Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva

Dārgi izmaksājis: Krievijas dēļ Eiropa zaudējusi miljardus

207
(atjaunots 22:05 15.02.2021)
Brisele gatavo jaunas sankcijas Krievijai, lai arī politiskās konfrontācijas gados ES savstarpējo ierobežojumu dēļ ir zaudējusi vairāk nekā Krievija.

Ekonomiskie zaudējumi ir mērojami desmitie miljardu eiro vērtībā. Kā Eiropa cietusi, kas saskāries arī lielākajiem zaudējumiem, portālā RIA Novosti pastāstīja Nataļja Dembinska.

Pieļaujamie zaudējumi

Sankcijas nav Eiropas Savienības mērķis, tas ir tikai instruments, efektīvs attiecībās ar Krieviju, brīfingā Briselē paziņoja ES ārpolitikas dienesta pārstāvis Pīters Stano. ES diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels piebilda, ka pēc Alekseja Navaļnija sekos sods par cilvēktiesību pārkāpumu.

Ekonomiskās sankcijas ES vērsa pret Krieviju 2014. gada vasarā, ņemot vērā konfliktu Ukrainā. Pēc tam tās paplašināja. 2015. gada martā ES valstu līderi saistīja šos pasākumus ar Minskas protokolu izpildi. Maskava norādīja, ka Krievija nav Ukrainas iekšējā konflikta puse un Minskas protokolu subjekts, tā ir tikai vidutāja noregulēšanas procesā. Un pieņēma atbildes ierobežojumus.

Jau gadu vēlāk kļuva skaidrs, ka Eiropa zaudē vairāk. No 2014. gada martam līdz 2015. gada martam Maskava zaudēja 55 miljardus dolāru, Eiropa – 110 miljardus. Īpaši smagi cieta Vācija, kas abpusējo ierobežojumu rezultātā zaudē 700 miljonus dolāru mēnesī.

Eiropas Parlaments toreiz apgalvoja, ka sektorālās sankcijas "izrādījušās sāpīgas un padziļinājušas ekonomisko lejupslīdi (Krievijā – red.), ko radījis naftas cenu kritums". To galvenā īstermiņa ietekme - "ierobežota piekļuve rietumvalstu kredītiem, investīciju pieplūdumam" un nespējai atgriezties "pie straujāka ekonomiskās izaugsmes tempa".

Tomēr 2018. gadā ES likumdevēji atzina: sankcijas dod visai ierobežotu efektu. "Neskatoties uz Rietumu mēģinājumiem izolēt Maskavu, Krievijas loma pasaules arēnā kļūst aizvien manāmāka. Kontrsankcijas ir palīdzējušas valsts lauksaimniecībai," konstatēja deputāti.

Draudzīga apšaude

2019. gadā "sankciju piecgades" rezultātus izanalizēja ekonomisti Matjē Krozē no Linnaņas universitātes Honkongā un Juliāns Hincs no Ķīles Pasaules ekonomikas institūta. Saskaņā ar viņu aplēsēm, Krievija nes mazliet vairāk nekā pusi Rietumu sankciju sagādāto zaudējumu – 2,2 miljardus dolāru mēnesī. Parējos 45% par kopsummu 1,8 miljardu apmērā savā starpā dala ierobežojumu iniciatori. Dati publicēti pētījumā "Draudzīgā uguns: pret Krieviju vērsto sankciju un atbildes sankciju ietekme tirdzniecībā".

Krozē un Hinca aplēšu shēmu aprakstīja ietekmīgais zinātniskais žurnāls Economic Policy. To pamatā ir vērtējums, kā būtu varējusi attīstīties starptautiskā tirdzniecība bez savstarpējiem ierobežojumiem un stabilas tirgus konjunktūras apstākļos.

Starpība starp potenciālajām tirdzniecības plūsmām visās preču kategorijās un reālo situāciju uzrādījusi zaudējumus. Noskaidrojās, ka kopējais ikmēneša zaudējums – četri miljardi dolāru. Vairāk nekā citi zaudē Vācija – 38%, 667 miljonus dolāru. Nopietni cietušas arī Francijas kompānijas. Krozē un Hinca pētījumā atzīmēts, ka uz citām valstīm pārvirzītais eksports zaudējumus nav kompensējis.

Nesen Vācijas Ekonomikas un enerģētikas ministrija konstatēja: kopš 2014. gada sankcijas pret Krieviju biznesam Eiropā radījušas zaudējumus miljardiem eiro apmērā, bet melnajā sarakstā iekļuvušo Krievijas pilsoņu un kompāniju iesaldētie aktīvi un naudas līdzekļi dažkārt sasniedz vien dažus simtus eiro.

2018. gadā Vācija iekļāva sankciju datu bāzē iesaldētus aktīvus un naudas līdzekļus aptuveni 485 tūkstošu eiro apmērā, Īrija – 24 tūkst. Itālija – 94 tūkst. Nīderlande – 806 eiro. Izceļas vienīgi Kipra ar vairāk nekā trim miljoniem eiro.

2019. gadā tas pats rādītājs Vācijā — 337 tūkst. eiro, Īrijā — 77 tūkst., Itālijā — 148 tūkst., Nīderlandē — 819 eiro. 2020. gadā Vācijā — 341 tūkst. eiro, Nīderlandē — 761 eiro.

Kopš 2014. gada Vācija kopumā iesaldējusi apmēram 1,8 milj. eiro. Bet Vācijas un Krievijas tirdzniecības apgrozījums 2014. gadā bija 67,7 miljardi eiro, 2015. gadā – 51,5 miljardi, 2016. gadā – 48 miljardi.

Berlīne ne vienu vien reizi jau norādījusi, ka lielākos zaudējumus sankciju karā cieš Vācija. Pērnvasar bundestāga deputāts Markuss Fronmaijers minēja Krozē un Hinca rezultātiem tuvus datus - 618 miljoni eiro mēnesī (7,4 miljardi gadā, 40% no visiem zaudējumiem ES).

Galvenie cietušie

Briseles un Maskavas sankciju karu detalizēti pētīja arī Vīnes Starptautisko ekonomisko pētījumu institūta (Wiener Institut fur Internationale Wirtschaftsvergleiche — WIIW) ekonomisti.

Saskaņā ar WIIW neseno vērtējumu, eksporta sarukums uz Krieviju Vācijai izmaksājis 0,2% IKP 2014.-2018. gg., Austrijai – 0,5%. Ekonomisti uzskata, ka lielus zaudējumus cietusi arī Čehija un Ungārija (katra – pa 0,6% IKP) un Slovākija (-1% IKP). Tomēr absolūtajos rādītājos lielākie zaudējumi bijuši Vācijai – 14 miljardi eiro tikai pirmajos divos sankciju gados vien.

No ekonomikas sektoru viedokļa antilīdera vietā – tekstila rūpniecība, farmaceitika, elektriskās, mehāniskās un transporta iekārtas.

Krievijas ĀM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pētījuma autori atzīmēja, ka pārtikas produktiem (2014. gada augustā Krievija noteica embargo gaļas, piena, zivju, augļu un dārzeņu importam no ES) nebija lielas lomas Eiropas eksportā (izņemot Baltijas valstis, Somiju, Vāciju, Nīderlandi un Poliju).

"Krievijā bija vērojams vien pārtikas inflācijas lēciens, tomēr vienlaikus importa aizvietošana sekmēja lauksaimniecības atdzimšanu – tas bija viens no acīmredzamajiem ekonomikas panākumiem," atzina WIIW.

ES eksports uz Krieviju sarucis divkārt. Taču pie tam augusi atkarība no Krievijas naftas un gāzes, it īpaši ņemot vērā energonesēju pieprasījumu un gāzesvada "Ziemeļu straume 2" drīzo noslēgumu.

207
Tagi:
Navaļnijs, Krievija, sankcijas, ES, Eiropa
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2": ASV piedraud Eiropas kompānijām ar jaunām sankcijām
"Jums viss ir atļauts": specdienestiem iesaka "radošu" pieeju sankcijām pret Krieviju
Kremlis komentēja ASV jaunās sankcijas
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

61
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

61
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

49
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

49
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Latviešu biezpiena sieriņš ar matrjoškas piegaršu

0
(atjaunots 16:37 07.05.2021)
Norvēģijā dzīvojošajai latvietei bija galīgi sabojāta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, kad vietējā veikala plauktā viņa ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņu ar matrjošku un Krievijas karogu uz iepakojuma.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Zane no Oslo pasūdzējās Bez Tabu Sūdzību dēlī par sabojāto Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un pat pieprasīja atrast vainīgo, raksta Skaties.lv.

Lai gan sieviete dzīvo un strādā Norvēģijā, viņa tomēr svinīgi atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un šī gada 4. maijs arī nebija izņēmums.

Gatavojoties svinībām, viņa klāja balto galdautu un devās uz veikalu. Tur, norvēģu veikala plauktā, sieviete ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņus un bija tik priecīga, ka nespēja noticēt savai laimei.

Taču sajūsmu drīz vien nomainīja dziļāka vilšanās. Zane to apraksta kā "dunča dūriens sirdī". Ieskatoties "Austrumeiropas delikatesē" (tāds bija norvēģu uzraksts uz sieriņa iepakojuma), sieviete ieraudzīja matrjošku. Bet uz matrjoškas Krievijas karoga krāsas!

Turklāt uz sieriņa bija rakstīts "ražots Latvijā", bet pats produkts "iepakots "Baltais" kastē, pēc BAZA Nordic AS pasūtījuma", uzsver Zane, piebilstot, ka viņai, "divdesmitdivgadīgai jaunietei, nolaidās rokas" un sieriņu viņa nav pirkusi.

Tagad sieviete ļoti vēlas uzzināt, kurš ir atbildīgs par tādu sirdi plosošu nepatriotisku mārketingu.

Interesanti, ka komentāros zem šī sašutuma pilnas publikācijas lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka nav gluži skaisti būt tādai patriotei un dzīvot ārzemēs.

Jāatzīmē, ka tā nav pirmā reize, kad patrioti ir sašutuši par Latvijas preču iepakojumiem. Janvārī, kāds Latvijas iedzīvotājs rakstīja "Sūdzību dēlī" par to, ka jūtas aizskarts ar valodas daudzveidību uz šķīstošās kafijas iepakojuma.

"Kāpēc uz Latvijā ražotas kafijas, kuru tirgo Latvijā, etiķetēs lieto krievu valodu?" vaicāja vērīgs pilsonis.

Turklāt viņu aizvainoja Eiropas Savienības saīsinājums, ko uz etiķetes uzrakstīts kā EU, nevis latviski — ES.

Starp citu, Latvijā nav aizliegts sniegt informāciju krievu valodā uz produktu iesaiņojumiem un etiķetēm. Galvenais, lai pirmām kārtām informācija tiktu sniegta latviešu valodā.

Matrjoškas un Krievijas karogs Latvijā pagaidām arī nav aizliegti.

0
Tagi:
latvieši
Pēc temata
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"
Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji