Iznīcinātājs F-35, foto no arhīva

"Plāni ir izjaukti": kāpēc ASV jaunākie iznīcinātāji karam neder

83
(atjaunots 12:45 11.02.2021)
Pentagons atzinis, ka reālām militārajām operācijām gatava tikai trešā daļa piektās paaudzes F-35 Lightning. No konveijera nonākuši simtiem lidmašīnu, taču tām vēl aizvien ir "bērnu kaites".

Vēl vairāk, "kaišu" saraksts aug augumā. Eksperti uzskata, ka uz papīra amerikāņiem izdevies patiešām kvalitatīvs aviācijas komplekss, taču patiesībā kaut kas aizgājis greizi. Par amerikāņu "neredzamo" iznīcinātāju problēmām portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nenoteikta nākotne

Aizsardzības ministra vietniece Ellena Lorda paziņoja, ka tikai 36% daudzfunkcionālo iznīcinātāju F-35 Lightning ir pilnībā gatavi lidojumiem un izpildīt visus nospraustos uzdevumus. Pārējās mašīnas "funkcionē tikai daļēji". Tik zemi F-35 kaujas gatavības rādītāji pārsvarā saistīti ar lidmašīnas konstruktīvajām trūkumiem un amerikāņu inženieru nespēju tos izlabot. Ekspluatācijas gaitā fiksētas nopietnas problēmas ar pilota kabīni, tā saucamo fizelāžas stealth pārklājumu un spēkiekārtu.

Lockheed Martin F-35 Lightning II
© Sputnik / Сергей Мамонтов

Amerikāņu eksperti atzīmē: neskatoties uz pastāvīgo pilnveidošanu un mēģinājumiem novērst daudzos trūkumus, iznīcinātāja cīņas gatavības līmenis ceļas ļoti lēnām.

Pie tam pēdējos gados problēmas ar pēkšņi konstatētajiem konstrukcijas defektiem kļuvušas patiešām katastrofālas. 

Janvāra sākumā izskanēja informācija, ka Pentagons uz nenoteiktu laiku atlicis F-35 Lightning pilnvērtīgu ražošanu, jo lidmašīna nav gatava plašiem izmēģinājumiem, kas jau tāpat ne vienu reizi vien atlikti kopš 2017. gada un, saskaņā ar koriģētajiem plāniem, bija jāuzsāk ne vēlāk kā 2021. gada martā. Jauno mašīnu plānoja pārbaudīt poligonā uz zemes, kur imitēja apstākļus pretdarbībai pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Daudzo defektu novēršanu negatīvi ietekmējusi gan koronavīrusa pandēmija, gan varas maiņa Vašingtonā. Tagad jautājumu par F-35 masveida ražošanu nāksies risināt Džo Baidena komandai. Acīmredzot, iznīcinātāja liktenis vēl ilgi "karāsies gaisā".

"Iedzimti" defekti

Militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs konstatēja, ka tehniskās kļūmes vajā "neredzamo"  lidmašīnu kopš paša ekspluatācijas sākuma. F-35 tā steidzās uzņemt bruņojumā, nomainot F-22 Raptor, ka naudu neskaitīja un uz visām projekta kļūmēm vienkārši pievēra acis, ir pārliecināts Ļeonkovs.

"Pentagona pētnieku grupas pēdējais pārskats fiksējis 871 kļūmi, - viņš atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Tās sadalīja grupās un apakšgrupās: problēmas, kas rada risku pilota dzīvībai, un ne pārāk kritiskas kļūmes. To starpā ir ar segumu saistītas problēmas, ar skābekļa padevi, ar ķiveres vadības sistēmu, ar programmatūru un daudzas citas."

Piemēram, pēc vairākiem lidojumiem noskaidrojās, ka virsskaņas ātrumā tiek bojāts dažu fizelāžas daļu segums. Izrādījās neiespējami novērst šo defektu, tāpēc jaunajiem virsskaņas iznīcinātājiem atļāva lidot tikai zemskaņas ātrumā. Vēl viens nopietns trūkums ir spēcīgi un negaidīti spiediena "lēcieni" kabīnē, kas ne tikai sagādā sāpes, bet pat noved pie barotraumām.

Bieži vien pēc dažu manevru izpildes piloti zaudē vadību un nevar pilnībā kontrolēt lidmašīnas tangāžu, sānsveri un kursu. Klāja modifikācijas dzinēji karstā laikā nenodrošina nepieciešamo vilkmi, lai lidmašīna varētu pacelties un nosēsties.

Ļeonkovs atgādināja, ka F-35 nav vienīgais negatavais izstrādājums amerikāņu armijai. Piemēram, Pentagonam bija lielas grūtības ar kājnieku bruņumašīnu M2 Bradley, tankiem Abrams, šauteni M-16.

"ASV strādā noteiktas lobētāju struktūras, kas vēlas nopelnīt ar jebkādiem paņēmieniem, - paskaidro eksperts. – Viņi neņem vērā, ka sarežģītas militārās tehnikas izstrādes procesā var rasties dažādi defekti, ko nākas novērst izmēģinājumu ekspluatācijas laikā."

Pastāvīgie klienti

Tomēr F-35 visnotaļ sekmīgi izplatās pasaulē. Amerikāņu GKS un sabiedroto armijas jau saņēmušas apmēram 600 mašīnas.

Vienu no pēdējiem līgumiem noslēdza Apvienotie Arābu Emirāti, kam ASV pārdos aptuveni pussimtu F-35. Vēl viens liels klients ir Izraēla – tā paziņoja, ka vēlas paplašināt iznīcinātāju parku līdz trim eskadriļām.

F-35 lido Lielbritānija, Norvēģijā, Dienvidkorejā, Japānā, Itālijā, Singapūrā. ASV plāno sameklēt vietu vairāk nekā trim tūkstošiem lidmašīnu.

Analītiskā kluba "Valdai" militārais eksperts Artjoms Kurejevs norādīja: lai kādi būtu F-35 defekti, lai cik dārgi izmaksātu iznīcinātājs un tā apkalpošana, ASV partneri NATO būs spiesti to iepirkt arī nākotnē.

"Tramps, kurš ne vienu vien reizi runājis par F-35 augsto cenu un pieprasījis samazināt cenu vai iepirkuma apjomus ASV Bruņotajiem spēkiem, pats pie tam īstenoja "drošības eksporta" politiku, - atzīmēja Kurejevs. – Tātad viņš centās izveidot sistēmu, kuras ietvaros jaunākie partneri aliansē vairāk tērē aizsardzībai, paši nodrošina infrastruktūru ASV spēkiem savās valstīs un iepērk amerikāņu bruņojumu. Pēc būtības, tā ir lobēšana valsts līmenī."

Izmaiņas F-35 popularizācijas gaitā diezin vai ir sagaidāmas arī Džo Baidena prezidentūras laikā, un ziņas par mašīnas trūkumiem nekad nepārspēs Vašingtonas politisko atbalstu saviem ieroču ražotājiem, piebilda Kurejevs.

"Domāju, Baidens neatteiksies no ASV izdevīgās politikas sabiedroto aizsardzības jomā, - paskaidroja eksperts. – F-35 tiks pilnveidots, modificēts, taču piegādes ASV partneriem turpināsies. Tā pati Izraēla piekritīs iepirkumiem, vienojoties par elektronikas un bruņojuma daļēju nomaiņu."

Iznīcinātāja F-35 programmas izmaksas ir rekordlielas, tās jau tuvojas triljonam dolāru. Pie tam liela daļa līdzekļu tiek atvēlēta iznīcinātāju apkalpei. Piemēram, pērn Pentagons apsolīja samaksāt kompānijai Lockheed Martin 1,9 miljardus dolāru par tehnisko atbalstu.

Su-27
© Photo Пресс-служба президента Украины

Pircējiem viena lidmašīna izmaksā apmēram 90 miljonus dolāru. Klāja versijas – aptuveni 120 miljonus. Tā ir "plikas" mašīnas cenas. Par bruņojumu pasūtītāji piemaksā, piemēram, Polija, kas pasūtīja ASV 32 iznīcinātājus par 4,6 miljardiem dolāru. Līdztekus tēriņiem par dārgo munīciju, poļiem būs vēl uz sava rēķina jāuzbūvē infrastruktūra. Daudzi valstī uzskata, ka darījums ir visnotaļ apšaubāms.

"Neredzamos" lidaparātus pērk labprāt, lai arī tie nav paspējuši nodemonstrēt savas iespējas reālos kaujas apstākļos. 2018. gada maijā, kad dažādām valstīm jau bija piegādāti apmēram trīs simti lidmašīnu, Izraēlas GKS F-35 uzbruka mērķiem Sīrijā, mazliet vēlāk ASV jūras kājnieku iznīcinātāji F-35B apšaudīja kaujinieku pozīcijas Afganistānā. Toreiz daudzi eksperti pauda pārliecību, ka šie uzlidojumi ir Pentagona demonstratīvās reklāmas akcijas.

83
Tagi:
ASV GS, ASV, Pentagons, F-35
Saūda Arābija

ASV nolēmušas sodīt saūdarābus. Vai tas nesīs labumu Krievijai un Irānai?

16
(atjaunots 09:35 03.03.2021)
Saūda Arābijas un Savienoto Valstu attiecībās iestājies sarežģīts posms, kopš ASV Nacionālais izlūkošanas dienests nācis klajā ar ziņojumu par žurnālista Džamala Hašogi slepkavību 2018. gadā.

Baltais nams izsludināja jaunu stratēģiju: amerikāņi pieprasa izbeigt karu Jemenā un cilvēktiesību ievērošanu. Cik tālu aizies Vašingtona un kā varētu atbildēt Rijāda? Par to – Sofjas Meļņičukas un Galijas Ibragimovas materiāls RIA Novosti portālā.

Nesankcionēts princis

Kā jau bija gaidāms, kārtējie izteikumi vien papildināja piektdien klajā nākušos Amerikas varasiestāžu nodomus. Valsts departamenta vadītājs Entonijs Blinkens ziņoja par vīzu ierobežojumiem - tā saucamo Hašogi aizliegumu - 76 saūdarābiem, kuri, pēc amerikāņu domām, "piedalījušies disidentu iebiedēšanā ārzemēs, tostarp Hašogi slepkavībā". Personālās sankcijas skars arī valsts izlūkdienesta vadītāju Ahmadu al Asiri.

Izlūkdienesta ziņojumā teikts, ka "The Washington Post" žurnālista un Saūda Arābijas varas kritiķa slepkavībā iejaukts kroņprincis Muhameds bin Salmans: pēc viņa rīkojuma žurnālists nolaupīts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, pēc tam Hašogi līķis tika sadalīts gabalos, un neviens vairs neredzēja mirstīgās atliekas. Karalistes Ārlietu ministrijā kategoriski noliedza apsūdzības.

Tomēr individuālās sankcijas pret kroņprinci netika ieviestas, lai gan jaunais prezidents Džo Baidens priekšvēlēšanu debatēs laikā solīja padarīt Rijādu par atstumto. Tas radīja zināmus jautājumus.

"Manuprāt, ir jāsaprot, ka prioritārākas ir attiecības ar visu valsti, nekā ar vienu cilvēku," šajā kontekstā skaidroja Blinkens. Pēc viņa vārdiem, administrācija pārskata attiecības ar Saūda Arābiju, tomēr tās ir svarīgas, un ASV tajās ir īpaši ieinteresētas. "Mēs esam uzticīgi karalistes aizstāvībai," piebilda Blinkens.

Valsts sekretārs uzsvēra: Baltajam namam ir principiāli, lai Rijāda norobežotu amerikāņu palīdzību no situācijas Jemenā, kur saūdarābi atbalsta prezidenta Abu Rabu Mansura Hadi valdību cīņā pret husītiem. Citiem vārdiem, Vašingtona grib pārliecināties, ka amerikāņu ieroči netiek izmantoti karadarbībā trešajās valstīs.

Ofensīva aizsardzība

Divu valstu attiecību pamatā ir amerikāņu piekļuve naftai apmaiņā pret apņemšanos nodrošināt karalistes aizsardzību. Saūda Arābija ir lielākais amerikāņu ieroču pircējs.

Partnerība nodrošina abu pušu stratēģiskās intereses. Taču vērtību jautājumos – demokrātija un cilvēktiesību aizsardzība – valstis nav vienisprātis.

Baraka Obamas prezidentūras pēdējos gados valstis saskārās ar "viedokļu atšķirību", kā to aprakstīja karaļa Salmana padomnieks. Domstarpības izraisīja ASV pieeja Irānai, kas ir galvenais Saūda Arābijas sāncensis reģionā. Turklāt, lai gan valstu izlūkdienesti veiksmīgi sadarbojās drošības jomā, Savienotās Valstis neatbalstīja Saūda Arābijas metodes cīņā ar monarhijas kritizētājiem. Piedevām parādījās Jemenas problēma. Balto namu satrauca kara upuru skaits, kur droši vien bija iesaistīti arī amerikāņu ieroči.

Līdz ar Donalda Trampa ierašanos Baltajā namā attiecības kļuva siltākas. Pirms stāšanās amatā viņš gan neizrādīja īpašas simpātijas pret Tuvo Austrumu partneri – mēdz teikt, ka "īsti nav karalistes fans" un ASV "nav jāpalīdz Saūda teroristiem". Lai nu kā, ar pirmo oficiālo vizīti Tramps tomēr ieradās Rijādā, bet viņa prezidentūras noslēgumā Valsts departaments atzina husītus par teroristisku organizāciju. Tuvas attiecības ar kroņprinci bijušais prezidents galvenokārt uzturēja ar znota un padomnieka Džareda Kušnera starpniecību. Ziņojums par Hašogi slepkavību bija gatavs jau iepriekšējas administrācijas laikā, tas tikai netika publicēts.

"Tramps izdarīja likmi uz investīcijām sabiedrotajos, lai samazinātu Vašingtonas saistības. Partneriem, tostarp Saūda Arābijai, bija jāiepērk vēl vairāk ieroču un jāuzņemas atbildība par reģionos notiekošo," skaidro eksperts Tuvo Austrumu jautājumos, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta zinātniskais līdzstrādnieks Maksims Sučkovs. Savienotās Valstis savukārt nodrošināja militāru un politisku aizsardzību, kā arī deva zaļo gaismu sabiedrotājiem svarīgajām iniciatīvām.

"Lai ko tagad teiktu Trampa pretinieki, šādu attiecību formulu atbalstīja abas partijas. Kad nogalināja Hašogi, demokrāti asi kritizēja republikāņus. Apsūdzēja cilvēktiesību pārkāpumos Saūda Arābijā, saūdarābu un viņu sabiedroto nežēlīgo operāciju ignoranci Jemenā, ko paši demokrāti atbalstīja Obamas laikā, un pārmeta republikāņiem "labo ķīmiju", kas izveidojusies starp prezidenta znotu Kušneru un kroņprinci," uzskaita Sučkovs. Pēc demokrātu domām, viņš piebilst, rezultātā Muhamedam bin Salmanam radās iespaids, ka viņam viss ir atļauts, un pārliecība par to, ka jebkuru jautājumu ar Vašingtonu var atrisināt ar naudu.

Kursa maiņa pēc jaunās administrācijas iecelšanas bija gaidāma, un pirmie soļi jau sperti. Baidens paziņoja, ka tiks izbeigts atbalsts uzbrukuma operācijām Jemenā, tostarp uz ieroču eksporta rēķina. Ziņoja, ka tas attiecināts uz 3 tūkstošiem precīzo bumbu GBU-39 par 290 miljoniem dolāru, kā arī 7 tūkstošiem bumbu Paveway IV par 478 miljoniem dolāru. Vašingtona paziņoja, ka grasās risināt Jemenas konfliktu diplomātiskā ceļā. Turklāt februārī husītus izsvītroja no teroristu grupējumu saraksta.

Jauns pagrieziens

Tomēr nevar runāt par pilnīgu abu valstu attiecību pārskatīšanu, uzskata eksperti. "Sarās, sados pa mici bet sadarbība pārvērtēta netiks," uzskata Tuvo Austrumu speciālists Aleksejs Hļebņikovs. Pēc viņa vārdiem, runa ir par "pārkalibrēšanu", proti, stratēģiskajā plānā nekas nemainīsies.

Viņam piekrīt Krievijas Starptautisko lietu padomes Tuvo Austrumu projektu menedžeris Ruslans Mamedovs. Korekcija jau sen prasījās, viņš atzīmē. Kopš Obamas laikiem amerikāņi pieauguši savas enerģētikas ziņā, ieņēma pirmo vietu pasaulē naftas ieguves ziņā, un Saūda Arābija viņiem vairs nav tik nepieciešama, - eksperts norāda. - Jaunajā administrācijā dažiem cilvēkiem ir cita valsts ārpolitikas vīzija. Runa ir par tās pārbalansēšanu: balstīties uz dažām reģionālajām lielvalstīm un mazliet atraisīt rokas.

Mamedovs uzsver, ka iekšreģionālajā dinamikā daudz kas ir atkarīgs no Irānas kodoldarījuma. Rijāda ir viens no galvenajiem ASV partneriem attiecībās ar Teherānu. Stingra attieksme pret Saūda Arābiju var automātiski nākt par labu Irānai. Par to Savienotās Valstis neizšķirsies, lai sodītu ar Hašogi slepkavību saistītos cilvēkus.

2015. gadā noslēgtais Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, Persijas līča monarhijām kļuva par savdabīgu "pēdējo pilienu", skaidro Aleksejs Hļebņikovs. Pēdējo desmit gadu laikā reģionā notika vairāki notikumi. Sacelšanās Tunisijā un Ēģiptē, kuru rezultātā prezidenti bez ASV atbalsta zaudēja savus amatus, tad apvērsums Ēģiptē, pēc kura amerikāņi apturēja militāro palīdzību Kairai. Un visbeidzot – darījums ar Irānu. Tas viss, pēc politologa vārdiem, "pamudināja karalistes, tostarp Saūda Arābiju, sākt diplomātisko portfolio diversifikāciju un kontaktu nostiprināšanai ar citām lielvalstīm, piemēram, Krieviju un Ķīnu".

Maskava tāpat pārdod Rijādai bruņojumu: 2019. gadā tika nogādātas pirmās partijas saskaņā ar 2017. gadā parakstītajiem līgumiem. Pēc tam karaliste noslēdza ar Krieviju memorandu par smago ugunsmetēju sistēmu TOS 1A, prettanku kompleksu "Kornet EM", granātmetēju AGS-30 un Kalašņikova automātu AK-103 iepirkšanu un ražošanas lokalizāciju. 2021. gada sākumā tika ziņots, ka saūdarābi varētu iegādāties arī Krievijas zenītraķešu kompleksus S-400 un iznīcinātājus Su-35.

Svarīgi ir arī tas, ka valstis koordinē politiku naftas tirgū, atgādina Mamedovs. "Rijādas attiecībās ar Maskavu ir svarīgi ņemt vērā arī OPEC+ darījuma ietekmi. Tas ļāva abām pusēm labi nopelnīt. Tā ir ļoti pragmatiska visiem izdevīga situācija: tu – man, es – tev." Tomēr viņš norāda, ka Vladimira Putina vizītes Saūda Arābijā vai karaļa Salmana ciemošanās Krievijā bieži tika uzskatītas par instrumentu spēlē ar Vašingtonu.

Monarhijai ir iespēja sagādāt amerikāņiem problēmas reģionā, uzskata Mamedovs. Tomēr galu galā visi saprot, ka ASV Rijādai ir ārkārtīgi svarīgas, un tādi manevri nav nekas vairāk, kā vien uzmanības piesaistīšana. Saūda Arābijā uzskata, ka attiecības ar ASV nav atkarīgas no tā, kurš šobrīd vada Balto namu, pēc saūdarābu domām, abu valstu kontakti ir fundamentāli, tie veidojās gadu desmitiem un izturēs jebkādas perturbācijas," norāda eksperts.

Partnerības desmitgades ietekmēja daudzas jomas: gandrīz visa Saūda Arābijas elite mācās ASV, Saūda Arābijas riāls ir saistīts ar dolāru, ar bruņojumu un militārpersonu apmācību nodarbojas, galvenokārt, amerikāņi. Lai to mainītu, ir vajadzīgi gadi. Tāpēc ārpolitisko kontaktu diversifikācija ir drīzāk taktisks gājiens, kas atbilst jaunās daudzpolārās pasaules prasībām.

16
Tagi:
Krievija, Irāna, ASV
Pēc temata
Iespēja aizsargāt suverenitāti: kas plāno iegādāties Krievijas PGA sistēmu S-500
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Sputnik V

Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā

43
(atjaunots 10:54 02.03.2021)
Kamēr Krievijas vakcīnas nav apstiprinātas ES, tās pilsoņi, visticamāk, nesaņems robežas šķērsošanai nepieciešamo sertifikātu.

Uzstājoties ar runu par ES diplomātisko resoru selektorsanāksmes rezultātiem, kanclere Angela Merkele informēja, ka sanākušie piekrituši tam, ka jāievieš vakcinēšanas sertifikāts, bez kura netiks atļauta iebraukšana ES, raksta Maksims Sokolovs vietnē RIA Novosti. Vienošanās pagaidām ir principiāla, detalizētu projektu iesniegs pēc trim mēnešiem.

Kā zināms, velns slēpjas detaļās. Tas attiecas arī uz vakcinēšanas pasi.

Pirmkārt nav skaidrs, ko iesākt cilvēkiem, kuriem ir pretindikācijas vakcinēšanai. Vairāk vai mazāk varētu saprast īslaicīgas kontrindikācijas gadījumu - piemēram, ja cilvēks nesen pārslimojis koronavīrusa infekciju. Tāpat kā ar citām infekcijas slimībām, arī šajā gadījumā jāpagaida kāds laiks un pēc tam droši var vakcinēties. Taču ir arī hroniskas slimības: ko darīt ar tām? Izskatās, jāierobežo tādu slimnieku pārvietošanas tiesības. Pie tam hroniskas kaites ir smagas, un to nesēji tik un tā drīz mirs. Nav cilvēka, nav problēmas. Hroniskajiem nekas Eiropā nav darāms.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

Taču tas nav viss.

Pasaulē pašlaik ir daudz vakcīnu, iespējams, būs vēl vairāk. Kādas tieši vakcīnas dos tiesības saņemt ES sertifikātu?

Ar eiroatlantisko trijnieku Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca šķēršļu acīmredzami nebūs. "Vakcinējies ar "Pfizer" — saņem ausvaisu", citādi sanāk kāda disidentitāte.

Ar Krievijas ("Sputnik V" un "EpVakrona") un ķīniešu ("Sinovac Biotech", "CanSino Biologics", "CNBG — Sinopharm") vakcīnām viss varētu būt sarežģītāk. Tās var būt izcili efektīvas, bet, kamēr tās nav oficiāli apstiprinātas, ar tām vakcinēti pilsoņi, visticamāk, nesaņems nepieciešamo sertifikātu robežas šķērsošanai.

Lieta tāda, ka jautājums par nedemokrātiskas izcelsmes vakcīnas efektivitāti vai kaitīgumu ir ne tikai medicīnisks, bet arī politisks. Jau "Ziemeļu straumes 2" piemērs pietiekami spilgti ilustrē, kas notiek, kad lietā iejaucas politika - "demokrātijas izplatība pret totalitārismu", – krievu ogļūdeņradis izrādās bīstamāks nekā "Ciklons B". Kā zināms, "ja ģeometriskās teorēmas skartu cilvēku intereses, to dēļ rīkotu karus." Pie tam, ja var sarīkot nepatikšanas valstij, vienkārši neatzīstot nedemokrātisko vakcīnu, kāpēc gan to neizdarīt?

Ļoti daiļrunīgs ir nesenais (17. februāris) Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas izteikums: "Krievijas Covid-19 vakcinācijas stratēģija izraisa neizpratni. Kāpēc Krievija piedāvā teorētiski citām valstīm miljoniem devu, taču nav sasniegusi pietiekamu progresu pašu iedzīvotāju vakcinācijā? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild."

Grūti pateikt, kas tas ir — pietiekams progress. Un vai Eiropas ierēdņi ir tiesīgi runāt par šo tēmu, kad pašā Eiropā progress ir acīmredzami nepietiekams? Citādi Ungārija nepirktu "Sputnik", tāpat Čehija, Austrija, Itālija neapsvērtu to pašu. "Kāpēc mums ir vajadzīgs "Sputnik", kad uz katra soļa ir vakcinācijas punkti ar "Pfizer"?"

Iespējams, Urzulas kundze ir sašutusi par XIX gadsimta beigu maizes eksporta prakses atdzīvināšanu – "Paši pietiekami neēdīsim, bet izvedīsim". Ir grūti pateikt, vai esošā Veselības ministrija rīkojas atbilstoši toreizējā finanšu ministra Višņegradska principiem. Bet vēl grūtāk ir saprast, kāds tam ir sakars ar Krievijas vakcīnas iedarbīgumu. Vai nu tā ir efektīva vai ne. Savukārt Krievijas panākumi savu iedzīvotāju vakcinācijā diez vai varētu būt Briseles galvenās rūpes.

Cita lieta, ja vajag par jebkādu cenu "atmaskot" Krievijas vakcīnu. Īpaši - neuzskatīt poti par pamatu vīzas sertifikāta izsniegšanai. Kad runa ir par dzelzs aizkara problēmām, tad, protams, jebkuri paņēmieni var noderēt.

Protams, ne jau viss ir atkarīgs no Urzulas un viņas domubiedriem. Izņemot tos, kuri vēlas jebkādu iemeslu un ieganstu piesegā norobežoties no Krievijas, ir arī grupas ar citām interesēm.

Piemēram, lai gan Krievijas iedzīvotāju ienākumi ir stipri krituši, tomēr nav ne runas par totālu nabadzību, kas padara neaktuālu izbraukuma tūrismu. Daudzas Eiropas valstis (Itālija, Francija, Grieķija, u tt.), kur tūrisms pirms pandēmijas nodrošināja 10-15% no IKP un deva darbu labai iedzīvotāju daļai – šīs valstis jau sapņos redz, kā varētu atgriezties pirmskovida laiki un Krievijas tūristu nauda. Fon der Leienas kundzes intereses tām ir vienaldzīgas – pašu plānais maciņš ir daudz svarīgāks.

Var, protams, iedvesmot eiropiešus, sak, "uz ideoloģijas rēķina mēs netaupām", attiecināt šo saukli uz vīzu sertifikāciju, bet tāda ilgtermiņa politika var beigties ar dažādiem pārsteigumiem. Neviens nav atcēlis principu "savs krekls tuvāks", un to pastāvīgi lamāt ir bīstami.

Tātad jautājums par to, kādas vakcīnas pēc trim mēnešiem apliecinās ieceļošanas vīzas prasītāja drošību, kļūs par asu strīdu tēmu starp fon der Leienas kundzi un sīkburžuāziskā principa "Manis pēc kaut vai suns, ka tik olas dētu" piekritējiem.

43
Tagi:
vakcīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
"Tikai ne krievu vakcīna". Lietuvas elitei nospļauties par cilvēku veselību
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Vakcinētajam ir 98 gadi: kā Latvijā izmanto vakcīnu, ko Vācijā sirmgalvjiem neiesaka
 COVID-19

Eiropas diplomātiem atļāva vakcinēties ar "Sputnik V"

0
(atjaunots 17:12 03.03.2021)
Eiropas ārpolitikas dienests piešķīra saviem darbiniekiem tiesības vakcinēties ar ES neapstiprinātajām vakcīnām.

RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.

Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.

"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.

Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.

"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.

Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.

Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".  

Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.

Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.

0
Tagi:
Sputnik V, vakcinācija, vakcīna, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam