Latvijas karavīri, foto no arhīva

Baltijas valstis gatavojas karam ar Krieviju: Blitzkrieg vai Blitzkaputt?

322
(atjaunots 15:21 05.02.2021)
Baltijas valstu konceptuālo agresiju pret Krieviju un Baltkrieviju nivelē mazspēcīgās nacionālās armijas, NATO ierobežotās iespējas reģionā un atkarība no ES savaldīgās pozīcijas.

Medijos populārajam diskursam par Baltijas valstu gatavošanos karam ar Krieviju un Baltkrieviju ir vairākas dimensijas: budžets, bruņošanās programmas, loģistika, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārā spēka reitings, ārvalstu spēku klātbūtne un manevri uz Baltijas zemes. Paskatīsimies uz skaitļiem un faktiem, ierosināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Uzticības zvēresti ASV, proamerikāniskās sīkās riebeklības, piemēram, novecojuša bruņojuma piegādes Ukrainai (karam Donbasā) un verbāla stāšanās pretī projektam "Ziemeļu straume 2" Baltijai nenes nekādas lielās dividendes. Progress nav manāms ne dotācijās, ne ārzemju spēku rotācijās. Baltijas valstu militārajam atbalstam ASV plāno piešķirt tikai 168,7 miljonus dolāru – mazāk nekā pa pusītei F-35 (bez bruņojuma) katrai republikai. Par naudu mēs vēl parunāsim.

NATO "Ārzemnieku leģionu" Baltijas teritorijā kopumā veido apmēram 5000 karavīri (viena kājnieku brigāde). Baltijas valstu līderu aicinājumi paplašināt kontingentu uz ASV karaspēka rēķina noteikti rada simpātijas Vašingtonā, tomēr pēc avantūrām Afganistānā un Sīrijā amerikāņi kļuvuši piesardzīgāki un domā arī par savu lēmumu sekām. "Pagaidu" ārvalstu bataljoni ir pārvērtušies par pastāvīgu risku Latvijas, Lietuvas un Igaunijas civiliedzīvotājiem – iereibušie ārzemnieki formastērpos pret vietējiem nereti izturas huligāniski un nicinoši. NATO armijas bāzes un poligoni aizņem aizvien lielākas platības, karaspēku manevri nereti izjauc republiku mierīgo dzīvi un transporta komunikācijas.

Baltijas valstu aizsardzības budžeti gan pārsniedz 2% IKP, tomēr neļauj panākt reālu militāro spēku vai hipotētisku pārākumu. Pusotrs gadu desmits NATO sastāvā nevienai no tām nav devis iespēju radīt pilnvērtīgus JKS un GKS, iegādāties vismaz vienu tanku. Global Firepower militārā spēka vispasaules reitingā (2021. gads) Lietuva ieņem 85. vietu, Latvija un Igaunija atbilstoši atrodas 97. un 109. vietā no 139 iespējamām. Tā ir objektīva informācija par aizsardzības spējām.

"Niķīgas govs" sapņi

Vienkārši saskaitīsim Lietuvas (18 500 karavīri), Igaunijas (6500 karavīri) un Latvijas (5300 karavīri) bruņotos spēkus. Iznāk 30 300 "durkļi". Pie tam triju republiku nosacīti konsolidētais militārais budžets sastāda: 880 milj. dolāru (Lietuva) + 790 milj. dolāru (Igaunija) + 750 milj. dolāru (Latvija) = 2,42 miljardi dolāru.

Summa salīdzināma ar vienas pašas Ekvadoras budžetu – 2,35 miljardi, un tā par mazāku naudu uztur lielāku armiju – 40 tūkstošus karavīru, bruņojumā tai ir 232 tanki, 110 lidmašīnas un helikopteri, 6 korvetes un divas zemūdenes. Ekvadora nav NATO dalībvalsts, un pasaules reitingā atrodas par 16 rindiņām augstāk nekā Baltijas "līdere" - Lietuva.

Objektīvie dati apstiprina, cik bezjēdzīga ir ilggadējā dalība NATO un alianses spēku klātbūtne. Pie tam vērojama nacionālo armiju "ekspluatācija" un pat "izšķīdināšana". Piemēram, divas Lietuvas brigādes – "Dzelzs vilks" un "Žemaitija" atbilstoši pakļautas Vācijas bundesvēra divīzijas štābam un Dānijas Sauszemes spēku motorizēto kājnieku divīzijai (valsts suverenitātes pazīmju zudums nevienu neuztrauc).

Mūsdienu pasaulē neviens neapdraud Viļņu, Rīgu un Tallinu (gluži pretēji, Baltijas valstis periodiski izvirza kaut kādas teritoriālās pretenzijas Krievijai). Var jau gadu desmitiem ekspluatēt "Krievijas draudu" tēmu un par to saņemt kaut kādu naudiņu no vecākajiem partneriem. Tomēr jāpatur prātā: Baltijas reģionā iniciēta hipotētiska bruņota konflikta situācijā sabiedrotie nespēs garantēt Latvijai, Lietuvai un Igaunijai operatīvu atbalstu, ierobežotu eskalāciju un pat tālāku pastāvēšanu. Daiļrunīgs piemērs: janvāra beigās ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists nearēja apsolīt, ka Džo Baidena prezidentūras laikā Vašingtonai un Viļņai izdosies vienoties par noteikta ASV kontingenta pastāvīgu klātbūtni valstī.

Rietumi nepalīdzēs

Baltijas valdībām ir nojausma par alianses ierobežotajām iespējām. Tāpēc elite cer uz patriotiski noskaņotiem partizāniem no vietējo iedzīvotāju vidus un nelieliem ieroču krājumiem slēptuvēs mežā, taču mūsdienu karadarbība vairs nelīdzinās pagājušā gadsimta kariem. Uzvaru nodrošina modernas tehnoloģijas, trieciena bruņojuma spēks, priekšrocību strauja izmantošana. Reālais, nevis propagandiskais militārais potenciāls.

Ziņu portāls The Baltic Word atzīmēja: "Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un citu Vašingtonas sabiedroto valdībām būs jāiemācās dzīvot pasaulē, kurā nav pastāvīga ASV diplomātiskā un militārā atbalsta." Vēl vairāk: "Agrāk Lietuva varēja pēc sirds patikas provocēt Krieviju un Baltkrieviju un justies drošībā, bet jaunajā nākotnes pasaulē tai būs jāatbild par saviem vārdiem un jādomā par sekām. Tāpēc, ka neviens nenāks palīgā, jo iekšējā situācija ASV jaunās administrācijas acīs ir daudz svarīgāka, nekā stāvoklis tālajā Austrumeiropā."

Pentagona un NATO stratēģu ekspansīvie un par vairākiem gājieniem uz priekšu nepārdomātie plāni apdraud Baltijas valstis daudz lielākā mērā nekā mītiskais "Krievijas iebrukums".

Rietumi ciniski izmanto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijas tikai kā iespējamu placdarmu karam ar Krieviju.

Vienlaikus nesenajās štāba mācībās "Ziema 2020" Polijā virtuālais pretinieks (jūs jau paši zināt, kas) sakāva poļu armiju piecu dienu laikā. Kara datormodelis alianses austrumu flangā (robeža ar Krieviju un Baltkrieviju) parādīja, ka ceturtajā dienā Varšava bija ielenkta, stratēģiskās ostas – bloķētas vai ieņemtas, aviācija un flote vairs neeksistēja vispār, neskatoties uz NATO atbalstu. Virtuālā konflikta piektajā dienā pretinieks sasniedza Vislu. Uz austrumiem no tās Polijas spēki cieta graujošu sakāvi (zaudēja 60-80% dzīvā spēka un tehnikas). Nu, ja tā nav "krievu hakeru" kaitniecība, iznāk, ka aliansei  Austrumeiropā klājas pavisam plāni.

322
Tagi:
NATO, militārā tehnika, drošība, ASV, Krievija, Baltija
Pēc temata
Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
Amerikāņu eskadras kuģis "Donald Cook" nosacīti "likvidēts" Melnajā jūrā
Gada mācības: kā darbojas Krievijas Stratēģisko kodolspēku raķetes
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

31
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

31
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV
Spraites debesīs

Zinātnieki pastāstīja par mīklainākajām parādībām Zemes atmosfērā

32
(atjaunots 15:50 06.03.2021)
Zibens un ziemeļblāzma jau labi izpētīti. Atmosfēras augšējos slāņos rodas arī citas ar elektriskajiem lādiņiem saistītas parādības – spraites, zilās sprauslas, fejas un citi.

Nesen iekārtas starptautiskajā kosmosa stacijā sīki fiksēja interesantu parādību, kam zinātnieki snieguši skaidrojumu. Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Vladislavs Strekopitovs.

Zilie džeti – zibeņi, tikai otrādi

Parastie zibeņi rodas negaisa mākoņos atmosfēras apakšējā slānī – troposfērā, 12-16 kilometru augstumā. Tie vērsti lejup, uz zemi. Kad sākās planētas novērojumi no kosmosa, izrādījās, kā arī atmosfēras augšējos slāņos redzamas daudzveidīgas elektriskās parādības.

Vistuvāk zemei ir zilie džeti, jeb zilās sprauslas – dažus simtus milisekunžu ilgi zibeņiem līdzīgi lādiņi. Arī tie rodas negaisa mākoņos, tikai ne pie apakšējās, bet gan augšējās robežas – pēc elektriskā trieciena starp pozitīvi pielādēto mākoņa augšējo daļu un negatīvi lādētā gaisa slāni virs tā.

Первое цветное изображение спрайта, сделанное 4 июля 1994 года с борта самолета во время авиаисследования Sprites94. Красный и синий цвета соответствуют оптическому излучению двух различных электронных состояний возбужденных молекул азота
© Photo Public Domain
Pirmais krāsainais spraites attēls, tapis 1994. gada 4. jūlijā no lidmašīnas pētījuma "Sprites 94" laikā. Sarkanā un zilā krāsa atbilst ierosinātu slāpekļa molekulu divu dažādu elektronu stāvokļu optiskajam izstarojumam

Tūlīt pēc izlādes uzliesmo īss spilgts fragments, ko dēvē par "līderi" – tāpat kā zibenim. Dažkārt, ja izlāde notikusi nelielā augstumā, ar to viss beidzas. Tādas parādības dēvē par "zilajiem starteriem".  Tomēr biežāk sprauslas no līdera izplatās augšup, cauri visai stratosfērai – redzami šauri zilas gaismas konusi.

Fejas un elfi atmosfēras augšējos slāņos

Vēl augstāk, mezosfērā, 50-80 kilometru augstumā spēcīga negaisa laikā parādās sarkani aukstas plazmas lādiņi – spraites (no angļu val. sprite — "feja"). Tie parādās sekundes desmitdaļas pēc ļoti spēcīga zibens spēriena un ilgst nepilnas 100 milisekundes. Spraites vienlaikus izplatās augšup un lejup, sasniedzot 60 km garumu un 100 km diametru.

Nereti spraites dēvē par augstajiem zibeņiem, tomēr viela tajās nesakarst līdz ļoti augstam rādītājam – šajā ziņā tās vairāk līdzinās aukstiem plazmas lādiņiem vai gāzes lādiņam luminiscentajā lampā.

Dažkārt spraites redzamas no zemes – nekustīgos vai debesīs "dejojošos" apaļīgos objektus nereti uzskata par NLO.

Augšdaļā, uz mezosfēras un jonosfēras robežas spraites parasti noslēdzas ar plakanām "cepurēm" – sarkans mirdzums izplatās gredzeniem simtiem kilometru attālumā. Tās dēvē par elfiem – no abreviatūras ELVES (Emissions of Light and Very Low Frequency Perturbations due to Electromagnetic Pulse Sources) – elektromagnētisko impulsu radīts gaismas mirdzums un zemfrekvences perturbācijas".

Молнии и электрические разряды в верхних слоях атмосферы
Zibeņi un elektriskie lādiņi atmosfēras augšējos slāņos

 

Parasti elfi rodas aptuveni simt kilometru augstumā, virs spēcīgām vētrām un ilgst dažas milisekundes. Valda uzskats, ka to mirdzums saistīts ar ierosinātu slāpekļa molekulu izstarojumu, kas saņem enerģiju no negaisā paātrinātajiem elektroniem.

Ar to optisko parādību saraksts nebūt nav izsmelts. Augšējos atmosfēras slāņos ir arī "troļļi", "piksijas", "zaļie spoki" un "rūķi" – vesels daudzkrāsainu parādību zoodārzs.

Speciālisti uzskata, ka tie ir augstuma "zibeņi" ar kopīgu nosaukumu "īslaicīgas gaismas parādības" (TLE) – elektriski inducēti spīdošas plazmas paveidi.

Lielākā daļa no tām nav pietiekami izpētītas – tās ir ļoti retas, ārkārtīgi īsas, turklāt negaisa laikā no novērotāja tās slēpj biezi mākoņi. Zinātnieki pūlējās tās pētīt gan no satelītiem, gan kalnu virsotnēm, tomēr pirmos pilnvērtīgos datus saņēma tikai pēc novērojumiem no orbītas.

2015. gadā EKA astronauts Andreass Mogensens fiksēja virkni zilu uzliesmojumu, tūkstoš metrus platus, 18 kilometru augstumā virs Zemes un 40 kilometrus garu pulsējošu zilu strūklu. Andreasa v

ideo ieraksts, ko viņš nofilmēja, lidojot virs Bengālijas līča, bija pirmā dokumentālā zilo džetu procesa liecība.

SKS iekārtas noskaidroja zilo "zibeņu" dabu

Ar mērķi regulāri pētīt TLE Eiropas kosmiskā aģentūra (EKA) kopā ar Dānijas nacionālo kosmisko centru (DNSC) izveidoja spektroskopisko iekārtu kompleksu ASIM (Atmosphere-Space Interactions Monitor — atmosfēras un kosmosa mijiedarbības monitors). Tas ietver optiskās kameras, fotometrus, ļoti jutīgu submilimetru spektrometru un rentgena un gamma izstarojuma detektorus, kas paredzēti elektrisko lādiņu meklēšanai virs negaisiem atmosfēras augšējos slāņos.

Приборы ASIM, закрепленные на внешней подвеске модуля МКС Коламбус
Iekārtas ASIM pie SKS moduļa "Colambus" ārējās piekares

2018. gadā komplekss tika uzstādīts uz Starptautiskās kosmiskās stacijas moduļa "Colambus" zinātnisko iekārtu ārējās piekares, 2019. gada februārī negaisa zonā virs Klusā okeāna ASIM iekārtas fiksēja piecas izlādes redzamās gaismas zilajā diapazonā, aptuveni desmit mikrosekundes ilgas. Vienas izlādes rezultātā veidojās džets, kas sasniedza stratopauzi – pierobežas slāni starp stratosfēru un mezosfēru 50-55 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.

Zinātnieki pirmo reizi ievēroja: no izlādēm, kas rada zilos džetus, tāpat kā no spraitēm, jonosfēras zemākajā slānī izplatās optiskā un ultravioletā izstarojuma loki-elfi, tikai zili, nevis sarkani. Visas piecas izlādes pavadīja tādi koncentriski loki.

Pie tam ASIM gamma detektors konstatēja virs negaisa mākoņiem elektronu-pozitronu kūlīšus – gamma starojumu izmešus, ko ģenerēja enerģētiskie elektroni un to antidaļiņas – pozitroni.

Nesenajā rakstā izdevumā Nature zinātnieki apkopoja pētījumus un apstiprināja versiju par to, ka zilie džeti rodas tādos pašos procesos, kas noved pie parasto zibeņu veidošanās. Pēc būtības, tie ir kanāli atmosfērā, un pa tiem noplūst elektriskais lādiņš. Pēc raksta autoru domām, džetu krāsa ir saistīta ar slāpekļa molekulu jonizāciju: mirdzums nevis spektra sarkanajā daļā, bet violeti-zilajā saistīts ar to, ka lielā augstumā spiediens ir zemāks un elektronu deaktivācija sadursmēs nav tik efektīva.

Džetus un elfus no SKS novēro arī Krievijas aparatūra eksperimenta "UV atmosfēra" ietvaros. Tai ir kamera ar 2,5 mikrosekunžu pagaidu izšķirtspēju, tāpēc iekārtu jutīgums ir aptuveni simtkārt lielāks nekā Eiropas aparātiem.

Maskavas valsts universitātes Kodolfizikas ZPI laboratorijas vadītājs Pāvels Kļimovs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka Krievijas aparatūra pirmo reizi reģistrējusi dubultos un trīskāršos elfus – kad divi vai trīs gredzeni izplatās viens pēc otra. Novērojumu rezultāti vēl netiek publicēti.

32
Maksāšanas termināls, foto no arhīva

"Sarkanais terors" turpinās: bankas atsakās atvērt kontus

0
(atjaunots 21:02 06.03.2021)
Finanšu sektora tīrīšana Latvijā un banku cīņa ar naudas atmazgāšanu turpinās – bez jebkāda skaidrojuma klientiem bloķē norēķinu kontus vai vienkārši tos neatver.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Finanšu sektora "kapitālais remonts" noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kā arī starptautisko standartu sasniegšanai pandēmijas dēļ mazliet zaudējis savu aktualitāti.

Taču vēl aizvien pārsteidz iztapība, ar kādu banku darbinieki pilda protokolus KYC (Know Your Client) un AML (Anti-Money Laundering), kā arī padzen "nerezidentu kapitālus".

Izeja – ārvalstu banka

Par to, kā viena no Latvijas bankām atteikusies atvērt kontu uzņēmumam, kas strādā pie miljoniem vērta projekta Latvijā, savā lapā Twitter stāsta Mārtiņš Kalniņš.

"Rit darbs pie lielas rūpnīcas projekta Latvijā (darba vietas/nodokļi/eksports/iesaistītas citas nozares kā dzelceļš). Projekts gana labs, lai saņemtu ES naudu, pašvaldības zemi nomā, bet ... bankas kontu atvērt nevar, jo daļu izejvielu pirksim un vedīsim no Krievijas," savu pieredzi pastāstīja Kalniņš.

​"Rūpnīca ar vācu tehnoloģijām, viss atbilstoši mūsdienu eko/šmeko un citām prasībām. Esam labi, lai saņemtu ES naudu un atbalstu no pašvaldības, bet bankas bez jebkādiem paskaidrojumiem tevi sūta dirst (atvainojos)," stāstu papildināja autors.

​Komentētāji piedāvāja dažādus variantus – elektroniskās platformas naudas pārskaitīšanai, taču, pēc Kalniņa domām, izeja meklējama citviet.

Viņš paskaidroja, ka 20 miljonus vērtam projektam piedāvātie varianti nebūs piemēroti. Risinājumu viņš saskata ārzemju bankā.

"Sarkanā terora" jaunā konstrukcija

Citu stāstu no banku sektora jomas publicēja advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Spriežot pēc visa, runa ir pa viņa klientu, Latvijas nerezidentu.

"Jaunākā juridiskā konstrukcija sarkanajā terorā: konts tiek bloķēts ar formulējumu, tajā veiktas legalizācijas darbības. Cilvēks prasa - izskaidrojiet, kuras manas darbības Jūsuprāt ir nelikumīgas? Neskaidrosim – mēs Jūs aizdomās neturam, tikai kontu. Man LU kaut ko nepareizi mācīja!" par banku formulējumiem bija pārsteigts advokāts.

​​"Šis tiešām ir interesants jautājums, kāpēc Latvijas rezidentiem, kuri veic legālus savstarpējus darījumus, jāatskaitās ārvalstu komersantam – bankai, skaidrojot, piemēram, darījuma motivāciju vai cenas veidošanās parametrus? Komercnoslēpums ir miris?" painteresējās jurists Aivars Borovkovs.

​​ Zvejsalnieks precizēja, ka šajā gadījumā runa ir par Latvijas nerezidentu.

"Te ir runa par totālu pamattiesību ignorēšanu - tiesības zināt par ko tevi tur aizdomās," uzsvēra advokāts.

"Tas ir masveidā. Totalitāras valsts pazīmes:

1. tiek radīta sistēma, kurā subjekts izjūt vainas sajūtu par visu, neizprotot, kur varētu būt bijis kāds pārkāpums.

2. visaptverošs pienākums "stučīt" par visu un visiem, ko nedarot - pats kļūst vainīgs.

Tas diskreditē valsti!" savu viedokli atklāja Borovkovs.

​​Atgādināsim, ka formulējumu "sarkanais terors" uz tīrīšanu Latvijas finanšu sistēmā attiecināja un pirmā izmantoja advokāte Daiga Siliņa, kura par savu viedokli teju vai samaksāja ar atstādināšanu no profesionālo pienākumu pildīšanas – Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa apvainojās un vērsās ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē.

Banku kontroles sistēmu Siliņa salīdzināja ar padomju laikiem. Viņa uzsvēra: Znotiņas vadībā sistēma kļuvusi nedraudzīga pret klientiem, vēl vairāk – pat bīstama, jo naudu, ko cilvēki tajā iegulda, var arestēt ar vienu rīkojumu, un radīts speciāls mehānisms, lai nebūtu iespējams neko pierādīt.

0
Tagi:
sociālie tīkli, Latvija, banku reforma, bankas
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā
Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem
Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV