Gerhards Šrēders

Kāpēc Gerhards Šrēders atgādināja vāciešiem par karu ar Krieviju

110
(atjaunots 16:13 12.02.2021)
Pārsvarā vācieši netic, ka ar Ameriku varētu izveidot perspektīvu savienību, viņi nevēlas nostāties ASV pusē konfliktā ar Ķīnu, negrasās darīt smago darbu amerikāņu vietā konfrontācijā ar Krieviju.

"No vēstures mums ir zināms: vienmēr, kad mums bijušas labas attiecības ar Krieviju, šajā kontinentā valda miers. Kad bija citādi, miera nebija," atgādināja teica bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders otrdien, Putina Minhenes runas 14. gadadienā. Sakritība ir nejauša, toties simboliska, portālā RIA Novosti konstatēja Pjotrs Akopovs.

Piedevām tajā pašā dienā Briselē Eiroparlamenta deputāti norāja Eiropas diplomātijas vadītāju Žuzepu Borelu par viņa "nesavlaicīgo" vizīti Maskavā. Strostēja spānieti galvenokārt austrumeiropieši, taču pēc būtības viņš aizstāvēja to, ko aizstāv arī Šrēders. Borels runāja par vēsturisko izvēli Eiropai:

"Attiecībās ar Krieviju mēs atrodamies vēsturiskajās krustcelēs. Mūsu izvēle noteiks starptautisko spēku dinamiku šajā gadsimtā. Vai ES virzīsies uz kooperētāku vai polarizētāku modeli attiecībās ar Krieviju, vai balstīsies uz atvērtām vai slēgtām sabiedrībām."

Eiroparlamenta deputāti, kuriem vērsās Borels, var būt mierīgi: viņiem nebūs jāizvēlas. ES politika ir atkarīga no vācu (un daļēji franču) balss, —tāpēc Krievijai pirmām kārtām ir svarīgs tas, ko runā Berlīnē.

Tur cīņa ir nopietna – šogad Vācijai būs jāiet cauri varas maiņai. Merkele aiziet, un beidzas ne tikai viņas laikmets. Beidzas laiks, kad varēja vilcināties ar izvēli, un tāpēc likmes ir tik augstas. Merkeles priekštecis – Šrēders saprot, par ko ir runa, tāpēc, aizstāvot attiecības ar Krieviju, ķeras pie vistiešākajiem argumentiem: viņš runā par karu un mieru. Viņš uzrunāja visus eiropiešus, bet galvenokārt - vāciešus, vācu eliti. Vai vēlaties veidot ap Vāciju vienotu Eiropu? Tad atcerieties vācu vēsturi, un jums nebūs šaubu par to, kādas attiecības ir nepieciešamas ar Krieviju.

Šrēders varētu pateikt arī vienkāršāk: par diviem no trijiem apvienojumiem pēdējā pusotra gadsimta laikā Vācijai ir jāpateicas Krievijai. Jā, pagājušajā mēnesī vācieši nesvinēja Otrā Reiha 150. gadadienu, taču Bismarka plāni par vācu zemju apvienošanu (pirms Napoleona tā bija konfederatīvā Vācu nācijas Svētā Romas impērija) nekad netiktu īstenoti, ja iebilstu Krievijas impērija.

Četrus gadu desmitus vēlāk vāciešus un krievus sarīdīja Pirmajā pasaules karā. Tas beidzās ar abu impēriju sabrukumu. Nākamā vācu zemju apvienošanās notika Hitlera laikos (toreiz sākās arī Eiropas pulcēšana ap Vācijas kodolu), un par tā sekām kļuva Reiha agresija Austrumu virzienā, uzbrukums Krievijai. Ar katastrofisku rezultātu Vācijai, kuru sadalīja uzvarētāji.

Tad tās rietumu daļu saistīja ar atlantiskajām važām un sāka "iebūvēt" vienotajā Rietumeiropā. Taču arī tolaik vācu elitei pietika prāta un gribas stiprināt attiecības ar Maskavu, tādējādi izvairoties no perspektīvas pārvērties par antikrievijas aizsargvalni. Jā, trešā Vācijas apvienošanās kļuva iespējama pēc krīzes PSRS un sabrukuma, taču tas notika pēc krievu iniciatīvas, pretēji atlantistu vēlmēm, kuri baidījās no pārmērīgas Vācijas pastiprināšanas un pievēršanās Krievijai vai izstāšanās no NATO.

Proti, jebkurš vācietis, kuram rūp Vācijas nacionālās intereses, nevar nesaprast, kāpēc attiecības ar Krieviju ir nozīmīgas viņa valstij. Tad kāpēc Šrēderam būtu jāskaidro tādas, šķietami acīmredzamas lietas?

Tāpēc, ka daudziem vāciešiem nav nacionālās apziņas – būdami audzināti atbilstoši ideoloģiskajam katehismam, ko Vācijai sarūpēja anglosakši, viņi baidās pat iedomāties par nacionālajām interesēm. Vācija taču ir tik vainīga, vācieši nevar būt augstāki par citiem, nedrīkst aizstāvēt savas tiesības. Viņiem atļauts vien lepoties ar tiesībām būt eiropiešiem un aizstāvēt Eiropas intereses, bet to, kas ir "eiropeisks", noteiks pareizas, speciāli apmācītas un atlantiskā garā audzētas personas. Nav brīnums, ka Krievijai šajā pasaules redzējumā ir sagatavota bīstama, neprognozējama agresīva kaimiņa loma, ar kuru var sadarboties, bet no kura jāgaida dažnedažādas nepatikšanas un problēmas.

To iegalvoja ilgu laiku, īpaši vācu elitei. Pie tam propagandas ietekme ar katru gadu mazinās: piemēram, sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka labas attiecības ar Krieviju jau atbalsta teju vai lielāks respondentu skaits, nekā ciešu sadarbību ar Savienotajām Valstīm. Vilšanās ASV turpinās jau daudzus gadus, un Trampa laikā tā tikai pastiprinājās. Te roku pielika arī atlantisti, jo visus četrus gadus viņi bija spiesti visiem spēkiem lamāt Trampu, kurš nodevis vienoto Rietumu un atlantiskas solidaritātes ideju.

Tagad Tramps ir novākts, tomēr Rietumu apvienošana neizdodas. Pārsvarā vācieši netic, ka ar Ameriku varētu izveidot perspektīvu savienību, viņi nevēlas nostāties ASV pusē konfliktā ar Ķīnu, negrasās darīt smago darbu amerikāņu vietā (vai ukraiņu) konfrontācijā ar Krieviju. Tātad tauta ir gatava patstāvībai, bet kā ar eliti?

Jā, tā arvien biežāk, kaut arī atturīgi, runā par nepieciešamību uzņemties atbildību — protams, precizējot, ka runa ir par Eiropu un visiem eiropiešiem. Taču mānīt sevi un vēl jo vairāk citus ir grūti — viss atkarīgs no vāciešiem. Vācija nonākusi vēsturiskas izvēles priekšā: tai laiks nokratīt atlantiskos pīšļus no kājām (nē, nav runa par izstāšanos no NATO – tai jāatgūst spēja patstāvīgi domāt ģeopolitikā) un uzņemties atbildību pašai par savu nākotni un Eiropu.

Vairs nav iespējams atteikties no izvēles, vilcināt laiku, turpināt lavierēt. Pienācis laiks, kad no Vācijas atkal prasīs uzticības zvērestu Atlantijas projektam, proti, iesaistīties Ķīnai naidīgā spēlē, apstiprināt uzticību Krievijas apspiešanas kursam. Vācu elite (lielākā daļa) to nevēlās, arī tāpēc, ka saprot savu vēlētāju noskaņojumu. Tādēļ līdz septembra vēlēšanām un uzreiz pēc tām sarunu laikā par jaunu koalīciju, vācu elitei iestāsies izšķirošais brīdis.

Pašlaik abi galvenie pretendenti kanclera amatam ir divu lielāko vācu zemju premjerministri. Armins Lašets no Ziemeļreinas-Vestfālenes un Markuss Zēders no Bavārijas. Kuru no tiem CDU/CSU izvirzīs kanclera amatam, pagaidām nav skaidrs, bet principiāli būs jautājums par to, kāda vēl partija (vai partijas) tiks iekļautas valdošā koalīcijā, no tā būs atkarīgs jaunā Vācijas kabineta neatkarības līmenis. Paši par sevi gan Lašets, gan Zēders ir noskaņoti aizstāvēt vācu intereses Eiropā un pasaulē (tāpēc arī nav nejauša viņu pilnīgi saprātīgā attieksme pret Krieviju un Putinu), bet koalīcijas partneru dēļ viņu roku brīvība var tikt ievērojami ierobežota.

Lai arī kāds nebūtu jaunās Vācijas valdošās koalīcijas sastāvs, tai būs jāpieņem vēsturisks lēmums par turpmākajām attiecībām ar Krieviju, un no tā būs atkarīgs Vācijas liktenis (tātad arī Eiropas) tuvāko desmitgažu laikā. Desmitgažu, kas jebkurā gadījumā kļūs izšķirošas mūsu rietumu kaimiņam — nevis kara ziņā ar Krieviju, bet gan sevis saglabāšanas ziņā. Bez Krievijas — un vēl jo vairāk, esot pret Krieviju — Vācijai neizdosies apvienot Eiropu, bet atkāpšanās no eirointegrācijas izvērtīsies par milzīgām problēmām pašai Vācijai.

Krievija negrasās biedēt nevienu — tā, tāpat kā Gerhards Šrēders, tikai atgādina vāciešiem viņu vēstures mācības.

110
Tagi:
Krievija, NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Lavrovs paskaidroja, kā vainas dēļ pasliktinās Krievijas un ES attiecības
Eiropa mēģina saglābt attiecības ar Krieviju un pati savu nākotni
Nelieniet mūsu lietās: Krievija paziņojusi par triju valstu diplomātu izsūtīšanu
Ziemeļu straume 2

PEESA jums, nevis gāzi. ASV draud Eiropai ar stāsta beigām

26
(atjaunots 11:59 27.02.2021)
Likums "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību" ir jauns solis ASV sankciju karā. Pat ne vārds, - abreviatūra. Tomēr tā ir simboliskāka un, starp citu, daiļrunīgāka nekā vārdi.

Par ASV un "Ziemeļu straumes 2" attiecībām, šķiet, nevar apgalvot, ka tās precīzi atbilst paradigmai par suni, kas rej, un karavānu, kas iet, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Nu, vismaz tāpēc, ka konkrētais suns tomēr kož, bet daži Krievijas partneri Eiropā ļoti bīstas no suņiem, tāpēc mūk pa galvu, pa kaklu.

Tā arī vācu pārapdrošināšanas kompānija "Munich Re Syndicate" nolēma nodrošināties un, nepaskaidrojot iemeslus, paziņoja – tālāk viņi līdzi neies. Tātad karavāna drīzāk gan nevis iet, bet laužas cauri ērkšķiem un cīnās par tālāko ceļu. Tomēr tā jau ir Dānijas ūdeņos, līdz Vācijai vairs palicis tīrais sīkums.

Koncerna Naftogaz Ukraini vadītājs Andrejs Koboļevs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Максименко

Tāpēc jau Vašingtona nemet pie malas centienus spraust sprunguļus "Fortūnas" ritenī. Krievijas cauruļvadu izbūves kuģis amerikāņu acīs kļuvis par to pašu sprādziena bedri, kurā var palaist vēl vienu šāviņu. Nav jau nekas grūts, nekādas īpašas iemaņas neprasa. Kuģis ir visu acu priekšā – viens pats karotājs. Tramps sita, sita, nenosita. Tagad Baidens mēģina pierādīt, ka arī viņš ir tāds pats jeņķis kā Tramps.

Tikai Tramps pret "Ziemeļu straumi 2" lika lietā likumu "Par pretestību Amerikas pretiniekiem ar sankciju starpniecību", saīsināti – CAATSA, bet Baidens – likumu "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību". Tas ir jauns solis sankciju karā. Pat ne vārds, - abreviatūra. Tomēr tā ir simboliskāka un, starp citu, daiļrunīgāka nekā vārdi – PEESA jums, nevis gāze no Krievijas. Lūk, kā varam interpretēt ASV rūpes par Eiropu.

Tiem eiropiešiem, kuri kaut ko nav sapratuši, Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss atklāti piedraudēja, ka punkts vēl nav pielikts stāstā tikai tāpēc, ka ASV to pietur ārkārtas gadījumam. "Nepieciešamības gadījumā mēs bez svārstīšanās spersim papildu soļus pret šo projektu," un žurnālisti neuzzināja, kas tur būs tālāk.

Kad Praisu lūdza prezicēt, no kāda tieši viedokļa - "ģeopolitiskā, ekonomiskā vai morālā" - "Ziemeļu straume" nepatīk Vašingtonai, politiķis tūlīt attrauca: "Mēs runājam par ģeopolitiku, jo esam noraizējušies par Krievijas ietekmi uz mūsu sabiedrotajiem un partneriem Eiropā."

Lūk, kur tas kvankšķis aprakts. Rej, rok un pavisam ierokas zemē. Jā, divreiz padomāt un paklusēt – tas nav domāts amerikāņu diplomātiem. Bet Psaki jau ir Baltajā namā. Viņa gan uzreiz attaptu, ka no trim piedāvātajiem variantiem piemērotākais ir ceturtais – "man vajag pakonsultēties ofisā".

Bet tagadējais Valsts departamenta pārstāvis klāja vaļā visu, kas sakrājies uz sirds. Viena vienīga ģeopolitika. Viņiem jau nav ekonomisku pretenziju pret Krievijas gāzesvadu. Varbūt tikai tā, ka tam nav nekāda sakara ar ekonomiku. Ar morāli nekāda sakara nav viņiem pašiem. Viņiem svarīgākais – saglabāt ietekmi.

26
Tagi:
Ziemeļu straume 2, gāze, Eiropa, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Acīmredzama viltība": Vācijas un ASV strīda par "ZS 2" jaunais posms
Medvedevs: "Ziemeļu straumi 2" uzbūvēs, ja Vācija nepadosies ASV spiedienam
ASV pārrēķinājušās: Novaks paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" ir gandrīz gatava
"Pielikts punkts". Kāpēc Berlīne atteikusies apspriest "Ziemeļu straumi 2" ar ASV

"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā

23
(atjaunots 11:46 27.02.2021)
Eskadras kuģi, izlūkošanas un stratēģiskā aviācija, plašas mācības ar sabiedrotajiem – NATO joprojām paplašina militāro klātbūtni Melnās jūras reģionā.

Organizācijas vadība apgalvo, ka tie esot piespiedu soļi, it kā "Krievijas augošās aktivitātes dēļ". Pie tam, plānojot operācijas, Rietumu ģenerāļi un admirāļi aizvien biežāk izmanto ukraiņu atbalstu, kuri gatavi darīt visu, lai tikai pietuvotos aliansei, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Aizbildņi no NATO

Nesen NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atklāti paziņoja, ka bloks "būtiski paplašinājis klātbūtni pie savām austrumu robežām, ieskaitot Baltijas un Melnās jūras reģionus", kā arī izteica mājienu par to, ka vajadzētu palielināt izdevumus "aizsardzībai un savaldīšanai".

Attaisnojot papildspēku savilkšanu Melnās jūras reģionā, viņš uzsvēra, ka Krievijas Jūras kara flote it kā esot paplašinājusi militāro klātbūtni "pēc Krimas nelikumīgās aneksijas". Turklāt NATO vadītājs apdomīgi noklusēja faktu, ka Krievijas kuģi un lidmašīnas izpilda vienīgi aizsardzības manevrus.

"Tikai pēdējo triju nedēļu laikā vien trīs ASV JKF kuģi uzturējās Melnajā jūrā, - nesen atzīmēja Stoltenbergs. – Cita starpā notika arī mācības ar Ukrainas JKS."

Šodien Ukraina ir NATO galvenais sabiedrotais reģionā. Kijeva par to, protams, ļoti priecājas un augstu vērtē alianses kuģu manevrus Melnajā jūrā. Ukrainas valdība neskumst arī par svešu armiju pastāvīgas klātbūtnes perspektīvu valsts teritorijā.

2021. gadā ieplānotas vairākas plašas Ukrainas un NATO vienību kopīgas mācības. Ukrainā šajā kontekstā pat pieņemts likums par ārvalstu bruņoto spēku pielaišanu valstī. Gada laikā valstī notiks astoņi daudznacionālie manevri, kuros tiks iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu kareivju – amerikāņi, poļi, rumāņi un briti.

ASV karavīri Ukrainas un NATO valstu kopīgo mācību Rapid Trident-2020 atklāšanas ceremonijā Javoras poligonā Ļvovas apgabalā

Lai iztaptu aizbildņiem, ukraiņu politiķi ieteicka izmantot Krimas gaisa telpu alianses gaisa operācijām. Piemēram, Ukrainas infrastruktūras ministrs Vladislavs Kriklijs vēlas piešķirt NATO spēku, iekārtu un kravu transportēšanai Simferopoles lidojumu informācijas rajonu, kurā, pēc Kijevas klasifikācijas, iekļauts Hersonas apgabals, Krimas pussala un Melnās jūras centrālā daļa. Piedevām ukraiņi cer uz NATO atbalstu gaisa situācijas monitoringā gar Krievijas robežu.

Atgādināsim, ka 2014. gadā Augstākā rada apstiprināja grozījumus likumdošanā un atteicās no valsts ārpusbloku statusa. 2016. gadā Kijeva apstiprināja papildu grozījumus, kas paredzēja: viens no valsts ārpolitiskajiem mērķiem ir iestāšanās NATO. Tomēr ukraiņus neuzņem aliansē, lai arī atzina par kandidātiem. Ukrainai ir NATO partnera statuss ar paplašinātām iespējām.

Amerikāņu karavīri mācībās Ukrainā

Agresija bez pamata

NATO un - jo īpaši – ASV jau sen aktīvi strādā Melnajā jūrā. Pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā 2014. gadā amerikāņu kuģi, izlūkošanas lidmašīnas un bezpilota lidaparāti regulāri tuvojas Krievijas robežām, aizbildinoties ar "drošības apsvērumiem un aizsardzības klātbūtnes pastiprināšanos". Lai arī Maskava ne vienu vien reizi ir atgādinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

NATO izmanto katru iespēju, lai nosūtītu uz Melno jūru kara kuģus. ASV eskadras kuģi, bruņoti ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" un pretraķešu sistēmas Aegis elementiem, te ir pastāvīgi viesi. Pēc Ukrainas JKS provokācijas Kerčas šaurumā amerikāņi parādās aizvien biežāk. 2019. gadā ASV kuģi Melnajā jūrā iegāja astoņas reizes. Ekipāžas uzlaboja mijiedarbības iemaņas, piedalījās kopīgos treniņos ar ukraiņu jūrniekiem.

Krievijas Ģenerālštābs fiksējis arī Pentagona stratēģiskās aviācijas lidojumu augošo skaitu pie Krievijas robežām. Gaisa kosmiskie spēki vairākkārt fiksējuši "stratēģus" B-52 un gaisā to pārtveršanai pacēlās iznīcinātāji. Melnās jūras debesīs parādījušies veseli lidmašīnu posmi – amerikaņi nekautrīgi un atklāti izspēlē triecienus objektiem Krimā.

ASV GKS lidmašīna un pretbateriju cīņas radiolokācijas kompleksi Daņiila Galicka vārdā nosauktajā lidostā

Vēl vairāk, septembrī Kijeva pirmo reizi ielaida savā gaisa telpā ASV stratēģiskos bumbvedējus. Trīs "stratēģi" mācībās izspēlēja mijiedarbību ar Ukrainas iznīcinātājiem. B-52 ielidoja Volīnijas apgabalā no Polijas puses, šķērsoja Rovenas un Žitomiras apgabalu un galvaspilsētas gaisa telpu. Pēc tam – virs Hersonas un Melitopoles uz ziemeļiem no Krimas, pēc tam pusotru stundu riņķoja debesīs uz ziemeļaustrumiem no Geničeskas gar Azovas jūras krastu.

Toreiz Krievijas GKS komandieris Sergejs Surovikins atzīmēja NATO aviācijas bezprecedenta aktivitāti Melnās jūras gaisa telpā un informēja, ka izlūkošanas lidmašīnu lidojumu skaits reģionā pieaudzis par 40%, Krimas pussalas tuvumā – par 60%. Pie tam vienlaikus debesīs atradušās līdz piecas NATO lidmašīnas tikai 15 km attālumā no Krievijas robežas.

ASV GKS izlūkošanas lidmašīna RC-135 un degvielas uzpildes lidmašīna КС-135 Melnās jūras gaisa telpā. 2020. gada 26. jūnijs

Neieņemams cietoksnis

Krievijas JKF un GKS ir spiesti katru reizi reaģēt uz svešajiem kuģiem un lidmašīnām to atbildības zonās. No aizsardzības bruņojuma viedokļa Krima patlaban ir viens no vislabāk aizsargātajiem valsts reģioniem. Jebkādi mēģinājumi nelikumīgi šķērsot valsts robežu no gaisa vai jūrā tiek stingri neitralizēti.

Pussalu no gaisa piesedz 31. PGA divīzija, bruņota ar zenītraķešu sistēmām S-300 un S-400. Pārkāpēju pārveršanai Džankojas, Belbekas un Gvardeiskoje aerodromos pastāvīgā kaujas gatavībā dežurē iznīcinātāji Su-27 un Su-30, bumbvedēji Su-24 un trieciennieki Su-25.

Starp citu, nesen Krimas lidotāji atkal praktiski nodemonstrēja savas iespējas. Amerikāņu jūrnieki publicēja tīmeklī video ierakstu, kurā Su-24 Melnajā jūrā nelielā augstumā tuvojas eskadras kuģim "Donald Cook". Lai arī Rietumu mediji mēģināja noniecināt Su-24 iespējas un norādīja, ka tas esot novecojis, publicētie uzņēmumi skaidri liecina – situācijai saasinoties, diezin vai eskadras kuģis būtu palicis virs ūdens.

Bez tam pēdējo gadu laikā arī Melnās jūras flote ir manāmi atjaunojusies. Ik gadus tā saņem mūsdienīgus kuģus, zemūdenes un sagādes kuģus.

Su-24 lidojums līdzās ASV JKS eskadras kuģim "Donald Cook". Kadrs no video ieraksta

Par pussalas piekrastes aizsardzību atbild Melnās jūras flotes 22. armijas korpusa Krasta spēku vienības. To galvenais bruņojums – kompleksi "Bal" un "Bastion" ar spārnotajām raķetēm, kas spēj likvidēt virsūdens objektus līdz 500 km attālumā.

Uz sauszemes strādā 129. atsevišķā krasta aizsardzības brigāde, dislocēta starp Simferopoli un Aluštu. Tās galvenais trieciena spēks – modernizētie tantki T-72B3.

Perekopas joslu kontrolē 8. atsevišķais artilērijas pulks, bruņots ar 152 mm haubicēm "Msta S" zalves uguns reaktīvajām sistēmām "Tornago G" un prettanku kompleksiem "Hrizantema".

23
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Tas visu sagraus": kā Pentagons plāno "savaldīt" Krieviju
Diplomāts paskaidroja, kādi NATO soļi demonstrē Krievijai naidīgo noskaņojumu
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"
Uzmanība pievērsta Krimai. Kā NATO pārveidojas Baidena laikā
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

0
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

0
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna