Pārdošanai aizliegtās preces lielveikalā Rimi, foto no arhīva

Latvijas valdība "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa

151
(atjaunots 13:16 16.02.2021)
Latvijas valdība ievieš un atceļ ierobežojumus, cilvēki dusmojas, valsti šūpo no vienas puses uz otru. Te pēkšņi radušās domas – vai tik ne reptiļveidīgie komandē? Ak nē, šī teorija jau novecojusi.

Pandēmijas laikā ar aizvien biedējošāku skaidrību pamazām apstiprinās minējums par to, ka mūsu ierēdņi glabājas sterilās stikla burkās, no rītiem apkopējas viņus izceļ no skapja, notrauc putekļus un noknikšķina slēdzi. Vakaros – otrādi. Daži gan pieturas pie novecojušās teorijas, ka tie ir reptiļveidīgie. Savukārt, piemēram, žurnāliste Elita Veidemane savā teleskopā saskatījusi, ka mūsu varasvīri mīt uz citas planētas, līdz kurai signāli no Zemes aizkļūst ar lielām grūtībām. Sociālajos tīklos dāsni birst arī citas interesantas hipotēzes: politiķus un ierēdņus daudzi uzskata par "idiotiem" vai "šizofrēniķiem". Nezinu gan, kas būtu labāk. Te vēl nesen izlasīju tādu versiju: "Cilvēki ar alternatīvi apdāvinātu intelektu".

Tāpēc, ka beidzas ar "у"

Bezjēga un Latvijas valdība – tie ir sinonīmi. Vienalga, vai runa ir par "bez jēgas" vai "bezjēdzību".

Protams, lielāko sašutumu radīja pandēmijas ierobežojumi. Piemēram, bezjēdzīgā, pat pēc policijas domām, "komandanta stunda", jo ziemas vakaros mūsu pilsoņi labprātāk piedzeras mājās vieni paši un naktīs guļ. Tāpat arī, maigi sakot, dīvainie tirdzniecības ierobežojumi. Neizturēja tiesībsargs Juris Jansons: cilvēki pie šiem plauktiem taču nekad nav drūzmējušies. Kāpēc tie aizlīmēti ar strīpainam lentēm? Kur kur loģika?

Publiciste Anda Līce no "Latvijas Avīzes", kas kritizē valdību, šķiet, arī iet uz veikalu ne pēc maizes un piena, bet pēc loģikas. Un neko neatrod.

Rekomendē izmantot ES ieteiktos eksprestestus, pēc tam viens ierēdnis Veselības ministrijā konstatē, ka tie neesot efektīvi. Bet veselības ministram taču vajadzētu būt savai loģikai? Vajadzētu? Bet nav. Un kur ņemt, ja veikalos to nepārdod.

Bet princips, pēc kura dala naudu firmām, kas cietušas no ierobežojumiem? Uzņēmēji ir sašutuši: uzņēmums var pretendēt uz atbalstu, ja tā mēneša apgrozījums pērnā gada novembrī krities par 20% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu-oktobri. Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste norāda, ka apgrozījuma kritums jāsalīdzina ar to pašu mēnesi pirms pandēmijas, proti, ar 2019. gada novembri, nevis šī gada augustu-oktobri. Daudzi bija neizpratnē par nodokļu politikas grozījumiem pašā krīzes karstumā.

Kāpēc nevar braukt automašīnā divatā, ja tramvajā vesels vagons ir pilns ar potenciālajiem pārnēsātājiem? Kāpēc?

Pēdējā gada laikā visa Latvija ir pārvērtusies par vienu lielu "kāpēcīšu klubu".

Kāpēc gan nepalūgt "zāles palīdzību"?

Pagaidiet, nevajag jau pašiem izgudrot velosipēdu. Tirdzniecības tīklos – bars profesionālu ekspertu, kuri savu pienākumu ietvaros seko pircēju plūsmām veikalos atbilstoši diennakts laikam un sezonai, kā arī atlaidēm. Tie ir speciālisti, kam zināms, kā un ar ko aizpildīt plauktus ar precēm, lai tie būtu pircēju plūsmā. Vai otrādi.

Pajautājiet viņiem, kā izvairīties no drūzmas veikalos. Nē, nē. Kā mēdz teikt Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs, valdība zinošus cilvēkus neuzklausa.

Tagadējai pandēmijai ir viena priekšrocība. Agrāk iedzīvotājus īpaši neinteresēja, ko tur valdība dara. Daži dzirdējuši, ka, piemēram, ir kaut kādi cēli attīstības plāni līdz 2030. gadam un pat tālāk.

Taču tur konkrētu lietu vietā ir tikai vēlmju saraksts. Neviens, pie skaidra prāta būdams, tos nelasīs. Un tie, kas šajā valstī jau ilgus gadus ir pie varas, tagad ar Covid-19 cīnās tāpat, kā strādā pie valsts – ekonomikas, sociālās sfēras, izglītības un veselības aprūpes attīstības, pie mazākumtautību integrācijas. Vienkārši tagad katrs solis ir redzams. Covid visu atklājis.

Jā, protams, sastādot ekonomiskās attīstības plānus, tāpat kā sacerot tirdzniecības aizliegumus, valdība un Saeima varētu aprunāties ar uzņēmējiem un nozares organizācijām. Piemēram, lūgt padomu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). Tomēr tās vadītājs Jānis Endziņš apliecina: LTRK ierosinājumus valdība kaut kāda iemesla dēļ ignorē. Ekonomisko programmu nav arī koalīcijas partijām.

Bet galva – uz plaukta

Valdības darbu pandēmijas laikā trāpīgi raksturoja publicists Lato Lapsa.

"Ir tāds nepatīkams skats, kad vistai nocērt galvu, un viņa vēl kaut kur skrien, streipuļo, kur kājas nes, kaut arī galvas viņai vairs nav, un attiecīgi viņa neko domāt nedomā. Šādu skrējienu mēs redzam kopš pagājuša gada skrējiena Latvijas valdības izpildījumā. Vārdā nenosauktu ekspertu atzinumus tur var atrast desmitiem, bet veselā saprāta dzirksti tur atrast nevar, jo tādas tur vienkārši nav," Lapsa konstatēja.

Tāda nu ir tā aina. Varbūt karalis ir pliks, varbūt tas ir jātnieks bez galvas. Drīzāk – gan viens, gan otrs. Starp citu, kur tad tā galva ir? Uz plauktiņa. Jā, tikai ne uz jūsējā.

Savas domas šajā jautājumā portālā Pietiek.com pastāstīja Rids Bruners:

"Kovid afēra ir neredzamās globālās pārvaldes pirmais nopietnais spēka demonstrācijas mēģinājums. Paliekot aizkulisēs, viņi dod komandas visām valstīm. Attiecīgajiem politiķiem, prezidentiem, deputātiem, ministriem šīs komandas jāizpilda nekavējoties, vienlaicīgi un bez ierunām. Sabiedrībai tiek demonstrēts, ka nevienas valsts vadība nekontrolē situāciju, lēmumi ir pretrunā cilvēku un sabiedrības interesēm, un robežojas ar klaju idiotismu.

"Tumšajiem" spēkiem ir vairāki mērķi, un viens no tiem ir pārliecināt cilvēkus, ka tie nespēj paši organizēt (valstu) pārvaldi. Nākamais solis ir atteikšanās no cilvēka statusa, kļūstot par kaut ko līdzīgu mājdzīvniekiem un (pilnībā) nododot pārvaldi globālo saimnieku ziņā."

Ahā, paldies, ka paskaidrojāt. Tad nu gan viss ir skaidrs. Tad jau galva patiešām ir atavisms, lieks slogs un arhitektoniska greznība.

151
Tagi:
ierobežojumi, valdība, Latvija
Pēc temata
Latvijā nevar organizēt pat apakšbikšu tirdzniecību: Ušakovs komentēja vakcināciju
Kas un kāpēc nogalina mazos veikalus
Latvijas IKP krities, eksports aug: ekonomists par pandēmijas nevienmērīgo triecienu
OTRK Iskander

Kāpēc Armēnijas premjers kritizē "Iskander"? Labam dejotājam nekas netraucē

3
(atjaunots 11:36 27.02.2021)
Mūsdienīgo un precīzo bruņojuma sistēmu pielietošanai kaujā vajadzīga atbilstoša speciālistu-operatoru apmācība, uzticama izlūkošanas un trieciena kontūra organizācija. Un vēl – politiskā gudrība un atbildība par saviem lēmumiem.

Citādā koordināšu sistēmā pat vislabākās raķetes var izrādīties "nepareizas", nepacelties gaisā, netrāpīt mērķi vai uzsprāgt "par 10 procentiem", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. Viņš atgādināja veco teicienu par "lietām", kas traucē "sliktam dejotājam".

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans intervijā izdevumam 1in.am novērtēja nesenās karadarbības rezultātus Kalnu Karabahā. Viņš apšaubīja Krievijas ieroču drošību un cīņasspēju. Pēc viņa vārdiem, operatīvi taktiskā kompleksa "Iskander" raķetes neesot sprāgušas nemaz vai sprāgušas "par 10 procentiem" (viņš gan neprecizēja, ko ar to domājis). Pie tam politiķis pauda nodomu īstenot būtiskas armijas reformas – gan no struktūras, gan bruņojuma viedokļa.

Armēnijas Aizsardzības ministrija atteicās komentēt premjera divdomīgos izteikumus par "Iskander". Iespējams, viņš nebija pietiekami labi informēts, vai maldināts. Krevijas raķešu kompleksu taktiski tehniskās īpašības un reputācija ir tik augsti, ka amatieru uzslavas tam nav vajadzīgas. Ne velti Krievija kontrolē trešo daļu pasaules ieroču tirgus. Krievijas bruņojuma eksporta apjoms 2020. gadā sasniedza 13 miljardus dolāru. Šie cipari un fakti liecina par aizsardzības produkcijas kvalitāti, ko lielākā daļa valstu iepērk par savu naudu un maksā pilnu cenu.

Prasmīgās rokās OTRK "Iskander" sekmīgi likvidē mērķus Kaukāza kalnos un jūrā (mācībās), kaujas apstākļos – Sīrijas teritorijā un Āfrikas ziemeļos. Desmitiem valstu gribētu iegādāties tādu bruņojumu, bet tikai nedaudziem ir iespēja saņemt eksporta modifikāciju "Iskander E". Armēnijai paveicās, jo pasaulē nav kvaziballistisko manevrējošo raķešu ar tādu darbības rādiusu un precizitātes rādītāju, kas turklāt nav notveramas pretinieka PGA.

Kvaziballistiskie māži

Mūsdienīgās tehnoloģijas iespējas Krievija nedāvā pa labi un pa kreisi. Šajā fonā Pašiņana intervija nāca kā zibens no skaidrām debesīm. Komplekss "Iskander M" uzņemts bruņojumā Krievijas armijā 2006. gadā. Tas atzīts par labāko pasaulē savā klasē, un novērtējums "80. gadu bruņojums" izskatās aizvainojoši.

Armēnijas premjerministra atklātie pārmetumi Krievijas OTRK ļauj izdarīt vairākus pieņēmumus un slēdzienus. Nekompetence vai dezinformācija, iespējams, nav pats sliktākais scenārijs (izskatās pārlieku vienkārši). Iespējams, Krievijas bruņojuma publiskā diskreditācija ir "stratēģiskās izvēles jautājums", kaut kādas Armēnijas armijas strukturālo un kvalitatīvo reformu programmas elements. Tādā gadījumā rodas jautājums. Kādus ieročus plāno iegādāties Erevāna pārskatāmā perspektīvā, saskaņā ar kādiem standartiem nostiprināt aizsardzības spējas? Par galvenais – ar kādu galamērķi sākas militāro būvdarbu jaunais posms?

Loģiski būtu pieļaut, ka pēc cīņām Karabahā izdarīti secinājumi, nosprausti plāni. Tomēr veca patiesība pauž: "Uzvarai vienmēr ir daudz tēvu, tikai sakāve vienmēr ir bārene." No Pašiņana intervijas izriet, ka Aizsardzības ministrijā un Ģenerālštābā turpinās vērienīgs analītiskais darbs, lai "pierādītu, uzzinātu, saskatītu visu patiesību par karu", turklāt ierosināts vairāk nekā tūkstotis krimināllietu. Grūti izprast, kā šeit ir vairāk – patiesības meklējumu vai stratēģijas korekcijas vai "vainīgo iecelšanas" turpmākām represijām un galveno sakāves "tēvu" bēgšanai no atbildības.

Nacionālajai drošībai veltītajā intervijā pēc reveransa "KDLO saistības formulētas Armēnijas starptautiski atzītajās robežās" attiecības ar organizāciju tālāk nav minētas vairs ne ar zilbi. Bet KDLO ir vienīgais Armēnijas drošais balsts pēckara turbulences un nestabilā miera apstākļos. Bieži minētie vārdi "Revolūcija" un "Konstitūcija" paši par sevi neko nenoregulēs un valsts drošību negarantēs. Armija ir jebkuras valsts stabilitātes pamats, bet runas par "būtiskām reformām"bez konkrēta darbības plāna izskatās destruktīvi. Tāpat kā paviršie spriedelējumi par Krievijas bruņojuma zemo potenciālu, mājieni par neiznīcināmo armiju nacionālajā armijā un piegādēm militāri tehniskās sadarbības sektorā.

Nenotverami un neatvairāmi

Raķešu komplekss "Iskander M" paredzēts vitāli svarīgu pretinieka objektu (armijas bāzes, komandpunkti un sakaru mezgli, raķešu kompleksi, lidmašīnas un helikopteri aerodromos) likvidācijai līdz 500 km attālumā ar īpašu precizitāti (Armēnijas rīcībā ir eksporta OTRK "Iskander E" ar darbības rādiusu līdz 300 km). Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēģiskā mobilitāte, slēptas dežūras un raķešu palaišanas iespejas, uzdevuma automātiskais aprēķins un ievadīšana, liela kaujas uzdevuma izpildes iespēja apšaudes un radioelektroniskās pretdarbības apstākļos.

Пресс-служба Минобороны РФ

Efektivitāte palielināta, pateicoties divu tipu raķetēm – ballistiskajām un spārnotajām. Pēc pārgājiena pirmo raķeti iespējams palaist dažu minūšu laikā, intervāls starp startiem – viena minūte. Raķetes lidojuma ātrums pārsniedz 7200 km/h (tātad lidojums aizņem 3-4 minūtes). Lidojuma sākuma un noslēguma posmos raķete 9М723K1 ar aptuveni 4 tonnu masu sasniedz ātrumu virs 2 km/sek., pārvietojas pa kvaziballistisku (neaprēķināmu) līkni un manevrē ar pārslodzi līdz 30g (tāpēc raķetes pārtveršana ar visiem esošajiem PRA un PGA līdzekļiem nav iespējama).

Katra "Iskander" starta iekārta ir mobila un autonoma. Var strādāt jebkurā vietā un laikā, pat neatkarīgi no izlūkošanas satelītiem vai aviācijas. Tēmēšanai tiek izmantota programma, inerciālā navigācijas sistēma, satelītu GLONASS signāli. Raķeti lidojumā iespējams pārvirzīt, tāpēc tā var uzbrukt arī kustīgiem mērķiem, ieskaitot pretinieka JKS kuģus. Fināla posmā aktivizēja "gudrā" optiskā paštēmēšanas ierīce, kas garantē unikālu precizitāti. Lādiņi 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par metru. "Iskander" precīzajām raķetēm ir neliela atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vadīšanai paredzētas gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres). Kompleksam ir divu tipu raķetes: aeroballistiskās 9M723 – lido pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, spārnotās 9M728 vai R-500 tuvojas mērķim nelielā augstumā.

OTRK "Iskander M" pārsniedz labākos ārvalstu operatīvi taktiskos kompleksus (LORA, Lance, ATACMS, Pluton) no precizitātes, raķešu sagatavošanas operativitātes un citu īpašību viedokļa. Tuvākais analogs – Izraēlas operatīvi taktiskais komplekss LORA ar mazāku darbības rādiusu un precizitātes rādītāju (pie tam tā raķetes pārvietojas pa prognozējamu ballistisko trajektoriju). Amerikāņi atpaliek – 2020. gadā viņi atteicās no "antikvārā" kompleksa ATACMS modernizācijas un tikai sāka izstrādāt raķeti reaktīvajām zalves uguns sistēmām M270 MLRS un HIMARS ar darbības rādiusu līdz 300 km. Autoritatīvi speciālisti Krievijā uzskata, ka "Iskander" analogi ārvalstīs parādīsies ne agrāk, kā 2025. gadā.

3
Tagi:
Nikols Pašiņans, aizsardzība, bruņojums, Armēnija, Krievija
Pēc temata
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
"Kalibra" klusais lidojums. Kāpēc Krievijas spārnotās raķetes nedod mieru NATO
Kādi ieroči palīdzēja Azerbaidžānai konfliktā Kalnu Karabahā?

Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. atbildēs Krievija?

15
(atjaunots 07:17 27.02.2021)
Krievija varētu ierosināt krimināllietu par padomju pieminekļa sagraušanu Jēkabpilī saskaņā ar KF Kriminālkodeksa grozījumiem, ko pērn apstiprināja prezidents Vladimirs Putins.

Jēkabpilī barbariski sagrauts padomju karavīru memoriāls. 23. februārī iedzīvotāji nolika ziedus pie memoriāla, bet nākamās dienas rītā kontatēja, ka no postamenta pazudis lielgabals. Ziedi izmētāti, redzamas traktora pēdas.

Piemineklis – lielgabals Rīgas ielā Jēkabpilī – bija uzstādīts brāļu kapos, kur apglabāti artilērijas gvardes ģenerālmajors Sergejs Petrovičs Kuprijanovs, gvardes pulkvedis Gavriils Kuprijanovičs Šarikalovs un Sahabutdins Galautdinovičs Gazejevs. Visi trīs gājuši bojā cīņās par pilsētas atbrīvošanu no hitleriešiem 1944. gada augustā.

Aizdomas par vandālismu krīt uz Nacionālās apvienības piekritējiem. Iepriekš ultralabējo vadība publiski nosodīja Jēkabpils pašvaldības nodomu atvēlēt 20 tūkstošus eiro memoriāla labiekārtošanai. Toreiz Nacionālās apvienības pārstāvji apgalvoja, ka tas esot nepieņemami, jo atbalstot padomju režīmu un ideoloģiju.

Jau pēc incidenta Jēkabpilī Saeimas deputāts no NA Jānis Dombrava sociālajos tīklos gavilēja par to, ka lielgabala vairs neesot un vēlējās pateikties tiem, kuri darbojušies "apņēmīgi". Tātad valdības koalīcijā strādājošā partija uzņēmusies politisko atbildību par vandālisma aktu.

Krievija var ierosināt krimināllietu

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Ja Latvija ignorē savas starptautiskās saistības, Krievijai ir tiesības ierosināt krimināllietu uz savu likumu pamata. 2020. gada 7. aprīlī Krievijas prezidents parakstīja Kriminālkodeksa grozījumus, saskaņā ar kuriem kriminālvajāšana paredzēta par Krievijas Federācijas teritorijā vai aiz tās robežām esošo Tēvijas aizsardzībā boja gājušo piemiņas iemūžināšanai veltīto karavīru apbedījumu, pieminekļu, stellu, obelisku, citu memoriālo būvju vai objektu iznīcināšana vai sabojāšana ar mērķi kaitēt tādu objektu vēsturiskajai un kultūras nozīmei.

Teksts liecina, ka runa ir par memoriālu un apbedījumu aizsardzību ne tikai Krievijā, bet arī aiz tās robežām. Formulējumi "kuri gājuši bojā, aizsargājot Tēviju vai tās intereses", "aizsargājuši Tēviju vai tās intereses" norāda, ka Krievija uzņemas rūpes par memoriālajām būvēm, kas veltītas tiem, kuri karojuši aiz Krievijas robežām.

Meklē "traktoristu"

Skeptiķi iebildīs: kā Krievijas tiesībsargājošās iestādes var veikt izmeklēšanu, maigi sakot, nedraudzīgas valsts teritorijā? Atbildēšu: šim nolūkam pastāv Eiropas konvencija par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, ko parakstījusi arī Krievija un Latvija.

Turklāt vēl joprojām darbojas Krievijas un Latvijas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās. Cita starpā tas paredz, piemēram, liecinieku un ekspertu izsaukšanu no otras valsts. Ir jāizmanto šī līguma noteikumi.

Jēkabpils nav liela pilsēta, tikai 22 tūkstoši cilvēku. Nu, bet tādu, kam ir traktors, ir vēl mazāk. Nav jau jābūt Šerlokam Holmsam, lai veiktu kvalitatīvu izmeklēšanu un atrastu vainīgos. Vandāļi ir jāsoda. Citādi tie agri vai vēlu nonāks arī līdz Rīgas Atbrīvotājiem veltītajam piemineklim.

15
Tagi:
piemineklis, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Padomju lidotāju kapi līdzās NATO aerodromam
Polijā pieprasa pārtraukt padomju pieminekļu nojaukšanu
Viļņas mērija pieprasa nojaukt pieminekli Sarkanās armijas karavīriem