Lietuvas karavīri dodas Ukrainā, foto no arhīva

Lietuva apmāca ukraiņu karavīrus kādi ir ģeopolitiskie riski

78
(atjaunots 11:54 29.01.2021)
NATO speciālistu organizēto Ukrainas karavīru apmācību sistēma atgādina tīkla mārketingu: "produkts" vai "pakalpojumus" tiek pirkts un pārdots, pie tam neviens negarantē augstu cīņas gatavību un uzvaru cīņas laukā.

Lietuviešu instruktoru organizētās Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) apmācības rezultāti nav īsti saskatāmi, toties 23. janvārī uz Ukrainu komandējumā devusies jau piektā speciālistu grupa, ko veido nacionālās aizsardzības brīvprātīgo spēki, Mācību doktrīnas štābs, GKS aviobāze un inženieru bataljons. Misiju vada majors Ritis Raudonis, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Lietuvas Aizsardzības ministrija it kā tuvina ukraiņu armiju NATO standartiem, palīdz reformēt militāro izglītību. Turklāt Lietuva finansē Ukrainas virsnieku mācības Baltijas aizsardzības koledžā.

2021. gada janvārī UBS pārgāja pie NATO militāro pakāpju sistēmas. Alianse piešķīra Ukrainai partnera statusu ar paplašinātām iespējām 2020. gada jūnijā. Tas palielināja UBS piekļuvi alianses programmām un militārajiem manevriem. Ukrainas Aizsardzības ministrija nosprauda mērķi: panākt Ukrainas armijas atbilstību NATO prasībām, kareivji sāka apgūt angļu valodu. Tomēr vēl nemaz nav zināms, kurš no viņiem var vairāk iemācīt otram militārajā nozarē.

Global Firepower militārā spēka vispasaules reitingā 2021. gadā Ukraina ar saviem "novecojušajiem" standartiem ieņem 25. vietu, Lietuva – tikai 85. Tāda starpība neliecina par labu "skolotājiem". Gada laikā Kijeva militārām vajadzībām iztērēs 9,6 miljardus dolāru, Lietuva – 880 miljonus. UBS ierindā ir 255 tūkstoši "durkļu", Lietuvas armijā – tikai 18 500 kareivji.

Ukrainai ir kara lidmašīnas un tanki, ar ko Lietuva palepoties nevar. Pie tam, ja svarīgāki ir nevis konkrēti kvantitatīvie rādītāji, bet kaut kādi abstrakti NATO standarti, to vērtību aizvadīto divu gadu desmitu laikā nekādi nav izdevies pierādīt alianses operācijās Afganistānā, Irākā, Sīrijā, Lībijā un citos "karstajos punktos". Starp citu, uz Irāku komandējumā devušies trīs speciālisti no Lietuvas, un valsts plānotā dalība alianses starptautiskajās operācijās 2021. gadā Afganistānā, Irākā, Bahreinā, CĀR, Mali, Kosovā ir ļoti pieticīga – 170 kareivji. NATO uzdevumus kopumā pilda apmēram 20 tūkstoši militāro speciālistu no dažādām valstīm, ieskaitot Lietuvu un Ukrainu.

Satraucoša tendence

"Ukrainas militāriskā portāla" dati liecina, ka aizvien biežāk nogāžas bezpilota lidaparāti, iziet no ierindas auto, ko UBS saņēmuši no Savienotajām Valstīm. Neapmācīto ukraiņu karavīru dēļ visvairāk cieš droni Raven, ko atrod pašpasludināto DTR un LTR teritorijā. Piecu gadu laikā Ukraina "piebeigusi" 50% kara automašīnu Humvee, ko saņēma no ASV – lietotas, tomēr cīņasspējīgas. Pie lūzumiem, nekvalitatīva remonta un mašīnu zuduma noved tā pati UBS zemā kvalifikācija.

Ukraiņu vienību apmācības saskaņā ar alianses standartiem pārsvarā paredz nevis tekošu angļu valodu, bet gan bruņojuma un ekipējuma nomaiņu. Citādi pat noderīgākās jaunās zināšanas un iemaņas nav iespējams likt lietā, īstenot kaujas apstākļos. Atsevišķs bruņojums, kas nonāk Ukrainā no ASV un citām NATO valstīm – granātmetēji Javelin, lielkalibra snaipera šautenes Barrett (12,7 mm), jau pieminētie Humvee un Raven neko lielu nespēj palīdzēt, un lietuviešu instruktoru pūles ir veltas. Iespējams, apmācību mērķis ir panākt UBS lojalitāti Rietumu kuratoriem, kas ir daudz svarīgāka nekā cīņasspēja. Drīzāk jau alianse ieies Ukrainā, nekā Ukraina pielāgosies NATO standartiem. Šajā fonā Kijevas skaļie izteikumi par pilntiesīgu dalību 2030. gadā izskatās kā sena apdziedāšanās.

Pats vienkāršākais un lētākais ir nomainīt ideoloģiju, uzplečus un pakāpes. Bruņojuma nomaiņa un simtiem tūkstošu karavīru apmācība ir ļoti sarežģīts, dārgs un ilgs process. Piemēram, Polija, kas jau 20 gadus ir aliansē, vēl nav spējusi pilnībā atbrīvoties no padomju kara tehnikas. "Polijas flote iet pa burbuli" – tāds bija virsraksts poļu avīzē. "Tehnoloģiskās nepilnvērtības" problēma pilnā mērā attiecas arī uz Lietuvas Bruņotajiem spēkiem (kas gatavo skolotājus UBS). Viļņas militāri politiskās ambīcijas, vēlme kļūt par NATO galveno centru Baltijas reģionā un "skolotāju" UBS nepārprotami neatbilst tās potenciālam.

Skarbā realitāte

Lietuvas militārie izdevumi pārsniedz 2% IKP gadā, un valsts plāno tos palielināt līdz 2,5%. Viļņa cenšas neatpalikt no vecākajiem partneriem, ieiet alianses pirmajā desmitā aizsardzības izdevumu ziņā. Valsts bruņotie spēki ir Ziemeļatlantijas alianses struktūras daļa, tomēr armijai un flotei nav mūsdienīgas kara tehnikas. Lietuva ir "poligona republika", placdarms iespējamai agresijai pret Krievijas Federāciju un eksperimentu vieta vietējo iedzīvotāju zombēšanai ar neesošiem draudiem.

Ārvalstu spēku nepārtrauktā un faktiski beztermiņa uzturēšanās Lietuvā turpinās kopš 2017. gada. Lietuvā ir dislocēts lielākais alianses militāro objektu skaits reģionā. Neviens kaimiņš nav apdraudējis Baltijas valstis ne pirms NATO starptautisko bataljonu parādīšanās, ne pēc tam, tomēr to klātbūtne netieši apliecina, cik bezspēcīgi ir nacionālie bruņotie spēki, cik lielā mērā valsts atkarīga no sabiedrotajiem miera un kara jautājumos.

Nebeidzamo "rotāciju" gaitā Lietuvas pierobežas (ar Baltkrieviju) rajonos amerikāņu Abrams un franču Leclerc jūtas kā mājās. Pie tam pašu armija nav neviena tanka un uzticamākie bruņutransportieri (BTR-60, BRDM-2) un kara transporta helikopteri (Mi-8) ir mantoti no padomju laikiem.

Amerikāņu Black Hawk sola atlidot tikai 2024. gadā. ASV iepirktās vieglās taktiskās automašīnas JLTV nav paredzētas aizsardzībai vai uzbrukumam, tās nespēj principiāli ietekmēt armijas cīņasspēju.

Republikas Jūras kara spēki saformēti, iegādājoties norakstītus britu tralerus (4 vienības) un patruļas kuterus (4 vienības), kam nav raķešu bruņojuma. Ar savu klātbūtni XXI gadsimtā tie dara kaunu NATO.

No mūsdienīgiem izstrādājumiem Viļņa atļāvusies tikai Norvēģijas ražoto vidēja darbības rādiusa PGA sistēmu NASAMS par 110 miljoniem eiro. Tās prioritāte – ārvalstu kara bāzes. Jāpiebilst, ka NASAMS ir ierobežotu iespēju komplekss un spēj neitralizēt objektus līdz 60 km attālumā.

Lietuva iestājās Ziemeļatlantijas aliansē 2004. gadā, ilgi pirms Krimas atgriešanās Krievijā, un uzreiz sākās militarizācija un republikas suverenitātes utilizācija. 2006. gadā ar Dāniju noslēgtā vienošanās paredz, ka toreiz vienīgā lietuviešu brigāde "Dzelzs vilks" iekļaujas dāņu divīzijas sastāvā (izrādījās padota ārzemēm).

Pāris gadus vēlāk brigādi nodeva vācu divīzijai, bet dāņu divīziju pastiprināja ar lietuviešu jauno brigādi "Žemaitija". Acīmredzot, vāji bruņotā un no ārvalstu komandieru lēmumiem atkarīgā armija tikai nosacīti dēvējama par nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un drošību lietuviešu tautai negarantē. Vašingtonas un Briseles lēmumu ķīlnieka statuss neko labu nesola.

Amerikāņu Iniciatīva Eiropas drošībai (European Reassurance Initiative) saņēmusi budžetu daudzu miljardu apmērā, tomēr Baltijas valstu stratēģisko drošību nosaka nevis NATO spēku skaits Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijā, bet gan labas kaimiņu attiecības ar miermīlīgo Krieviju. KF militārā doktrīna paredz kodolieroču pielietojuma tiesības, ja vērojama agresija pret Krieviju, pat ar konvencionālo bruņojumu, ja apdraudēta valsts pastāvēšana. Viļņai nāktos to ņemt vērā, audzējot militāro budžetu un sekmējot Ukrainas tuvošanos NATO.

78
Tagi:
NATO, armija, Ukraina, Lietuva
ES karogs, foto no arhīva

Mandāts tāds pašķībs. Eiropas Parlaments teju nepieteica karu Krievijai

41
(atjaunots 00:36 05.05.2021)
Tabakijiem nekad un ne par ko nav kauns, tomēr šitie laikam jūtas aizskarti. Satrakojās tā, ka būtu pieteikuši karu Krievijai un pieprasītu uzreiz mest kodolbumbu, ja vien tikai varētu.

Tomēr ir labi, ka viņiem tāds Eiropas Parlaments ir, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Stāsta, ka saimniecībā, pat vienotā Eiropas saimniecībā tāda struktūra ir bezjēdzīga, spēj tikai negatīvu atmosfēru radīt. Bet tomēr katrās mājās, arī vienotajās Eiropas mājās jābūt tādai koplietošanas telpai – dzīvei neder, bet bez tās neiztikt, citādi dzīvoklī būs bēda. Tautā saukta par "miskasti".

Pieklājīgi ļaudis no tās cenšas turēties tālāk, lai nenosmērētos. Taču arī tā palīdz radīt zināmu iespaidu. Galu galā, tā taču dod priekšstatu par to, ko kurš ēd, kas kuram ir. Tikai EP viņi visbiežāk izmet tikai Krievijai veltītās negatīvās jūtas.

Gadās valstis, kas neizmet, kas labprāt padalās savējās, jo dzimtajās mājās lieliski jūtas pat ar visiem šiem "labumiem". Viņi pat paši no tām pārtiek.

Vienkārši viņiem ir par daudz. Tādas valstis, neskatoties uz sīkajiem izmēriem, ienes lauvas tiesu kopējā mucā.

Bet tiem, kuri uzskata sevi par respektabliem un baltos cimdus nemaz nevelk nost, tāpat kaut kur jānogrūž savi mentālie gruži. Vārdu sakot, iestāde smird tā, ka nevar saprast, kur viņiem beidzas sanitārā zona un sākas lietderīgā platība. Viss ir saputrojies. Pareizi – sen nav tīrīts, tāpēc iet pāri malām.

Atslēgt Krieviju no starptautiskās maksājumu sistēmas. Apturēt "Ziemeļu straumi 2". Atteikties no Krievijas ogļūdeņražiem. Izraidīt diplomātus no ES. Aizliegt krieviem pārvietoties pa Eiropu.

Ja tik varētu, viņi būtu pieteikuši Krievijai karu un pieprasījuši uzreiz nomest atombumbu. Satrakojās tā, ka pat trakais rusofobs Borels bija spiests atgādināt, kurš viņiem tur ir galvenais diplomātijā. Lika lietā visas prasmes, lai maigi, neaizskarot sev līdzīgo jūtas un smalkās dvēseles stīgas, pat ne pierunātu nestrēbt karstu, bet atvainotos par viņu ierobežotajām pilnvarām. Ek, lai paliek pilnvaras, vienkārši par aprobežotību.

Piemēram ņemsim Krievijas atslēgšanu no SWIFT, sākoties agresijai pret Ukrainu. Tas taču pieder pie kategorijas "ja nu man vēl iepatiksies". Ja tas ir viss, ko spēj Rietumi, ceļš uz Kijevu ir vaļā, var nolemt Maskava, - klīst runas, ka tā jau katram gadījumam pārbauda maksājumu instrumenta aizvietotāju. Tomēr arī šo punktu rezolūcijā ierakstīja.

Tabakijiem nekad un ne par ko nav kauns, tomēr šitie laikam jūtas aizskarti. Nolēma pierādīt Putinam, ka arī kaut ko jēdz no angļu literatūras, un uz viņa Kiplingu var atbildēt ar savu SVIFTu. Iznāk, ka nevar.

Ja runa ir par finanšu sistēmu SWIFT, jāsaka, ka tā viņiem nepieder, un lai to izslēgtu Krievijai, viņiem tas mandāts tāds pašķībs. Starp citu, tas attiecas arī uz "Ziemeļu straumes 2"apturēšanu. Ja runa ir par Džonatanu Sviftu, neizskatās, ka viņi būtu lasījuši viņa darbus. Skaidrs taču, ka ne jau viņi visā šajā stāstā ir Gulivers. Tur bija tā – jo platāka piere un lielāks augums, jo dusmīgāki liliputi.

Bet miskasti viņiem tomēr vajadzētu iztīrīt. Pēc parlamentārisma tur nu nemaz neož.

41
Tagi:
Krievija, Austrumeiropa, Eiropa
Pēc temata
Ilga spēle: kāpēc Krievijai ir vairāk trumpju konfliktā ar Rietumiem?
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir tiesības atbildēt uz Krievijas sankcijām
Eksperts skaidro Čehijas uzvedību attiecībā uz Krieviju
ASV karavīri pie desanta mašīnas M2 Bradley

"Viss ir sagatavots triecienam": Pentagons meklē iespējas piekļūt Kaļiņingradai

54
(atjaunots 00:09 05.05.2021)
Pentagons savelk pie Krievijas rietumu robežām pastiprinātas operatīvās grupas – tas mēģina piekļūt Kaļiņingradas anklāvam, kur Maskava, pēc Rietumu domām, radījusi "piekļuves lieguma zonu".

ASV turpina audzēt militāro klātbūtni pie Krievijas robežām – tuvāko mēnešu laikā Pentagons saformēs divas jaunas vienības Eiropā "Kremļa agresijas apturēšanai". Vašingtona cer, ka daudzdomēnu operatīvā grupa (Multi-DomainTask Force, MDTF) un trieciena vadības štābs karadarbības teātrī (Theater Fires Command, TFK) dāvās NATO izšķirošās priekšrocības potenciālā bruņotajā konfliktā ar Krieviju. Par to galvenajiem uzdevumiem – RIA Novosti autora Andreja Koca materiālā.

Iekļūt aizliegtajā zonā

Amerikāņu ģenerāļi atzīst: Krievijai pie rietumu robežām ir skaitlisks pārsvars pār NATO bloku, un tā spēj īsā laikā savilkt reģionā daudz lielākus spēkus, turklāt ir daudz labāk sagatavojusies bruņotam konfliktam. Īpašas bažas Ziemeļatlantijas aliansei rada Kaļiņingradas anklāvs. Skan apgalvojumi, ka Maskava te radījusi vienu no "piekļuves lieguma zonām" (Anti-Access/AreaDenial, A2/AD).

Ar šo terminu ASV apzīmē teritoriju, kas droši aizsargāta no ārējas iejaukšanās ar spēcīgu PGA sistēmu, pretkuģu raķetēm, tālās darbības krasta un operatīvi taktiskajiem trieciena kompleksiem, kā arī mūsdienīgiem radioelektroniskās cīņas (REC) līdzekļiem. Sadursmes gadījumā Rietumu armijas, aviācija un flote šajā zonā cietīs neattaisnojami lielus zaudējumus, uzskata NATO.

Kaļiņingradas A2/AD izdosies apspiest tikai gadījumā, ja alianse izmantos visu savu potenciālu, bet Krievija atteiksies no taktiskajiem kodolieročiem. Taču operācijā iesaistītās valstis cietīs kolosālus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus.

Tāpēc amerikāņi nolēmuši rīkoties citādi: viņi jau vairākus gadus strādā pie relatīvi nelielām vienībām – daudzdomēnu operatīvajām grupām, kas paredzētas "piekļuves lieguma zonu" uzlaušanai. Formējumu sastāvs un skaits ir atkarīgs no militāro operāciju mērogiem un karadarbības teātra īpatnībām. To galvenais trieciena spēks – zalves uguns sistēmas, precīzās raķetes, perspektīvā – hiperskaņas ieroči.

"Eiropas daudzdomēnu operatīvo grupu veidos lauka artilērija, tālās darbības raķetes, sarežģīta PGA un PRA sistēma, izlūkošanas vienības, REC, kiberdrošības un kosmisko sakaru speciālisti, - precizēja ASV Sauszemes spēki Eiropā. – Jaunā grupējuma izvēršana būtiski uzlabos mūsu iespējas strādāt visos domēnos (vidēs) un apvienot NATO valstu militāro spēku."

Nākotnes grupējumi

Draudu periodā MDTF nodarbosies ar izlūkošanu visa Eiropā izvērstā NATO grupējuma interesēs: fiksēs pretinieka PGA pozīcijas, spēku dislokācijas vietas, kara tehnikas pārvietošanās maršrutus. Vienlaikus operatīvā grupa ķersies pie diversijām kibertelpā, sāks "slāpēt" sakaru un kontroles līdzekļus. Nākamais solis – trieciens militārās infrastruktūras svarīgākajiem objektiem.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Eiropas MDTF atbalstam tiks izvērsts īpašs uguns kontroles štābs – analītikas un komandcentrs, kas nosprauž potenciālos mērķus. Vienības darbinieki nepārtraukti sekos pretinieka spēku kustībai ar bezpilota lidaparātu un kosmisko satelītu palīdzību un notēmēs trieciena līdzekļus – tālās darbības raķetes un artilērijas kompleksus. ASV Sauszemes spēku Eiropā komandieris, ģenerālis Kristofers Kavoli pastāstīja, ka TFC kļūs par "daudzdomēnu operāciju galveno elementu lielos konfliktos".

Pentagons uzsvēra, ka abu grupējumu personālsastāvs – apmēram 500 cilvēki – jau ir apmācīts un gatavs sākt militāro uzdevumu izpildi. Domājams, MDTF stāsies ierindā septembrī, TFC – mēnesi vēlāk. TFC pārvietos uz Visbādenes bāzi Vācijā. Daudzdomēnu operatīvās grupas pastāvīgās dislokācijas vieta pagaidām nav zināma.

Pirmā MDTF tika saformēta 2018. gadā. Uz tās bāzes izmēģina perspektīvos taktiskos un tehniskos risinājumus, ko izmantos citi grupējumi. Tā iekļauta ASV Sauszemes spēkos Klusajā okeānā (US Army Pacific) un piedalījās lielajās starptautiskajās jūras kara mācībās RIMPAC-2018. Līdztekus MDTF Eiropā, šogad amerikāņi plāno dislocēt papildu grupu Klusā okeāna reģionā un vēl vienu – Arktikā.

Krievijas atbilde

NATO valstu nesenie gatavošanās darbi nepalika nepamanīti Krievijā. Valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, nesen, uzstājoties KDLO dalībvalstu Aizsardzības ministru padomes sēdē, pastāstīja, ka Maskava uzmanīgi vēro alianses spēku pārvietošanos pie Krievijas robežām.

"Militārā riska pieaugumu veicina ASV un NATO darbības Eiropas reģionā ar mērķi uzlabot spēku cīņas gatavību un pastiprināt klātbūtni, - viņš konstatēja. – Tiek modernizēta militārā infrastruktūra, aug operatīvās un cīņas gatavības intensitāte, īstenojas ASV koncepcija "četri pa trīsdesmit".

Armijas ģenerāļa pieminētā koncepcija "četri pa trīsdesmit" paredz 30 NATO bataljonu, 30 takstiskās aviācijas eskadriļu un 30 kara kuģu izvēršanu Austrumeiropā 30 dienu laikā. Bruņota konflikta apstākļos ar Krieviju grupējums atbalstīs NATO ātrās reaģēšanas spēkus un pārvarēs plaisas pretinieka aizsardzībā, ko iecirtīs MDTF, TFC un citas alianses avangarda vienības.

Tomēr Krievijai ir iespējas atbildēt uz NATO agresīvajām darbībām. Šoigu atgādināja, ka Maskava organizēja Rietumu un Dienvidu kara apgabalu spēku kaujas gatavības pēkšņo pārbaudi. Īsā laikā pie valsts rietumu robežām tika nogādātas divas armijas un trīs Gaisa desanta spēku vienības.

Pēc mācībām šo spēcīgo grupējumu nogādāja pastāvīgās dislokācijas punktos. Taču Krievija nodemonstrēja Ziemeļatlantijas aliansei: tā spēj daudz ātrāk reaģēt uz draudiem un sagatavoties karam, nekā domāja Rietumi.

54
Tagi:
NATO, ieroči, Krievija, Kaļiņingrada, Pentagons
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja ASV plānus paplašināt PRA sistēmu
"Kreiserus vajadzēs norakstīt": ASV izlēmušas par kara izdevumiem
"Jāsarūpē zārki": ASV vērtē liela kara cenu
Aizklapēt Ameriku ciet. Kāpēc ASV nolaiž dzelzs priekškaru
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva

"Mūs ar sankcijām pa galvu?" Lukašenko sola problēmas Eiropas Savienībai

0
(atjaunots 00:51 06.05.2021)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko devis rīkojumu sagatavot atskaiti par ES projektiem un uzņēmumiem valsts teritorijā.

RĪGA, 6. maijs - Sputnik. Ja Eiropas Savienība vēlas problēmas, ko sagādās sankcijas pret Minsku, viņi tās saņems, paziņoja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko apspriedē ar premjerministru Romānu Golovčenko, kas bija veltīta ekonomikas jautājumiem.

Sputnik Baltkrievija pastāstīja, ka par vienu no aktuālākajām problēmām Baltkrievijas prezidents uzskata centienus iebiedēt valsts vadību ar sankcijām. Viņš uzsvēra: to nevar atstāt bez atbildes.

"Es te neko neklāstīšu, nepaudīšu nekādus viedokļus, vienkārši teikšu, lai jums būtu skaidrs: ja eiropieši vēlas problēmas pie sevis sakarā ar šīm sankcijām, viņi tās dabūs. Neko vairāk neteikšu. Laiks rādīs," noteica Lukašenko.

Prezidents lūdza valdības vadītāju sniegt viņam informāciju par Eiropas lielākajiem projektiem un uzņēmumiem Baltkrievijas teritorijā.

"Paskatīsimies, kā viņi strādā. Tomēr galvenais – nekas nedrīkst palikt bez atbildes," uzsvēra prezidents.

Baltkrievijas valsts vadītājs atzīmēja, ka vienmēr lauza galvu par to, kam tās sankcijas vajadzīgas un kādiem nolūkiem.

"Paklausieties, mēs aizsargājam savu valsti. Gan mēs ar jums, gan visa tauta, mēs gribam dzīvot savā valstī, mēs to aizstāvam. Kā, par to mums ar sankcijām pa galvu? Tāpēc ir jāatbild," konstatēja Lukašenko.

Viņš deva uzdevumu valdībai un Ārlietu ministrijai novērtēt Rietumu humanitāro programmu darbu Baltkrievijas teritorijā.

"Tās nekomerciālās organizācijas, ārvalstu aģenti, dažādi bandīti, kas te aptīra tautu un tā tālāk... Mēs vienojāmies gan par šo organizāciju, gan plašsaziņas līdzekļu atkārtotu reģistrāciju," atgādināja Lukašenko.

Viņi tur Baltkrieviju "īsā pavadā un sāk pastāvīgi, kad viņiem iegribas, pavadu raustīt", piebilda prezidents.

Minskas un Rietumu attiecības krasi pasliktinājās pēc prezidenta vēlēšanām 2020. gadā, kad vesela virkne rietumvalstu neatzina balsojumu par brīvu un demokrātisku, bet Lukašenko – par ievēlētu prezidentu. Pērn Eiropas Savienība apstiprināja trīs sankciju paketes pret virkni Baltkrievijas uzņēmumu un amatpersonu, - Briseles ieskatā tie ir atbildīgi par it kā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu falsifikāciju, kā arī par vardarbību pret protesta akciju dalībniekiem.

Savukārt Minska apstiprināja simetriskus atbildes pasākumus.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 2020. gada augustā uzvarēja Lukašenko – saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, viņu atbalstīja 80,1% vēlētāju. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Līdztekus ES sankcijas pret Baltkrievijas vadību ieviesa Lielbritānija un ASV. Baltijas valstis sastādīja pašas savus sankciju sarakstus pret Baltkrievijas augstākajām amatpersonām un apliecināja, ka esot gatavas uzņemt valdības darbību dēļ cietušos baltkrievus. Lukašenko savukārt paskaidroja, ka risinās problēmu ekonomiski un deva rīkojumi izvērtēt iespējas pārvirzīt tranzītu uz Krievijas ostām. Atbilstošu vienošanos Maskava un Minska parakstīja februārī.

Aprīlī Baltkrievijas valdības preses dienests ziņoja, ka apstiprināts atbildes pasākumu saraksts uz Rietumu sankcijām. Melnajā sarakstā iekļautas čehu "Škoda Auto", vācu "Liqui Moly" un "Beiersdorf" preces. Saraksts būs spēkā sešus mēnešus.

0
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas
Baltkrievija ieviesusi atbildes sankcijas pret Eiropas Savienību
Krievija pievienojusies Baltkrievijas sankcijām pret Rietumiem
Lukašenko sarakstos nav iekļauts: ES vienojusies par sankcijām pret Baltkrieviju