas bija ļoti svarīgi, ņemot vērā attīstīta autodarbnīcu tīkla trūkumu. Pie tam konstruktori pacentās vienkāršot tehnisko apkalpošanu – cēla regulējumu stabilitāti, samazināja ieeļļošanas punktu skaitu un izmantoja vienkāršotus stiprinājumus.

© Sputnik / Евгений Одиноков
Kravas automašīnas ar sniegu rindā pie sniega kausēšanas punkta "Čerkizovo" Maskavā

Sports un karš

80. gadu sākumā rūpnīcā Naberežnije Čelni sāka ražot seštonnīgo visurgājēju, pārsvarā tas bija paredzēts armijai. Iebūvētā vinča, 6x6 riteņu formula un paaugstinātais klīrenss ļāva pārvarēt gandrīz jebkādu apvidu.

Armijas KamAZs kaujas kristības sāka Afganistānā. Šīs mašīnas kļuva par padomju karaspēku galveno pārvietošanās un kravu pārvadāšanas līdzekli. Tās parādīja, ko spēj. Runa pat nav par lielākām ērtībām salīdzinājumā ar citām armijas mašīnām – KamAZi bija pārsteidzoši uzticami un izveicīgi.

Tolaik, Afganistānas kara gados, rūpnīca pirmo reizi saskārās ar rietumvalstu sankcijām. 1980. gadā amerikāņu kompānija "Ingersoll Rand", Valsts departamenta piespiesta, pārtrauca rezerves daļu piegādes un elementus dzinēju cilindru apstrādes automātiskajai līnijai, par ko iepriekš bija noslēgts līgums.
Importa aizvietošanas darbā tika iesaistīta Zinātņu akadēmija un vadošie zinātniski pētnieciskie institūti. Atkarība no ārzemēm tika likvidēta.

© Sputnik / Сергей Пивоваров
Zenītraķešu-lielgabalu komplekss "Pancir S"

45 gadu laikā no autorūpnīcas konveijera nogājuši vairāk nekā divi miljoni dažādu modifikāciju kravas automašīnas. Simtiem tūkstošu KamAZu ir izbraukājuši visus PSRS un Krievijas ceļus, daudzi modeļi gan agrāk, gan tagad tiek piegādāti desmitos pasaules valstu.

1988. gadā tika izveidota komanda "KAMAZ-master", kas piedalās apvidus kravas automašīnu rallijos. Toreiz nevienam nezināmie padomju sportisti gluži negaidot pamanījās apsteigt sacensību meistarus un ieņemt līderu vietas.

1990. gadā Kamas sportisti parādīja, ko spēj starptautiskajās izdzīvošanas sacīkstēs "Dakāra". Jau 1996. gadā viņi izcīnīja uzvaru. Kopš tā laika speciāli sagatavotie KamAZi 27 reizes cīnījušies par līdera vietu maratonā, sacentušies par pasaules autorūpniecības līderiem un 15 reizes uzvarējuši.

www.kamazmaster.ru
Sporta komanda "KAMAZ-master" rallija maratonā "Dakāra"
81
Tagi:
automašīnas, rūpniecība, Krievija
Pēc temata
Putins ar KamAZu pārbrauca pāri Krimas tiltam
Brīnumainas virāžas: kā sievietes no Krievijas Bruņotajiem spēkiem vada KamAZus
Mītiņš pret krievu izglītības nodrošināšanu vienīgi latviešu valodā, foto no arhīva

Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?

27
(atjaunots 15:28 28.02.2021)
Krievu un latviešu attiecības Latvijā var raksturot īsi – "pieņemoša atsvešināšanās". Savukārt Latvijas valdība nepalaiž garām iespēju pieliet eļļu ugunī ar vispārējas saliedēšanas lozungu.

Nesen, 21. februārī, Starptautiskajā valodas dienā, Latvijas prezidents Egils Levits uzrunāja skolēnus un latviešu valodas un literatūras skolotājus. No viņa izteiktā izriet, ka šajā dienā prezidents svinējis nevis kādu abstraktu valodu, bet gan ļoti konkrētu – valsts valodu. Tā kā pasaule pagaidām vēl nesvin Starptautisko latviešu valodas dienu, kāpēc gan to neieviest Latvijā un aizliegt šajā dienā runāt jebkādā citā, it īpaši krievu valodā?

Galvenā nostāde uzrunā, ko, starp citu, jau iesaka noklausīties nodarbībās skolās (iespējams, drīz tā būs akmenī kalta līdz ar Levita sacerēto Satversmes preambulu), ir tāda: latviešu valoda spēj saliedēt Latvijā dažādu tautību cilvēkus. Protams! Kā gan mums tas agrāk neienāca prātā?!

Viņš lika sevi iemīlēt. Vai neko labāku izdomāt nevarēja?

Neviens jau to neapstrīd. Ir tikai viena finese. Mazākumtautības – vairāk nekā trešā daļa valsts iedzīvotāju – labprāt un ar cieņu atzītu latviešu valodas priekšroku Latvijā, ja ne viena krievu tautas gudrība – "Ar varu mīļš nebūsi". Nē, saprotiet mani pareizi, – var piespiest baidīties, var sodīt, var padzīt no darba. Tomēr nevar piespiest iemīļot un pie tam aizliegt mīlēt to, kas tev dārgs un tuvs.

Var izdzēst kirilicu no ielu nosaukumu plāksnītēm pilsētās un ciemos. Te, biedri latvieši, jūs esat vinnējuši, jums ir administratīvais resurss. Var likvidēt bukletu krievu valodā ar aicinājumu sievietēm pārbaudīt iespējamu krūts vēzi. Bravo, cēlsirdības kalngali! Apstāties nedrīkst, jāiznīdē krievu valoda skolās un augstskolās. Vieds gājiens. Visbeidzot jāaizliedz telekanāli krievu valodā – patiešām, nosvērts solis. Sirmgalvji, kas līdz šim skatījās "teļuku", tagad skries uz latviešu kanāliem integrēties un saliedēties zem lielās un varenās latviešu valodas karogiem. Nu, ja arī kāda vecenīte skriedama iekritīs grāvī, pie kā būs rakstīts tikai valsts valodā: "Uzmanību, notiek remonts", pati vien vainīga – vajadzēja integrēties agrāk. Tikai pēc tādiem gājieniem neliekuļoti pieprasīt mīlu un cieņu – vai nu tie ir muļķības kalngali, vai cinisma apogejs.

Šķiršanās un krievu uzvārds!

Veltos mēģinājumus saliedēt sabiedrību ar vardarbīgām metodēm teicami ilustrē kādas manas paziņas ģimene. Katja ir krieviete, viņas vīrs – latvietis, kopā dzīvo jau ilgi, viņu dēlam ir 15 gadi. Pēdējā laikā vīrs tīši mājās skaļi slēdz iekšā latviešu dziesmas, lai viņa "ātrāk integrētos". Lai arī latviešu valodu Katja zina ļoti labi. Skatoties uz tādu eksperimentu, tik līdzīgu izmēģinājumiem, ko īsteno Latvijas valdība, dēls mammai teica: "Laikam tētis tevi vairs nemīl..."

Nē, skaidrs, ka mazākumtautības, proti, krievus Latvijā nemīl pārlieku stipri. Tikai neprasiet atbildei kaut kādas siltas krievu jūtas, ja ieslēdzat savu mūziku visā skaļumā, bet krievu dziesmas vienkārši izslēdzat.

Nesen Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, starpkultūru stereotipiem veltītā pētījuma līdzautors, krievu un latviešu attiecības raksturoja – pieņemoša atsvešināšanās. Tas ir, nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt. It kā atsvešināšanās ir slikta lieta. Bet tā nav vienkārša atsvešināšanās, tā ir pieņemoša... Tomēr atsvešināšanās.

Svētā vientiesība – latviešu medijos lasāmas izbrīnītas piezīmes. Piemēram, kāda latviete stāsta, ka izaugusi vesela valstij naidīga paaudze. To viņa redzējusi pašvaldību vēlēšanās – ir liels skaits balsstiesīgu jauniešu ar latviešu uzvārdiem, kuri ļoti labi runā latviski, bet balso par "Saskaņu" un principiāli nerunā latviski, lai arī prot. Viņa uzskata, ka ne velti latviešu vidū valda pārliecība: latviešu puišiem nevajag precēt citu tautību meitenes, jo mazdūšības dēļ jauktajās ģimenēs bērnus audzinot krievu garā, lai izpatiktu sievai.

Bet kāpēc tad viņi balso nepareizi, runā nepareizajā valodā? Varbūt tās ir blaknes pēc pārlieku skaļas latviešu mūzikas? Aū, prezidenta kungs!

Starp citu, pēdējā laikā latviešu pusaudži ne īpaši ciena dzimto valsts valodu un dod priekšroku angļu mēlei, tāpēc vispār nav skaidrs, uz kāda pamata mēs varētu saliedēties. Varbūt ņemsim par pamatu vietējo alu?

27
Tagi:
politika, Egils Levits, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
ASV GS iznīcinātāji F-15 Eagle

"Pavisam citas iespējas": ko ASV vēlas izmantot cīņām gaisā

28
(atjaunots 22:21 27.02.2021)
ASV sekmīgi izmēģinājušas dziļi modernizētā iznīcinātāja F-15EX prototipu. Šim notikumam ir liela nozīme amerikāņu aizsardzības kompleksā – pēdējais F-15 nonācis bruņotajos spēkos gandrīz pirms 20 gadiem.

Pentagons atzinīgi vērtē atjaunoto lidmašīnu un apgalvo, ka programma neietekmēs piektās paaudzes lidmašīnu iepirkumus. Par F-15EX portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Jauna vecā lidmašīna

Jau 1976. gadā bruņojumā pieņemtā iznīcinātāja-veterāna jaunās modifikācijas prototips februāra sākumā pacēlās gaisā no aviobāzes Misūri štatā. Lidojums ilga 90 minūtes un neradīja nekādus iebildumus. Marta beigās ASV GKS saņems vēl divas šī tipa mašīnas tālākiem izmēģinājumiem. Pentagons plāno līdz 2030. gadam pasūtīt aptuveni 200 F-15EX. Domājams, sērijveida iznīcinātāju piegādes GKS sāksies no 2023. gada. programma izmaksās 23 miljardus dolāru.

"Pirmais sekmīgais lidojums parādīja, ka mašīna ir droša un gatava pievienoties valsts gaisa flotei, - žurnālistiem paziņoja korporācijas Boeing viceprezidents Prats Kumars. – F-15EX mēs īstenojām jaunākos sasniegumus vadības sistēmu, sensoru, bruņojuma, elektronikas sistēmu jomā. tā ir absolūti jauna lidmašīna, kas būtiski atšķiras no F-15 agrākajām versijām."

Modernizētā lidmašīna ir divvietīgā iznīcinātāja-bumbvedēja F-15E Strike Eagle tālākais attīstības posms. Tā paredzēta, lai iegūtu pārsvaru gaisā un izdarītu triecienu mērķiem uz zemes. Saņēmusi mūsdienīgas iekārtas, kuru pamatā ir "digitālās maģistrāles" koncepcija un Open Mission Systems arhitektūra – tā ļauj bez īpašām pūlēm integrēt konstrukcijā mūsdienīgās tehnoloģijas.

Lidmašīna saņems spēcīgu radioelektroniskas cīņas sistēmu, pilnveidotu pilotu kabīni, sērijas Raytheon AN/APG-82 radiolokācijas staciju ar aktīvu fāzēto antenu režģi. Jaunie dzinēji GE F110 garantē plašas iespējas gaisā ar uzlabotu nestspēju. Zināms, ka kravas celtspēja pieaugusi no 10,4 līdz 13,4 tonnām.

Plānots, ka F-15EX uzņems līdz 22 vadāmās "gaiss-gaiss" klases raķetes vai gandrīz 7 m garās un 3 t smagās hiperskaņas raķetes.

Apsteigt hiperskaņu

Pentagons cenšas visnotaļ vecīgajam mašīnām piešķirt iespēju efektīvi likvidēt mērķus, ko piesedz mūsdienīgas PGA sistēmas. ASV izstrādā trīs gaisa bāzes hiperskaņas raķetes – projektus Tactical Boost Glide (TBG), Hypersonic Air-breathing Weapon Concept (HAWC) un Air-launched Rapid Response Weapon (ARRW). To sērijveida ražošana nesāksies līdz 2024.-2025. gadam.

"F-15EX ir mūsdienīgākā F-15 versija. Nepārspēts lidojuma attālums, cena un savā klasē labākā kravas celtspēja padara mašīnu ļoti pievilcīgu ASV GKS, - atzīmēja programmas vadītāja Lorija Šnaidere. – F-15EX uzņem vairāk bruņojuma nekā jebkurš cits šīs kategorijas iznīcinātājs, arī visas perspektīvās raķetes, kas vēl tiek izstrādātas."

Lēmums par 4. paaudzes lidmašīnu ražošanu ASV tika pieņemts pirms diviem gadiem. Iznīcinātāji F-15 nav piegādāti GKS kopš 2001. gada, bet vieglie F-16 – kopš 2004. gada. Pentagons cerēja pievērsties mūsdienīgajiem un tehnoloģiski attīstītajiem F-35 Lightning. Tomēr 5. paaudzes "neredzamo" lidmašīnu programma vēl aizvien buksē, bet cena – pastāvīgi pieaug. Izrādījies, ka ir par agri sūtīt veterānus atpūtā.

ASV GKS un Nacionālajā gvardē pašlaik ir aptuveni 230 iznīcinātāji F-15C un F-15D no aukstā kara laikiem, taču arī tie savu īpatnību ziņā piekāpjas, piemēram, Krievijas iznīcinātājiem-bumbvedējiem Su-34 un iznīcinātājiem Su-35. vispirms F-15EX saņems Nacionālās gvardes lidotāji, kuri izmanto vienīgi novecojušos F-15C un F-15D.

"Klusais ērglis"

Pentagons jau vairākkārt centies dāvāt F-15 jaunu dzīvi. 2000. gadu beigās korporācija Boeing iepazīstināja ar iznīcinātāja F-15SE Silent Eagle prototipu. Amerikāņu konstruktori centās pacelt novecojušo lidmašīnu līdz 5. paaudzes lidaparātiem. "Klusajam ērglim" bija jābūt mazāk pamanāmam gaisā: konstrukcijā plaši pielietoja radioviļņus absorbējošus materiālus, bruņojumu izvietoja fizelāžā, tāpat kā F-35 un F-22.

Lidmašīnas uzlabotajās tilpnēs pāros izvietoja dažādas nozīmes raķetes "gaiss-zeme" un "gaiss-gaiss". Iznīcinātājs varēja uzņemt divas vadāmās raķetes AIM-120 AMRAAM, divas koriģējamās aviobumbas JDAM vai četras JDAMS. Iekšējās piekares izturēja līdz 450 kg smagus lādiņus. Lidmašīna saņēma principiālu jaunu radioelektroniskās cīņās kompleksu un mūsdienīgu digitālo vadības sistēmu.

Pārsvarā "Kluso ērgli" gatavoja eksportam. Valdīja uzskats, ka cena – 100 milj. dolāru – padarīs to pievilcīgu. Amerikāņi piedāvāja iznīcinātāju Izraēlai, Saūda Arābijai, Japānai un Dienvidkorejai, kas labi pazīstamas ar F-15. Taču tās deva priekšroku mūsdienīgajiem F-35. Tāpēc programma tika slēgta – uzbūvēts tika tikai viens F-15SE prototips.

28
Tagi:
F-35, F-15, pretgaisa aizsardzība, gaisa kara spēki, ASV GS, ASV
Pēc temata
Alianses nelaimes. Kā NATO sabrūk no iekšienes
"Mēs zaudējam tehniku!" Kas noticis ar ASV kara aviāciju
Krievijas iznīcinātājs Su-57 iekaro pasauli. Kas notiks tālāk?
"Runa nav tikai par iznīcinātājiem": ASV parādījušais Eiropai savu patieso seju
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

0
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

0
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs