Pietiek ciest: Eiropas Savienība atsakās no dolāra

162
(atjaunots 16:14 03.02.2021)
Eiropas Savienība plāno samazināt atkarību no amerikāņu valūtas: nominēt lielāku skaitu līgumu eiro, kā arī bloķēt ārvalstu uzņēmumiem iespēju pārņemt Eiropas kompānijas. Tagad to vērtē kā draudus nacionālajai drošībai.

Kāpēc Brisele atbrīvojas no dolāra, un vai izdosies atņemt tam virsvaldību, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā portālam RIA Novosti.

 Neuzticams sabiedrotais

Pirmais eiro lomas pastiprināšanas iniciatīvu ES darba kārtībā iekļāva bijušais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers 2018. gadā. Viņš paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karu dēļ ES zaudē miljardus. Tāpēc vienkārši ir jāatņem dolāram galvenās pasaules valūtas statuss.

ASV Finanšu ministrijas ēka
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ierastās sistēmas demontāžu bija paredzēts uzsākt ar naftas dolāriem: Junkers sūrojās, ka 80% no enerģijas importa Eiropa apmaksā ASV valūtā. Tāpat viņš nosauca par absurdu to, ka par Eiropas lidmašīnu iegādi ES maksā dolāros, nevis eiro. Vašingtona vairākkārt izmantojusi vienpusīgas sankcijas, kas sāpīgi skārušas kontinenta kompānijas, tolaik norādīja Eiropas Komisijas vadītājs.

Vēl vairāk situācija saasinājās, kad Tramps izveda ASV no starptautiskās vienošanās, kas ierobežoja Irānas kodolprogrammu, un atkal pasludināja sankcijas, kas aizliedza Eiropas uzņēmumiem tirgot ar Islāma Republiku, pretējā gadījumā Teherānas kontrahenti varēja zaudēt pieeju amerikāņu tirgum. Eiropas Savienībai nācās meklēt apvedceļu norēķiniem ar Irānu. Francija, Vācija Lielbritānija ir izveidojusi INSTEX instrumentu, proti, speciālu mehānismu, kas vērsts uz "komerciālo transakciju vienkāršošanu starp Eiropas ekonomiskajiem spēlētājiem un Irānu", tas sāka darboties 2019. gada sākumā. Vēlāk tam pievienojās Beļģija, Dānija, Nīderlande, Norvēģija, Somija un Zviedrija.

Liekas problēmas

Būtībā mehānisms ļauj Eiropas valstīm tirgot ar Teherānu, apejot ASV finanšu sistēmu un tādējādi neizraisot Vašingtonas atbildes reakciju. Lai izvairītos no reālās naudas apgrozības starp Irānu un Eiropu (to Vašingtona varētu izmantot sankciju attaisnošanai), INSTEX izmantoja kredītpunktus.

Irāna izmanto šos kredītus preču iegādei, skaidroja The Washington Post. Un norēķinās ar savām piegādēm. Sanāca gan, ka realizēt mehānismu ir visai grūti.

Runa bija par Irānas naftu, taču par to nācās aizmirst. INSTEX izdevies izmantot tikai transakcijām medikamentu, pārtikas un citas humānās produkcijas pirkšanai un pārdošanai.

Pēdējais piliens

Beidzot ASV ar sankcijām sāpīgi skāra vienu no Eiropas principiālajiem enerģētikas projektiem - "Ziemeļu straumi 2". Vašingtonas draudu dēļ daži Eiropas uzņēmumi atteicās piedalīties būvdarbos.

Pēc Šveices "Allseas" aiziešanas 2019. gada decembrī, no projekta izstājās starptautiskā kuģu īpašnieku savstarpējās apdrošināšanas klubu grupa, bet janvāra sākumā — Norvēģijas sertifikācijas kompānija "Det Norske Veritas". Par sadarbības izbeigšanu paziņoja arī Dānijas inženierpakalpojumu firma "Ramboll". Tai sekoja Vācijas celtniecības uzņēmums "Bilfinger SE".

Vašingtonai ir skaidrs mērķis - palielināt sašķidrinātās dabasgāzes eksportu, vienlaikus atbalstot degvielas tranzītu caur Austrumeiropas valstīm, kuras neizmanto eiro un atbalsta Amerikas intereses.

Ķērās pie lietas

Pēc Financial Times datiem, lai tam visam pieliktu punktu, Eiropas Komisija ir sagatavojusi provizorisku plānu. Paredzams nominēt eiro dažādu preču piegāžu līgumus, kā arī pārskatīt un nepieciešamības gadījumā mainīt ar galvenajām finanšu orientieriem saistītās normas.

Turklāt regulatoriem piešķirs tiesības bloķēt ārvalstu uzņēmumiem iespēju pārņemt Eiropas kompānijas. Darījumus pārbaudīs, vai pārņemtajam uzņēmumam nebūs jāievēro eksteritoriālas sankcijas. Šim nolūkam tiek piemērota jauna ārvalstu tiešo investīciju kontroles sistēma. Tagad šāda absorbcija tiek uzskatīta par draudiem nacionālajai drošībai.

"Vienpusējo sankciju eksteritoriālā piemērošana no trešo valstu puses nopietni ietekmēja ES spēju ievērot starptautiskos līgumus, kā arī pārvaldīt divpusējās attiecības ar valstīm, kuras pakļautas sankcijām. Trešo valstu vienpusējā rīcība apdraud ES uzņēmumu likumīgu tirdzniecību un investīcijas," teikts dokumenta projektā.

Vēl viens svarīgs moments ir neatkarība no ārzemju, pirmkārt, amerikāņu bankām. "Finanšu krīzes laikā tās var samazināt savu klātbūtni ES un koncentrēties iekšējā tirgū," atzīmē projekta iniciatori.

"Eiro starptautiskās lomas stiprināšana aizsargās mūsu ekonomiku un finanšu sistēmu no valūtas satricinājumiem, samazinās atkarību no citām valūtām un nodrošinās zemākas transakciju un finanšu izmaksas," paziņoja par ekonomiku atbildīgais komisārs Paolo Džentiloni.

Alternatīva dolāram

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) datiem, eiro paliek otrā populārākā valūta pasaulē pēc dolāra.

Tāpat tās pievilcību palielinās Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonds 750 miljardu eiro apmērā. Alternatīvas kārtā amerikāņu dolāram ES izlaidīs vienotas savienības obligācijas, kā apdrošināšanu pret risku. Eiropieši īpaši rēķinās ar tā saucamām zaļajām obligācijām, kas ir parāda instrumenti, ko izmanto investīciju piesaistei ar vidi saistītos projektos.

No 750 miljardiem tām iztērēs trešdaļu. Kā tiek skaidrots projektā, uzdevums ir pārvērst ES finanšu tirgus globālajā "zaļā finansējuma" centrā. Eiro nostiprināsies kā valūta, kurā pēc noklusējuma nominēti ilgtspējīgi finanšu produkti.

Vēl viens faktors, kas spēlē pret dolāru, ir ECB centieni ieviest digitālo eiro, lai "nostiprinātu ES atklāto stratēģisko autonomiju finanšu pakalpojumu jomā un spēju aizsargāt savu finansiālo stabilitāti".

Dolāra simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Kā apgalvo amerikāņu mediji, eiropiešu plāns nedarbosies. No ES politikas vai likumdošanas iniciatīvu skatpunkta ES maz ko spēj, uzskata Bloomberg. Pirmkārt tam traucēs nesaskaņas starp Eiropas valstu valdībām.

Tomēr, pēc vadošo investīcijas banku vērtējumiem, dolāra stāvoklis nemaz nav tik nesatricināms. Pakāpeniski Eiropas Savienības parādu saistības var kļūt par alternatīvu ASV valsts obligācijām, prognozē JP Morgan. Tas sekmēs pasaules valūtu rezervju diversifikāciju, kuros dolāra īpatsvars rezultātā var sasniegt 1990. gadu minimumu.

162
Tagi:
tirdzniecība, dolārs, eiro, Eiropas Savienība
Pēc temata
ASV draud sakāve. Kāpēc Vašingtona atjaunojusi sankcijas pret Teherānu
"Mēs viņu zaudējam": koronavīruss apdraud ASV tirgu un dolāru
Likme uz sakāvi: ASV miljardieri gatavojas ļaunākajam
Neatkarības ēna: ES iziet no ASV finanšu sistēmas
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

31
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

31
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV
Spraites debesīs

Zinātnieki pastāstīja par mīklainākajām parādībām Zemes atmosfērā

31
(atjaunots 15:50 06.03.2021)
Zibens un ziemeļblāzma jau labi izpētīti. Atmosfēras augšējos slāņos rodas arī citas ar elektriskajiem lādiņiem saistītas parādības – spraites, zilās sprauslas, fejas un citi.

Nesen iekārtas starptautiskajā kosmosa stacijā sīki fiksēja interesantu parādību, kam zinātnieki snieguši skaidrojumu. Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Vladislavs Strekopitovs.

Zilie džeti – zibeņi, tikai otrādi

Parastie zibeņi rodas negaisa mākoņos atmosfēras apakšējā slānī – troposfērā, 12-16 kilometru augstumā. Tie vērsti lejup, uz zemi. Kad sākās planētas novērojumi no kosmosa, izrādījās, kā arī atmosfēras augšējos slāņos redzamas daudzveidīgas elektriskās parādības.

Vistuvāk zemei ir zilie džeti, jeb zilās sprauslas – dažus simtus milisekunžu ilgi zibeņiem līdzīgi lādiņi. Arī tie rodas negaisa mākoņos, tikai ne pie apakšējās, bet gan augšējās robežas – pēc elektriskā trieciena starp pozitīvi pielādēto mākoņa augšējo daļu un negatīvi lādētā gaisa slāni virs tā.

Первое цветное изображение спрайта, сделанное 4 июля 1994 года с борта самолета во время авиаисследования Sprites94. Красный и синий цвета соответствуют оптическому излучению двух различных электронных состояний возбужденных молекул азота
© Photo Public Domain
Pirmais krāsainais spraites attēls, tapis 1994. gada 4. jūlijā no lidmašīnas pētījuma "Sprites 94" laikā. Sarkanā un zilā krāsa atbilst ierosinātu slāpekļa molekulu divu dažādu elektronu stāvokļu optiskajam izstarojumam

Tūlīt pēc izlādes uzliesmo īss spilgts fragments, ko dēvē par "līderi" – tāpat kā zibenim. Dažkārt, ja izlāde notikusi nelielā augstumā, ar to viss beidzas. Tādas parādības dēvē par "zilajiem starteriem".  Tomēr biežāk sprauslas no līdera izplatās augšup, cauri visai stratosfērai – redzami šauri zilas gaismas konusi.

Fejas un elfi atmosfēras augšējos slāņos

Vēl augstāk, mezosfērā, 50-80 kilometru augstumā spēcīga negaisa laikā parādās sarkani aukstas plazmas lādiņi – spraites (no angļu val. sprite — "feja"). Tie parādās sekundes desmitdaļas pēc ļoti spēcīga zibens spēriena un ilgst nepilnas 100 milisekundes. Spraites vienlaikus izplatās augšup un lejup, sasniedzot 60 km garumu un 100 km diametru.

Nereti spraites dēvē par augstajiem zibeņiem, tomēr viela tajās nesakarst līdz ļoti augstam rādītājam – šajā ziņā tās vairāk līdzinās aukstiem plazmas lādiņiem vai gāzes lādiņam luminiscentajā lampā.

Dažkārt spraites redzamas no zemes – nekustīgos vai debesīs "dejojošos" apaļīgos objektus nereti uzskata par NLO.

Augšdaļā, uz mezosfēras un jonosfēras robežas spraites parasti noslēdzas ar plakanām "cepurēm" – sarkans mirdzums izplatās gredzeniem simtiem kilometru attālumā. Tās dēvē par elfiem – no abreviatūras ELVES (Emissions of Light and Very Low Frequency Perturbations due to Electromagnetic Pulse Sources) – elektromagnētisko impulsu radīts gaismas mirdzums un zemfrekvences perturbācijas".

Молнии и электрические разряды в верхних слоях атмосферы
Zibeņi un elektriskie lādiņi atmosfēras augšējos slāņos

 

Parasti elfi rodas aptuveni simt kilometru augstumā, virs spēcīgām vētrām un ilgst dažas milisekundes. Valda uzskats, ka to mirdzums saistīts ar ierosinātu slāpekļa molekulu izstarojumu, kas saņem enerģiju no negaisā paātrinātajiem elektroniem.

Ar to optisko parādību saraksts nebūt nav izsmelts. Augšējos atmosfēras slāņos ir arī "troļļi", "piksijas", "zaļie spoki" un "rūķi" – vesels daudzkrāsainu parādību zoodārzs.

Speciālisti uzskata, ka tie ir augstuma "zibeņi" ar kopīgu nosaukumu "īslaicīgas gaismas parādības" (TLE) – elektriski inducēti spīdošas plazmas paveidi.

Lielākā daļa no tām nav pietiekami izpētītas – tās ir ļoti retas, ārkārtīgi īsas, turklāt negaisa laikā no novērotāja tās slēpj biezi mākoņi. Zinātnieki pūlējās tās pētīt gan no satelītiem, gan kalnu virsotnēm, tomēr pirmos pilnvērtīgos datus saņēma tikai pēc novērojumiem no orbītas.

2015. gadā EKA astronauts Andreass Mogensens fiksēja virkni zilu uzliesmojumu, tūkstoš metrus platus, 18 kilometru augstumā virs Zemes un 40 kilometrus garu pulsējošu zilu strūklu. Andreasa v

ideo ieraksts, ko viņš nofilmēja, lidojot virs Bengālijas līča, bija pirmā dokumentālā zilo džetu procesa liecība.

SKS iekārtas noskaidroja zilo "zibeņu" dabu

Ar mērķi regulāri pētīt TLE Eiropas kosmiskā aģentūra (EKA) kopā ar Dānijas nacionālo kosmisko centru (DNSC) izveidoja spektroskopisko iekārtu kompleksu ASIM (Atmosphere-Space Interactions Monitor — atmosfēras un kosmosa mijiedarbības monitors). Tas ietver optiskās kameras, fotometrus, ļoti jutīgu submilimetru spektrometru un rentgena un gamma izstarojuma detektorus, kas paredzēti elektrisko lādiņu meklēšanai virs negaisiem atmosfēras augšējos slāņos.

Приборы ASIM, закрепленные на внешней подвеске модуля МКС Коламбус
Iekārtas ASIM pie SKS moduļa "Colambus" ārējās piekares

2018. gadā komplekss tika uzstādīts uz Starptautiskās kosmiskās stacijas moduļa "Colambus" zinātnisko iekārtu ārējās piekares, 2019. gada februārī negaisa zonā virs Klusā okeāna ASIM iekārtas fiksēja piecas izlādes redzamās gaismas zilajā diapazonā, aptuveni desmit mikrosekundes ilgas. Vienas izlādes rezultātā veidojās džets, kas sasniedza stratopauzi – pierobežas slāni starp stratosfēru un mezosfēru 50-55 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.

Zinātnieki pirmo reizi ievēroja: no izlādēm, kas rada zilos džetus, tāpat kā no spraitēm, jonosfēras zemākajā slānī izplatās optiskā un ultravioletā izstarojuma loki-elfi, tikai zili, nevis sarkani. Visas piecas izlādes pavadīja tādi koncentriski loki.

Pie tam ASIM gamma detektors konstatēja virs negaisa mākoņiem elektronu-pozitronu kūlīšus – gamma starojumu izmešus, ko ģenerēja enerģētiskie elektroni un to antidaļiņas – pozitroni.

Nesenajā rakstā izdevumā Nature zinātnieki apkopoja pētījumus un apstiprināja versiju par to, ka zilie džeti rodas tādos pašos procesos, kas noved pie parasto zibeņu veidošanās. Pēc būtības, tie ir kanāli atmosfērā, un pa tiem noplūst elektriskais lādiņš. Pēc raksta autoru domām, džetu krāsa ir saistīta ar slāpekļa molekulu jonizāciju: mirdzums nevis spektra sarkanajā daļā, bet violeti-zilajā saistīts ar to, ka lielā augstumā spiediens ir zemāks un elektronu deaktivācija sadursmēs nav tik efektīva.

Džetus un elfus no SKS novēro arī Krievijas aparatūra eksperimenta "UV atmosfēra" ietvaros. Tai ir kamera ar 2,5 mikrosekunžu pagaidu izšķirtspēju, tāpēc iekārtu jutīgums ir aptuveni simtkārt lielāks nekā Eiropas aparātiem.

Maskavas valsts universitātes Kodolfizikas ZPI laboratorijas vadītājs Pāvels Kļimovs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka Krievijas aparatūra pirmo reizi reģistrējusi dubultos un trīskāršos elfus – kad divi vai trīs gredzeni izplatās viens pēc otra. Novērojumu rezultāti vēl netiek publicēti.

31
(0:57 / 6.34Mb / просмотров видео: 4995)

Putins pastāstīja, ar ko Maskava pārsteigusi viņa kolēģi no Eiropas

0
(atjaunots 20:57 06.03.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc personiskas tikšanās Maskavā atklāja, kādu iespaidu uz viņa kolēģi atstājusi Krievijas galvaspilsēta.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāstīja, ka viņa kolēģis no Eiropas, ieradies Maskavā, bija pārsteigts, ka Krievijas galvaspilsēta "dzīvo". "Pie mums, mūsu pilsētās (vienas no lielākajām pilsētām Eiropā), uz ielām retumis gadās mašīnas, cilvēku gandrīz nav, viss ir slēgts," Putins atcerējās sarunbiedra teikto.

"Mēs ņemam vērā, ka, vienīgi apvienojot pūles, tostarp arī starptautiskajā arēnā, var panākt galīgu uzvaru pār koronavīrusu," uzsvēra Krievijas prezidents.

Koronavīrusa pandēmija, kas pērn sākās Ķīnā, aptvērusi gandrīz visas valstis. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, pasaulē reģistrēti gandrīz 116 miljoni jaunās koronavīrusa infekcijas gadījumi, miruši vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēki.

0
Tagi:
Maskava, Vladimirs Putins