Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva

Dārgi izmaksājis: Krievijas dēļ Eiropa zaudējusi miljardus

200
(atjaunots 22:05 15.02.2021)
Brisele gatavo jaunas sankcijas Krievijai, lai arī politiskās konfrontācijas gados ES savstarpējo ierobežojumu dēļ ir zaudējusi vairāk nekā Krievija.

Ekonomiskie zaudējumi ir mērojami desmitie miljardu eiro vērtībā. Kā Eiropa cietusi, kas saskāries arī lielākajiem zaudējumiem, portālā RIA Novosti pastāstīja Nataļja Dembinska.

Pieļaujamie zaudējumi

Sankcijas nav Eiropas Savienības mērķis, tas ir tikai instruments, efektīvs attiecībās ar Krieviju, brīfingā Briselē paziņoja ES ārpolitikas dienesta pārstāvis Pīters Stano. ES diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels piebilda, ka pēc Alekseja Navaļnija sekos sods par cilvēktiesību pārkāpumu.

Ekonomiskās sankcijas ES vērsa pret Krieviju 2014. gada vasarā, ņemot vērā konfliktu Ukrainā. Pēc tam tās paplašināja. 2015. gada martā ES valstu līderi saistīja šos pasākumus ar Minskas protokolu izpildi. Maskava norādīja, ka Krievija nav Ukrainas iekšējā konflikta puse un Minskas protokolu subjekts, tā ir tikai vidutāja noregulēšanas procesā. Un pieņēma atbildes ierobežojumus.

Jau gadu vēlāk kļuva skaidrs, ka Eiropa zaudē vairāk. No 2014. gada martam līdz 2015. gada martam Maskava zaudēja 55 miljardus dolāru, Eiropa – 110 miljardus. Īpaši smagi cieta Vācija, kas abpusējo ierobežojumu rezultātā zaudē 700 miljonus dolāru mēnesī.

Eiropas Parlaments toreiz apgalvoja, ka sektorālās sankcijas "izrādījušās sāpīgas un padziļinājušas ekonomisko lejupslīdi (Krievijā – red.), ko radījis naftas cenu kritums". To galvenā īstermiņa ietekme - "ierobežota piekļuve rietumvalstu kredītiem, investīciju pieplūdumam" un nespējai atgriezties "pie straujāka ekonomiskās izaugsmes tempa".

Tomēr 2018. gadā ES likumdevēji atzina: sankcijas dod visai ierobežotu efektu. "Neskatoties uz Rietumu mēģinājumiem izolēt Maskavu, Krievijas loma pasaules arēnā kļūst aizvien manāmāka. Kontrsankcijas ir palīdzējušas valsts lauksaimniecībai," konstatēja deputāti.

Draudzīga apšaude

2019. gadā "sankciju piecgades" rezultātus izanalizēja ekonomisti Matjē Krozē no Linnaņas universitātes Honkongā un Juliāns Hincs no Ķīles Pasaules ekonomikas institūta. Saskaņā ar viņu aplēsēm, Krievija nes mazliet vairāk nekā pusi Rietumu sankciju sagādāto zaudējumu – 2,2 miljardus dolāru mēnesī. Parējos 45% par kopsummu 1,8 miljardu apmērā savā starpā dala ierobežojumu iniciatori. Dati publicēti pētījumā "Draudzīgā uguns: pret Krieviju vērsto sankciju un atbildes sankciju ietekme tirdzniecībā".

Krozē un Hinca aplēšu shēmu aprakstīja ietekmīgais zinātniskais žurnāls Economic Policy. To pamatā ir vērtējums, kā būtu varējusi attīstīties starptautiskā tirdzniecība bez savstarpējiem ierobežojumiem un stabilas tirgus konjunktūras apstākļos.

Starpība starp potenciālajām tirdzniecības plūsmām visās preču kategorijās un reālo situāciju uzrādījusi zaudējumus. Noskaidrojās, ka kopējais ikmēneša zaudējums – četri miljardi dolāru. Vairāk nekā citi zaudē Vācija – 38%, 667 miljonus dolāru. Nopietni cietušas arī Francijas kompānijas. Krozē un Hinca pētījumā atzīmēts, ka uz citām valstīm pārvirzītais eksports zaudējumus nav kompensējis.

Nesen Vācijas Ekonomikas un enerģētikas ministrija konstatēja: kopš 2014. gada sankcijas pret Krieviju biznesam Eiropā radījušas zaudējumus miljardiem eiro apmērā, bet melnajā sarakstā iekļuvušo Krievijas pilsoņu un kompāniju iesaldētie aktīvi un naudas līdzekļi dažkārt sasniedz vien dažus simtus eiro.

2018. gadā Vācija iekļāva sankciju datu bāzē iesaldētus aktīvus un naudas līdzekļus aptuveni 485 tūkstošu eiro apmērā, Īrija – 24 tūkst. Itālija – 94 tūkst. Nīderlande – 806 eiro. Izceļas vienīgi Kipra ar vairāk nekā trim miljoniem eiro.

2019. gadā tas pats rādītājs Vācijā — 337 tūkst. eiro, Īrijā — 77 tūkst., Itālijā — 148 tūkst., Nīderlandē — 819 eiro. 2020. gadā Vācijā — 341 tūkst. eiro, Nīderlandē — 761 eiro.

Kopš 2014. gada Vācija kopumā iesaldējusi apmēram 1,8 milj. eiro. Bet Vācijas un Krievijas tirdzniecības apgrozījums 2014. gadā bija 67,7 miljardi eiro, 2015. gadā – 51,5 miljardi, 2016. gadā – 48 miljardi.

Berlīne ne vienu vien reizi jau norādījusi, ka lielākos zaudējumus sankciju karā cieš Vācija. Pērnvasar bundestāga deputāts Markuss Fronmaijers minēja Krozē un Hinca rezultātiem tuvus datus - 618 miljoni eiro mēnesī (7,4 miljardi gadā, 40% no visiem zaudējumiem ES).

Galvenie cietušie

Briseles un Maskavas sankciju karu detalizēti pētīja arī Vīnes Starptautisko ekonomisko pētījumu institūta (Wiener Institut fur Internationale Wirtschaftsvergleiche — WIIW) ekonomisti.

Saskaņā ar WIIW neseno vērtējumu, eksporta sarukums uz Krieviju Vācijai izmaksājis 0,2% IKP 2014.-2018. gg., Austrijai – 0,5%. Ekonomisti uzskata, ka lielus zaudējumus cietusi arī Čehija un Ungārija (katra – pa 0,6% IKP) un Slovākija (-1% IKP). Tomēr absolūtajos rādītājos lielākie zaudējumi bijuši Vācijai – 14 miljardi eiro tikai pirmajos divos sankciju gados vien.

No ekonomikas sektoru viedokļa antilīdera vietā – tekstila rūpniecība, farmaceitika, elektriskās, mehāniskās un transporta iekārtas.

Krievijas ĀM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pētījuma autori atzīmēja, ka pārtikas produktiem (2014. gada augustā Krievija noteica embargo gaļas, piena, zivju, augļu un dārzeņu importam no ES) nebija lielas lomas Eiropas eksportā (izņemot Baltijas valstis, Somiju, Vāciju, Nīderlandi un Poliju).

"Krievijā bija vērojams vien pārtikas inflācijas lēciens, tomēr vienlaikus importa aizvietošana sekmēja lauksaimniecības atdzimšanu – tas bija viens no acīmredzamajiem ekonomikas panākumiem," atzina WIIW.

ES eksports uz Krieviju sarucis divkārt. Taču pie tam augusi atkarība no Krievijas naftas un gāzes, it īpaši ņemot vērā energonesēju pieprasījumu un gāzesvada "Ziemeļu straume 2" drīzo noslēgumu.

200
Tagi:
Navaļnijs, Krievija, sankcijas, ES, Eiropa
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2": ASV piedraud Eiropas kompānijām ar jaunām sankcijām
"Jums viss ir atļauts": specdienestiem iesaka "radošu" pieeju sankcijām pret Krieviju
Kremlis komentēja ASV jaunās sankcijas
OTRK Iskander

Kāpēc Armēnijas premjers kritizē "Iskander"? Labam dejotājam nekas netraucē

3
(atjaunots 11:36 27.02.2021)
Mūsdienīgo un precīzo bruņojuma sistēmu pielietošanai kaujā vajadzīga atbilstoša speciālistu-operatoru apmācība, uzticama izlūkošanas un trieciena kontūra organizācija. Un vēl – politiskā gudrība un atbildība par saviem lēmumiem.

Citādā koordināšu sistēmā pat vislabākās raķetes var izrādīties "nepareizas", nepacelties gaisā, netrāpīt mērķi vai uzsprāgt "par 10 procentiem", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. Viņš atgādināja veco teicienu par "lietām", kas traucē "sliktam dejotājam".

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans intervijā izdevumam 1in.am novērtēja nesenās karadarbības rezultātus Kalnu Karabahā. Viņš apšaubīja Krievijas ieroču drošību un cīņasspēju. Pēc viņa vārdiem, operatīvi taktiskā kompleksa "Iskander" raķetes neesot sprāgušas nemaz vai sprāgušas "par 10 procentiem" (viņš gan neprecizēja, ko ar to domājis). Pie tam politiķis pauda nodomu īstenot būtiskas armijas reformas – gan no struktūras, gan bruņojuma viedokļa.

Armēnijas Aizsardzības ministrija atteicās komentēt premjera divdomīgos izteikumus par "Iskander". Iespējams, viņš nebija pietiekami labi informēts, vai maldināts. Krevijas raķešu kompleksu taktiski tehniskās īpašības un reputācija ir tik augsti, ka amatieru uzslavas tam nav vajadzīgas. Ne velti Krievija kontrolē trešo daļu pasaules ieroču tirgus. Krievijas bruņojuma eksporta apjoms 2020. gadā sasniedza 13 miljardus dolāru. Šie cipari un fakti liecina par aizsardzības produkcijas kvalitāti, ko lielākā daļa valstu iepērk par savu naudu un maksā pilnu cenu.

Prasmīgās rokās OTRK "Iskander" sekmīgi likvidē mērķus Kaukāza kalnos un jūrā (mācībās), kaujas apstākļos – Sīrijas teritorijā un Āfrikas ziemeļos. Desmitiem valstu gribētu iegādāties tādu bruņojumu, bet tikai nedaudziem ir iespēja saņemt eksporta modifikāciju "Iskander E". Armēnijai paveicās, jo pasaulē nav kvaziballistisko manevrējošo raķešu ar tādu darbības rādiusu un precizitātes rādītāju, kas turklāt nav notveramas pretinieka PGA.

Kvaziballistiskie māži

Mūsdienīgās tehnoloģijas iespējas Krievija nedāvā pa labi un pa kreisi. Šajā fonā Pašiņana intervija nāca kā zibens no skaidrām debesīm. Komplekss "Iskander M" uzņemts bruņojumā Krievijas armijā 2006. gadā. Tas atzīts par labāko pasaulē savā klasē, un novērtējums "80. gadu bruņojums" izskatās aizvainojoši.

Armēnijas premjerministra atklātie pārmetumi Krievijas OTRK ļauj izdarīt vairākus pieņēmumus un slēdzienus. Nekompetence vai dezinformācija, iespējams, nav pats sliktākais scenārijs (izskatās pārlieku vienkārši). Iespējams, Krievijas bruņojuma publiskā diskreditācija ir "stratēģiskās izvēles jautājums", kaut kādas Armēnijas armijas strukturālo un kvalitatīvo reformu programmas elements. Tādā gadījumā rodas jautājums. Kādus ieročus plāno iegādāties Erevāna pārskatāmā perspektīvā, saskaņā ar kādiem standartiem nostiprināt aizsardzības spējas? Par galvenais – ar kādu galamērķi sākas militāro būvdarbu jaunais posms?

Loģiski būtu pieļaut, ka pēc cīņām Karabahā izdarīti secinājumi, nosprausti plāni. Tomēr veca patiesība pauž: "Uzvarai vienmēr ir daudz tēvu, tikai sakāve vienmēr ir bārene." No Pašiņana intervijas izriet, ka Aizsardzības ministrijā un Ģenerālštābā turpinās vērienīgs analītiskais darbs, lai "pierādītu, uzzinātu, saskatītu visu patiesību par karu", turklāt ierosināts vairāk nekā tūkstotis krimināllietu. Grūti izprast, kā šeit ir vairāk – patiesības meklējumu vai stratēģijas korekcijas vai "vainīgo iecelšanas" turpmākām represijām un galveno sakāves "tēvu" bēgšanai no atbildības.

Nacionālajai drošībai veltītajā intervijā pēc reveransa "KDLO saistības formulētas Armēnijas starptautiski atzītajās robežās" attiecības ar organizāciju tālāk nav minētas vairs ne ar zilbi. Bet KDLO ir vienīgais Armēnijas drošais balsts pēckara turbulences un nestabilā miera apstākļos. Bieži minētie vārdi "Revolūcija" un "Konstitūcija" paši par sevi neko nenoregulēs un valsts drošību negarantēs. Armija ir jebkuras valsts stabilitātes pamats, bet runas par "būtiskām reformām"bez konkrēta darbības plāna izskatās destruktīvi. Tāpat kā paviršie spriedelējumi par Krievijas bruņojuma zemo potenciālu, mājieni par neiznīcināmo armiju nacionālajā armijā un piegādēm militāri tehniskās sadarbības sektorā.

Nenotverami un neatvairāmi

Raķešu komplekss "Iskander M" paredzēts vitāli svarīgu pretinieka objektu (armijas bāzes, komandpunkti un sakaru mezgli, raķešu kompleksi, lidmašīnas un helikopteri aerodromos) likvidācijai līdz 500 km attālumā ar īpašu precizitāti (Armēnijas rīcībā ir eksporta OTRK "Iskander E" ar darbības rādiusu līdz 300 km). Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēģiskā mobilitāte, slēptas dežūras un raķešu palaišanas iespejas, uzdevuma automātiskais aprēķins un ievadīšana, liela kaujas uzdevuma izpildes iespēja apšaudes un radioelektroniskās pretdarbības apstākļos.

Пресс-служба Минобороны РФ

Efektivitāte palielināta, pateicoties divu tipu raķetēm – ballistiskajām un spārnotajām. Pēc pārgājiena pirmo raķeti iespējams palaist dažu minūšu laikā, intervāls starp startiem – viena minūte. Raķetes lidojuma ātrums pārsniedz 7200 km/h (tātad lidojums aizņem 3-4 minūtes). Lidojuma sākuma un noslēguma posmos raķete 9М723K1 ar aptuveni 4 tonnu masu sasniedz ātrumu virs 2 km/sek., pārvietojas pa kvaziballistisku (neaprēķināmu) līkni un manevrē ar pārslodzi līdz 30g (tāpēc raķetes pārtveršana ar visiem esošajiem PRA un PGA līdzekļiem nav iespējama).

Katra "Iskander" starta iekārta ir mobila un autonoma. Var strādāt jebkurā vietā un laikā, pat neatkarīgi no izlūkošanas satelītiem vai aviācijas. Tēmēšanai tiek izmantota programma, inerciālā navigācijas sistēma, satelītu GLONASS signāli. Raķeti lidojumā iespējams pārvirzīt, tāpēc tā var uzbrukt arī kustīgiem mērķiem, ieskaitot pretinieka JKS kuģus. Fināla posmā aktivizēja "gudrā" optiskā paštēmēšanas ierīce, kas garantē unikālu precizitāti. Lādiņi 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par metru. "Iskander" precīzajām raķetēm ir neliela atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vadīšanai paredzētas gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres). Kompleksam ir divu tipu raķetes: aeroballistiskās 9M723 – lido pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, spārnotās 9M728 vai R-500 tuvojas mērķim nelielā augstumā.

OTRK "Iskander M" pārsniedz labākos ārvalstu operatīvi taktiskos kompleksus (LORA, Lance, ATACMS, Pluton) no precizitātes, raķešu sagatavošanas operativitātes un citu īpašību viedokļa. Tuvākais analogs – Izraēlas operatīvi taktiskais komplekss LORA ar mazāku darbības rādiusu un precizitātes rādītāju (pie tam tā raķetes pārvietojas pa prognozējamu ballistisko trajektoriju). Amerikāņi atpaliek – 2020. gadā viņi atteicās no "antikvārā" kompleksa ATACMS modernizācijas un tikai sāka izstrādāt raķeti reaktīvajām zalves uguns sistēmām M270 MLRS un HIMARS ar darbības rādiusu līdz 300 km. Autoritatīvi speciālisti Krievijā uzskata, ka "Iskander" analogi ārvalstīs parādīsies ne agrāk, kā 2025. gadā.

3
Tagi:
Nikols Pašiņans, aizsardzība, bruņojums, Armēnija, Krievija
Pēc temata
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
"Kalibra" klusais lidojums. Kāpēc Krievijas spārnotās raķetes nedod mieru NATO
Kādi ieroči palīdzēja Azerbaidžānai konfliktā Kalnu Karabahā?

Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. atbildēs Krievija?

15
(atjaunots 07:17 27.02.2021)
Krievija varētu ierosināt krimināllietu par padomju pieminekļa sagraušanu Jēkabpilī saskaņā ar KF Kriminālkodeksa grozījumiem, ko pērn apstiprināja prezidents Vladimirs Putins.

Jēkabpilī barbariski sagrauts padomju karavīru memoriāls. 23. februārī iedzīvotāji nolika ziedus pie memoriāla, bet nākamās dienas rītā kontatēja, ka no postamenta pazudis lielgabals. Ziedi izmētāti, redzamas traktora pēdas.

Piemineklis – lielgabals Rīgas ielā Jēkabpilī – bija uzstādīts brāļu kapos, kur apglabāti artilērijas gvardes ģenerālmajors Sergejs Petrovičs Kuprijanovs, gvardes pulkvedis Gavriils Kuprijanovičs Šarikalovs un Sahabutdins Galautdinovičs Gazejevs. Visi trīs gājuši bojā cīņās par pilsētas atbrīvošanu no hitleriešiem 1944. gada augustā.

Aizdomas par vandālismu krīt uz Nacionālās apvienības piekritējiem. Iepriekš ultralabējo vadība publiski nosodīja Jēkabpils pašvaldības nodomu atvēlēt 20 tūkstošus eiro memoriāla labiekārtošanai. Toreiz Nacionālās apvienības pārstāvji apgalvoja, ka tas esot nepieņemami, jo atbalstot padomju režīmu un ideoloģiju.

Jau pēc incidenta Jēkabpilī Saeimas deputāts no NA Jānis Dombrava sociālajos tīklos gavilēja par to, ka lielgabala vairs neesot un vēlējās pateikties tiem, kuri darbojušies "apņēmīgi". Tātad valdības koalīcijā strādājošā partija uzņēmusies politisko atbildību par vandālisma aktu.

Krievija var ierosināt krimināllietu

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Ja Latvija ignorē savas starptautiskās saistības, Krievijai ir tiesības ierosināt krimināllietu uz savu likumu pamata. 2020. gada 7. aprīlī Krievijas prezidents parakstīja Kriminālkodeksa grozījumus, saskaņā ar kuriem kriminālvajāšana paredzēta par Krievijas Federācijas teritorijā vai aiz tās robežām esošo Tēvijas aizsardzībā boja gājušo piemiņas iemūžināšanai veltīto karavīru apbedījumu, pieminekļu, stellu, obelisku, citu memoriālo būvju vai objektu iznīcināšana vai sabojāšana ar mērķi kaitēt tādu objektu vēsturiskajai un kultūras nozīmei.

Teksts liecina, ka runa ir par memoriālu un apbedījumu aizsardzību ne tikai Krievijā, bet arī aiz tās robežām. Formulējumi "kuri gājuši bojā, aizsargājot Tēviju vai tās intereses", "aizsargājuši Tēviju vai tās intereses" norāda, ka Krievija uzņemas rūpes par memoriālajām būvēm, kas veltītas tiem, kuri karojuši aiz Krievijas robežām.

Meklē "traktoristu"

Skeptiķi iebildīs: kā Krievijas tiesībsargājošās iestādes var veikt izmeklēšanu, maigi sakot, nedraudzīgas valsts teritorijā? Atbildēšu: šim nolūkam pastāv Eiropas konvencija par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, ko parakstījusi arī Krievija un Latvija.

Turklāt vēl joprojām darbojas Krievijas un Latvijas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās. Cita starpā tas paredz, piemēram, liecinieku un ekspertu izsaukšanu no otras valsts. Ir jāizmanto šī līguma noteikumi.

Jēkabpils nav liela pilsēta, tikai 22 tūkstoši cilvēku. Nu, bet tādu, kam ir traktors, ir vēl mazāk. Nav jau jābūt Šerlokam Holmsam, lai veiktu kvalitatīvu izmeklēšanu un atrastu vainīgos. Vandāļi ir jāsoda. Citādi tie agri vai vēlu nonāks arī līdz Rīgas Atbrīvotājiem veltītajam piemineklim.

15
Tagi:
piemineklis, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Padomju lidotāju kapi līdzās NATO aerodromam
Polijā pieprasa pārtraukt padomju pieminekļu nojaukšanu
Viļņas mērija pieprasa nojaukt pieminekli Sarkanās armijas karavīriem