Piepūšamās laivas no ASV Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne

82
(atjaunots 11:31 14.02.2021)
Pēc amerikāņu ierosinājuma veidot Gruzijas, Ukrainas un Moldovas militāro bloku triju valstu alianses Jūras spēkiem vajadzēs vēl pulka piepūšamo laivu, lai tās varētu kontrolēt Melnās jūras akvatoriju.

Kuģubūves nozares un Jūras kara spēku degradācijas iemesls Ukrainā meklējams Rietumu iniciētā un vadītā politiskās un tehnoloģiskās dezintegrācijas procesā ar Krieviju. 80. gadu beigās kuģu būvētavās Nikolajevā tapa smagie aviācijas bāzes kreiseri ar 55 tūkstošu tonnu tonnāžu. Tagad flote pārvērtusies par "moskītu" spietu, to pārsvarā papildina alumīnija kuteri un piepūšamās laivas. Spilgta Ukrainas neatkarības 30. gadadienas ilustrācija, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

10. februārī jūras kara bāzes "Jug" teritorijā Odesā Ukrainas JKS saņēma no ASV kārtējo tehnikas partiju. Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas datiem – 10 ātrgaitas kuterus Willard un vairāk nekā 70 piepūšamās laivas Zodiac. ASV vēstniecība Ukrainā paziņoja savā lapā Twitter, ka tiek nodotas 20 mašīnas Humvees un 84 laivas. Lai nu būtu, kā būdams, Ukrainas kara flotes spēks ir manāmi audzis. Svinīgajā ceremonijā piedalījās Ukrainas flotes komandieris Aleksejs Neižpapa un divi amerikāņu militārie atašeji – Pīters Mellorijs un Dens Širlings (no JKS un Jūras kājnieku korpusa). Piepūšamo peldlīdzekļu līdzenās ierindas fonā Ukrainas JKS komandieris atzīmēja, ka spēks slēpjas tautu, militāro vienību, visas civilizētās pasaules vienībā, kas tagad "stājas pretī Krievijas agresijai". Savukārt amerikāņi apstiprināja, ka "ASV ir gatavas palīdzēt Ukrainai aizsargāt savu suverenitāti un teritoriālo vienotību".

Pēc svinīgās ceremonijas nacionālās flotes pārstāvji un ārvalstu viesi aplūkoja tehniku, kas piegādāta (uzsvērts) "pa jūru". Droši vien piepūšamās laivas un citas iekārtas pārvarējušas tūkstošiem jūras jūdžu uz kāda ASV JKS kuģa klāja.

Nejaušas sakritības dēļ tajā pašā dienā amerikāņu eskadras kuģi "Donald Cook" un "Porter" noslēdza kopīgos treniņus ar Ukrainas un Rumānijas jūras kara spēkiem un Gruzijas krasta apsardzi un pameta Melno jūru, Krievijas tālās darbības bumbvedēju Tu-22M3 pieskatīti.

Piepūšamā tradīcija

Nesavtīgu palīdzību amerikāņi partneriem un sabiedrotajiem nesniedz. Ukraiņu kara jūrnieki saņem ASV ražotos ātrgaitas kuterus un laivas programmas "Ārvalstu militārā tirdzniecība" ietvaros. ASV kompānija "Willard Marine" piedāvāja savu produkciju Kijevai jau 2007. gadā un noslēdza pirmo līgumu par četru patruļas kuteru piegādi Ukrainas JKS 2014. gadā.

Gadu vēlāk Ukrainas jūras īpašo uzdevumu vienības Odesā un Očakovā sāka apgūt firmas Willard peldlīdzekļus ar atvērtu kabīnes konfigurāciju - Sea Force 1100 (11 m garš) un Sea Force 730 (7 m garš). Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka 11 metrus garais "jūras spēks" Ukrainai izmaksā 850 tūkstošus dolāru, septiņmetrīgais – apmēram 350 tūkstošus. Tamlīdzīgu izdevumu lietderība nav īsti acīmredzama. Ne velti ASV vēstniecības 10. februāra tvīta komentāros daži ukraiņu partneri painteresējās vai makšķeres arī izdalīs un piedāvāja alternatīvu peldlīdzekli – uz pusēm pārsietu KrAZa riteņa kameru.

Kompānijas "Willard Marine" kuteru iespējas ierobežo to izmēri, dzinēju jauda un peldspēja (tie "netur vilni"). Aizsardzība no lodēm un šķembām – nulles līmenī. Sea Force kuteru korpusus izgatavo no alumīnija un stikla šķiedras. Lielākie produkcijas līnijā – Sea Force 1100 ir saņēmuši dzinēju QSB 5.9 ar 380 zirgspēku jaudu un ūdensmetējiem "Hamilton" HJ292, kas spēj attīstīt līdz 45 mezglu ātrumu un pārvest līdz 26 cilvēkus. Kompaktie Sea Force 730 komplektēti ar dīzeļdzinējiem ar 230 zirgspēku jaudu, kravas celtspēja – līdz 10 cilvēki.

Izskatās gluži kā tūrista un makšķernieka sapnis ("Willard Marine" būvē universālus kuģus izbraukumiem, mašķerēšanai, atpūtai, ceļojumiem), bet Ukrainas JKS plāno izmantot kuterus tikai speciālo uzdevumu vienību desantēšanai, glābšanas un pārbaudes operācijām, tādām kā VBSS (vizīte, izsēšānās uz borta, meklēšana un aizturēšana).

Ātrgaitas kuterus patiešām var izmantot JKS ikdienas darbā (labos laika apstākļos un ārpus pretinieka pretdarbības zonas), tomēr lielais skaits (vairāk nekā 70) piepūšamo laivu Zodiac ir vienīgi speciālu (kontrteroristisku un diversijas) operāciju instruments. Līdzīgi peldlīdzekļi ir arī Krievijas FDD rīcībā.

Satīta laiva paredzēta speciālo vienību (militāro akvalangistu) desantēšanai jūrā no helikoptera. Zodiac ātri piepūšas no balona ar saspiestu gaisu. Kompakts dzinējs ļauj paslepus ātri pietuvoties operācijas vai diversijas objektam (iespējams pieļaut, ka tā runa ir par Krievijas Melnās jūras flotes galveno bāzi Sevastopolē vai Krimas tilta balstiem). "Nodomu demonstrācija" Odesā noteikti ieinteresēs Krievijas speciālistus.

Ceļš pretī karam

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs kopīgajā preses konferencē ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmigalu 10. februārī apsolīja Ukrainai dalību paplašināšanās stratēģijas ietvaros "NATO 2030". Šis mērķis iekļauts Ukrainas Konstitūcijā, Kijeva atzīta par kandidāti, procesu iespējams paātrināt, pārsvarā, ņemot vērā Krievijas Melnās jūras flotes nostiprināšanos.

Ukrainas BS plāno, ka šogad valstī notiks astoņas kopīgās militārās mācības, kurās tiks piesaistīti aptuveni 11 tūkstoši NATO karavīru no ASV, Lielbritānijas, Polijas un Rumānijas. 9. februārī prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu par ārvalstu bruņoto spēku ielaišanu Ukrainas teritorijā. Piedevām UBS plāno piedalīties 17 ārvalstu manevros, ieskaitot NATO valstis un Gruziju.

Ukrainas AM dati liecina, ka valstij nav līdzekļu jauna bruņojuma iegādei – šodien un perspektīvā līdz 2035. gadam. Tomēr militārās palīdzības ietvaros 2017. un 2018. gg. ASV Ukrainai piešķīra pa 350 milj. dolāru, 2019. gadā – 250 miljonus, 2020. gadā – 300 miljonus. ASV jaunā administrācija apsolījusi Kijevai militāru atbalstu un letālo ieroču piegādes. Aizvadītajā nedēļā kļuva zināma ASV iniciatīva – veidot Gruzijas, Ukrainas un Moldovas militāro bloku. Perspektīvā triju valstu alianses apvienotajiem jūras spēkiem būs vajadzīgs daudz lielāks skaits ātrgaitas kuteru un piepūšamo laivu, lai tie pilnībā kontrolētu Melnās jūras akvatoriju.

Vašingtonas pārliekā militāri politiskā aktivitāte Melnās jūras reģionā rada iespaidu, ka potenciālajā bruņotajā konfliktā ar Krieviju plānots izmantot Ukrainu galvenā tarāna lomā (par atbalstu un ieročiem būs jāsamaksā ar asinīm). Pie tam par konflikta "perifēriju", kas novērstu Krievijas uzmanību, varētu tapt Piedņestra (piesaistot Rumāniju un Moldovu), Abhāzija un Dienvidosetija (piesaistot Gruziju). ASV militārā palīdzība Melnās jūras valstīm nav nesavtīga, tā nenostiprina reģionālo drošību (drīzāk gan otrādi) un nekad neaizvietos labas kaimiņu attiecības ar Krieviju.

Neskatoties uz to, ka nesen Krievijas Gaisa kosmiskie spēki un Jūras kara flote Melnajā jūrā nosacīti demonstratīvi likvidēja divus amerikāņu eskadras kuģus, Maskava vēl cer uz "partneru" veselo saprātu. 11. februārī Krievijas vēstniecība Vašingtonā aicināja Pentagonu "izbeigt neprātīgo ieroču žvadzināšanu un nodarboties ar savām darīšanām ASV teritoriālajos ūdeņos. Mieram un drošībai Melnajā jūrā sveša iejaukšanās nav vajadzīga".

Dienu iepriekš Gruzijas BS Ģenerālštāba bijušais priekšnieks Givi Iukubidze izteicās vēl konkrētāk: "Krievija nevienam neatdos Melno jūru, tā ir lielas stratēģiskās nozīmes akvatorija... Krievija ir  svarīgākais faktors šajā reģionā, un tā neatstās bez atbildes nevienu pret to vērstu soli."

82
Tagi:
Ukraina, Moldova, Gruzija, ASV
Pēc temata
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju
NATO iziet Melnajā jūrā. Vai alianse pabīdīs malā Krieviju Krimā
"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO
Kādiem nolūkiem Ukrainai vajadzīga jauna jūras kara bāze Azovas jūrā
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

26
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

26
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

38
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

38
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Akcija Nemirstīgais pulks Rīgā, 2019. gada 9. maijā

Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"

0
(atjaunots 12:16 06.05.2021)
Jūrmalas dome šogad atļāvusi piemiņas akciju "Nemirstīgais pulks" par godu 9. maijam – Uzvaras dienai.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Jūrmalas pilsētas dome devusi atļauju rīkot akciju "Nemirstīgais pulks" 9. maijā, pastāstīja pasākuma organizators Jānis Kuzins. Taču akcijā varēja piedalīties tikai 10 cilvēki.

Kuzins pastāstīja TASS, ka, atbildot uz viņa pieprasījumu, Jūrmalas dome ziņoja, ka neiebilst pret akciju "Nemirstīgais pulks", ja tiks ievērotas visas prasības. Patlaban ļauts organizēt sapulces, gājienus un piketus, kuros piedalās ne vairāk kā 10 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un nodrošinot dalībniekiem gaismu atstarojošas vestes.

Gājiens notiks 9. maijā no pl. 16:00 līdz 18:30 no Slokas autoostas līdz vietējiem brāļu kapiem, teica Kuzins.

Vienlaikus Rīgā "Nemirstīgais pulks" šogad nenotiks, taču organizatori aicina paņemt savu tuvinieku fotogrāfijas, kuri karoja pret fašismu Lielā Tēvijas kara gados, ierasties pie pieminekļa un pēc ziedu nolikšanas iziet savu "Nemirstīgo pulku".

"Katru gadu gandrīz visā pasaulē uzvarētāju pēcteči paceļ virs galvām savus varoņus: tēvus, vectēvus, vecvectēvus… Nemirstīgais pulks, tāpat kā ģimenes atmiņa ir bezgalīgi! Nāciet ar savu varoņu portretiem pie pieminekļa, ievērojot visus noteikumus un dodieties individuālajā Nemirstīgajā pulkā!" teikts organizatoru paziņojumā Facebook.

Sabiedriskā akcija "Nemirstīgais pulks" notiek 9. maijā – Uzvaras dienā Krievijā un citās valstīs. Gājiena laikā cilvēki nes savu tuvinieku, Lielā Tēvijas kara dalībnieku fotogrāfijas. Akcija "Nemirstīgais pulks" pirmo reizi tika organizēta 2012. gadā Tomskā pēc vietējo teležurnālistu iniciatīvas. Kopš 2015. gadā akcija oficiāli atzīta par Viskrievijas pasākumu.

Aprīlī kustības "Krievijas Nemirstīgais pulks" centrālā štāba līdzpriekšsēdētāja Jeļena Cunajeva pastāstīja, ka "Nemirstīgā pulka" tradicionālais gājiens šodien varētu notikt 24. jūnijā, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija. 9. maijā, kā jau iepriekš plānots, pasākums notiks tiešsaistes formātā.

Baltijas valstīs 1.-10. maijā notiek interneta akcija "Nemirstīgais pulks - Baltija". Akcijas dalībnieki var īpaši izveidotā lapā Facebook pastāstīt par savu tuvinieku likteni Lielajā Tēvijas karā un publicēt fotogrāfijas.

Tās organizators – nekomerciālā apvienība Baltinpress (Tallina), "Komsomoļskaja Pravda" Ziemeļeiropā un Baltijas krievu sadraudzības "Tautieši" vietne.


0
Tagi:
Uzvaras diena, Jūrmala, Nemirstīgais pulks
Pēc temata
"Nemirstīgais pulks" noslēdza virtuālo gājienu
Translācijai "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ir vairāk nekā 20 miljoni skatījumu
Nekādas politikas: cilvēki visā pasaulē stājas "Nemirstīgā pulka" rindās
Margarita Dragile par uzbrukumiem "Nemirstīgajam pulkam" un formastērpa aizliegumu