Rīgas panorāma

Priekš kam Latvijai iedzīvotāji? ES plāno pataisīt valsti par zaļu rezervātu

186
(atjaunots 17:24 31.01.2021)
ES vispārējās lauksaimniecības politikas stratēģiskie plāni paredz, ka Latvija pārvērtīsies par dabas rezervātu, "Baltijas gāršu". Daudziem Latvijā tomēr tāds scenārijs nepatīk, un kritika izskanējusi Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē uzskata, ka dokuments ir ļoti paviršs, neņem vērā situāciju konkrētās valstīs, pie tam Latvijas ierosinājumi ignorēti, neskatoties uz tās aktīvo darbu, pausto viedokli un ierosinājumiem.

Kur nu vēl zāļāk!

Kāpēc gan Latvijas čaklās zemniecības pārstāvji nepriecājas par gaišzaļajām perspektīvām? Viens no stratēģijas galvenajiem mērķiem taču ir samazināt ogļskābās gāzes izmešus atmosfērā, slāpekļa – augsnē un vājināt siltumnīcas efektu.

Lieta tāda, ka, pirmkārt, Latvijas lauksaimniekiem cita starpā nāksies radikāli mazināt izmantojamo augu aizsardzības līdzekļu daudzumu, tāpēc augs gala produkcijas cena, kā arī ķerties pie tāda zemniekiem neierasta darba, kā viņiem piederošo platību apzaļumošana, un arī tā izmaksās labu naudiņu. Otrkārt, jau tagad Latvija pēc visiem kritērijiem ir viena no zaļākajām valstīm ES, un no tās nevar pieprasīt tādus pašus pasākumus kā no ekoloģiski nelabvēlīgām valstīm.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata: lai vispirms citas valsts panāk Latviju "zaļuma"ziņā, bet pēc tam jau var runāt par vienādām prasībām visiem. Citādi Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurētspēja, jau tāpat pietiekami zema salīdzinājumā ar citām valstīm, kritīsies un tai līdzi – zemnieku ienākumi.

Vēl viens latviešu zemniecības pārstāvis Kaspars Melnis piebilda, ka laucinieku ienākumi ir daudz zemāki, nekā vidēji ES. Nav nekāds brīnums: piemēram, decembrī piena iepirkuma cena Latvijā bija pati zemākā ES, vairāk nekā 20% zem vidējā līmeņa. Pēc viņa vārdiem, ir tīrais absurds pieprasīt no visām valstīm kopā uz pusi samazināt antibiotiku lietošanu lopkopībā, jo Latvijā tās lieto daudzkārt mazāk nekā citās ES valstīs.

Mazāk ļaužu – tīrāks gaiss

Laucinieki uzskata, ka valdībai nāktos daudz aktīvāk un agresīvāk aizstāvēt viņu intereses Briselē. Kur tad citādi vietējiem ņemt kvalitatīvu, dzimtenē audzētu un no dzimtajām brūnaļām ņemtu produkciju?

Te paveras visi mūsu patronu un aizbildņu tālejošie plāni – padarīt mus par zaļu rezervātu. Vispirms valstī iznīcināja rūpnīcas un to vietā uzbūvēja ārvalstu tirdzniecībkas tīklus. Rezultātā iedzīvotāji sāka dzimt negribīgāk, žiglākie devās uz ārzemēm pelnīt un laist pasaulē bērnus. Mazāk ļaužu – tīrāks gaiss. Tagad, kad iedzīvotāju skaits strauji krities un joprojām sarūk (līdz ar viņiem, protams, – arī govju un cūku skaits), atlikušie itin labi var iztikt ar Dānijā, Polijā vai Lietuvā audzēto.

Bet paši spītīgākie, mājāspalicēji uz saviem hektāriem risinās ainavu dizaina uzdevumus, pīs grozus, dziedās un dancos, piesaistot agrotūrisma mīļotājus no bagātākām valstīm. Un nekādu siltumnīcu – stāsta, ka no tām nākot siltumnīcas efekts!

186
Tagi:
iedzīvotāji, Eiropa, Latvija
Pēc temata
Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"
Varas kļūmes, cilvēki stresā: kāpēc ES sākušies "kovida" grautiņi
Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra
Kādēļ Latvija var atļauties ignorēt realitāti
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

72
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

72
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

64
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

64
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Pēdējie sagatavošanās posmi pirms Uzvaras parādes Sarkanajā laukumā

0
(atjaunots 11:45 09.05.2021)
Uzvaras parādes ģenerālmēģinājums Maskavā bija tik vērienīgs, ka jau pats par sevi kļuva par īstu parādi.

7. maijā Sarkanajā laukumā Maskavā notika parādes ģenerālmēģinājums pirms pasākuma, kas veltīts Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Mēroga ziņā mēģinājums ļoti atgādināja parādi Uzvaras dienā, 9. maijā.

Paskatieties, kā tas notika.

 

0
  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Gaisa desanta spēku karavīri parādes ģenerālmēģinājumā

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    KF Sauszemes speku komandieris Oļegs Saļukovs Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai veltītās parādes ģenerālmēģinājumā

  • © Sputnik / Evgeny Biyatov

    Trieciena helikopteri Mi-28N "Nochnoi okhotnik" parādes mēģinājumā

  • © Sputnik / Ramil Sitdikov

    Parādes vienību karavīri

  • © AP Photo / Alexander Zemlianichenko

    Možaiska Kara kosmiskās akadēmijas kursantes parādes mēģinājumā

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Tanks T-72BZM Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai veltītās parādes ģenerālmēģinājumā Maskavā

  • © Sputnik / Ramil Sitdikov

    Smagās liesmumetēja sistēmas TOS-1A "Solncepyok" ekipāžas loceklis

  • © Sputnik / Pavel Bednyakov

    Daudzfunkcionālie helikopteri Mi-8 parādes ģenerālmēģinājumā

  • © Sputnik / Ramil Sitdikov

    Krievijas Aizsardzības ministrijas Halilova Maskavas Kara mūzikas skolas kursanti

  • © REUTERS / Maxim Shemetov

    Liels skaits cilvēku ieradās noskatīties parādes mēģinājumu

  • © Sputnik / Vladimir Astapkovich

    Viņu vidū bija arī Lielā Tēvijas kara veterāni

  • © Sputnik / Kirill Kallinikov

    Pilotāžas grupu "Russkije vityazi" un "Strizhi" iznīcinātāju MiG-29 un Su-30SM ierinda "Kubas briljants"

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Parādes vienību karavīri parādes ģenerālmēģinājumā

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Autonomā starta iekārta "Yars"

  • © AFP / Alexander Nemenov

    Karavīri uz tilta Maskavā

  • © Sputnik / Alexander Vilf

    Pār biznesa centru "Maskva-siti" pārlidoja iznīcinātāju Su-30SM, Su-35S un bumbvedēju Su-34 ierinda "taktiskais spārns"

  • © AFP / Kirill Kudryavtsev

    Krievijas jūrnieki Sarkanajā laukumā Maskavā

  • © Sputnik / Alexander Vilf

    Mērķu vilcēji Su-25BM debesīs parādes ģenerālmēģinājumā