Militārais caurlaides punkts ceļā uz Neipjido.

Kāpēc Krievija nenosoda militāro apvērsumu Mjanmā

64
(atjaunots 19:41 04.02.2021)
Krievija izdarījusi vēl vienu viltīgu uzbrukumu demokrātijai pasaulē – varu Mjanmā pārņēmuši karavīri.

Nav ne mazāko šaubu, ka no Rietumu puses izteikumi par Krievijas vainu militārajā apvērsumā izskanēs ne vienu reizi vien – "pierādījumu" taču ir papilnam. Militārā apvērsuma nianses Mjanmā aprakstīja Pjotrs Akopovs. Materiāls publicēts portālā RIA Novosti.

Kas atstādinājis no varas prezidentu Vinu Mjinu un valsts padomnieci Aunu Sanu Su Či, valdošās partijas līderi, pēc būtības, - premjerministri? Bruņoto spēku virspavēlnieks Mins Auns Hlains – viņa, nevis prezidenta vietas izpildītāja, viceprezidenta Mina Šve, rokās nonāks visa vara. Nu, bet ar ko pirms pāris  dienām tikās ģenerālis Mins? Ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, kurš apciemoja Neipjido, valsts galvaspilsētu. Kam Mins sniedzis savu vienīgo izvērsto interviju? Krievijas žurnālam. Kādā sociālajā tīklā atrodama viņa oficiālā lapa? Tīklā "VKontakte" – Facebook un Twitter viņu jau sen ir nobloķējuši. Piedevām Minam ir liegts iebraukt ASV, bet Krieviju viņš apmeklē regulāri, piemēram, pērn apciemoja Uzvaras parādi.

Kādi tad vēl būtu vajadzīgi pierādījumi tam, ka Maskava ir demokrātijas ienaidnieks un Baidenam vajag steigšus pulcēt "Samitu par demokrātiju"? Tikai novembrī Mjanmā notika parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Aunas Sanas Su Či – valsts dibinātāja 75 gadus vecās meitas – partija, un te karavīri viņu jau atstādinājuši. Pasaule taču gadiem ilgi cīnījās par viņās atbrīvošanu, pie varas viņa pabijusi vien piecus gadus. Vai tad tagad atkal gaidāms mājas arests? Veselu Nobela miera prēmijas laureāti iesēdinās šausmīgie ģenerāļi, ko atbalsta ļaundaris Putins!

Diemžēl pasaulē ļoti maz zināms par patieso dzīvi Mjanmā, bijušajā Birmā ar tās 60 miljoniem iedzīvotāju. Pat nosaukuma maiņa liek samulst. Karavīri pārņēmuši varu Mjanmā? Bet viņi taču vienmēr ir valdījuši budistu valstī – faktiski, viņi to pat nodibinājuši. Karavīrs bija arī Su Či tēvs. Viņš gāja bojā īsi pirms 1947. gadā Lielbritānijas kolonija atguva neatkarību. Karavīri vadījuši valsti gandrīz visu jaunākās vēstures periodu – no 73 gadiem civilie pie stūres bijuši nepilnus 20 gadus.

Mjanma ir ļoti sarežģīta daudznacionāla valsts, to plosa virkne iekšējo starpnacionālo konfliktu (arī bruņotu). Ja ne TAMADO (tā sauc Bruņotos spēkus), diezin vai tā vispār pastāvētu. Arī ģeogrāfiskais stāvoklis nav nekāds vienkāršais – starp vareno Indiju un Ķīnu, pie sāniem – Bangladeša ar saviem 200 miljoniem cilvēku.

Starp citu, par bēgļiem no Bangladešas pēdējos gados Mjanmu kritizē visi pasaules mediji, pie tam pa ādu dabū ne tikai "asiņainie ģenerāļi", bet arī Nobela prēmijas laureāte. Tiesa, prēmiju viņai neatņēma, tomēr virkni godpilnu Eiropas titulu viņa jau zaudējusi. Par tā saucamo rohindža genocīdu, proti, starpnacionālajiem un reliģiskajiem konfliktiem valsts ziemeļos, ko mēģināja nosaukt par apzinātu valdības politiku pret "nelaimīgajiem musulmaņiem". Islāma faktoram jau bija lielākā nozīme informācijas kampaņā, ko pleta plašumā tie, kam vienlīdz nospļauties gan par musulmaņiem, gan budistiem.

Apsūdzības par genocīdu bija vajadzīgas, lai pasaules islāma ummas uzmanība novērstos no Rietumiem un sāktos spiediens pret Mjanmu. Valsti, kas ilgu laiku dzīvoja noslēgti, tikai nesen sāka pavērties pasaulei. Toties pasaule ļoti interesējas par Mjanmu. ASV vēlas to iesaistīt Ķīnai naidīgajā aliansē. Ķīnai Mjanma vajadzīga, lai tās pierobežas provincēs valdītu miers, un izejai uz Bengālijas līci caur to. Tikai pati Mjanma nevēlas kļūt par rotaļlietu svešās spēlēs. Lai arī sakari ar Ķīnu tai ir ļoti svarīgi, nevar būt ne runas par atkarību no Pekinas (arī tāpēc, ka Mjanma lieliski atceras, kā Ķīna no 60. gadiem atbalstīja tās komunistus, kuri cīnījās pret centrālo valdību).

Šīs jūtas pūlas izmantot Rietumi, tomēr vietējās elites prorietumnieciskā elite (tā pulcējas ap Su Či) nespēj patstāvīgi lemt valsts politiku. Šajā situācijā īpaša loma ir Krievijai, par kuru Mjanmas līderi (ne tikai ģenerāļi vien) vienmēr īpaši interesējušies.

Jau U Nu, Birmas pirmais premjerministrs sāka kārtot attiecības ar PSRS. Birmu divas reizes apmeklēja Ņikita Hruščovs. Ar sociālisma celtnieku ģenerāli Ne Vinu, kurš valdīja vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu, līdz 1988. gadam, attiecības nebija viennozīmīgas, tomēr abu valstu sakari saglabājās. Īpaša nozīme bija militāri tehniskajai sadarbībai. Ģenerāļa Mina Auna Hlaina laikā sakari ar Krieviju kļuva aizvien ciešāki. Vai zināma nozīme bija Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu izcelsmei no budistiem? Noteikti. Tomēr izšķirošais faktors ir cits – ģenerālis Mins saprata, cik svarīgas viņa valstij ir attiecības ar Krieviju. Mjanma sāka iepirkt Krievijas militāro tehniku lielākos apjomos, sūtīja savus virsniekus uz karaskolām Krievijā – Lielbritānijas Sandhērsta nesagatavo nacionāli orientētu eliti.

Bez tam ģenerālis Mins pret Krieviju izturas ļoti silti un atzīmē abu valstu vēsturiskā likteņa līdzību: monarhija, sociālisma celtniecība, cīņa ar terorismu, kas piedevām saņem atbalstu no ārienes.

No sociālistiskā ceļa Birma atteicās pēc Ne Vina atstādināšanas, tomēr ģenerāļi varu saglabāja un civilos pie stūres sāka pielaist tikai pēdējā gadu desmita laikā. Karavīri pilnībā atteicās no varas 2015. gadā. Tagad viņi to atkal pārņēmuši savās rokās. Ne jau uz visiem laikiem – ārkārtējais stāvoklis ieviests tikai uz gadu. Pēc tam notiks jaunas vēlēšanas, jo aizritējušajās karavīri novērojuši lielu skaitu pārkāpumu, kas liek apšaubīt vairāk nekā ceturto daļu no 38 miljoniem vēlētāju balsu.

Jāpiebilst, ka armijas iejaukšanos nevajag saukt par apvērsumu, jo pēc valsts konstitūcijas TAMADO ir Pamatlikuma garants. Ģenerāļi apsūdzēja civilo varu un Su Či partiju par konstitūcijas pārkāpumiem – manipulācijām vēlēšanās. Vēl vairāk, saskaņā ar valsts konstitūciju virspavēlniekam ir tiesības "pārņemt un īstenot valsts suverēno varu", rodoties "ārkārtējam stāvokli, kas var novest pie Savienības sairuma, nacionālās saliedētības sabrukuma un suverēnās varas zuduma". Pie tam virspavēlnieks balstās uz Nacionālās aizsardzības un drošības padomi – tajā karavīri ir vairākumā.

Tātad karavīri ir likuši lietā (lai arī ar zināmām atrunām) mehānismus, ko paši iekļāva 2008. gada Konstitūcijā. Kāpēc? Lai vienkārši sagrābtu varu? Nē, jo vara lielā mērā jau ir viņu rokās. Nē, jo viņi nevēlējās pieļaut jukas un haosu. Lieta tāda, ka pēc uzvaras Su Či partija nolēma iecelt reģionu vadītājus no savām rindām. Tas radīja satraukumu nacionālajos štatos, kur Su Či atbalsts ir mazāks un destabilizācijas draudi – lielāki. Galu galā, partizānu kustība un puslegālie vietējie bruņotie nacionālie formējumi Mjanmā vēl aizvien ir reāla lieta, un karavīriem nemaz negribējās, lai jau esošās starpnacionālās un reliģiskās pretrunas papildinātu jauna spriedze.

Tātad ģenerāļi uzņēmušies nepateicīgu lomu – viņi atstādināja civilo varu, lai novērstu vēl lielāku krīzi. Ģenerāļa Mina Auna Hlaina personīgajām ambīcijām pie tam nav nekādas īpašas nozīmes – viņam svarīga ir valsts vienotība.

Savukārt Krievija atbalsta ikvienas tautas tiesības pašai lemt savu likteni un nepārtapt par bandinieku svešās spēlēs. Bet to gribēja Mjanmā pie varas nonākušie civilie, tāpēc Krievija nesāks demagoģiski klaigāt par "demokrātijas pārkāpumiem" – ar to var nodarboties valsts, kas agrāk specializējusies "demokrātijas eksportā" visā pasaulē, bet tagad izmanījusies organizēt specoperāciju – ievēlēt pati savu prezidentu ar balsošanu pa pastu.

64
Tagi:
Mjanma
Ziemeļu straume 2

PEESA jums, nevis gāzi. ASV draud Eiropai ar stāsta beigām

25
(atjaunots 11:59 27.02.2021)
Likums "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību" ir jauns solis ASV sankciju karā. Pat ne vārds, - abreviatūra. Tomēr tā ir simboliskāka un, starp citu, daiļrunīgāka nekā vārdi.

Par ASV un "Ziemeļu straumes 2" attiecībām, šķiet, nevar apgalvot, ka tās precīzi atbilst paradigmai par suni, kas rej, un karavānu, kas iet, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Nu, vismaz tāpēc, ka konkrētais suns tomēr kož, bet daži Krievijas partneri Eiropā ļoti bīstas no suņiem, tāpēc mūk pa galvu, pa kaklu.

Tā arī vācu pārapdrošināšanas kompānija "Munich Re Syndicate" nolēma nodrošināties un, nepaskaidrojot iemeslus, paziņoja – tālāk viņi līdzi neies. Tātad karavāna drīzāk gan nevis iet, bet laužas cauri ērkšķiem un cīnās par tālāko ceļu. Tomēr tā jau ir Dānijas ūdeņos, līdz Vācijai vairs palicis tīrais sīkums.

Koncerna Naftogaz Ukraini vadītājs Andrejs Koboļevs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Максименко

Tāpēc jau Vašingtona nemet pie malas centienus spraust sprunguļus "Fortūnas" ritenī. Krievijas cauruļvadu izbūves kuģis amerikāņu acīs kļuvis par to pašu sprādziena bedri, kurā var palaist vēl vienu šāviņu. Nav jau nekas grūts, nekādas īpašas iemaņas neprasa. Kuģis ir visu acu priekšā – viens pats karotājs. Tramps sita, sita, nenosita. Tagad Baidens mēģina pierādīt, ka arī viņš ir tāds pats jeņķis kā Tramps.

Tikai Tramps pret "Ziemeļu straumi 2" lika lietā likumu "Par pretestību Amerikas pretiniekiem ar sankciju starpniecību", saīsināti – CAATSA, bet Baidens – likumu "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību". Tas ir jauns solis sankciju karā. Pat ne vārds, - abreviatūra. Tomēr tā ir simboliskāka un, starp citu, daiļrunīgāka nekā vārdi – PEESA jums, nevis gāze no Krievijas. Lūk, kā varam interpretēt ASV rūpes par Eiropu.

Tiem eiropiešiem, kuri kaut ko nav sapratuši, Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss atklāti piedraudēja, ka punkts vēl nav pielikts stāstā tikai tāpēc, ka ASV to pietur ārkārtas gadījumam. "Nepieciešamības gadījumā mēs bez svārstīšanās spersim papildu soļus pret šo projektu," un žurnālisti neuzzināja, kas tur būs tālāk.

Kad Praisu lūdza prezicēt, no kāda tieši viedokļa - "ģeopolitiskā, ekonomiskā vai morālā" - "Ziemeļu straume" nepatīk Vašingtonai, politiķis tūlīt attrauca: "Mēs runājam par ģeopolitiku, jo esam noraizējušies par Krievijas ietekmi uz mūsu sabiedrotajiem un partneriem Eiropā."

Lūk, kur tas kvankšķis aprakts. Rej, rok un pavisam ierokas zemē. Jā, divreiz padomāt un paklusēt – tas nav domāts amerikāņu diplomātiem. Bet Psaki jau ir Baltajā namā. Viņa gan uzreiz attaptu, ka no trim piedāvātajiem variantiem piemērotākais ir ceturtais – "man vajag pakonsultēties ofisā".

Bet tagadējais Valsts departamenta pārstāvis klāja vaļā visu, kas sakrājies uz sirds. Viena vienīga ģeopolitika. Viņiem jau nav ekonomisku pretenziju pret Krievijas gāzesvadu. Varbūt tikai tā, ka tam nav nekāda sakara ar ekonomiku. Ar morāli nekāda sakara nav viņiem pašiem. Viņiem svarīgākais – saglabāt ietekmi.

25
Tagi:
Ziemeļu straume 2, gāze, Eiropa, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Acīmredzama viltība": Vācijas un ASV strīda par "ZS 2" jaunais posms
Medvedevs: "Ziemeļu straumi 2" uzbūvēs, ja Vācija nepadosies ASV spiedienam
ASV pārrēķinājušās: Novaks paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" ir gandrīz gatava
"Pielikts punkts". Kāpēc Berlīne atteikusies apspriest "Ziemeļu straumi 2" ar ASV

"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā

22
(atjaunots 11:46 27.02.2021)
Eskadras kuģi, izlūkošanas un stratēģiskā aviācija, plašas mācības ar sabiedrotajiem – NATO joprojām paplašina militāro klātbūtni Melnās jūras reģionā.

Organizācijas vadība apgalvo, ka tie esot piespiedu soļi, it kā "Krievijas augošās aktivitātes dēļ". Pie tam, plānojot operācijas, Rietumu ģenerāļi un admirāļi aizvien biežāk izmanto ukraiņu atbalstu, kuri gatavi darīt visu, lai tikai pietuvotos aliansei, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Aizbildņi no NATO

Nesen NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atklāti paziņoja, ka bloks "būtiski paplašinājis klātbūtni pie savām austrumu robežām, ieskaitot Baltijas un Melnās jūras reģionus", kā arī izteica mājienu par to, ka vajadzētu palielināt izdevumus "aizsardzībai un savaldīšanai".

Attaisnojot papildspēku savilkšanu Melnās jūras reģionā, viņš uzsvēra, ka Krievijas Jūras kara flote it kā esot paplašinājusi militāro klātbūtni "pēc Krimas nelikumīgās aneksijas". Turklāt NATO vadītājs apdomīgi noklusēja faktu, ka Krievijas kuģi un lidmašīnas izpilda vienīgi aizsardzības manevrus.

"Tikai pēdējo triju nedēļu laikā vien trīs ASV JKF kuģi uzturējās Melnajā jūrā, - nesen atzīmēja Stoltenbergs. – Cita starpā notika arī mācības ar Ukrainas JKS."

Šodien Ukraina ir NATO galvenais sabiedrotais reģionā. Kijeva par to, protams, ļoti priecājas un augstu vērtē alianses kuģu manevrus Melnajā jūrā. Ukrainas valdība neskumst arī par svešu armiju pastāvīgas klātbūtnes perspektīvu valsts teritorijā.

2021. gadā ieplānotas vairākas plašas Ukrainas un NATO vienību kopīgas mācības. Ukrainā šajā kontekstā pat pieņemts likums par ārvalstu bruņoto spēku pielaišanu valstī. Gada laikā valstī notiks astoņi daudznacionālie manevri, kuros tiks iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu kareivju – amerikāņi, poļi, rumāņi un briti.

ASV karavīri Ukrainas un NATO valstu kopīgo mācību Rapid Trident-2020 atklāšanas ceremonijā Javoras poligonā Ļvovas apgabalā

Lai iztaptu aizbildņiem, ukraiņu politiķi ieteicka izmantot Krimas gaisa telpu alianses gaisa operācijām. Piemēram, Ukrainas infrastruktūras ministrs Vladislavs Kriklijs vēlas piešķirt NATO spēku, iekārtu un kravu transportēšanai Simferopoles lidojumu informācijas rajonu, kurā, pēc Kijevas klasifikācijas, iekļauts Hersonas apgabals, Krimas pussala un Melnās jūras centrālā daļa. Piedevām ukraiņi cer uz NATO atbalstu gaisa situācijas monitoringā gar Krievijas robežu.

Atgādināsim, ka 2014. gadā Augstākā rada apstiprināja grozījumus likumdošanā un atteicās no valsts ārpusbloku statusa. 2016. gadā Kijeva apstiprināja papildu grozījumus, kas paredzēja: viens no valsts ārpolitiskajiem mērķiem ir iestāšanās NATO. Tomēr ukraiņus neuzņem aliansē, lai arī atzina par kandidātiem. Ukrainai ir NATO partnera statuss ar paplašinātām iespējām.

Amerikāņu karavīri mācībās Ukrainā

Agresija bez pamata

NATO un - jo īpaši – ASV jau sen aktīvi strādā Melnajā jūrā. Pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā 2014. gadā amerikāņu kuģi, izlūkošanas lidmašīnas un bezpilota lidaparāti regulāri tuvojas Krievijas robežām, aizbildinoties ar "drošības apsvērumiem un aizsardzības klātbūtnes pastiprināšanos". Lai arī Maskava ne vienu vien reizi ir atgādinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

NATO izmanto katru iespēju, lai nosūtītu uz Melno jūru kara kuģus. ASV eskadras kuģi, bruņoti ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" un pretraķešu sistēmas Aegis elementiem, te ir pastāvīgi viesi. Pēc Ukrainas JKS provokācijas Kerčas šaurumā amerikāņi parādās aizvien biežāk. 2019. gadā ASV kuģi Melnajā jūrā iegāja astoņas reizes. Ekipāžas uzlaboja mijiedarbības iemaņas, piedalījās kopīgos treniņos ar ukraiņu jūrniekiem.

Krievijas Ģenerālštābs fiksējis arī Pentagona stratēģiskās aviācijas lidojumu augošo skaitu pie Krievijas robežām. Gaisa kosmiskie spēki vairākkārt fiksējuši "stratēģus" B-52 un gaisā to pārtveršanai pacēlās iznīcinātāji. Melnās jūras debesīs parādījušies veseli lidmašīnu posmi – amerikaņi nekautrīgi un atklāti izspēlē triecienus objektiem Krimā.

ASV GKS lidmašīna un pretbateriju cīņas radiolokācijas kompleksi Daņiila Galicka vārdā nosauktajā lidostā

Vēl vairāk, septembrī Kijeva pirmo reizi ielaida savā gaisa telpā ASV stratēģiskos bumbvedējus. Trīs "stratēģi" mācībās izspēlēja mijiedarbību ar Ukrainas iznīcinātājiem. B-52 ielidoja Volīnijas apgabalā no Polijas puses, šķērsoja Rovenas un Žitomiras apgabalu un galvaspilsētas gaisa telpu. Pēc tam – virs Hersonas un Melitopoles uz ziemeļiem no Krimas, pēc tam pusotru stundu riņķoja debesīs uz ziemeļaustrumiem no Geničeskas gar Azovas jūras krastu.

Toreiz Krievijas GKS komandieris Sergejs Surovikins atzīmēja NATO aviācijas bezprecedenta aktivitāti Melnās jūras gaisa telpā un informēja, ka izlūkošanas lidmašīnu lidojumu skaits reģionā pieaudzis par 40%, Krimas pussalas tuvumā – par 60%. Pie tam vienlaikus debesīs atradušās līdz piecas NATO lidmašīnas tikai 15 km attālumā no Krievijas robežas.

ASV GKS izlūkošanas lidmašīna RC-135 un degvielas uzpildes lidmašīna КС-135 Melnās jūras gaisa telpā. 2020. gada 26. jūnijs

Neieņemams cietoksnis

Krievijas JKF un GKS ir spiesti katru reizi reaģēt uz svešajiem kuģiem un lidmašīnām to atbildības zonās. No aizsardzības bruņojuma viedokļa Krima patlaban ir viens no vislabāk aizsargātajiem valsts reģioniem. Jebkādi mēģinājumi nelikumīgi šķērsot valsts robežu no gaisa vai jūrā tiek stingri neitralizēti.

Pussalu no gaisa piesedz 31. PGA divīzija, bruņota ar zenītraķešu sistēmām S-300 un S-400. Pārkāpēju pārveršanai Džankojas, Belbekas un Gvardeiskoje aerodromos pastāvīgā kaujas gatavībā dežurē iznīcinātāji Su-27 un Su-30, bumbvedēji Su-24 un trieciennieki Su-25.

Starp citu, nesen Krimas lidotāji atkal praktiski nodemonstrēja savas iespējas. Amerikāņu jūrnieki publicēja tīmeklī video ierakstu, kurā Su-24 Melnajā jūrā nelielā augstumā tuvojas eskadras kuģim "Donald Cook". Lai arī Rietumu mediji mēģināja noniecināt Su-24 iespējas un norādīja, ka tas esot novecojis, publicētie uzņēmumi skaidri liecina – situācijai saasinoties, diezin vai eskadras kuģis būtu palicis virs ūdens.

Bez tam pēdējo gadu laikā arī Melnās jūras flote ir manāmi atjaunojusies. Ik gadus tā saņem mūsdienīgus kuģus, zemūdenes un sagādes kuģus.

Su-24 lidojums līdzās ASV JKS eskadras kuģim "Donald Cook". Kadrs no video ieraksta

Par pussalas piekrastes aizsardzību atbild Melnās jūras flotes 22. armijas korpusa Krasta spēku vienības. To galvenais bruņojums – kompleksi "Bal" un "Bastion" ar spārnotajām raķetēm, kas spēj likvidēt virsūdens objektus līdz 500 km attālumā.

Uz sauszemes strādā 129. atsevišķā krasta aizsardzības brigāde, dislocēta starp Simferopoli un Aluštu. Tās galvenais trieciena spēks – modernizētie tantki T-72B3.

Perekopas joslu kontrolē 8. atsevišķais artilērijas pulks, bruņots ar 152 mm haubicēm "Msta S" zalves uguns reaktīvajām sistēmām "Tornago G" un prettanku kompleksiem "Hrizantema".

22
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Tas visu sagraus": kā Pentagons plāno "savaldīt" Krieviju
Diplomāts paskaidroja, kādi NATO soļi demonstrē Krievijai naidīgo noskaņojumu
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"
Uzmanība pievērsta Krimai. Kā NATO pārveidojas Baidena laikā
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

0
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

0
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna