Pārdošanai aizliegtās preces lielveikalā Rimi, foto no arhīva

Latvijas valdība "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa

164
(atjaunots 13:16 16.02.2021)
Latvijas valdība ievieš un atceļ ierobežojumus, cilvēki dusmojas, valsti šūpo no vienas puses uz otru. Te pēkšņi radušās domas – vai tik ne reptiļveidīgie komandē? Ak nē, šī teorija jau novecojusi.

Pandēmijas laikā ar aizvien biedējošāku skaidrību pamazām apstiprinās minējums par to, ka mūsu ierēdņi glabājas sterilās stikla burkās, no rītiem apkopējas viņus izceļ no skapja, notrauc putekļus un noknikšķina slēdzi. Vakaros – otrādi. Daži gan pieturas pie novecojušās teorijas, ka tie ir reptiļveidīgie. Savukārt, piemēram, žurnāliste Elita Veidemane savā teleskopā saskatījusi, ka mūsu varasvīri mīt uz citas planētas, līdz kurai signāli no Zemes aizkļūst ar lielām grūtībām. Sociālajos tīklos dāsni birst arī citas interesantas hipotēzes: politiķus un ierēdņus daudzi uzskata par "idiotiem" vai "šizofrēniķiem". Nezinu gan, kas būtu labāk. Te vēl nesen izlasīju tādu versiju: "Cilvēki ar alternatīvi apdāvinātu intelektu".

Tāpēc, ka beidzas ar "у"

Bezjēga un Latvijas valdība – tie ir sinonīmi. Vienalga, vai runa ir par "bez jēgas" vai "bezjēdzību".

Protams, lielāko sašutumu radīja pandēmijas ierobežojumi. Piemēram, bezjēdzīgā, pat pēc policijas domām, "komandanta stunda", jo ziemas vakaros mūsu pilsoņi labprātāk piedzeras mājās vieni paši un naktīs guļ. Tāpat arī, maigi sakot, dīvainie tirdzniecības ierobežojumi. Neizturēja tiesībsargs Juris Jansons: cilvēki pie šiem plauktiem taču nekad nav drūzmējušies. Kāpēc tie aizlīmēti ar strīpainam lentēm? Kur kur loģika?

Publiciste Anda Līce no "Latvijas Avīzes", kas kritizē valdību, šķiet, arī iet uz veikalu ne pēc maizes un piena, bet pēc loģikas. Un neko neatrod.

Rekomendē izmantot ES ieteiktos eksprestestus, pēc tam viens ierēdnis Veselības ministrijā konstatē, ka tie neesot efektīvi. Bet veselības ministram taču vajadzētu būt savai loģikai? Vajadzētu? Bet nav. Un kur ņemt, ja veikalos to nepārdod.

Bet princips, pēc kura dala naudu firmām, kas cietušas no ierobežojumiem? Uzņēmēji ir sašutuši: uzņēmums var pretendēt uz atbalstu, ja tā mēneša apgrozījums pērnā gada novembrī krities par 20% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu-oktobri. Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste norāda, ka apgrozījuma kritums jāsalīdzina ar to pašu mēnesi pirms pandēmijas, proti, ar 2019. gada novembri, nevis šī gada augustu-oktobri. Daudzi bija neizpratnē par nodokļu politikas grozījumiem pašā krīzes karstumā.

Kāpēc nevar braukt automašīnā divatā, ja tramvajā vesels vagons ir pilns ar potenciālajiem pārnēsātājiem? Kāpēc?

Pēdējā gada laikā visa Latvija ir pārvērtusies par vienu lielu "kāpēcīšu klubu".

Kāpēc gan nepalūgt "zāles palīdzību"?

Pagaidiet, nevajag jau pašiem izgudrot velosipēdu. Tirdzniecības tīklos – bars profesionālu ekspertu, kuri savu pienākumu ietvaros seko pircēju plūsmām veikalos atbilstoši diennakts laikam un sezonai, kā arī atlaidēm. Tie ir speciālisti, kam zināms, kā un ar ko aizpildīt plauktus ar precēm, lai tie būtu pircēju plūsmā. Vai otrādi.

Pajautājiet viņiem, kā izvairīties no drūzmas veikalos. Nē, nē. Kā mēdz teikt Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs, valdība zinošus cilvēkus neuzklausa.

Tagadējai pandēmijai ir viena priekšrocība. Agrāk iedzīvotājus īpaši neinteresēja, ko tur valdība dara. Daži dzirdējuši, ka, piemēram, ir kaut kādi cēli attīstības plāni līdz 2030. gadam un pat tālāk.

Taču tur konkrētu lietu vietā ir tikai vēlmju saraksts. Neviens, pie skaidra prāta būdams, tos nelasīs. Un tie, kas šajā valstī jau ilgus gadus ir pie varas, tagad ar Covid-19 cīnās tāpat, kā strādā pie valsts – ekonomikas, sociālās sfēras, izglītības un veselības aprūpes attīstības, pie mazākumtautību integrācijas. Vienkārši tagad katrs solis ir redzams. Covid visu atklājis.

Jā, protams, sastādot ekonomiskās attīstības plānus, tāpat kā sacerot tirdzniecības aizliegumus, valdība un Saeima varētu aprunāties ar uzņēmējiem un nozares organizācijām. Piemēram, lūgt padomu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). Tomēr tās vadītājs Jānis Endziņš apliecina: LTRK ierosinājumus valdība kaut kāda iemesla dēļ ignorē. Ekonomisko programmu nav arī koalīcijas partijām.

Bet galva – uz plaukta

Valdības darbu pandēmijas laikā trāpīgi raksturoja publicists Lato Lapsa.

"Ir tāds nepatīkams skats, kad vistai nocērt galvu, un viņa vēl kaut kur skrien, streipuļo, kur kājas nes, kaut arī galvas viņai vairs nav, un attiecīgi viņa neko domāt nedomā. Šādu skrējienu mēs redzam kopš pagājuša gada skrējiena Latvijas valdības izpildījumā. Vārdā nenosauktu ekspertu atzinumus tur var atrast desmitiem, bet veselā saprāta dzirksti tur atrast nevar, jo tādas tur vienkārši nav," Lapsa konstatēja.

Tāda nu ir tā aina. Varbūt karalis ir pliks, varbūt tas ir jātnieks bez galvas. Drīzāk – gan viens, gan otrs. Starp citu, kur tad tā galva ir? Uz plauktiņa. Jā, tikai ne uz jūsējā.

Savas domas šajā jautājumā portālā Pietiek.com pastāstīja Rids Bruners:

"Kovid afēra ir neredzamās globālās pārvaldes pirmais nopietnais spēka demonstrācijas mēģinājums. Paliekot aizkulisēs, viņi dod komandas visām valstīm. Attiecīgajiem politiķiem, prezidentiem, deputātiem, ministriem šīs komandas jāizpilda nekavējoties, vienlaicīgi un bez ierunām. Sabiedrībai tiek demonstrēts, ka nevienas valsts vadība nekontrolē situāciju, lēmumi ir pretrunā cilvēku un sabiedrības interesēm, un robežojas ar klaju idiotismu.

"Tumšajiem" spēkiem ir vairāki mērķi, un viens no tiem ir pārliecināt cilvēkus, ka tie nespēj paši organizēt (valstu) pārvaldi. Nākamais solis ir atteikšanās no cilvēka statusa, kļūstot par kaut ko līdzīgu mājdzīvniekiem un (pilnībā) nododot pārvaldi globālo saimnieku ziņā."

Ahā, paldies, ka paskaidrojāt. Tad nu gan viss ir skaidrs. Tad jau galva patiešām ir atavisms, lieks slogs un arhitektoniska greznība.

164
Tagi:
ierobežojumi, valdība, Latvija
Pēc temata
Latvijā nevar organizēt pat apakšbikšu tirdzniecību: Ušakovs komentēja vakcināciju
Kas un kāpēc nogalina mazos veikalus
Latvijas IKP krities, eksports aug: ekonomists par pandēmijas nevienmērīgo triecienu
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

61
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

61
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

49
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

49
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Latviešu biezpiena sieriņš ar matrjoškas piegaršu

0
(atjaunots 16:37 07.05.2021)
Norvēģijā dzīvojošajai latvietei bija galīgi sabojāta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, kad vietējā veikala plauktā viņa ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņu ar matrjošku un Krievijas karogu uz iepakojuma.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Zane no Oslo pasūdzējās Bez Tabu Sūdzību dēlī par sabojāto Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un pat pieprasīja atrast vainīgo, raksta Skaties.lv.

Lai gan sieviete dzīvo un strādā Norvēģijā, viņa tomēr svinīgi atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un šī gada 4. maijs arī nebija izņēmums.

Gatavojoties svinībām, viņa klāja balto galdautu un devās uz veikalu. Tur, norvēģu veikala plauktā, sieviete ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņus un bija tik priecīga, ka nespēja noticēt savai laimei.

Taču sajūsmu drīz vien nomainīja dziļāka vilšanās. Zane to apraksta kā "dunča dūriens sirdī". Ieskatoties "Austrumeiropas delikatesē" (tāds bija norvēģu uzraksts uz sieriņa iepakojuma), sieviete ieraudzīja matrjošku. Bet uz matrjoškas Krievijas karoga krāsas!

Turklāt uz sieriņa bija rakstīts "ražots Latvijā", bet pats produkts "iepakots "Baltais" kastē, pēc BAZA Nordic AS pasūtījuma", uzsver Zane, piebilstot, ka viņai, "divdesmitdivgadīgai jaunietei, nolaidās rokas" un sieriņu viņa nav pirkusi.

Tagad sieviete ļoti vēlas uzzināt, kurš ir atbildīgs par tādu sirdi plosošu nepatriotisku mārketingu.

Interesanti, ka komentāros zem šī sašutuma pilnas publikācijas lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka nav gluži skaisti būt tādai patriotei un dzīvot ārzemēs.

Jāatzīmē, ka tā nav pirmā reize, kad patrioti ir sašutuši par Latvijas preču iepakojumiem. Janvārī, kāds Latvijas iedzīvotājs rakstīja "Sūdzību dēlī" par to, ka jūtas aizskarts ar valodas daudzveidību uz šķīstošās kafijas iepakojuma.

"Kāpēc uz Latvijā ražotas kafijas, kuru tirgo Latvijā, etiķetēs lieto krievu valodu?" vaicāja vērīgs pilsonis.

Turklāt viņu aizvainoja Eiropas Savienības saīsinājums, ko uz etiķetes uzrakstīts kā EU, nevis latviski — ES.

Starp citu, Latvijā nav aizliegts sniegt informāciju krievu valodā uz produktu iesaiņojumiem un etiķetēm. Galvenais, lai pirmām kārtām informācija tiktu sniegta latviešu valodā.

Matrjoškas un Krievijas karogs Latvijā pagaidām arī nav aizliegti.

0
Tagi:
latvieši
Pēc temata
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"
Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji