Burevestnik

Tehnoloģiskā revolūcija: kāpēc Krievijai vajadzīga raķete "Burevestnik"

35
(atjaunots 12:34 03.02.2021)
Neierobežota darbības attāluma spārnotā raķete ar kodoldzinēju "Burevestnik" tiek gatavota kārtējiem izmēģinājumiem. Tai nav analogu visā pasaulē – Krievija ieņem līdera vietu mūsdienu bruņojuma jomā.

Novaja Zemļa turpinās gatavošanās darbi raķešu kompleksa "Burevestnik" izmēģinājumiem. Tie varētu notikt 2021. gada pirmajā pusē. Ģeogrāfiskais punkts ļauj pārbaudīt raķeti lielā darbības attālumā, izstrādājums 9M730 jau sen "darbojas". Informācijas avots Krievijas raķešbūves nozarē pastāstīja, ka enerģētiskā kodolreaktora izmēģinājumi poligonā noslēgti 2019. gada janvārī, apstiprinātas reaktora īpašības, kas nodrošina neierobežotu lidojuma attālumu. Aktivitāti "Burevestnik" izmēģinajumu vietā Novaja Zemļa arhipelāgā kopš 2020. gada augusta fiksēja arī KCNN publicētie uzņēmumi no satelīta, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. 

Jau 2017. gada nogalē Krievijas prezidents Vladimirs Putins sniedza informāciju par jaunās raķetes ar enerģētisko kodolreaktoru pirmo sekmīgo palaišanu. Japānas izdevums The Diplomat, atsaucoties uz avotiem ASV valdībā, ziņoja, ka "Burevestnik" tika izmēģināts Kapustin Jar poligonā Astrahaņas apgabalā no 2016. gada jūnija. Veikti vairāk nekā desmit izmēģinājumi, un tā ir tehnoloģiskā revolūcija (NATO klasifikācijā tas apzīmēts kā SSC-X-9 Skyfall).

Radaros nesaskatāmo "Burevestnik" iespējams fiksēt tikai no satelīta un tikai starta brīdī. Ir gandrīz neiespējami izsekot un pārtvert spārnoto raķeti lidojumā 50-100 metru augstumā. "Burevestnik" neierobežotais darbības attālums un nelielais lidojuma augstums padara "caurspīdīgas" un bezjēdzīgas visas attīstīto valstu esošās un perspektīvās PGA un PRA sistēmas.

Speciālisti vērtē, ka jaunā spārnotā raķete "Burevestnik" tiks pieņemta bruņojumā ne ātrāk kā 2027. gadā, un tās potenciāls netiek ņemts vērā Krievijas un ASV Līgumā par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (NEW START), kas tagad pagarināts līdz 2026. gada 5. februārim.

Unikāla konstrukcija

Tradicionālo spārnoto raķeti veido lādiņš (konvencionālais vai kodollādiņš) ar reaktīvo dzinēju un ierobežotu darbības rādiusu. Piemēram, SR "Tomahawk" degvielas rezerve ļauj pārvarēt 2500 km. Raķete ar kodoldzinēju spēj, neatstājot pēdas, pārvarēt desmitiem tūkstošu kilometru, vairākkārt apriņķot planētu atmosfēras blīvajos slāņos.

"Burevestnik" iespējas padara to par stratēģisko ieroci. Konvencionālo lādiņu "ceļojums apkārt zemeslodei" nav rentabls, lai arī iespējams. Stratēģiskās spārnotās raķetes paredzētas svarīgu pretinieka objektu likvidācijai precīzi noteiktā atrašanās vietā. Sekmīgai mērķa satriekšanai pēc ilgstoša lidojuma pa sarežģītu trajektoriju īpaši lielā attālumā "Burevestnik" ir nepieciešama kombinēta vadības un paštēmēšanas sistēma uz satelītu un inerciālās navigācijas bāzes, kā arī lidojuma korekcija saskaņā ar apvidus reljefu. Spārnotā raķete ar kodoldzinēju spēj tuvoties mērķim pa jebkādu trajektoriju – bez ierobežojumiem (planētas mērogā) un turēties gaisā vairākas diennaktis vai mēnešus – laikā, kamēr saglabājas draudi.

No atklātos avotos pieejamās informācijas zināms, ka "Burevestnik" ir sauszemes bāzes spārnotā raķete ar raksturīgas formas fizelāžu un caurplūdes dzinēja sprauslām, kā arī augstu izvietotu spārnu. "Burevestnik" atgādina izstrādājumu X-101, tikai tas ir manāmi lielāks nekā citi gaisa un jūras bāzes spārnotie analogi (aptuveni 10 metrus garš). "Burevestnik" izmēģinājumiem izmantoti transporta un starta konteineri.

Precīzas ziņas par enerģētiskā kodolreaktora konstrukciju un īpašībām nav publicētas, taču darbības princips ļauj uzskatīt, la lidojuma laiks (800-1000 km/h ātrumā) mērojams dienām, mēnešiem, gadiem. Gaisa reaktīvais caurplūdes dzinējs izstrādāts uz vērā ņemamas jaudas kompaktā kodolreaktora bāzes. Pēc starta (tam izmanto cietās degvielas dzinējus) paātrinājumu un vilkmi uztur atmosfēras gaiss, kas ieplūst caur sānu sprauslām. Tas sasilst līdz vairākiem tūkstošiem grādu reaktora siltummaiņos un zem liela spiediena izplūst caur sprauslu. Droša konstrukcija, kas neapdraud ne ekoloģiju, ne arī labus kaimiņus.

"Burevestnik" ir savaldīšanas instruments, atriebības ierocis. Un fantastiska ideja, ko vienīgi Krievijai izdevies īstenot un likt pacelties gaisā. Jāpiebilst, ka ASV kopš pagājušā gadsimta vidus nesekmīgi pūlas izstrādāt kaut ko līdzīgu (projekti Nuclear Energy for the Propulsion of Aircraft, Atomic Energy Commission, Aircraft Nuclear Propulsion).

Drošības sistēma

Nenotveramais "Burevestnik" būvēts tā, ka pretinieks par tā pielietojumu varēs uzzināt tikai tiešsaistes režīmā, ja pēkšņi pazudīs kāds liels militārais objekts vai megapole. Domājamais agresors desmit reizes padomās, vai ir vērts "raustīt lāci aiz ūsām". Tā jaunā spārnotā raķete padarīs mieru stabilāku.

Vašingtonai sagādā raizes Krievijas stratēģiskā darbības attāluma perspektīvās bruņojuma sistēmas. Ne velti prezidenta Džo Baidena jaunā administrācija tik operatīvi pieņēma lēmumu pagarināt NEW START (tas ir vienīgais spēkā esošais KF un ASV līgums par bruņojuma ierobežošanu) bez jebkādiem neizpildāmiem noteikumiem. Labāk ir samierināties ar zināmu ļaunumu, proti, abām pusēm limitēto apjomu: 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 lādiņi, 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Kontroles mehānisms nav iznīcināts, tas ir labi. Perspektīvā saskatāmi dažādi drošības sistēmas attīstības varianti. Krievijas un ASV nākamās vienošanās par stratēģisko stabilitāti, kiberbruņojumu un bruņojumu kosmosā.

27. janvārī Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka jaunos stratēģiskos kodolieročus iespējams iekļaut Līgumā par stratēģiskā uzbrukuma ieroču skaita tālāku samazināšanu un ierobežošanu (NEW START) tālāko pārrunu gaitā. No otras puses, militārie eksperti uzkata, ka Krievija varētu "upurēt" hiperskaņas sistēmu "Avangard", tomēr nekad neiekļaus līgumā visus jaunākos, hiperskaņas un taktiskos kodolieročus. Lai nu būtu, kā būdams, diezin vai "Burevestnik" jebkad būs atrodams "kompromisu" sarakstā.

© Sputnik / The Ministry of Defence of the Russian Federation

Nav vērts pārlieku augstu vērtēt Līguma NEW START pagarināšanu, Maskavas un Vašingtonas attiecību perspektīvas nav viennozīmīgas. Amerikāņi neko nezaudē, pagarinot līgumu, un nākotnē var mainīt viedokli, operatīvi izstāties no Līguma saskaņā ar dokumenta XIV panta 3. punktu. Vašingtona dažādos pārskatos un programmās oficiāli dēvē Krieviju par Savienoto Valstu militāro pretinieku un ienaidnieku. NATO valstis gatavojas stāties pretī kaut kādām "Krievijas agresīvām darbībām", turpina "spēli bez noteikumiem", kas, Krievijas prezidenta Vladimira Putina ieskatā, "kritiski palielina militārā spēka vienpusēja pielietojuma risku" un "vairo jaunu karsto punktu parādīšanās iespējas uz mūsu planētas". Tādos nelabvēlīgos apstākļos ir jābūt gataviem. Pulveri jātur sausu, "Burevestnik" un "Poseidon" – gatavus startam.

35
Tagi:
bruņojums, aizsardzība, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

30
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

30
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV
Spraites debesīs

Zinātnieki pastāstīja par mīklainākajām parādībām Zemes atmosfērā

30
(atjaunots 15:50 06.03.2021)
Zibens un ziemeļblāzma jau labi izpētīti. Atmosfēras augšējos slāņos rodas arī citas ar elektriskajiem lādiņiem saistītas parādības – spraites, zilās sprauslas, fejas un citi.

Nesen iekārtas starptautiskajā kosmosa stacijā sīki fiksēja interesantu parādību, kam zinātnieki snieguši skaidrojumu. Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Vladislavs Strekopitovs.

Zilie džeti – zibeņi, tikai otrādi

Parastie zibeņi rodas negaisa mākoņos atmosfēras apakšējā slānī – troposfērā, 12-16 kilometru augstumā. Tie vērsti lejup, uz zemi. Kad sākās planētas novērojumi no kosmosa, izrādījās, kā arī atmosfēras augšējos slāņos redzamas daudzveidīgas elektriskās parādības.

Vistuvāk zemei ir zilie džeti, jeb zilās sprauslas – dažus simtus milisekunžu ilgi zibeņiem līdzīgi lādiņi. Arī tie rodas negaisa mākoņos, tikai ne pie apakšējās, bet gan augšējās robežas – pēc elektriskā trieciena starp pozitīvi pielādēto mākoņa augšējo daļu un negatīvi lādētā gaisa slāni virs tā.

Первое цветное изображение спрайта, сделанное 4 июля 1994 года с борта самолета во время авиаисследования Sprites94. Красный и синий цвета соответствуют оптическому излучению двух различных электронных состояний возбужденных молекул азота
© Photo Public Domain
Pirmais krāsainais spraites attēls, tapis 1994. gada 4. jūlijā no lidmašīnas pētījuma "Sprites 94" laikā. Sarkanā un zilā krāsa atbilst ierosinātu slāpekļa molekulu divu dažādu elektronu stāvokļu optiskajam izstarojumam

Tūlīt pēc izlādes uzliesmo īss spilgts fragments, ko dēvē par "līderi" – tāpat kā zibenim. Dažkārt, ja izlāde notikusi nelielā augstumā, ar to viss beidzas. Tādas parādības dēvē par "zilajiem starteriem".  Tomēr biežāk sprauslas no līdera izplatās augšup, cauri visai stratosfērai – redzami šauri zilas gaismas konusi.

Fejas un elfi atmosfēras augšējos slāņos

Vēl augstāk, mezosfērā, 50-80 kilometru augstumā spēcīga negaisa laikā parādās sarkani aukstas plazmas lādiņi – spraites (no angļu val. sprite — "feja"). Tie parādās sekundes desmitdaļas pēc ļoti spēcīga zibens spēriena un ilgst nepilnas 100 milisekundes. Spraites vienlaikus izplatās augšup un lejup, sasniedzot 60 km garumu un 100 km diametru.

Nereti spraites dēvē par augstajiem zibeņiem, tomēr viela tajās nesakarst līdz ļoti augstam rādītājam – šajā ziņā tās vairāk līdzinās aukstiem plazmas lādiņiem vai gāzes lādiņam luminiscentajā lampā.

Dažkārt spraites redzamas no zemes – nekustīgos vai debesīs "dejojošos" apaļīgos objektus nereti uzskata par NLO.

Augšdaļā, uz mezosfēras un jonosfēras robežas spraites parasti noslēdzas ar plakanām "cepurēm" – sarkans mirdzums izplatās gredzeniem simtiem kilometru attālumā. Tās dēvē par elfiem – no abreviatūras ELVES (Emissions of Light and Very Low Frequency Perturbations due to Electromagnetic Pulse Sources) – elektromagnētisko impulsu radīts gaismas mirdzums un zemfrekvences perturbācijas".

Молнии и электрические разряды в верхних слоях атмосферы
Zibeņi un elektriskie lādiņi atmosfēras augšējos slāņos

 

Parasti elfi rodas aptuveni simt kilometru augstumā, virs spēcīgām vētrām un ilgst dažas milisekundes. Valda uzskats, ka to mirdzums saistīts ar ierosinātu slāpekļa molekulu izstarojumu, kas saņem enerģiju no negaisā paātrinātajiem elektroniem.

Ar to optisko parādību saraksts nebūt nav izsmelts. Augšējos atmosfēras slāņos ir arī "troļļi", "piksijas", "zaļie spoki" un "rūķi" – vesels daudzkrāsainu parādību zoodārzs.

Speciālisti uzskata, ka tie ir augstuma "zibeņi" ar kopīgu nosaukumu "īslaicīgas gaismas parādības" (TLE) – elektriski inducēti spīdošas plazmas paveidi.

Lielākā daļa no tām nav pietiekami izpētītas – tās ir ļoti retas, ārkārtīgi īsas, turklāt negaisa laikā no novērotāja tās slēpj biezi mākoņi. Zinātnieki pūlējās tās pētīt gan no satelītiem, gan kalnu virsotnēm, tomēr pirmos pilnvērtīgos datus saņēma tikai pēc novērojumiem no orbītas.

2015. gadā EKA astronauts Andreass Mogensens fiksēja virkni zilu uzliesmojumu, tūkstoš metrus platus, 18 kilometru augstumā virs Zemes un 40 kilometrus garu pulsējošu zilu strūklu. Andreasa v

ideo ieraksts, ko viņš nofilmēja, lidojot virs Bengālijas līča, bija pirmā dokumentālā zilo džetu procesa liecība.

SKS iekārtas noskaidroja zilo "zibeņu" dabu

Ar mērķi regulāri pētīt TLE Eiropas kosmiskā aģentūra (EKA) kopā ar Dānijas nacionālo kosmisko centru (DNSC) izveidoja spektroskopisko iekārtu kompleksu ASIM (Atmosphere-Space Interactions Monitor — atmosfēras un kosmosa mijiedarbības monitors). Tas ietver optiskās kameras, fotometrus, ļoti jutīgu submilimetru spektrometru un rentgena un gamma izstarojuma detektorus, kas paredzēti elektrisko lādiņu meklēšanai virs negaisiem atmosfēras augšējos slāņos.

Приборы ASIM, закрепленные на внешней подвеске модуля МКС Коламбус
Iekārtas ASIM pie SKS moduļa "Colambus" ārējās piekares

2018. gadā komplekss tika uzstādīts uz Starptautiskās kosmiskās stacijas moduļa "Colambus" zinātnisko iekārtu ārējās piekares, 2019. gada februārī negaisa zonā virs Klusā okeāna ASIM iekārtas fiksēja piecas izlādes redzamās gaismas zilajā diapazonā, aptuveni desmit mikrosekundes ilgas. Vienas izlādes rezultātā veidojās džets, kas sasniedza stratopauzi – pierobežas slāni starp stratosfēru un mezosfēru 50-55 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.

Zinātnieki pirmo reizi ievēroja: no izlādēm, kas rada zilos džetus, tāpat kā no spraitēm, jonosfēras zemākajā slānī izplatās optiskā un ultravioletā izstarojuma loki-elfi, tikai zili, nevis sarkani. Visas piecas izlādes pavadīja tādi koncentriski loki.

Pie tam ASIM gamma detektors konstatēja virs negaisa mākoņiem elektronu-pozitronu kūlīšus – gamma starojumu izmešus, ko ģenerēja enerģētiskie elektroni un to antidaļiņas – pozitroni.

Nesenajā rakstā izdevumā Nature zinātnieki apkopoja pētījumus un apstiprināja versiju par to, ka zilie džeti rodas tādos pašos procesos, kas noved pie parasto zibeņu veidošanās. Pēc būtības, tie ir kanāli atmosfērā, un pa tiem noplūst elektriskais lādiņš. Pēc raksta autoru domām, džetu krāsa ir saistīta ar slāpekļa molekulu jonizāciju: mirdzums nevis spektra sarkanajā daļā, bet violeti-zilajā saistīts ar to, ka lielā augstumā spiediens ir zemāks un elektronu deaktivācija sadursmēs nav tik efektīva.

Džetus un elfus no SKS novēro arī Krievijas aparatūra eksperimenta "UV atmosfēra" ietvaros. Tai ir kamera ar 2,5 mikrosekunžu pagaidu izšķirtspēju, tāpēc iekārtu jutīgums ir aptuveni simtkārt lielāks nekā Eiropas aparātiem.

Maskavas valsts universitātes Kodolfizikas ZPI laboratorijas vadītājs Pāvels Kļimovs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka Krievijas aparatūra pirmo reizi reģistrējusi dubultos un trīskāršos elfus – kad divi vai trīs gredzeni izplatās viens pēc otra. Novērojumu rezultāti vēl netiek publicēti.

30
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā

0
(atjaunots 20:47 06.03.2021)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka Eiropas Padomes slēdzieni par mazākumtautību stāvokli Latvijā kopumā esot "pozitīvi", lai arī trīs ceturtdaļas rezolūcijas sastāda detalizēta kritika.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.

Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.

Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.

Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.

Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.

EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.

"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.

Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.

0
Tagi:
Cilevičs, Krišjānis Kariņš, ES, diskriminācija, krievvalodīgie, Latvija
Pēc temata
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
Kuzins: politika iejaukusies CVK lēmumā par referendumu par izglītību krievu valodā
Krievu valoda, nepilsoņi, pensijas, Saeimas atlaišana… Vai Latvijā atgriežas referendumi
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu