Arleigh Burke tipa eskadras kuģis, foto no arhīva

Melnajā jūrā atkal "likvidēts" ASV eskadras kuģis. Kas notiks tālāk?

67
(atjaunots 15:54 04.02.2021)
Viens no Krievijas drošības noteikumiem ir aviācijas un flotes aktīva pretestība Pentagona manevriem Krievijas krastu tuvumā.

Tāpēc Krievija ir gatava karadarbībai un atgādina savilktu atsperi, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

28. janvārī Melnās jūras akvatorijā iegāja amerikāņu eskadras kuģis "Porter" – jau otrais no gada sākuma. To operatīvi fiksēja Krievijas Melnās jūras flotes, kā arī Gaisa kosmisko spēku līdzekļi. Treniņu gaitā 30. janvārī astoņi iznīcinātāji un bumbvedēji (pāros – Su-30SM, Su-24M, Su-27 un Su-34) pacēlās gaisā no aviobāzēm Krimā un Krasnodaras novadā, un izpildīja nosacīto raķešu un bumbu triecienu pret kuģi Melnās jūras rietumu daļā. Pie tam amerikāņu sabiedrotie – Bulgārijas un Rumānijas GKS pat nesarosījas. Iespējams, vienkārši nepaspēja reaģēt. Jāpiebilst, ka "Porter" ieradās Melnajā jūrā kopīgam darbam ar tāda paša tipa ("Arleigh Burke") eksadras kuģi "Donald Cook", ko Krievijas GKS jau relatīvi likvidēja 23. janvārī.

Krievijas Ārlietu ministrija jau vairākkārt ir atzīmējusi, ka pie Melnās jūras valstīm nepiederošu valstu kara kuģu klātbūtne reģionā nestiprina tā stabilitāti. 28. janvārī ASV vēstniecība Ukrainā informēja, ka ASV JKS eskadras kuģis "Porter" Melnajā jūrā piedalīsies drošības pasākumos ar mērķi atbalstīt sabiedrotos un partnerus. It kā tas notikšot Montrē konvencijas ietvaros un starptautiskajos ūdeņos. Diemžēl ASV Jūras kara spēki neatzīst atsevišķu jūru iecirkņu piederību Krievijai un tīšām provocē konfliktsituācijas. Iepriekš eskadras kuģis "John S. McCain", bruņots ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk", pārkāpa Krievijas robežu Pētera Lielā līcī netālu no Vladivostokas. Piedraudot taranēt, to padzina neitrālajos ūdeņos Klusā okeāna flotes lielais pretzemūdeņu kuģis "Admiral Vinogradov".

Amerikāņu "kuģošanas brīvības" demonstrācijas ir iespējamas arī Krimas pussalas rajonā. Tādas provokācijas ASV JKS dēvē par "stingru pozīciju un apņēmīgu pretsparu". Visi, kas vēlas konfrontāciju, janvārī un februārī Melnajā jūrā izbaudīja tehnoloģiskā pazemojuma rūgtumu. Laipni lūgti reālajā dzīvē.

Starp dzīvību un nāvi

28. janvārī amerikāņu eskadras kuģi "Donald Cook" un "Porter" organizēja operāciju Melnajā jūrā, un eskadras kuģu parādīšanos NATO aizbildināja ar Krievijas "militārā spēka pieaugumu". Paskatīsimies uz situāciju tuvāk.

Divi "Arleigh Burke" tipa raķešu kuģi spēj uzņemt vairāk nekā 120 lielā darbības rādiusa (līdz 1600 km) precīzās spārnotās raķetes "Tomahawk", daļu no tām – ar kodollādiņiem. Eskadras kuģi bruņoti arī ar pretzemūdeņu raķetēm ASROC, zenītraķetēm "Standart". Tie aprīkoti ar informācijas un vadības sistēmām, pretraķešu aizsardzības sistēmas "Aegis" komponentēm.

Amerikāņi uzskata, ka viss šis sprādzienbīstamais arsenāls pie Krievijas robežām kalpo stabilitātes stiprināšanai reģionā un labākai mijiedarbībai ar sabiedrotajiem. Faktiski mēs vērojam nožēlojamu mēģinājumu ar divu eskadras kuģu palīdzību saduļķot Melnās jūras mierīgos ūdeņus un iebiedēt Krieviju, kas it nemaz nelīdzinās ne Lībijai, ne Dienvidslāvijai. Nav zināms, kādu reakciju cerēja sagaidīt Pentagons, tomēr militārā spiediena mēģinājums patiešām izrādījās nožēlojams. 

ASV JKS eskadras kuģu nosacītā, tomēr pārliecinošā likvidācija demonstrē, ka reālas bruņotas konfrontācijas gadījumā "sabiedroto sadarbība" Melnās jūras reģionā būs Krievijas vairākkārt dublētu tehnoloģiskās kontroles līdzekļu redzeslokā. Atšķirībā no atsevišķiem "ārpus Melnās jūras valstu" kuģiem, ASV un NATO lidmašīnām, kas regulāri parādās pie Melnās jūras apvāršņa, Krievijas aizsardzība ietver visu sistēmu tūlītēju integrētu darbu. Runa nav par izmantotajiem spēkiem un līdzekļiem, runa ir par operatīvo ieceri un tās īstenošanas tehnoloģisko līmeni. Turklāt Krievijai viss ir pa rokai, nav vajadzīga tūkstošiem kilometru gara izsmalcināta loģistika.

ASV JKS grupa – divi eskadras kuģi un degvielas uzpildes kuģis Laramie Melnajā jūrā veido tikai kompleksu mērķu pozīciju mācību uzdevumu izpildei Krievijas GKS un JKF iznīcinātājiem un bumbvedējiem, kara kuģiem un zemūdenēm, krasta raķešu kompleksiem un radioelektroniskās cīņas līdzekļiem. Visi spēki un līdzekļi strādā cauru diennakti, saskaņoti un gandrīz sinhroni.

Ņemot vērā Krievijai nepārprotami nedraudzīgās abu amerikāņu eskadras kuģu vizīti, jaunā raķešu fregate "Admiral Makarov" pameta bāzes vietu un izpildīja mācību kaujas uzdevumus jūrā. Saskaņā ar mācību ieceri, nosacītā pretinieka kuģis plāno apšaudīt Melnās jūras flotes objektus krastā. "Admiral Makarov" izspēlēja jūras kaujas algoritmus sadarbībā ar MJF krasta raķešu kompleksiem un nosacīti likvidēja pretinieka kuģus ar raķešu kompleksu "Kalibr NK". Fregates komandas izspēlēja triecienus pa gaisa mērķiem.

Iepriekš līdzīgus (adresētus) manevrus ar artilērijas šaušanas mācībām organizēja sargkuģis "Pytliviy", kurš tikpat sekmīgi izsita no ierindas "nosacītā pretinieka kuģi". Visos gadījumos netālu atradās ASV eskadras kuģi "Donald Cook" un "Porter". Acīmredzot, tā sakrita ar MJF mācību plāniem. Satrauktie amerikāņi pat nosūtīja uz Melnās jūras rajonu radiolokācijas lidmašīnu Boeing E-3 Sentry, ko reālos kaujas apstākļos notriektu pašu pirmo.

Iluzori sabiedrotie un realitāte

Krievijas aviācijas mācību trieciena gaitā 23. janvārī Rumānijas GKS iznīcinātāji mēģināja aizsargāt amerikāņu eskadras kuģi "Donald Cook", taču jau pirms GKS nosacītā uzbrukuma kuģis kļuva par mērķi krasta raķešu kompleksiem "Bal" – tas saņēma brīdinājumu par to, ka tiek skenēts, un pret to pavērstas raķetes. Atgādināšu: mobilā kompleksa "Bal" munīcijas komplektu veido 64 raķetes X-35, un tas spēj likvidēt pretinieka kuģus līdz 280 km attālumā, tātad no Krimas tas "apšauda" lielāko daļu Melnās jūras akvatorijas. Reāla konflikta apstākļos rumāņu iznīcinātāji nespētu "piesegt" ASV JKS eskadras kuģus un paši kļūtu par mērķiem Krimā dislocētajām Krievijas PGA sistēmām S-400 "Triumf", kuru darbības rādiuss sasniedz 400 km. Galu galā amerikāņi un viņu sabiedrotie bija spiesti atteikties no kopīgo mācību plāna netālu no Krimas dienvidrietumu robežas. Eskadras kuģi "Donald Cook" un "Porter" izrādījās piespiesti pie Ukrainas teritoriālajiem ūdeņiem.

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Divu ASV JKD kuģu un Ukrainas JKS kuteru taktiskās grupas kopīgie PASSEX tipa treniņi aizritēja klusi un nemanāmi. Ukrainas militārpersonas pastāstīja, ka izspēlēti drošības pasākumi Melnajā jūrā, pilnveidota Ukrainas un ASV Jūras spēku kuģu ekipāžu iemaņas un sadarbība kopīgu jūras operāciju izpildei daudznacionālo taktisko grupu sastāvā. Ukrainas floti pārstāvēja viens Island tipa patruļas kuteris un divi mazie bruņotie artilērijas kuteri "Nikopol" un "Kostopol". Visi mācību elementi esot bijuši izplānoti un īstenoti saskaņā ar NATO standartiem. ASV raķešu eskadras kuģa komandieris Tomass Ralstons ar nepacietību gaidot jaunas "kopīgas mācības ar Ukrainas floti". Un nevienu nemulsina vienkāršs fakts: ir tehnoloģiski neiespējami jūras operācijā integrēt vāji bruņotus artilērijas kuterus un raķešu eskadras kuģus.

Ukraina un Gruzija uzstājīgi klauvē NATO durvīs. Bulgārijā un Rumānijā top militārā infrastruktūra un aug materiālo līdzekļu krājumi, slejas mūsdienīgi koordinācijas centri alianses spēku uzņemšanas un operatīvas izvēršanas organizēšanai. Aviobāze "Câmpia Turzii" Rumānijā kļuvusi par ASV stratēģisko uzbrukuma ieroču izvēršanas vietu. Tās visas ir ilūzijas par augošām iespējām, kas var izgaist vienā brīdī.

Pagaidām amerikāņu kara kuģu ienākšana Melnajā jūrā nepārkāpj Montrē konvenciju, un tas arī nav neparasts solis. Tomēr, Krievijas JKF Galvenā štāba bijušā priekšnieka admirāļa Viktora Kravčenko ieskatā, Krievijai tādos gadījumos jāpadara nekomfortabla svešo kuģu ciemošanās. Viņa viedoklis ir pamatos. Pat, ja ASV un NATO stratēģi kādreiz pārkāps Montrē konvenciju no uzturēšanās laika (trīs nedēļas), pieļaujamās tonnāžas vai kara kuģu skaita viedokļa, Krievija sagaidīs "partnerus" ar neapstrīdami pārākiem spēkiem un līdzekļiem. Melnās jūras reģionālās stabilitātes un valstu nacionālās drošības patiesā garantija ir Krievijas Bruņotie spēki.

67
Tagi:
Krievija, Pentagons, ieroči, Melnās jūras flote, ASV
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

31
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

31
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV
Spraites debesīs

Zinātnieki pastāstīja par mīklainākajām parādībām Zemes atmosfērā

32
(atjaunots 15:50 06.03.2021)
Zibens un ziemeļblāzma jau labi izpētīti. Atmosfēras augšējos slāņos rodas arī citas ar elektriskajiem lādiņiem saistītas parādības – spraites, zilās sprauslas, fejas un citi.

Nesen iekārtas starptautiskajā kosmosa stacijā sīki fiksēja interesantu parādību, kam zinātnieki snieguši skaidrojumu. Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Vladislavs Strekopitovs.

Zilie džeti – zibeņi, tikai otrādi

Parastie zibeņi rodas negaisa mākoņos atmosfēras apakšējā slānī – troposfērā, 12-16 kilometru augstumā. Tie vērsti lejup, uz zemi. Kad sākās planētas novērojumi no kosmosa, izrādījās, kā arī atmosfēras augšējos slāņos redzamas daudzveidīgas elektriskās parādības.

Vistuvāk zemei ir zilie džeti, jeb zilās sprauslas – dažus simtus milisekunžu ilgi zibeņiem līdzīgi lādiņi. Arī tie rodas negaisa mākoņos, tikai ne pie apakšējās, bet gan augšējās robežas – pēc elektriskā trieciena starp pozitīvi pielādēto mākoņa augšējo daļu un negatīvi lādētā gaisa slāni virs tā.

Первое цветное изображение спрайта, сделанное 4 июля 1994 года с борта самолета во время авиаисследования Sprites94. Красный и синий цвета соответствуют оптическому излучению двух различных электронных состояний возбужденных молекул азота
© Photo Public Domain
Pirmais krāsainais spraites attēls, tapis 1994. gada 4. jūlijā no lidmašīnas pētījuma "Sprites 94" laikā. Sarkanā un zilā krāsa atbilst ierosinātu slāpekļa molekulu divu dažādu elektronu stāvokļu optiskajam izstarojumam

Tūlīt pēc izlādes uzliesmo īss spilgts fragments, ko dēvē par "līderi" – tāpat kā zibenim. Dažkārt, ja izlāde notikusi nelielā augstumā, ar to viss beidzas. Tādas parādības dēvē par "zilajiem starteriem".  Tomēr biežāk sprauslas no līdera izplatās augšup, cauri visai stratosfērai – redzami šauri zilas gaismas konusi.

Fejas un elfi atmosfēras augšējos slāņos

Vēl augstāk, mezosfērā, 50-80 kilometru augstumā spēcīga negaisa laikā parādās sarkani aukstas plazmas lādiņi – spraites (no angļu val. sprite — "feja"). Tie parādās sekundes desmitdaļas pēc ļoti spēcīga zibens spēriena un ilgst nepilnas 100 milisekundes. Spraites vienlaikus izplatās augšup un lejup, sasniedzot 60 km garumu un 100 km diametru.

Nereti spraites dēvē par augstajiem zibeņiem, tomēr viela tajās nesakarst līdz ļoti augstam rādītājam – šajā ziņā tās vairāk līdzinās aukstiem plazmas lādiņiem vai gāzes lādiņam luminiscentajā lampā.

Dažkārt spraites redzamas no zemes – nekustīgos vai debesīs "dejojošos" apaļīgos objektus nereti uzskata par NLO.

Augšdaļā, uz mezosfēras un jonosfēras robežas spraites parasti noslēdzas ar plakanām "cepurēm" – sarkans mirdzums izplatās gredzeniem simtiem kilometru attālumā. Tās dēvē par elfiem – no abreviatūras ELVES (Emissions of Light and Very Low Frequency Perturbations due to Electromagnetic Pulse Sources) – elektromagnētisko impulsu radīts gaismas mirdzums un zemfrekvences perturbācijas".

Молнии и электрические разряды в верхних слоях атмосферы
Zibeņi un elektriskie lādiņi atmosfēras augšējos slāņos

 

Parasti elfi rodas aptuveni simt kilometru augstumā, virs spēcīgām vētrām un ilgst dažas milisekundes. Valda uzskats, ka to mirdzums saistīts ar ierosinātu slāpekļa molekulu izstarojumu, kas saņem enerģiju no negaisā paātrinātajiem elektroniem.

Ar to optisko parādību saraksts nebūt nav izsmelts. Augšējos atmosfēras slāņos ir arī "troļļi", "piksijas", "zaļie spoki" un "rūķi" – vesels daudzkrāsainu parādību zoodārzs.

Speciālisti uzskata, ka tie ir augstuma "zibeņi" ar kopīgu nosaukumu "īslaicīgas gaismas parādības" (TLE) – elektriski inducēti spīdošas plazmas paveidi.

Lielākā daļa no tām nav pietiekami izpētītas – tās ir ļoti retas, ārkārtīgi īsas, turklāt negaisa laikā no novērotāja tās slēpj biezi mākoņi. Zinātnieki pūlējās tās pētīt gan no satelītiem, gan kalnu virsotnēm, tomēr pirmos pilnvērtīgos datus saņēma tikai pēc novērojumiem no orbītas.

2015. gadā EKA astronauts Andreass Mogensens fiksēja virkni zilu uzliesmojumu, tūkstoš metrus platus, 18 kilometru augstumā virs Zemes un 40 kilometrus garu pulsējošu zilu strūklu. Andreasa v

ideo ieraksts, ko viņš nofilmēja, lidojot virs Bengālijas līča, bija pirmā dokumentālā zilo džetu procesa liecība.

SKS iekārtas noskaidroja zilo "zibeņu" dabu

Ar mērķi regulāri pētīt TLE Eiropas kosmiskā aģentūra (EKA) kopā ar Dānijas nacionālo kosmisko centru (DNSC) izveidoja spektroskopisko iekārtu kompleksu ASIM (Atmosphere-Space Interactions Monitor — atmosfēras un kosmosa mijiedarbības monitors). Tas ietver optiskās kameras, fotometrus, ļoti jutīgu submilimetru spektrometru un rentgena un gamma izstarojuma detektorus, kas paredzēti elektrisko lādiņu meklēšanai virs negaisiem atmosfēras augšējos slāņos.

Приборы ASIM, закрепленные на внешней подвеске модуля МКС Коламбус
Iekārtas ASIM pie SKS moduļa "Colambus" ārējās piekares

2018. gadā komplekss tika uzstādīts uz Starptautiskās kosmiskās stacijas moduļa "Colambus" zinātnisko iekārtu ārējās piekares, 2019. gada februārī negaisa zonā virs Klusā okeāna ASIM iekārtas fiksēja piecas izlādes redzamās gaismas zilajā diapazonā, aptuveni desmit mikrosekundes ilgas. Vienas izlādes rezultātā veidojās džets, kas sasniedza stratopauzi – pierobežas slāni starp stratosfēru un mezosfēru 50-55 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.

Zinātnieki pirmo reizi ievēroja: no izlādēm, kas rada zilos džetus, tāpat kā no spraitēm, jonosfēras zemākajā slānī izplatās optiskā un ultravioletā izstarojuma loki-elfi, tikai zili, nevis sarkani. Visas piecas izlādes pavadīja tādi koncentriski loki.

Pie tam ASIM gamma detektors konstatēja virs negaisa mākoņiem elektronu-pozitronu kūlīšus – gamma starojumu izmešus, ko ģenerēja enerģētiskie elektroni un to antidaļiņas – pozitroni.

Nesenajā rakstā izdevumā Nature zinātnieki apkopoja pētījumus un apstiprināja versiju par to, ka zilie džeti rodas tādos pašos procesos, kas noved pie parasto zibeņu veidošanās. Pēc būtības, tie ir kanāli atmosfērā, un pa tiem noplūst elektriskais lādiņš. Pēc raksta autoru domām, džetu krāsa ir saistīta ar slāpekļa molekulu jonizāciju: mirdzums nevis spektra sarkanajā daļā, bet violeti-zilajā saistīts ar to, ka lielā augstumā spiediens ir zemāks un elektronu deaktivācija sadursmēs nav tik efektīva.

Džetus un elfus no SKS novēro arī Krievijas aparatūra eksperimenta "UV atmosfēra" ietvaros. Tai ir kamera ar 2,5 mikrosekunžu pagaidu izšķirtspēju, tāpēc iekārtu jutīgums ir aptuveni simtkārt lielāks nekā Eiropas aparātiem.

Maskavas valsts universitātes Kodolfizikas ZPI laboratorijas vadītājs Pāvels Kļimovs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka Krievijas aparatūra pirmo reizi reģistrējusi dubultos un trīskāršos elfus – kad divi vai trīs gredzeni izplatās viens pēc otra. Novērojumu rezultāti vēl netiek publicēti.

32
(0:57 / 6.34Mb / просмотров видео: 4998)

Putins pastāstīja, ar ko Maskava pārsteigusi viņa kolēģi no Eiropas

0
(atjaunots 20:57 06.03.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc personiskas tikšanās Maskavā atklāja, kādu iespaidu uz viņa kolēģi atstājusi Krievijas galvaspilsēta.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāstīja, ka viņa kolēģis no Eiropas, ieradies Maskavā, bija pārsteigts, ka Krievijas galvaspilsēta "dzīvo". "Pie mums, mūsu pilsētās (vienas no lielākajām pilsētām Eiropā), uz ielām retumis gadās mašīnas, cilvēku gandrīz nav, viss ir slēgts," Putins atcerējās sarunbiedra teikto.

"Mēs ņemam vērā, ka, vienīgi apvienojot pūles, tostarp arī starptautiskajā arēnā, var panākt galīgu uzvaru pār koronavīrusu," uzsvēra Krievijas prezidents.

Koronavīrusa pandēmija, kas pērn sākās Ķīnā, aptvērusi gandrīz visas valstis. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, pasaulē reģistrēti gandrīz 116 miljoni jaunās koronavīrusa infekcijas gadījumi, miruši vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēki.

0
Tagi:
Maskava, Vladimirs Putins