Eiropas Savienības karogs, foto no arhīva

Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to

144
(atjaunots 22:26 10.02.2021)
Nesen Eiropas Parlamentā sākās diskusija par jaunām sankcijām pret Krieviju. Tās plānots izskatīt 22. februārī EP sēdē.

Pirmo reizi, kopš vairākiem gadiem gaidāms, ka ierobežojumi varētu būt plašāki un stingrāki par jau ierastajiem personālajiem un korporatīvajiem ierobežojumiem, kuru efektivitāte nav nekāda augstā, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Krievijas un Eiropas Savienības attiecībās iestājusies smagākā krīze vēsturē. Patlaban eksperti vērtē, ka tā ir pat sliktāka, nekā 2010. gadu vidū, kad šķita – sliktāk vairs nevar būt.

ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela vizīti Maskavā pagājušās nedēļas nogalē Rietumi atzinuši par totālu izgāšanos. Eiropas mediji vēl joprojām atgremo, cik vāji Borels izskatījies līdzās Sergejam Lavrovam un kā Krievijas valdība, žurnālistu ieskatā, darījusi visu, lai aizvainotu ES un tās pārstāvi.

Eiropiešu komentāros jūtamais samulsums ir pamatots. Maskava patiešām atteikusies no ierastā uzvedības modeļa un pārtvērusi lomu, ko iepriekš tēloja Rietumu "partneri".

Kopš 2014. gada pušu konfrontācija attīstījās pēc vienas un tās pašas shēmas: Rietumi apsūdzēja Krieviju šausmīgos grēkos, KF savaldīgi atsita uzbrukumus, pēc tam pret Maskavu "sodam" tika ieviestas kārtējās sankcijas, kam savukārt sekoja simetriski vai asimetriski soļi. Tā ASV un ES kontrolēja konfrontācijas instrumentu, izmantojot to pret Krieviju sev ērtā brīdī, bet KF šajā konstrukcijā tikai reaģēja uz izaicinājumu.

Protams, virkne politisko spēku tādu stāvokli uzskatīja par Maskavas vājības demonstrāciju – tā ir pārlieku atkarīga no Rietumiem, tātad spiesta ciest pazemojumus, nevis stingri atbildēt, lai reizi par visām reizēm atradinātu dažu labu no nicīgas attieksmes.

Šoreiz viss sākās pēc ierastā scenārija – kad Eiropa nāca klajā ar pārsteidzošu stāstu par krievu blogera saindēšanu ar kaujas indīgo vielu. Tūlīt pat kļuva skaidrs, ka agrākie "Kremļa noziegumi" ir izsmelti un gaidāms jauns konfrontācijas posms.
Tomēr gandrīz nekavējoties parādījās mājieni par to, ka šoreiz notikumi varētu ritēt jaunā gultnē, jo Krievijas reakcija uz notiekošo bija neierasti stingra. Visus iepriekšējos mēnešus ĀM apsvērtie formulējumi lika skaidri manīt, ka eiropiešu provokācija Maskavu ir sakaitinājusi. Taču robežas otrā pusē, šķiet, diplomātiskās valodas smalkumi piemirsušies, vai arī varbūt tur nolēma, ka tie ir tikai tukši vārdi, kam nekādi darbi nedraud. Tā nu Krievijas pārtvertā iniciatīva un gatavība saasināt situāciju Eiropā sagādāja milzu pārsteigumu.

Borela fiasko Maskavā, kurš līdz ar saimnieku ārkārtīgi asajiem izteikumiem aizveda mājās ziņas par triju Eiropas diplomātu izraidīšanu, kļuva par īstu pērkonu no skaidrām debesīm. Rezultātā Eiropa spiesta steigšus mainīt stratēģiju, un pagaidām tai īsti labi nesokas. Atbildes lēmums izraidīt Krievijas diplomātus nav tik efektīvs, jo tā ir reakcija uz otras puses iniciatīvu, tas ir, loma, kas līdz šim nemainīgi bija uzvelta Krievijai.

Visa šī tēma: Rietumu uzsāktā "nepareizo režīmu audzināšana" sankciju ceļā, bezgalīgas notācijas un citas metodes, ieskaitot humanitāros uzlidojumus, balstās uz vienkārša postulāta: mums ir tiesības mācīt citus, jo mēs esam attīstītāki, bagātāki un panākumiem bagāti, un tādi mēs esam, jo mums ir demokrātija, cilvēktiesības un vārda brīvība.

Apgalvojuma otrā daļa ir visīstākie meli, tikai ar pirmo ir grūti strīdēties. Protams, tas ietekmē starptautiskās sadarbības īpatnības – ASV un Eiropa gandrīz vienmēr ir izdevīgākā stāvoklī, tām ir plašākas iespējas piespiest otru pusi pie sienas.
Bet tagad Eiropa pati nonākusi grūtībās un iecerētais Krievijai naidīgās kampaņas jaunais posms negaidīti radījis ļoti nelabvēlīgu situāciju.

Tagad jau visai pasaulei ir skaidrs, ka ES ļoti vajadzīgas divas lietas no Krievijas: "Ziemeļu straume 2" un "Sputnik V".
Var pat ignorēt to, ka tik sarežģītā jomā kā vakcīnas izstrāde, nedemokrātiskais režīms izrādījies zinātniski un tehnoloģiski daudz attīstītāks nekā demokrātijas tempļi. Svarīgi ir tas, ka gaismā nākusi un vispārzināma kļuvusi kritiskā Eiropas atkarība no Maskavas, un tā jau rada milzu sašutumu. Pie tam Krievijai, lai cik svarīga būtu mijiedarbība ar ES abos projektos, – sadarbība nav vienlīdz vitāli nozīmīga: atradīsies gan pircēji gāzei, gan valstis, kas interesējas par "Sputnik V".

Rezultātā Brisele līdz ar pārējo Rietumeiropu (pārsvarā, protams, ar Berlīni) spiesta risināt ļoti grūtu mīklu.

No vienas puses, ja jau klāt ķērušies un sabiedrotie NATO spiež, jāturpina kampaņa ar mērķi destabilizēt iekšējo situāciju Krievijā ar tās pretvalstiskās opozīcijas starpniecību. No otras puses, vajag kaut cik saglabāt imidžu, kas pamatīgi cietis pēc Maskavas nesenā demarša, tātad jāsper krieviem patiešām sāpīgi soļi. No trešās puses, nedrīkst strēbt karstu, lai neizjauktu gāzesvada būvdarbus un sadarbību "Sputnik V" jomā. Šajā ziņā arī Vašingtonai ir ļoti nopietna interese, tomēr arī Kremļa pacietība nepārprotami izsīkst.

Var jau saprast: Eiropa ir nogurusi, gadiem ilgi sēžot ēnā un ASV pakļautībā, tai gribas spēlēt pašai savas ģeopolitiskās spēles. Tikai izrādījies, ka tā nav gatava līdztiesīgai spēlei un straujai likmju celšanai. Tagad uz spēles ir pašas Eiropas nākotne.

144
Tagi:
Krievija, sankcijas, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Pārdomājis: Krievijas ĀM pārsteigusi Borela noskaņojuma maiņa
Borels: Latvijas tiesa tiks skaidrībā par situāciju ar Sputnik žurnālistiem
Krievijas ĀM komentēja Zviedrijas, Polijas un Vācijas diplomātu izraidīšanu
Eiropa mēģina saglābt attiecības ar Krieviju un pati savu nākotni
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

69
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

69
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

58
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

58
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?