Borels

Borela vizīte izlūkošana kaujā

66
(atjaunots 21:29 15.02.2021)
Februāris Eiropai iznācis visai karsts. Brisele nevar pieņemt lēmumu, kā izturēties pret Krieviju, Berlīnē apspriež, kas viņiem ir dārgāks: nacionālais lepnums, Krievijas gāze, Navaļnija rēgs vai skaists reveranss amerikāņu prezidentam.

Šajā fonā, šķiet, Eiropas diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela (patiesībā viņš nav nedz galvenais, nedz pats populārākais ES ierēdnis) vienkāršā vizīte noveda pie skandālu virknes. Par to lasiet Pāvela Daņilina materiālā RIA Novosti.

ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels, kas pagājušajā nedēļā viesojās vizītē Maskavā, pēc atgriešanās nāca klajā virkni neobjektīvu paziņojumu. Tostarp viņš apsolīja, ka ierosinās jaunas sankcijas attiecībā uz Krieviju un šis jautājums 22. februārī tiks apspriests ES Ārlietu ministru padomē. Pēc tam, uzstājoties Eiropas Parlamenta plenārsesijā, Borels paziņoja, ka Krievija "nav attaisnojusi cerības" un "nav kļuvusi par mūsdienu demokrātiju". Spriežot pēc aizvainojošiem izteicieniem, eirobirokrāta galvenais neapmierinātības cēlonis, bija tas, ka viņam neļāva tikties ar Alekseju Navaļniju, kurš apsūdzēts par krāpšanos, kā arī fakts, ka blogeris nav atlaists brīvībā, kā to vēlējās sirmais spānis.

Kremlī uz šādu uzvedību reaģēja nekavējoties un diezgan skarbi. "Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, sarunas Maskavā bija daudz saturīgākas nekā minētais temats," teica prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot Borela teikto.

Kāpēc Borels nāca klajā ar tik nedraudzīgiem apgalvojumiem? Tas ir saprotams. Viņa vizīti tiešām var nosaukt par neveiksmīgu un pat izgāzušos. Mēģinājums uzspēlēt uz Maskavas nerviem, izmantojot situāciju ar Navaļniju, ir cietis neveiksmi. Krievijas vadība nepakļāvās Eiropas ierēdņiem, nedz izlikās, ka Krievijas un ES starpā problēmu nav. Viss bija pilnīgi skaidrs: Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs atklāti norādīja Eiropas diplomātijas vēstniekam, ka ES ir neuzticams partneris. Atbildai sekoja tradicionālās frāzes par ES atbalstu Navaļnija komandai un tā tālāk.

Pēc atgriešanas Borelu sagaidīja ļoti nelaipni. No vienas puses, bija neapmierināti radikāļi, kuri Eiropas Parlamentā sarīkoja obstrukciju Eiropas birokrātijas vadītājam. Radikāļiem šķita, ka ES pārstāvis ļāvis Maskavas lācim noslaucīt uz sevis ķepas. No otras puses, ar viņu izrādījās neapmierināti arī nopietni Eiropas politiķi, ko nogurdinājusi spriedzes pilnā retorika ar Krieviju. Šeit ir jāņem vērā Gerharda Šredera, Franka Valtera Šteinmeiera un Haiko Māsa nepārprotamie izteikumi. Visi viņi apgalvoja, ka dīvainā tieksme tracināt Maskavu var novest pie ģeopolitiskās katastrofas.

Politika, kā zināms, ir ekonomikas turpinājums. Tieši šajā kontekstā ir vērts izskatīt arī Borela vizīti Maskavā. Tāpat kā Navaļnija lieta, eiroierēdņa vizīte ir ar "Ziemeļu straumi 2" saistītā starptautiskā konflikta turpinājums.

Projektam ne vienu vien reizi likti šķēršļi, taču tatad gāzesvads acīmredzami iegājis finālā stadijā. Un ar to ļoti neapmierināti aiz okeāna. Tik neapmierināti, ka 2019. gada decembrī ASV Senāta bruņotu spēku komiteja publicēja militārā budžeta projektu 2020. gadam, kas paredz sankcijas pret Krievijas enerģētiku. Galvenais mērķis bija Nord Stream 2. Sankcijas tika vērstas arī pret ārvalstu kuģiem, kas izbūvēja Krievijas gāzesvadu.

Amerikas Savienoto Valstu pozīcija neguva plašu atbalstu Eiropā, īpaši Vācijā, kas ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas. 2020. gada 11. janvārī, tieši pēc amerikāņu sankciju ieviešanas, kopējā preses konferencē Maskavā pēc sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka "Berlīne noraida sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" un uzskata projektu par "komerciālu" un "pareizu", kā arī paziņoja, ka "tas ir jāpabeidz".

Vācieši lieliski apzinās, ka spiediens no amerikāņiem un viņu prasība pievienoties pret Krieviju un "Ziemeļu straumi 2"vērstām sankcijām ir tikai daļa no konkurences cīņas, kurā izmanto ne tikai ekonomiskos līdzekļus vien. ASV vēlētos izstumt Krievijas gāzi no Eiropas tirgus un piegādāt tai savu sašķidrināto dabasgāzi. Neviens neslēpj, ka tā būs dārgāka, taču, pēc šīs ieceres ideologu domām, Eiropa tiks atbrīvota no Kremļa "gāzes šantāžas". Turklāt amerikāņi uzstāsies kā "demokrātisko vērtību aizstāvji" pašā Krievijā. Kaut gan skaidrs, par kādu šantāžu runā ASV, jo Gazprom savas saistības pret Rietumu partneriem izpilda savlaicīgi, saskaņā ar visiem likumiem un tirgus ekonomikas nosacījumiem.

Pagājušā gada laikā Vācijas puses pozīcija nav stipri mainījusies, neskatoties uz "partneru" centieniem piespiest Berlīni pie sienas. Augstākie vācu ierēdņi vairākkārt uzsvēra, ka šis kopīgais gāzes projekts ir ekonomisks, un Eiropa nedomā iejaukt tajā politiku. Tomēr rudenī uzbrukumi Krievijai kļuva arvien niknāki. Līdz ar sankciju draudiem lietā likta smagā artilērija. Viens no nepieteiktā kara šāvieniem bija Navaļnija lieta. Nākamais – Borela vizīte Maskavā.

Diplomāta vizīte jāizskata kontekstā ar ASV centieniem ar mērķi ierobežot Krievijas iespējas un likt šķēršļu tās attīstībai. Virkne politiķu Eiropā lobē amerikāņu intereses, arī tie, kuri ir gatavi mēģināt piespiest Krieviju pie sienas jebkādām metodēm. Incidents ar Alekseju Navaļniju šim Eiropas birokrātu spārnam deva ērtu iemeslu pakaulēties un turpināt spiedienu.

Atbilde uz tik nekaunīgiem un atklātiem mēģinājumiem bija tūlītēja un viennozīmīga. Viss, kas notiek ar Navaļniju, ir Krievijas iekšējā lieta, un tādu spiedienu Maskava uzskata par nepieņemamu. Taču kāds tam sakars ar gāzes piegādes līgumiem?  Starp citu, jūsu diplomāti pārāk daudz atļaujas, Borela kungs. Vai vēlaties vizītes laikā uzzināt, ka trīs Vācijas, Polijas un Zviedrijas pārstāvji ir pasludināti par personām non grata? Tātad: turpināsim spēlītes, vai parunāsim nopietni?

Nopietnām sarunām eiroierēdnis izrādījās nebija gatavs.

Tomēr Borela vizīte vēlreiz apstiprināja, cik patiesa ir paruna "suns rej, karavāna iet". Nesen kļuva zināms, kad tiks noslēgti gāzesvada būvdarbi Dānijas ūdeņos. Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss dažiem īpaši aktīviem bundestāga deputātiem izskaidroja, ka var pēc sirds patikas stāstīt riebeklības par Krieviju, bet atteikšanās no gāzesvada būvdarbiem būtu ģeostratēģiska katastrofa , ko izmantos Vācijas konkurenti: "Ir valstis, kuras pieprasa no mums būvniecības pārtraukšanu, kamēr pašas palielina naftas importu no Krievijas," viņš uzsvēra. Pārliecību par to, ka projekts tiks īstenots, pauda arī Vācijas vicekanclers Olafs Šolcs un Austrijas kanclers Sebastians Kurcs.

Tātad Borela vizīte jaunu rusofobijas vilni ES nesacēla, tomēr būtu pāragri nomierināties – tā bija tikai izlūkošana ar kauju. Maskavu mēģinās vainot visos grēkos jau 22. februāra ES ārlietu ministru padomes sēdē un pēc tam martā nostiprināt panākto vienošanos. Un tikai Kremļa konsekventā stingrā nostāja ļaus rietumu "partneriem" nopietni paskatīties uz reālajiem draudiem, par kuriem viņus brīdina daudzi vācu politiķi: turpmāka attiecību degradācija starp Austrumiem un Rietumiem var mainīt ģeopolitisko ainavu un kaitēt Eiropai kopumā. Galu galā mūsu attiecības ar Eiropas valstīm jau sen nav bijušas tik sliktas. Labākas nekā pirms Rapallo 1922. gadā, bet sliktājas nekā pēc 1975. gada Drošības un sadarbības apspriedes.

Problēma ir tāda, ka ekonomiku un ģeogrāfiju nevar atcelt neviens, pat ne Briseles ierēdņi. Krievija un Eiropa vienmēr būs kaimiņi, tāpēc nav iespējams vienkārši saraut ekonomiskās saites – tas nenotika pat visasākās konfrontācijas — aukstā kara — laikmetā. Politika ietekmē ekonomiskos sakarus, taču infantila politika pēc principa "par spīti mammai atsaldēšu ausis" nopietnām valstīm un politiķiem parasti nav raksturīga. Kas attiecas uz vēlmi vērsties pret Krieviju pēc noslēpumainā incidenta ar Navaļniju, jāsaka: tik lēti nopirkt Krieviju neizdosies. To Maskava parādīja pietiekami skaidri.

66
Tagi:
Krievija, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Igauņu ministre norājusi ES diplomātijas vadītāju par vizīti Maskavā
Pārdomājis: Krievijas ĀM pārsteigusi Borela noskaņojuma maiņa
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

31
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

31
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV
Spraites debesīs

Zinātnieki pastāstīja par mīklainākajām parādībām Zemes atmosfērā

31
(atjaunots 15:50 06.03.2021)
Zibens un ziemeļblāzma jau labi izpētīti. Atmosfēras augšējos slāņos rodas arī citas ar elektriskajiem lādiņiem saistītas parādības – spraites, zilās sprauslas, fejas un citi.

Nesen iekārtas starptautiskajā kosmosa stacijā sīki fiksēja interesantu parādību, kam zinātnieki snieguši skaidrojumu. Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Vladislavs Strekopitovs.

Zilie džeti – zibeņi, tikai otrādi

Parastie zibeņi rodas negaisa mākoņos atmosfēras apakšējā slānī – troposfērā, 12-16 kilometru augstumā. Tie vērsti lejup, uz zemi. Kad sākās planētas novērojumi no kosmosa, izrādījās, kā arī atmosfēras augšējos slāņos redzamas daudzveidīgas elektriskās parādības.

Vistuvāk zemei ir zilie džeti, jeb zilās sprauslas – dažus simtus milisekunžu ilgi zibeņiem līdzīgi lādiņi. Arī tie rodas negaisa mākoņos, tikai ne pie apakšējās, bet gan augšējās robežas – pēc elektriskā trieciena starp pozitīvi pielādēto mākoņa augšējo daļu un negatīvi lādētā gaisa slāni virs tā.

Первое цветное изображение спрайта, сделанное 4 июля 1994 года с борта самолета во время авиаисследования Sprites94. Красный и синий цвета соответствуют оптическому излучению двух различных электронных состояний возбужденных молекул азота
© Photo Public Domain
Pirmais krāsainais spraites attēls, tapis 1994. gada 4. jūlijā no lidmašīnas pētījuma "Sprites 94" laikā. Sarkanā un zilā krāsa atbilst ierosinātu slāpekļa molekulu divu dažādu elektronu stāvokļu optiskajam izstarojumam

Tūlīt pēc izlādes uzliesmo īss spilgts fragments, ko dēvē par "līderi" – tāpat kā zibenim. Dažkārt, ja izlāde notikusi nelielā augstumā, ar to viss beidzas. Tādas parādības dēvē par "zilajiem starteriem".  Tomēr biežāk sprauslas no līdera izplatās augšup, cauri visai stratosfērai – redzami šauri zilas gaismas konusi.

Fejas un elfi atmosfēras augšējos slāņos

Vēl augstāk, mezosfērā, 50-80 kilometru augstumā spēcīga negaisa laikā parādās sarkani aukstas plazmas lādiņi – spraites (no angļu val. sprite — "feja"). Tie parādās sekundes desmitdaļas pēc ļoti spēcīga zibens spēriena un ilgst nepilnas 100 milisekundes. Spraites vienlaikus izplatās augšup un lejup, sasniedzot 60 km garumu un 100 km diametru.

Nereti spraites dēvē par augstajiem zibeņiem, tomēr viela tajās nesakarst līdz ļoti augstam rādītājam – šajā ziņā tās vairāk līdzinās aukstiem plazmas lādiņiem vai gāzes lādiņam luminiscentajā lampā.

Dažkārt spraites redzamas no zemes – nekustīgos vai debesīs "dejojošos" apaļīgos objektus nereti uzskata par NLO.

Augšdaļā, uz mezosfēras un jonosfēras robežas spraites parasti noslēdzas ar plakanām "cepurēm" – sarkans mirdzums izplatās gredzeniem simtiem kilometru attālumā. Tās dēvē par elfiem – no abreviatūras ELVES (Emissions of Light and Very Low Frequency Perturbations due to Electromagnetic Pulse Sources) – elektromagnētisko impulsu radīts gaismas mirdzums un zemfrekvences perturbācijas".

Молнии и электрические разряды в верхних слоях атмосферы
Zibeņi un elektriskie lādiņi atmosfēras augšējos slāņos

 

Parasti elfi rodas aptuveni simt kilometru augstumā, virs spēcīgām vētrām un ilgst dažas milisekundes. Valda uzskats, ka to mirdzums saistīts ar ierosinātu slāpekļa molekulu izstarojumu, kas saņem enerģiju no negaisā paātrinātajiem elektroniem.

Ar to optisko parādību saraksts nebūt nav izsmelts. Augšējos atmosfēras slāņos ir arī "troļļi", "piksijas", "zaļie spoki" un "rūķi" – vesels daudzkrāsainu parādību zoodārzs.

Speciālisti uzskata, ka tie ir augstuma "zibeņi" ar kopīgu nosaukumu "īslaicīgas gaismas parādības" (TLE) – elektriski inducēti spīdošas plazmas paveidi.

Lielākā daļa no tām nav pietiekami izpētītas – tās ir ļoti retas, ārkārtīgi īsas, turklāt negaisa laikā no novērotāja tās slēpj biezi mākoņi. Zinātnieki pūlējās tās pētīt gan no satelītiem, gan kalnu virsotnēm, tomēr pirmos pilnvērtīgos datus saņēma tikai pēc novērojumiem no orbītas.

2015. gadā EKA astronauts Andreass Mogensens fiksēja virkni zilu uzliesmojumu, tūkstoš metrus platus, 18 kilometru augstumā virs Zemes un 40 kilometrus garu pulsējošu zilu strūklu. Andreasa v

ideo ieraksts, ko viņš nofilmēja, lidojot virs Bengālijas līča, bija pirmā dokumentālā zilo džetu procesa liecība.

SKS iekārtas noskaidroja zilo "zibeņu" dabu

Ar mērķi regulāri pētīt TLE Eiropas kosmiskā aģentūra (EKA) kopā ar Dānijas nacionālo kosmisko centru (DNSC) izveidoja spektroskopisko iekārtu kompleksu ASIM (Atmosphere-Space Interactions Monitor — atmosfēras un kosmosa mijiedarbības monitors). Tas ietver optiskās kameras, fotometrus, ļoti jutīgu submilimetru spektrometru un rentgena un gamma izstarojuma detektorus, kas paredzēti elektrisko lādiņu meklēšanai virs negaisiem atmosfēras augšējos slāņos.

Приборы ASIM, закрепленные на внешней подвеске модуля МКС Коламбус
Iekārtas ASIM pie SKS moduļa "Colambus" ārējās piekares

2018. gadā komplekss tika uzstādīts uz Starptautiskās kosmiskās stacijas moduļa "Colambus" zinātnisko iekārtu ārējās piekares, 2019. gada februārī negaisa zonā virs Klusā okeāna ASIM iekārtas fiksēja piecas izlādes redzamās gaismas zilajā diapazonā, aptuveni desmit mikrosekundes ilgas. Vienas izlādes rezultātā veidojās džets, kas sasniedza stratopauzi – pierobežas slāni starp stratosfēru un mezosfēru 50-55 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.

Zinātnieki pirmo reizi ievēroja: no izlādēm, kas rada zilos džetus, tāpat kā no spraitēm, jonosfēras zemākajā slānī izplatās optiskā un ultravioletā izstarojuma loki-elfi, tikai zili, nevis sarkani. Visas piecas izlādes pavadīja tādi koncentriski loki.

Pie tam ASIM gamma detektors konstatēja virs negaisa mākoņiem elektronu-pozitronu kūlīšus – gamma starojumu izmešus, ko ģenerēja enerģētiskie elektroni un to antidaļiņas – pozitroni.

Nesenajā rakstā izdevumā Nature zinātnieki apkopoja pētījumus un apstiprināja versiju par to, ka zilie džeti rodas tādos pašos procesos, kas noved pie parasto zibeņu veidošanās. Pēc būtības, tie ir kanāli atmosfērā, un pa tiem noplūst elektriskais lādiņš. Pēc raksta autoru domām, džetu krāsa ir saistīta ar slāpekļa molekulu jonizāciju: mirdzums nevis spektra sarkanajā daļā, bet violeti-zilajā saistīts ar to, ka lielā augstumā spiediens ir zemāks un elektronu deaktivācija sadursmēs nav tik efektīva.

Džetus un elfus no SKS novēro arī Krievijas aparatūra eksperimenta "UV atmosfēra" ietvaros. Tai ir kamera ar 2,5 mikrosekunžu pagaidu izšķirtspēju, tāpēc iekārtu jutīgums ir aptuveni simtkārt lielāks nekā Eiropas aparātiem.

Maskavas valsts universitātes Kodolfizikas ZPI laboratorijas vadītājs Pāvels Kļimovs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka Krievijas aparatūra pirmo reizi reģistrējusi dubultos un trīskāršos elfus – kad divi vai trīs gredzeni izplatās viens pēc otra. Novērojumu rezultāti vēl netiek publicēti.

31
(0:57 / 6.34Mb / просмотров видео: 4996)

Putins pastāstīja, ar ko Maskava pārsteigusi viņa kolēģi no Eiropas

0
(atjaunots 20:57 06.03.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc personiskas tikšanās Maskavā atklāja, kādu iespaidu uz viņa kolēģi atstājusi Krievijas galvaspilsēta.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāstīja, ka viņa kolēģis no Eiropas, ieradies Maskavā, bija pārsteigts, ka Krievijas galvaspilsēta "dzīvo". "Pie mums, mūsu pilsētās (vienas no lielākajām pilsētām Eiropā), uz ielām retumis gadās mašīnas, cilvēku gandrīz nav, viss ir slēgts," Putins atcerējās sarunbiedra teikto.

"Mēs ņemam vērā, ka, vienīgi apvienojot pūles, tostarp arī starptautiskajā arēnā, var panākt galīgu uzvaru pār koronavīrusu," uzsvēra Krievijas prezidents.

Koronavīrusa pandēmija, kas pērn sākās Ķīnā, aptvērusi gandrīz visas valstis. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, pasaulē reģistrēti gandrīz 116 miljoni jaunās koronavīrusa infekcijas gadījumi, miruši vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēki.

0
Tagi:
Maskava, Vladimirs Putins