Piepūšamās laivas no ASV Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne

78
(atjaunots 11:31 14.02.2021)
Pēc amerikāņu ierosinājuma veidot Gruzijas, Ukrainas un Moldovas militāro bloku triju valstu alianses Jūras spēkiem vajadzēs vēl pulka piepūšamo laivu, lai tās varētu kontrolēt Melnās jūras akvatoriju.

Kuģubūves nozares un Jūras kara spēku degradācijas iemesls Ukrainā meklējams Rietumu iniciētā un vadītā politiskās un tehnoloģiskās dezintegrācijas procesā ar Krieviju. 80. gadu beigās kuģu būvētavās Nikolajevā tapa smagie aviācijas bāzes kreiseri ar 55 tūkstošu tonnu tonnāžu. Tagad flote pārvērtusies par "moskītu" spietu, to pārsvarā papildina alumīnija kuteri un piepūšamās laivas. Spilgta Ukrainas neatkarības 30. gadadienas ilustrācija, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

10. februārī jūras kara bāzes "Jug" teritorijā Odesā Ukrainas JKS saņēma no ASV kārtējo tehnikas partiju. Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas datiem – 10 ātrgaitas kuterus Willard un vairāk nekā 70 piepūšamās laivas Zodiac. ASV vēstniecība Ukrainā paziņoja savā lapā Twitter, ka tiek nodotas 20 mašīnas Humvees un 84 laivas. Lai nu būtu, kā būdams, Ukrainas kara flotes spēks ir manāmi audzis. Svinīgajā ceremonijā piedalījās Ukrainas flotes komandieris Aleksejs Neižpapa un divi amerikāņu militārie atašeji – Pīters Mellorijs un Dens Širlings (no JKS un Jūras kājnieku korpusa). Piepūšamo peldlīdzekļu līdzenās ierindas fonā Ukrainas JKS komandieris atzīmēja, ka spēks slēpjas tautu, militāro vienību, visas civilizētās pasaules vienībā, kas tagad "stājas pretī Krievijas agresijai". Savukārt amerikāņi apstiprināja, ka "ASV ir gatavas palīdzēt Ukrainai aizsargāt savu suverenitāti un teritoriālo vienotību".

Pēc svinīgās ceremonijas nacionālās flotes pārstāvji un ārvalstu viesi aplūkoja tehniku, kas piegādāta (uzsvērts) "pa jūru". Droši vien piepūšamās laivas un citas iekārtas pārvarējušas tūkstošiem jūras jūdžu uz kāda ASV JKS kuģa klāja.

Nejaušas sakritības dēļ tajā pašā dienā amerikāņu eskadras kuģi "Donald Cook" un "Porter" noslēdza kopīgos treniņus ar Ukrainas un Rumānijas jūras kara spēkiem un Gruzijas krasta apsardzi un pameta Melno jūru, Krievijas tālās darbības bumbvedēju Tu-22M3 pieskatīti.

Piepūšamā tradīcija

Nesavtīgu palīdzību amerikāņi partneriem un sabiedrotajiem nesniedz. Ukraiņu kara jūrnieki saņem ASV ražotos ātrgaitas kuterus un laivas programmas "Ārvalstu militārā tirdzniecība" ietvaros. ASV kompānija "Willard Marine" piedāvāja savu produkciju Kijevai jau 2007. gadā un noslēdza pirmo līgumu par četru patruļas kuteru piegādi Ukrainas JKS 2014. gadā.

Gadu vēlāk Ukrainas jūras īpašo uzdevumu vienības Odesā un Očakovā sāka apgūt firmas Willard peldlīdzekļus ar atvērtu kabīnes konfigurāciju - Sea Force 1100 (11 m garš) un Sea Force 730 (7 m garš). Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka 11 metrus garais "jūras spēks" Ukrainai izmaksā 850 tūkstošus dolāru, septiņmetrīgais – apmēram 350 tūkstošus. Tamlīdzīgu izdevumu lietderība nav īsti acīmredzama. Ne velti ASV vēstniecības 10. februāra tvīta komentāros daži ukraiņu partneri painteresējās vai makšķeres arī izdalīs un piedāvāja alternatīvu peldlīdzekli – uz pusēm pārsietu KrAZa riteņa kameru.

Kompānijas "Willard Marine" kuteru iespējas ierobežo to izmēri, dzinēju jauda un peldspēja (tie "netur vilni"). Aizsardzība no lodēm un šķembām – nulles līmenī. Sea Force kuteru korpusus izgatavo no alumīnija un stikla šķiedras. Lielākie produkcijas līnijā – Sea Force 1100 ir saņēmuši dzinēju QSB 5.9 ar 380 zirgspēku jaudu un ūdensmetējiem "Hamilton" HJ292, kas spēj attīstīt līdz 45 mezglu ātrumu un pārvest līdz 26 cilvēkus. Kompaktie Sea Force 730 komplektēti ar dīzeļdzinējiem ar 230 zirgspēku jaudu, kravas celtspēja – līdz 10 cilvēki.

Izskatās gluži kā tūrista un makšķernieka sapnis ("Willard Marine" būvē universālus kuģus izbraukumiem, mašķerēšanai, atpūtai, ceļojumiem), bet Ukrainas JKS plāno izmantot kuterus tikai speciālo uzdevumu vienību desantēšanai, glābšanas un pārbaudes operācijām, tādām kā VBSS (vizīte, izsēšānās uz borta, meklēšana un aizturēšana).

Ātrgaitas kuterus patiešām var izmantot JKS ikdienas darbā (labos laika apstākļos un ārpus pretinieka pretdarbības zonas), tomēr lielais skaits (vairāk nekā 70) piepūšamo laivu Zodiac ir vienīgi speciālu (kontrteroristisku un diversijas) operāciju instruments. Līdzīgi peldlīdzekļi ir arī Krievijas FDD rīcībā.

Satīta laiva paredzēta speciālo vienību (militāro akvalangistu) desantēšanai jūrā no helikoptera. Zodiac ātri piepūšas no balona ar saspiestu gaisu. Kompakts dzinējs ļauj paslepus ātri pietuvoties operācijas vai diversijas objektam (iespējams pieļaut, ka tā runa ir par Krievijas Melnās jūras flotes galveno bāzi Sevastopolē vai Krimas tilta balstiem). "Nodomu demonstrācija" Odesā noteikti ieinteresēs Krievijas speciālistus.

Ceļš pretī karam

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs kopīgajā preses konferencē ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmigalu 10. februārī apsolīja Ukrainai dalību paplašināšanās stratēģijas ietvaros "NATO 2030". Šis mērķis iekļauts Ukrainas Konstitūcijā, Kijeva atzīta par kandidāti, procesu iespējams paātrināt, pārsvarā, ņemot vērā Krievijas Melnās jūras flotes nostiprināšanos.

Ukrainas BS plāno, ka šogad valstī notiks astoņas kopīgās militārās mācības, kurās tiks piesaistīti aptuveni 11 tūkstoši NATO karavīru no ASV, Lielbritānijas, Polijas un Rumānijas. 9. februārī prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu par ārvalstu bruņoto spēku ielaišanu Ukrainas teritorijā. Piedevām UBS plāno piedalīties 17 ārvalstu manevros, ieskaitot NATO valstis un Gruziju.

Ukrainas AM dati liecina, ka valstij nav līdzekļu jauna bruņojuma iegādei – šodien un perspektīvā līdz 2035. gadam. Tomēr militārās palīdzības ietvaros 2017. un 2018. gg. ASV Ukrainai piešķīra pa 350 milj. dolāru, 2019. gadā – 250 miljonus, 2020. gadā – 300 miljonus. ASV jaunā administrācija apsolījusi Kijevai militāru atbalstu un letālo ieroču piegādes. Aizvadītajā nedēļā kļuva zināma ASV iniciatīva – veidot Gruzijas, Ukrainas un Moldovas militāro bloku. Perspektīvā triju valstu alianses apvienotajiem jūras spēkiem būs vajadzīgs daudz lielāks skaits ātrgaitas kuteru un piepūšamo laivu, lai tie pilnībā kontrolētu Melnās jūras akvatoriju.

Vašingtonas pārliekā militāri politiskā aktivitāte Melnās jūras reģionā rada iespaidu, ka potenciālajā bruņotajā konfliktā ar Krieviju plānots izmantot Ukrainu galvenā tarāna lomā (par atbalstu un ieročiem būs jāsamaksā ar asinīm). Pie tam par konflikta "perifēriju", kas novērstu Krievijas uzmanību, varētu tapt Piedņestra (piesaistot Rumāniju un Moldovu), Abhāzija un Dienvidosetija (piesaistot Gruziju). ASV militārā palīdzība Melnās jūras valstīm nav nesavtīga, tā nenostiprina reģionālo drošību (drīzāk gan otrādi) un nekad neaizvietos labas kaimiņu attiecības ar Krieviju.

Neskatoties uz to, ka nesen Krievijas Gaisa kosmiskie spēki un Jūras kara flote Melnajā jūrā nosacīti demonstratīvi likvidēja divus amerikāņu eskadras kuģus, Maskava vēl cer uz "partneru" veselo saprātu. 11. februārī Krievijas vēstniecība Vašingtonā aicināja Pentagonu "izbeigt neprātīgo ieroču žvadzināšanu un nodarboties ar savām darīšanām ASV teritoriālajos ūdeņos. Mieram un drošībai Melnajā jūrā sveša iejaukšanās nav vajadzīga".

Dienu iepriekš Gruzijas BS Ģenerālštāba bijušais priekšnieks Givi Iukubidze izteicās vēl konkrētāk: "Krievija nevienam neatdos Melno jūru, tā ir lielas stratēģiskās nozīmes akvatorija... Krievija ir  svarīgākais faktors šajā reģionā, un tā neatstās bez atbildes nevienu pret to vērstu soli."

78
Tagi:
Ukraina, Moldova, Gruzija, ASV
Pēc temata
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju
NATO iziet Melnajā jūrā. Vai alianse pabīdīs malā Krieviju Krimā
"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO
Kādiem nolūkiem Ukrainai vajadzīga jauna jūras kara bāze Azovas jūrā

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

8
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

8
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Latvijas bruņutransporteris CVRT

NATO 2030: pie ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā

52
(atjaunots 16:21 23.02.2021)
No Austrumeiropas valstu viedokļa destruktīvā Ziemeļatlantijas alianses loma kļūst acīmredzama pēc militārās darbības nepamatotās paplašināšanas – gaisa patruļu, sauszemes un jūras spēku manevru, kaujas grupu izvēršas – pie Krievijas robežām Baltijā.

Militārā bloka augošā aktivitāte "pie austrumu flaga", vai, iespējams, "austrumu flangā", piespiež Krieviju veikt atbildes pasākumus, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

NATO valstu aizsardzības ministri 17.-18. februārī apsprieda finansējuma paplašināšanu alianses militārās aktivitātes vajadzībām pie Krievijas robežām. Atgādināšu: bloks oficiāli uzskata Krieviju par galveno militāro drošības apdraudējumu vismaz līdz 2030. gadam. NATO kopējais budžets kopš 2019. gada pārsniedz vienu triljonu dolāru (Krievijas aizsardzības budžets – 42 miljardi dolāru, 11. vieta pasaulē). Pie tam alianses galvenā prioritāte tuvākajiem 10 gadiem joprojām ir Eiropas valstu militāro izdevumu audzēšana un bruņojuma – pārsvarā ASV ražojumu – iegāde.

Loģiski butu pieņemt, ka "Krievijas agresijas" savaldīšanas atmosfērā Baltijas valstis "avangardā" gluži vai peldas alianses aizsardzības investīcijās un nespēj ne apgūt jaunāko amerikāņu bruņojumu. Ne velti ministru "lielās" telekonferences fonā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku virspavēlnieki šaurā  lokā apsprieda trīspusējās sadarbības un nacionālo armiju kopīgas attīstības jautājumus.

Baltijas valstu militārās prioritātes ir līdzīgas: sauszemes spēku manevrētspējas, PGA spēku, izlūkošanas un artilērijas attīstība. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārā sadarbības pamatā ir "trim vaļi": Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL), Baltijas jūras kara eskadra (BALTRON) un Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (BALTNET). Lai objektīvi novērtētu NATO stratēģiju un potenciālu Baltijas karadarbības teātrī, nāksies tuvāk aplūkot "piefrontes" republiku solidāro militāro spēku un taktiku, neskaitot reģionā dislocēto starptautisko kontingentu – aptuveni piecus tūkstošus karavīru.

Kadri ir izšķirošs faktors

Daudznacionālā Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL) gatavo komandierus (no vecākajiem seržantiem līdz augstākās pakāpes virsniekiem) Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņotajiem spēkiem. Kopējais kareivju skaits Baltijas valstīs vien nedaudz pārsniedz 30 tūkstošus cilvēku, tāpēc ātra kāpšana pa karjeras kāpnēm virsniekiem nav garantēta.

Par taktikas un NATO standartu mācīšanas līmeni spriest ir grūti, jo Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav neviena tanka, kara lidmašīnas vai īsta kara kuģa (tralētāji un patruļas kuteri ir jūras spēku atbalsta instrumenti).

Tomēr ideoloģiskais rūdījums Baltijas koledžā gan ir pašā augstākajā līmenī. Minēsim tikai dažus punktus no ieteiktās literatūras saraksta mācību iestādes vietnē: "Putins pret tautu: sašķeltās Krievijas bīstamā politika", "Ceļš pretī nebrīvībai: Krievija, Eiropa, Amerika", "Krievijas kara interpretācija: robežu dzēšana starp karu un mieru".

Пресс-служба Минобороны РФ

Studenti var piedalīties arī ikgadējā konferencē, kas veltīta Krievijai (tā notiks 4.-5. martā). Šoreiz pasākuma tēma ir "Atbilde Krievijai pasaulē ar virkni draudu". Baltijas valstu, Lielbritānijas, ASV zinībnieki nāks klajā ar pārskatiem par "putinismu" un kaut kādu "globālu Antikrieviju". Jāpiebilst, ka Baltijkas koledžā pārsvarā gatavo militāros speciālistus nevis poļitrukus vai politologus. Klausītāju uzstājīgā zombēšana ar Krievijai naidīgas tematikas materiāliem rada iespaidu, it kā militārā dienesta augstākā jēga Baltijas valstīs ir nevis dzimteni mīlošs profesionālis, bet gan vienīgi naids pret kaimiņvalsti. Pie tam šajā atmosfērā mācās visi – topošie seržanti, virsnieki, valsts ierēdņi un citu valstu karavīri.

Augstāko virsnieku kursos (akadēmiskis līmenis) BAK 2021. gadā mācās 19 cilvēki no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Vācijas, Gruzijas, Moldovas, Slovākijas un Ukrainas. Agrāk komandieru kurss vecākajiem seržantiem apvienoja kursantus no 10 valstīm. tā, piesaistot ASV armijas Kara koledžu, Kembridžas universitāti un citus mūsdienīgos centrus veidojas "godājama partnerība" un citas blaknes, ko rada NATO klātbūtne Austrumeiropā. Kādus ieročus, izņemot ideoloģiju, saņems absolventi?

Sinerģijas koncepcija

Kopš 1998. gada pastāv Baltijas jūras kara eskadra (BALTRON), ko nākas komandēt pēc kārtas.

Zināms,  ka eskadra ir operatīva vienība jūras kara flotē, kuras mērķis ir operatīvie kaujas uzdevumi karadarbības teātros jūrās un okeānos. Salīdzinājumam jāpastāsta: klasisko jūras kara eskadru veido raķešu kreiseri, lielie pretzemūdeņu kuģi, eskadras kuģi – desmitiem vimpeļu. Jūras kara eskadru Baltron veido pretmīnu aizsardzības vienības. Maksimālais iespējamais sastāvs – 14 paveci mīnu tralētāji. Galvenā funkcija – fārvatera attīrīšana (uzkopēju loma pie vecāko partneru sāniem).

Oficiālie dati liecina, ka "moskītu eskadra" sekmīgi piedalījusies starptautiskajās mācībās Dynamic Move, US BALTOPS, SQUADEX. Tomēr par tāliem pārgājieniem un jūras cīņām eskadra Baltron (faktiski – reida tralētāju brigāde) var tikai sapņot. Spriediet paši: Latvijas Jūras spēkus veido seši lietoti mīnu tralētāji līdz ar duci patruļas un apsardzes kuteru. Lietuvas JKS – 4 mīnu tralētāji un 4 patruļas kuteri, Igaunijas JKS – 4 mīnu tralētāji un divi patruļas kuteri. Neskaitot palīgkuģus (aizmugures nodrošinājums).

Tomēr  Viļņas, Rīgas un Tallinas galveno problēmu pašlaik un perspektīvā rada NATO agresīvā, Krievijai naidīgā retorika un domājamā "lielgabalgaļas" loma. Ne velti alianse lēmusi audzēt militārās aktivitātes finansējumu austrumu flangā.

Rietumi atklāti ekspluatē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijas agresijas placdarma vajadzībām. Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (BALTNET) ir īsta vīģes lapiņa, kas neslēpj ASV stratēģisko bumbvedēju uzdevumus pie Krievijas robežām. Atmosfēra Austrumeiropā ir sakaitēta. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc pārrunām ar Somijas ĀM vadītāju Peku Hāvisto paziņoja, ka NATO pārvieto spriedzes eskalāciju uz Baltijas gaisa telpu. Iepriekš NATO vēstīja, ka jaunie droni RQ-4D ir gatavi izlūkošanai pie Krievijas robežām, un Maskava pārmeta ASV situācijas destabilizāciju.

Alianses plašās militārās mācības "Defender Europe 2021" maijā un jūnijā notiks 12 valstu teritorijā – no Baltijas jūras līdz Balkāniem. Tajās piedalīsies vairāk nekā 30 tūkstoši karavīru no 26 alianses dalībvalstīm un partneriem (ASV nosūtīs uz Eiropu lielu kontingentu no Ziemeļamerikas). Krievija un Baltkrievija sākušas gatavot "atbildi" – stratēģiskās mācības "Rietumi 2021".

Franču interneta izdevums AgoraVox bažīgi atzīmēja: "Šogad divas gigantiskas militārās mašīnas – NATO no vienas puses, no otras - Krievija un Baltkrievija – sadursies gandrīz aci pret aci... Pārlieku daudzi fakti liecina, ka mēs novērojam ticamāko liela kara scenāriju kontinentā."

Pie tam Baltijas valstu patstāvīga militāri politiskā loma nav saskatāma, Latvijas, Lietuvas, Igaunija valdībām un tautām lemta bandinieku loma vecāko partneru spēlē.

52
Tagi:
Baltija, NATO
Ātrās palīdzības mašīna. Foto no arhīva

Trešais vilnis? Latvijā gaida koronavīrusa "britu" paveidu

0
(atjaunots 16:15 25.02.2021)
Iespējams, ka karantīnas prasību liberalizācijas plāni var tikt pārskatīti, ņemot vērā mediķu bažas par trešo Covid-19 vilni

RĪGA, 25. februāris— Sputnik, Dmitrijs Oļeinikovs. Trešo, "britu", Covid-19 vilni Latvijas mediķi sagaida divu – četru nedēļu lakā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule savā lapā Twitter norādīja, ka Covid-19 trešais vilnis, kas sagaidāms martā, var izraisīt slimnīcu noslodzi. "Esam atsākuši gatavības paaugstināšanas pasākumus. Ir skaidrs - trešais uzliesmojuma vilnis ir sagaidāms 2-4 nedēļu laikā," atzīmē Cirpule. Pēc viņas vārdiem, Lieldienās slimnīcu noslodze varētu būt divas reizes augstāka nekā Ziemassvētkos, ja "britu" paveids attīstīs pašreizējos Eiropas scenārijus arī Latvijā.

Veselības ministrijas galvenais infekcionists Uga Dumpis arī atzīmē Twitter, ka koronavīrusa "britu" paveida izplatīšana Latvijā šķiet neizbēgama. "Kanādas, Izraēlas, Dānijas un UK pieredze rāda, ka tas nozīmēs vairāk uzliesmojumus bērnudārzos un skolās," viņš atzīme, piebilstot, ka ar to jārēķinās, ieviešot jaunus ierobežojumu atvieglojumus.

Atgādinām, ka iepriekš valdības sēdē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga jau ziņoja, ka koronavīrusa "britu" paveida iespējamās izplatīšanās rezultātā pacientu skaits slimnīcās var pieaugt trīs reizes. Tas nozīmē, ka hospitalizēto skaits var dubultot maksimālos janvāra rādītājus, kad slimnieku skaits stacionāros bija vairāk nekā 1200.

Komentējot atšķirības starp "britu" un "parasto" paveidiem, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs iepriekš informēja, ka jau pēc mēneša "britu" vīrusa tips var kļūt par dominējošu Latvijā, taču pagaidām nav faktu, kas apstiprinātu tā īpašu bīstamību cilvēkam.

Valdības sēdē mediķi iebilda pret tajā izteiktiem priekšlikumiem, tai skaitā par ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu, tostarp veikalu un skaistumkopšanas salonu atklāšanu. Iespējams, ka karantīnas prasību liberalizācijas plāni varētu tikt pārskatīti pēc tādu biedējošu skaitļu publikācijas.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvija saņems 8400 Moderna vakcīnas devu
"Latvija stāv priekšā šausmīgam cunami": "britu" paveids izplatās arvien ātrāk
Zinātniece no Krievijas novērtēja PVO prognozi par pandēmijas pabeigšanas termiņiem
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus