Jaunais krievijas tanks T-14 Armata

Krievijas tanks "Armata" dodas iekarot ārzemju tirgu

57
(atjaunots 16:23 08.02.2021)
Jaunais krievijas tanks T-14 "Armata" noslēdzis izmēģinājumus un tuvākajā laikā sāks iekarot pasaules mūsdienīgā bruņojuma tirgu. Kurp tas dosies vispirms?

plašam ārvalstu speciālistu lokam Starptautiskajā aizsardzības rūpniecības izstādē IDEX-2021 Abūdabī 21.-25. februārī. Šis izrāviens" nozīmē, ka ilgstošais valsts izmēģinājumu periods ir noslēgts, trūkumi novērsti, koncerns "Uralvagonzavod" ir gatavs masveida sērijveida ražošanai. Iepriekš koncerna "Rosoboroneksport" ģenerāldirektors Aleksandrs Mihejevs informēja par pārrunām ar ārvalstu partneriem par T-14 piegādēm, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Jaunais tanks "Armata" paredzēts darbam avangardā, tiešā saskarsmē ar pretinieku, spēj pārraut ešelonetu aizsardzību mijiedarbībā ar kājniekiem. Dažādas intensitātes militārajos konfliktos T-14 var efektīvi atbalstīt motorizēto strēlnieku vienību uzbrukumu, likvidēt pretinieka tehniku un dzīvo spēku atklātā apvidū un slēptu. Tanks izrādījies efektīvs kaujas apstākļos Sīrijā un skarbajā Arktikā (temperatūras diapazonā no -50 līdz +50 grādiem pēc Celsija skalas). Iepriekš Krievijas T-14 atzīts par labāko pasaulē no 12 attīstītāko valstu bruņumašīnām, ieskaitot amerikāņu Abrams, franču Leclerc un vācu Leopard 2.

Krievijas Aizsardzības ministrija plāno iepirkt aptuveni 200 tankus "Armata" gadā. Piegādes sāksies 2021. gadā. Resors aprēķinājis, ka kopumā nepieciešamas 2300 mašīnas. Šodien Krievijas Bruņotajiem spēkiem ir lielākais tanku parks pasaulē – 13 tūkstoši mašīnu, gandrīz par 7 tūkstošiem vairāk nekā Pentagonam. Tomēr arī sauszemes spēku aizsargājamā Krievijas teritorija ir aptuveni divkārt lielāka nekā ASV, un Krievijas tanku būves pieredze ir unikāla. Protams, ne tikai kvantitātes ziņā.

Eksporta perspektīvas

 "Armata" iemieso īpašu koncepciju: tehnoloģiski augsti attīstītu, efektīvāku, ar mūsdienīgu tehniku aprīkotu dārgu mašīnu ražošana nelielākā skaitā. Viens T-14 izmaksā apmēram 7 miljonus dolāru un nav piemērots kuras katras valsts aizsardzības budžetam. Cenu veido vērā ņemamais izmēģinājumu un modernizāciju cikls (pieaugot ražošanas apjomiem cena kļūs "demokrātiskāka"). Mūsdienu bruņojuma paraugu izstrāde izmaksā vērā ņemamas summas – daudzas attīstītas valstis pat izvērtē citu valstu piedāvājumus, lai izvairītos no lieliem izdevumiem, kas pavada bruņojuma nomaiņu. Tomēr mūsdienu pasaulē teicams bruņojums vēl joprojām ir suverenitātes instruments daudzām valstīm. Maskava jau saņēmusi pieteikumus T-14 iegādēm, eksports sāksies pēc Krievijas armijas tanku daļu pārabruņošanas sākuma.

Starp T-14 iespējameim pircējiem izdevums Forbes (ASV) min Indiju, Ķīnu, AAE, Ēģipti un Alžīru (tā jau iegādājusies Krievijas kompleksu BMPT-72 "Terminator" uz tanka T-72 šasijas). Pie tam atsevišķām NVS un KDLO valstīm ir vērā ņemams militārais budžets vai preferences Muitas savienības ietvaros (Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Uzbekistāna) un spēk iegādāties mūsdienīgāko un dārgāko Krievijā ražoto kara tehniku.

"Armata" kapsula ļauj saglabāt dzīvību tankistiem pat pēc tieša trāpījuma tornī vai munīcijas aizdegšanās (detonācijas) gadījumā. Idejas attīstība turpinās tanka bezpilota modifikācijas virzienā ar tālvadību un mākslīgā intelekta elementiem. Konstruktori paredzējuši T-14 integrāciju bruņoto spēku kontroles automatizētajā sistēmā un taktiskajā posmā (tīklcentrisko karadarbību tehnoloģija). Mašīnai ir neierobežotas iespējas robotizācijai un modernizācijai.

Tankam lemti panākumi, tiešu konkurentu vai tuvu analogu tam nav. "Armata" ir vienīgais moduļu risinājums pasaulē ar neapdzīvojamu torni un bruņotu kapsulu ekipāžai. Tā ir īstenota tehnoloģiskā revolūcija. T-14 izmantotie mūsdienīgie tehnoloģiskie risinājumi būs aktuāli visu XXI gadsimtu. Pie tam otrā vieta pasaulē bruņojuma pārdošanas apjomu ziņā (ik gadus aptuveni par 15 miljardiem dolāru) garantē Krievijā ražotā bruņojuma jaunāko paraugu kvalitāti un drošību.

Konstruktoru lepnums

"Armata" novatoriskais siluets līdz ar speciālo segumu būtiski ietekmē tanka pamanāmību termālajā un radiolokācijas spektrā. "Armata" bruņas spēj izturēt jebkura pašreizējā prettanku līdzekļa trāpījumu. Mašīna aprīkota ar aktīvo un dinamisko aizsardzību, tai ir tālvadības modulis ar spēcīgu lielgabalu un automātisko pielādes sistēmu. Torņa un korpusa perimetrā uzstādītas optiski elektroniskās novērošanas, tēmēšanas un draudu fiksācijas iekārtas.

Platleņķa videokameras nodrošina 360 grādu redzesloku un sniedz ekipāžai datus par tekošo situāciju. Tanka komandiera torņa komplekss tāpat nodrošina pilnu redzesloku. Operatora-tēmētāja vizuālais komplekss nodrošināts ar periskopu un lāzera tālmēri ar attēla mērogošanas iespēju. Termiskie un infrasarkanie detektori darbojas jebkādos laikapstākļos, dienā un naktī.

T-14 "ešelonētā aizsardzība" ietver pasīvo (tradicionālo) aizsardzību "Malahit" (pretinieka raķešu un lādiņu fiziska likvidācija), aktīvās aizsardzības kompleksu "Afganit", kas automātiskajā režīmā likvidē tuvojošos prettanku lādiņus, bumbas un raķetes. "Afganit" radars brīdina "tanka intelektu" par draudiem, pēc tam pretinieka raķetes no ierindas izsit radioelektroniskās apspiešanas sistēma.

Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Rezervē – moduļu komplekts "Relikt" (tandēma tipa lādiņu likvidācijai). Speciālisti uzskata, ka "Armata" ir par 30% efektīvāks un dzīvotspējīgāks nekā iespējamā pretinieka tanki. Ne velti uz platformas "Armata" radīta arī vislabāk aizsargātā kājnieku kaujas mašīna pasaulē – T-15.

Ekipāža (trīs cilvēki) tālvadībā operē ar 125 mm gludstobra lielgabalu 2A82, atrodoties bruņotā kapsulā tanka korpusā. Lielgabala jauda (šaušanas ātrums – līdz 12 šāvieni minūtē) 1,2 reizes pārspēj visu esošo iespējamā pretinieka tanku bruņojumu. Munīcija – 40 dažādu funkciju lādiņi pielādēšanas automātā - izvietota atsevišķi. "Armata" optika ļauj fiksēt mērķus līdz 5 km attālumā dienā un līdz 3,5 km attālumā naktī.

50 tonnas smagais tanks T-14 aprīkots ar 1500 zs. dzinēju, var pārvietoties ar ātrumu līdz 90 km/h (ātrāk nekā amerikāņu M-1 Abrams). "Armata" jaunās, izturīgās un vieglās bruņas ar izturību virs 900 mm izstrādājis "Tērauda zinātniski pētnieciskais institūts" Maskavā. Mūsdienīgie rietumvalstu paraugi kļūst aizvien smagāki, un tas nepārprotami kaitē mašīnu mobilitātei (tanki "Abrams" izmanto Izraēlas aktīvās aizsardzības sistēmu "Trophy" – lielus konteinerus, kas palielina tanka svaru par 3,5 tonnām – acīmredzama neveiksme).

57
Tagi:
bruņotie spēki, aizsardzība, Krievija
Pēc temata
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Mērķis – uzvarēt "Armatu". NATO izmēģina jaunu tanku lielgabalu
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

30
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

30
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV
Spraites debesīs

Zinātnieki pastāstīja par mīklainākajām parādībām Zemes atmosfērā

30
(atjaunots 15:50 06.03.2021)
Zibens un ziemeļblāzma jau labi izpētīti. Atmosfēras augšējos slāņos rodas arī citas ar elektriskajiem lādiņiem saistītas parādības – spraites, zilās sprauslas, fejas un citi.

Nesen iekārtas starptautiskajā kosmosa stacijā sīki fiksēja interesantu parādību, kam zinātnieki snieguši skaidrojumu. Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Vladislavs Strekopitovs.

Zilie džeti – zibeņi, tikai otrādi

Parastie zibeņi rodas negaisa mākoņos atmosfēras apakšējā slānī – troposfērā, 12-16 kilometru augstumā. Tie vērsti lejup, uz zemi. Kad sākās planētas novērojumi no kosmosa, izrādījās, kā arī atmosfēras augšējos slāņos redzamas daudzveidīgas elektriskās parādības.

Vistuvāk zemei ir zilie džeti, jeb zilās sprauslas – dažus simtus milisekunžu ilgi zibeņiem līdzīgi lādiņi. Arī tie rodas negaisa mākoņos, tikai ne pie apakšējās, bet gan augšējās robežas – pēc elektriskā trieciena starp pozitīvi pielādēto mākoņa augšējo daļu un negatīvi lādētā gaisa slāni virs tā.

Первое цветное изображение спрайта, сделанное 4 июля 1994 года с борта самолета во время авиаисследования Sprites94. Красный и синий цвета соответствуют оптическому излучению двух различных электронных состояний возбужденных молекул азота
© Photo Public Domain
Pirmais krāsainais spraites attēls, tapis 1994. gada 4. jūlijā no lidmašīnas pētījuma "Sprites 94" laikā. Sarkanā un zilā krāsa atbilst ierosinātu slāpekļa molekulu divu dažādu elektronu stāvokļu optiskajam izstarojumam

Tūlīt pēc izlādes uzliesmo īss spilgts fragments, ko dēvē par "līderi" – tāpat kā zibenim. Dažkārt, ja izlāde notikusi nelielā augstumā, ar to viss beidzas. Tādas parādības dēvē par "zilajiem starteriem".  Tomēr biežāk sprauslas no līdera izplatās augšup, cauri visai stratosfērai – redzami šauri zilas gaismas konusi.

Fejas un elfi atmosfēras augšējos slāņos

Vēl augstāk, mezosfērā, 50-80 kilometru augstumā spēcīga negaisa laikā parādās sarkani aukstas plazmas lādiņi – spraites (no angļu val. sprite — "feja"). Tie parādās sekundes desmitdaļas pēc ļoti spēcīga zibens spēriena un ilgst nepilnas 100 milisekundes. Spraites vienlaikus izplatās augšup un lejup, sasniedzot 60 km garumu un 100 km diametru.

Nereti spraites dēvē par augstajiem zibeņiem, tomēr viela tajās nesakarst līdz ļoti augstam rādītājam – šajā ziņā tās vairāk līdzinās aukstiem plazmas lādiņiem vai gāzes lādiņam luminiscentajā lampā.

Dažkārt spraites redzamas no zemes – nekustīgos vai debesīs "dejojošos" apaļīgos objektus nereti uzskata par NLO.

Augšdaļā, uz mezosfēras un jonosfēras robežas spraites parasti noslēdzas ar plakanām "cepurēm" – sarkans mirdzums izplatās gredzeniem simtiem kilometru attālumā. Tās dēvē par elfiem – no abreviatūras ELVES (Emissions of Light and Very Low Frequency Perturbations due to Electromagnetic Pulse Sources) – elektromagnētisko impulsu radīts gaismas mirdzums un zemfrekvences perturbācijas".

Молнии и электрические разряды в верхних слоях атмосферы
Zibeņi un elektriskie lādiņi atmosfēras augšējos slāņos

 

Parasti elfi rodas aptuveni simt kilometru augstumā, virs spēcīgām vētrām un ilgst dažas milisekundes. Valda uzskats, ka to mirdzums saistīts ar ierosinātu slāpekļa molekulu izstarojumu, kas saņem enerģiju no negaisā paātrinātajiem elektroniem.

Ar to optisko parādību saraksts nebūt nav izsmelts. Augšējos atmosfēras slāņos ir arī "troļļi", "piksijas", "zaļie spoki" un "rūķi" – vesels daudzkrāsainu parādību zoodārzs.

Speciālisti uzskata, ka tie ir augstuma "zibeņi" ar kopīgu nosaukumu "īslaicīgas gaismas parādības" (TLE) – elektriski inducēti spīdošas plazmas paveidi.

Lielākā daļa no tām nav pietiekami izpētītas – tās ir ļoti retas, ārkārtīgi īsas, turklāt negaisa laikā no novērotāja tās slēpj biezi mākoņi. Zinātnieki pūlējās tās pētīt gan no satelītiem, gan kalnu virsotnēm, tomēr pirmos pilnvērtīgos datus saņēma tikai pēc novērojumiem no orbītas.

2015. gadā EKA astronauts Andreass Mogensens fiksēja virkni zilu uzliesmojumu, tūkstoš metrus platus, 18 kilometru augstumā virs Zemes un 40 kilometrus garu pulsējošu zilu strūklu. Andreasa v

ideo ieraksts, ko viņš nofilmēja, lidojot virs Bengālijas līča, bija pirmā dokumentālā zilo džetu procesa liecība.

SKS iekārtas noskaidroja zilo "zibeņu" dabu

Ar mērķi regulāri pētīt TLE Eiropas kosmiskā aģentūra (EKA) kopā ar Dānijas nacionālo kosmisko centru (DNSC) izveidoja spektroskopisko iekārtu kompleksu ASIM (Atmosphere-Space Interactions Monitor — atmosfēras un kosmosa mijiedarbības monitors). Tas ietver optiskās kameras, fotometrus, ļoti jutīgu submilimetru spektrometru un rentgena un gamma izstarojuma detektorus, kas paredzēti elektrisko lādiņu meklēšanai virs negaisiem atmosfēras augšējos slāņos.

Приборы ASIM, закрепленные на внешней подвеске модуля МКС Коламбус
Iekārtas ASIM pie SKS moduļa "Colambus" ārējās piekares

2018. gadā komplekss tika uzstādīts uz Starptautiskās kosmiskās stacijas moduļa "Colambus" zinātnisko iekārtu ārējās piekares, 2019. gada februārī negaisa zonā virs Klusā okeāna ASIM iekārtas fiksēja piecas izlādes redzamās gaismas zilajā diapazonā, aptuveni desmit mikrosekundes ilgas. Vienas izlādes rezultātā veidojās džets, kas sasniedza stratopauzi – pierobežas slāni starp stratosfēru un mezosfēru 50-55 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.

Zinātnieki pirmo reizi ievēroja: no izlādēm, kas rada zilos džetus, tāpat kā no spraitēm, jonosfēras zemākajā slānī izplatās optiskā un ultravioletā izstarojuma loki-elfi, tikai zili, nevis sarkani. Visas piecas izlādes pavadīja tādi koncentriski loki.

Pie tam ASIM gamma detektors konstatēja virs negaisa mākoņiem elektronu-pozitronu kūlīšus – gamma starojumu izmešus, ko ģenerēja enerģētiskie elektroni un to antidaļiņas – pozitroni.

Nesenajā rakstā izdevumā Nature zinātnieki apkopoja pētījumus un apstiprināja versiju par to, ka zilie džeti rodas tādos pašos procesos, kas noved pie parasto zibeņu veidošanās. Pēc būtības, tie ir kanāli atmosfērā, un pa tiem noplūst elektriskais lādiņš. Pēc raksta autoru domām, džetu krāsa ir saistīta ar slāpekļa molekulu jonizāciju: mirdzums nevis spektra sarkanajā daļā, bet violeti-zilajā saistīts ar to, ka lielā augstumā spiediens ir zemāks un elektronu deaktivācija sadursmēs nav tik efektīva.

Džetus un elfus no SKS novēro arī Krievijas aparatūra eksperimenta "UV atmosfēra" ietvaros. Tai ir kamera ar 2,5 mikrosekunžu pagaidu izšķirtspēju, tāpēc iekārtu jutīgums ir aptuveni simtkārt lielāks nekā Eiropas aparātiem.

Maskavas valsts universitātes Kodolfizikas ZPI laboratorijas vadītājs Pāvels Kļimovs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka Krievijas aparatūra pirmo reizi reģistrējusi dubultos un trīskāršos elfus – kad divi vai trīs gredzeni izplatās viens pēc otra. Novērojumu rezultāti vēl netiek publicēti.

30
(0:57 / 6.34Mb / просмотров видео: 4982)

Putins pastāstīja, ar ko Maskava pārsteigusi viņa kolēģi no Eiropas

0
(atjaunots 20:57 06.03.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc personiskas tikšanās Maskavā atklāja, kādu iespaidu uz viņa kolēģi atstājusi Krievijas galvaspilsēta.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāstīja, ka viņa kolēģis no Eiropas, ieradies Maskavā, bija pārsteigts, ka Krievijas galvaspilsēta "dzīvo". "Pie mums, mūsu pilsētās (vienas no lielākajām pilsētām Eiropā), uz ielām retumis gadās mašīnas, cilvēku gandrīz nav, viss ir slēgts," Putins atcerējās sarunbiedra teikto.

"Mēs ņemam vērā, ka, vienīgi apvienojot pūles, tostarp arī starptautiskajā arēnā, var panākt galīgu uzvaru pār koronavīrusu," uzsvēra Krievijas prezidents.

Koronavīrusa pandēmija, kas pērn sākās Ķīnā, aptvērusi gandrīz visas valstis. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, pasaulē reģistrēti gandrīz 116 miljoni jaunās koronavīrusa infekcijas gadījumi, miruši vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēki.

0
Tagi:
Maskava, Vladimirs Putins