Autorūpnīca KAMAZ, foto no arhīva

"Vienkārši un uzticami": Krievijas kravas automašīnas, kas iekarojušas pusi pasaules

88
(atjaunots 15:58 17.02.2021)
Miljoniem no konveijera nonākušu kravas automašīnu, tālbraucēju un armijas šoferu atzinība, virkne uzvaru starptautiskajā autosportā – pirms 45 gadiem, 1976. gada 16. februārī pa Kamas autorūpnīcas vārtiem izbrauca pirmais KamAZs.

Kopš tā laika autoceļus Krievijā vairs nav iespējams iztēloties bez šiem smagsvarniekiem. Par pirmajiem vērā ņemamajiem autogiganta modeļiem portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Pirmdzimtais – bez motora pārsega

XX gadsimta 60. gados strauji augošā padomju rūpniecība saskārās ar lielo kravas automašīnu trūkumu.
Jaunajai ražotnei bija izraudzīti Naberežnije Čelni – 1969. gadā sākās grandiozas rūpnīcas būvdarbi, kurā bija plānots laist klajā 150 tūkstošus mašīnu gadā.
Ceļu kvalitāte tolaik auga – visā valstī būvēja trases un ātrgaitas maģistrāles, tāpēc konstruktori pievērsās ne tikai caurgājības spējām, bet arī komfortam un kravas automašīnu gaitas īpašībām.

Tika ņemta vērā Eiropas pieredze, gūta, radot kravas automašīnu bez motora pārsega, ar dzinēju zem kabīnes. Tāds izvietojums ļāva veidot kabīni ērtāku un plašāku, uzlabot redzesloku un efektīvāk izmantot automašīnas garumu. 

Projektā iesaistījās Maskavas autogiganta ZiL speciālisti – viņiem bija plaša pieredze darbā pie kravas automašīnu projektiem un ražošanas sākuma. Tolaik viņi jau bija izstrādājuši izmēģinājumu modeli – kravas automašīnu bez motora pārsega (ar indeksu ZiL-170). Tas bija pirmā KamAZa prototips. Uz tā bāzes izstrādāja veselu trīsasu mašīnu saimi ar kravas nestspēju vismaz 8 tonnu apmērā.

Опытный образец грузового автомобиля КамАЗ
© Sputnik / Т. Гудей
KamAZ spēkrata paraugs

Vairāku gadu laikā ZiL uzbūvēja desmitiem perspektīvās kravas mašīnas paraugu. Prototipus dzenāja pa trasēm un bezceļa apstākļos PSRS ziemeļu un dienvidu reģionos. Pēc izmēģinājumiem mašīnu pilnveidoja, novērsa kļūmes, meklēja optimālus konstruktīvos risinājumus. Jau toreiz topošo KamAZ salīdzināja ar tādiem ārvalstu analogiem, kā Ford, Mercedes un International.

Izremontēt "uz ceļgala"

1976. gada februārī no konveijera nonāca pirmais sērijveida KamAZ-5320. No PSRS viedokļa tas bija ļoti komfortabls – plaša trīsvietīga kabīne, trokšņa un siltuma izolācija, drošības jostas, regulējams šofera krēsls, augsta sēdvieta, kas nodrošināja teicamu apkārtskatu.

Седельный тягач с прицепом КамАЗ-5320
© Sputnik / Созинов
KamAZ-5320

Kravas mašīna saņēma jauno astoņu cilindru 11 litru dīzeli ar 210 zirgspēku jaudu un piecpakāpju ātrumkārbu ar dalītāju, tas ir, patiesībā – desmitpakāpju transmisiju. Lai atvieglotu iedarbināšanu salā, paredzēja sildītājus. Degvielas tvertne – 200 litri. Dīzeļdegvielas patēriņš sastādīja apmēram 30 litrus uz 100 km ar ātrumu 80 km/h. Pneimatiskā spoles bremze.

Pirmos divus gadus rūpnīca ražoja trīs KamAZu versijas: astoņtonnieku ar bortiem, pašizgāzēju celtniecības vajadzībām un seglvilcēju ar 10 un 20 tonnu nestspēju atbilstoši. Pēc tam izstrādāja kravas mašīnu ar palielinātu riteņu bāzi, vilcēju autovilcieniem un pašizgāzēju lauksaimniecībai.
Par Kamas kravas mašīnu priekšrocību tika uzskatīta to remontējamība. Bojājumus varēja novērst faktiski "uz ceļgala", un PSRS tas bija ļoti svarīgi, ņemot vērā attīstīta autodarbnīcu tīkla trūkumu. Pie tam konstruktori pacentās vienkāršot tehnisko apkalpošanu – cēla regulējumu stabilitāti, samazināja ieeļļošanas punktu skaitu un izmantoja vienkāršotus stiprinājumus.

© Sputnik / Евгений Одиноков
Kravas automašīnas ar sniegu rindā pie sniega kausēšanas punkta "Čerkizovo" Maskavā

Sports un karš

80. gadu sākumā rūpnīcā Naberežnije Čelni sāka ražot seštonnīgo visurgājēju, pārsvarā tas bija paredzēts armijai. Iebūvētā vinča, 6x6 riteņu formula un paaugstinātais klīrenss ļāva pārvarēt gandrīz jebkādu apvidu.

Armijas KamAZs kaujas kristības sāka Afganistānā. Šīs mašīnas kļuva par padomju karaspēku galveno pārvietošanās un kravu pārvadāšanas līdzekli. Tās parādīja, ko spēj. Runa pat nav par lielākām ērtībām salīdzinājumā ar citām armijas mašīnām – KamAZi bija pārsteidzoši uzticami un izveicīgi.

Tolaik, Afganistānas kara gados, rūpnīca pirmo reizi saskārās ar rietumvalstu sankcijām. 1980. gadā amerikāņu kompānija "Ingersoll Rand", Valsts departamenta piespiesta, pārtrauca rezerves daļu piegādes un elementus dzinēju cilindru apstrādes automātiskajai līnijai, par ko iepriekš bija noslēgts līgums.
Importa aizvietošanas darbā tika iesaistīta Zinātņu akadēmija un vadošie zinātniski pētnieciskie institūti. Atkarība no ārzemēm tika likvidēta.

© Sputnik / Сергей Пивоваров
Zenītraķešu-lielgabalu komplekss "Pancir S"

45 gadu laikā no autorūpnīcas konveijera nogājuši vairāk nekā divi miljoni dažādu modifikāciju kravas automašīnas. Simtiem tūkstošu KamAZu ir izbraukājuši visus PSRS un Krievijas ceļus, daudzi modeļi gan agrāk, gan tagad tiek piegādāti desmitos pasaules valstu.

1988. gadā tika izveidota komanda "KAMAZ-master", kas piedalās apvidus kravas automašīnu rallijos. Toreiz nevienam nezināmie padomju sportisti gluži negaidot pamanījās apsteigt sacensību meistarus un ieņemt līderu vietas.

1990. gadā Kamas sportisti parādīja, ko spēj starptautiskajās izdzīvošanas sacīkstēs "Dakāra". Jau 1996. gadā viņi izcīnīja uzvaru. Kopš tā laika speciāli sagatavotie KamAZi 27 reizes cīnījušies par līdera vietu maratonā, sacentušies par pasaules autorūpniecības līderiem un 15 reizes uzvarējuši.

www.kamazmaster.ru
Sporta komanda "KAMAZ-master" rallija maratonā "Dakāra"
88
Tagi:
automašīnas, rūpniecība, Krievija
Pēc temata
Putins ar KamAZu pārbrauca pāri Krimas tiltam
Brīnumainas virāžas: kā sievietes no Krievijas Bruņotajiem spēkiem vada KamAZus
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

68
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

68
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

57
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

57
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?