Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzstājās Davosas forumā

Davosas forums ir izdevies: tajā izskanēja atbildes uz jautājumu "Ko darīt?"

95
(atjaunots 20:32 28.01.2021)
Ir smagi uzstādīt diagnozi, tikpat smagi ir izraudzīties zāles. It īpaši tad, ja runa ir par visu pasauli un visiem skaidrs, ka pasaulē ne tikai iestājusies krīze – tā mokpilni pārdzīvo globālu ēras nomaiņu.

Šonedēļ aizritējušais Davosas forums nosprauda (šķietami) tādu mērķi: sapulcēt labākos un varenākos, lai uztaustītu visai planētai kopīgu ceļu pretī jaukajai nākotnei. No daudzajiem foruma dalībniekiem, domāju, mūs visvairāk interesē tie, kuri teica: ceļš ir, rīt nevar būt sliktāk, kā vakar, un pasaule spēj to paveikt, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.  

Pēdējā laikā esam gana aizklausījušies tos, kuri mums klāsta, sak, "agrākās pasaules vairs nebūs", būs pilnīgas šausmas. Pat Davosas organizators Klauss Švābs... Nu, pat to vēlāk. Tagad – par optimistiem.

Vladimirs Putins savā uzrunā, tāpat kā visi pārējie, noteica diagnozi. Izdevās interesanti, jo izskanēja cipari un fakti, kas parāda teicamu kolektīvo darbu pie pārskata. Agrāk tādi dati starptautiskajā līmenī nav plaši figurējuši, tie paklusām sēdēja kaut kādos dokumentos. Piemēram: "Pēdējo 30 gadu laikā vairākās attīstītās valstīs ienākumi vairāk nekā pusei pilsoņu atradās stagnācijā, neauga. Toties izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu cenas ir pieaugušas. Vai zināt, kādā mērā? Trīskārt."

Vai fakti par... Labi, lai nu būtu par Ķīnu: "Ja ņemt ienākumus 5,5 dolāru apmērā uz cilvēku diennaktī (pēc pirktspējas paritātes), pēc Pasaules bankas vērtējuma, piemēram, Ķīnā, cilvēku skaits, kuru ienākumi šo līmeni nesasniedz, samazinājies no 1,1 miljarda 1990. gadā līdz nepilniem 300 miljoniem pēdējos gados." Tālāk gan runa ir par Krieviju: tā pati statistika rāda, ka trūcīgo skaits – viņpus 5,5 dolāriem diennaktī – sarucis no 64 miljoniem cilvēku 1999. gadā līdz aptuveni 5 miljoniem patlaban.

Pēc Putina domām, tagadējās krīzes diagnoze ir tāda: agrākais modelis, kas darbojās 30-40 gadus, vairs nav atjaunojams, pandēmijas krīze tā katastrofu ir paātrinājusi. "Absolūti skaidrs, ka pasaule nevēlas būvēt ekonomiku, kas darbojas viena miljona vai pat "zelta miljarda" labā. Tā ir destruktīva pozīcija. Tāds modelis pats par sevi ir nestabils."

Tādas frāzes par gala tuvošanos jau ir skanējušas gan Davosā, gan pirms tās dažnedažādos formulējumos. Toties tagad Maskava piedāvā ārstēšanas metodes - četrus vienkāršus un saprotamus katras valsts, visu sabiedrību pastāvēšanas mērķus gaidāmajā ērā.

Īsumā aprakstīsim tos:

- Cilvēkam vajadzīga komfortabla dzīves vide. Mājoklis un pieejama infrastruktūra: transporta, enerģētiskā, komunālā. Un, protams, ekoloģiska labklājība.

- Cilvēkam jābūt pārliecinātam, ka viņam būs darbs, kas dos stabili augošus ienākumus, tātad – pienācīgu dzīves līmeni.

- Cilvēkam jābūt pārliecinātam, ka viņš saņems kvalitatīivu, efektīvu medicīnisko palīdzību, kad tas būs vajadzīgs, ka veselības aprūpes sistēma jebkurā gadījumā garantē viņam piekļuvi mūsdienu pakalpojumu līmenim.

Lai kāds būtu ģimenes ienākumu līmenis, bērniem jābūt iespējai iegūt pienācīgu izglītību un īstenot savu potenciālu. Tikai tā būs iespējams garantēt maksimāli efektīvu mūsdienu ekonomikas attīstību. ekonomikas, kurā cilvēki ir mērķis, nevis līdzekļi.

Tas atgādina sociālismu, tomēr patiesībā tā nav – jebkurai sistēmai ir izredzes uz pastāvēšanu, ja tā atbildīs šiem vienkāršajiem mērķiem, vienkāršai sabiedrības un valsts pastāvēšanas jēgai.

Minētajiem četriem punktiem pievienojas piektais: nekaujieties, pasaulē var sākties nekontrolējams karš – visi pret visiem. Turklāt nu jau ir par vēlu kauties, jo, pēc Putina domām, "ar centieniem veidot centralizētu, viena pola pasaules kārtību saistītā ēra ir beigusies. Patiesībā tā nemaz nesākās. Šajā virzienā notika tikai mēģinājumi. Taču arī tie jau ir garām. Tāds monopols pēc sava rakstura neatbilst mūsu civilizācijas kulturālajai un vēsturiskajai daudzšķautņainībai". Tālāk ir jābūvē jauna ēra – tā, lai "dažādi attīstības centri ar saviem savdabīgajiem modeļiem, politiskajām sistēmām, sabiedriskajiem institūtiem" konkurētu miermīlīgi.

Notikumiem Davosā – runa nav tikai par Krievijas prezidenta uzrunu – ir virkne īpatnību un vektoru. Piemēram, ko uzrunāja Putins? Pie kā dienu iepriekš vērsās Ķīnas līderis Sji Dziņpins, kurš, pēc būtības, teica to pašu – par pasaules "vienotā likteņa sabiedrību" un tās sadarbību? Pie "zelta miljarda" un gigantiskajām korporācijām, kas Davosu uzskata par savu sēžu zāli, kur tās iezīmē tālāko kursu visai cilvēcei? Vai gandrīz divus simtus mūsu pasaules valstu, kuru lielākā daļā bezspēcīgās skumjās vēro pēkšņo vilni, kas draud aizskalot visu sasniegto?

Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Runājot par korporācijām un "zelta miljardu", atmiņā ataust "Davosas stāsts", ko pieminēju iepriekš. Tas ir stāsts par Klausa Švāba sensacionālo grāmatu "Covid-19: Lielā atjaunotne", provokācija, galvenā tēma šīgada Davosā, un ne tikai. Švābs ar mazliet biedējošu atklātību stāsta apmēram tā: pandēmija ir lielisks iemesls apspiest, morāli iznīcināt, iebiedēt visu planētu, visu sabiedrību un valstis. Kamēr viņi sēdēs karantīnā, izolācijā un maskās mūsu mantras "pasaule nekad vairs nebūs agrākā" pavadījumā, mums, "zelta miljarda" intelektuālajiem līderiem ir jāatiestata pasaule tā, kā uzskatām par vajadzīgu.

Redziet, pasaulei nav jābūt tādai pašai kā iepriekš, tai jābūt labākai, un izrādās, ir valstis un cilvēki, kuri rāda virzienu tādai pasaulei.

95
Tagi:
Vladimirs Putins
Mītiņš pret krievu izglītības nodrošināšanu vienīgi latviešu valodā, foto no arhīva

Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?

28
(atjaunots 15:28 28.02.2021)
Krievu un latviešu attiecības Latvijā var raksturot īsi – "pieņemoša atsvešināšanās". Savukārt Latvijas valdība nepalaiž garām iespēju pieliet eļļu ugunī ar vispārējas saliedēšanas lozungu.

Nesen, 21. februārī, Starptautiskajā valodas dienā, Latvijas prezidents Egils Levits uzrunāja skolēnus un latviešu valodas un literatūras skolotājus. No viņa izteiktā izriet, ka šajā dienā prezidents svinējis nevis kādu abstraktu valodu, bet gan ļoti konkrētu – valsts valodu. Tā kā pasaule pagaidām vēl nesvin Starptautisko latviešu valodas dienu, kāpēc gan to neieviest Latvijā un aizliegt šajā dienā runāt jebkādā citā, it īpaši krievu valodā?

Galvenā nostāde uzrunā, ko, starp citu, jau iesaka noklausīties nodarbībās skolās (iespējams, drīz tā būs akmenī kalta līdz ar Levita sacerēto Satversmes preambulu), ir tāda: latviešu valoda spēj saliedēt Latvijā dažādu tautību cilvēkus. Protams! Kā gan mums tas agrāk neienāca prātā?!

Viņš lika sevi iemīlēt. Vai neko labāku izdomāt nevarēja?

Neviens jau to neapstrīd. Ir tikai viena finese. Mazākumtautības – vairāk nekā trešā daļa valsts iedzīvotāju – labprāt un ar cieņu atzītu latviešu valodas priekšroku Latvijā, ja ne viena krievu tautas gudrība – "Ar varu mīļš nebūsi". Nē, saprotiet mani pareizi, – var piespiest baidīties, var sodīt, var padzīt no darba. Tomēr nevar piespiest iemīļot un pie tam aizliegt mīlēt to, kas tev dārgs un tuvs.

Var izdzēst kirilicu no ielu nosaukumu plāksnītēm pilsētās un ciemos. Te, biedri latvieši, jūs esat vinnējuši, jums ir administratīvais resurss. Var likvidēt bukletu krievu valodā ar aicinājumu sievietēm pārbaudīt iespējamu krūts vēzi. Bravo, cēlsirdības kalngali! Apstāties nedrīkst, jāiznīdē krievu valoda skolās un augstskolās. Vieds gājiens. Visbeidzot jāaizliedz telekanāli krievu valodā – patiešām, nosvērts solis. Sirmgalvji, kas līdz šim skatījās "teļuku", tagad skries uz latviešu kanāliem integrēties un saliedēties zem lielās un varenās latviešu valodas karogiem. Nu, ja arī kāda vecenīte skriedama iekritīs grāvī, pie kā būs rakstīts tikai valsts valodā: "Uzmanību, notiek remonts", pati vien vainīga – vajadzēja integrēties agrāk. Tikai pēc tādiem gājieniem neliekuļoti pieprasīt mīlu un cieņu – vai nu tie ir muļķības kalngali, vai cinisma apogejs.

Šķiršanās un krievu uzvārds!

Veltos mēģinājumus saliedēt sabiedrību ar vardarbīgām metodēm teicami ilustrē kādas manas paziņas ģimene. Katja ir krieviete, viņas vīrs – latvietis, kopā dzīvo jau ilgi, viņu dēlam ir 15 gadi. Pēdējā laikā vīrs tīši mājās skaļi slēdz iekšā latviešu dziesmas, lai viņa "ātrāk integrētos". Lai arī latviešu valodu Katja zina ļoti labi. Skatoties uz tādu eksperimentu, tik līdzīgu izmēģinājumiem, ko īsteno Latvijas valdība, dēls mammai teica: "Laikam tētis tevi vairs nemīl..."

Nē, skaidrs, ka mazākumtautības, proti, krievus Latvijā nemīl pārlieku stipri. Tikai neprasiet atbildei kaut kādas siltas krievu jūtas, ja ieslēdzat savu mūziku visā skaļumā, bet krievu dziesmas vienkārši izslēdzat.

Nesen Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, starpkultūru stereotipiem veltītā pētījuma līdzautors, krievu un latviešu attiecības raksturoja – pieņemoša atsvešināšanās. Tas ir, nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt. It kā atsvešināšanās ir slikta lieta. Bet tā nav vienkārša atsvešināšanās, tā ir pieņemoša... Tomēr atsvešināšanās.

Svētā vientiesība – latviešu medijos lasāmas izbrīnītas piezīmes. Piemēram, kāda latviete stāsta, ka izaugusi vesela valstij naidīga paaudze. To viņa redzējusi pašvaldību vēlēšanās – ir liels skaits balsstiesīgu jauniešu ar latviešu uzvārdiem, kuri ļoti labi runā latviski, bet balso par "Saskaņu" un principiāli nerunā latviski, lai arī prot. Viņa uzskata, ka ne velti latviešu vidū valda pārliecība: latviešu puišiem nevajag precēt citu tautību meitenes, jo mazdūšības dēļ jauktajās ģimenēs bērnus audzinot krievu garā, lai izpatiktu sievai.

Bet kāpēc tad viņi balso nepareizi, runā nepareizajā valodā? Varbūt tās ir blaknes pēc pārlieku skaļas latviešu mūzikas? Aū, prezidenta kungs!

Starp citu, pēdējā laikā latviešu pusaudži ne īpaši ciena dzimto valsts valodu un dod priekšroku angļu mēlei, tāpēc vispār nav skaidrs, uz kāda pamata mēs varētu saliedēties. Varbūt ņemsim par pamatu vietējo alu?

28
Tagi:
politika, Egils Levits, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
ASV GS iznīcinātāji F-15 Eagle

"Pavisam citas iespējas": ko ASV vēlas izmantot cīņām gaisā

28
(atjaunots 22:21 27.02.2021)
ASV sekmīgi izmēģinājušas dziļi modernizētā iznīcinātāja F-15EX prototipu. Šim notikumam ir liela nozīme amerikāņu aizsardzības kompleksā – pēdējais F-15 nonācis bruņotajos spēkos gandrīz pirms 20 gadiem.

Pentagons atzinīgi vērtē atjaunoto lidmašīnu un apgalvo, ka programma neietekmēs piektās paaudzes lidmašīnu iepirkumus. Par F-15EX portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Jauna vecā lidmašīna

Jau 1976. gadā bruņojumā pieņemtā iznīcinātāja-veterāna jaunās modifikācijas prototips februāra sākumā pacēlās gaisā no aviobāzes Misūri štatā. Lidojums ilga 90 minūtes un neradīja nekādus iebildumus. Marta beigās ASV GKS saņems vēl divas šī tipa mašīnas tālākiem izmēģinājumiem. Pentagons plāno līdz 2030. gadam pasūtīt aptuveni 200 F-15EX. Domājams, sērijveida iznīcinātāju piegādes GKS sāksies no 2023. gada. programma izmaksās 23 miljardus dolāru.

"Pirmais sekmīgais lidojums parādīja, ka mašīna ir droša un gatava pievienoties valsts gaisa flotei, - žurnālistiem paziņoja korporācijas Boeing viceprezidents Prats Kumars. – F-15EX mēs īstenojām jaunākos sasniegumus vadības sistēmu, sensoru, bruņojuma, elektronikas sistēmu jomā. tā ir absolūti jauna lidmašīna, kas būtiski atšķiras no F-15 agrākajām versijām."

Modernizētā lidmašīna ir divvietīgā iznīcinātāja-bumbvedēja F-15E Strike Eagle tālākais attīstības posms. Tā paredzēta, lai iegūtu pārsvaru gaisā un izdarītu triecienu mērķiem uz zemes. Saņēmusi mūsdienīgas iekārtas, kuru pamatā ir "digitālās maģistrāles" koncepcija un Open Mission Systems arhitektūra – tā ļauj bez īpašām pūlēm integrēt konstrukcijā mūsdienīgās tehnoloģijas.

Lidmašīna saņems spēcīgu radioelektroniskas cīņas sistēmu, pilnveidotu pilotu kabīni, sērijas Raytheon AN/APG-82 radiolokācijas staciju ar aktīvu fāzēto antenu režģi. Jaunie dzinēji GE F110 garantē plašas iespējas gaisā ar uzlabotu nestspēju. Zināms, ka kravas celtspēja pieaugusi no 10,4 līdz 13,4 tonnām.

Plānots, ka F-15EX uzņems līdz 22 vadāmās "gaiss-gaiss" klases raķetes vai gandrīz 7 m garās un 3 t smagās hiperskaņas raķetes.

Apsteigt hiperskaņu

Pentagons cenšas visnotaļ vecīgajam mašīnām piešķirt iespēju efektīvi likvidēt mērķus, ko piesedz mūsdienīgas PGA sistēmas. ASV izstrādā trīs gaisa bāzes hiperskaņas raķetes – projektus Tactical Boost Glide (TBG), Hypersonic Air-breathing Weapon Concept (HAWC) un Air-launched Rapid Response Weapon (ARRW). To sērijveida ražošana nesāksies līdz 2024.-2025. gadam.

"F-15EX ir mūsdienīgākā F-15 versija. Nepārspēts lidojuma attālums, cena un savā klasē labākā kravas celtspēja padara mašīnu ļoti pievilcīgu ASV GKS, - atzīmēja programmas vadītāja Lorija Šnaidere. – F-15EX uzņem vairāk bruņojuma nekā jebkurš cits šīs kategorijas iznīcinātājs, arī visas perspektīvās raķetes, kas vēl tiek izstrādātas."

Lēmums par 4. paaudzes lidmašīnu ražošanu ASV tika pieņemts pirms diviem gadiem. Iznīcinātāji F-15 nav piegādāti GKS kopš 2001. gada, bet vieglie F-16 – kopš 2004. gada. Pentagons cerēja pievērsties mūsdienīgajiem un tehnoloģiski attīstītajiem F-35 Lightning. Tomēr 5. paaudzes "neredzamo" lidmašīnu programma vēl aizvien buksē, bet cena – pastāvīgi pieaug. Izrādījies, ka ir par agri sūtīt veterānus atpūtā.

ASV GKS un Nacionālajā gvardē pašlaik ir aptuveni 230 iznīcinātāji F-15C un F-15D no aukstā kara laikiem, taču arī tie savu īpatnību ziņā piekāpjas, piemēram, Krievijas iznīcinātājiem-bumbvedējiem Su-34 un iznīcinātājiem Su-35. vispirms F-15EX saņems Nacionālās gvardes lidotāji, kuri izmanto vienīgi novecojušos F-15C un F-15D.

"Klusais ērglis"

Pentagons jau vairākkārt centies dāvāt F-15 jaunu dzīvi. 2000. gadu beigās korporācija Boeing iepazīstināja ar iznīcinātāja F-15SE Silent Eagle prototipu. Amerikāņu konstruktori centās pacelt novecojušo lidmašīnu līdz 5. paaudzes lidaparātiem. "Klusajam ērglim" bija jābūt mazāk pamanāmam gaisā: konstrukcijā plaši pielietoja radioviļņus absorbējošus materiālus, bruņojumu izvietoja fizelāžā, tāpat kā F-35 un F-22.

Lidmašīnas uzlabotajās tilpnēs pāros izvietoja dažādas nozīmes raķetes "gaiss-zeme" un "gaiss-gaiss". Iznīcinātājs varēja uzņemt divas vadāmās raķetes AIM-120 AMRAAM, divas koriģējamās aviobumbas JDAM vai četras JDAMS. Iekšējās piekares izturēja līdz 450 kg smagus lādiņus. Lidmašīna saņēma principiālu jaunu radioelektroniskās cīņās kompleksu un mūsdienīgu digitālo vadības sistēmu.

Pārsvarā "Kluso ērgli" gatavoja eksportam. Valdīja uzskats, ka cena – 100 milj. dolāru – padarīs to pievilcīgu. Amerikāņi piedāvāja iznīcinātāju Izraēlai, Saūda Arābijai, Japānai un Dienvidkorejai, kas labi pazīstamas ar F-15. Taču tās deva priekšroku mūsdienīgajiem F-35. Tāpēc programma tika slēgta – uzbūvēts tika tikai viens F-15SE prototips.

28
Tagi:
F-35, F-15, pretgaisa aizsardzība, gaisa kara spēki, ASV GS, ASV
Pēc temata
Alianses nelaimes. Kā NATO sabrūk no iekšienes
"Mēs zaudējam tehniku!" Kas noticis ar ASV kara aviāciju
Krievijas iznīcinātājs Su-57 iekaro pasauli. Kas notiks tālāk?
"Runa nav tikai par iznīcinātājiem": ASV parādījušais Eiropai savu patieso seju

Krievija palaidusi satelītu "Arktika M" planētas novērošanai

0
(atjaunots 20:10 28.02.2021)
Vēlāk orbītā tiks nogādāts vēl viens satelīts "Arktika M". Aparāti nodrošinās Zemes virsmas un Ziemeļu Ledus okeāna jūru monitoringu cauru diennakti.

28. februāra rītā no Baikonuras kosmodroma startēja nesējraķete "Soyz 2.16" ar satelītu "Arktika M". Satelīta masa- 2,2 tonnas, aprēķinātais ekspluatācijas laiks – septiņi gadi.

Uz satelīta uzstādīts helioģeofiziskais aparatūras komplekss, kas dod iespēju kontrolēt un prognozēt Saules aktivitāti un radiāciju Zemei tuvējā kosmiskajā telpā, kā arī aparatūra meteoroloģiskās informācijas un signālu retranslācijai no starptautiskās kosmiskās meklējumu un glābšanas sistēmas KOSPAS-SARSAT avārijas radiobākām.

Otro satelītu "Arktika M" plānots palaist 2023. gadā.

0
Tagi:
kosmoss, Krievija
Pēc temata
"Uzvaras Raķete" gatavojas startam Baikonurā
Pirmais "Sojuz" lidojums pēc avārijas: kadri no Baikonura un SKS
Krievija pirmo reizi palaidusi nesējraķeti "Sojuz" pēc negadījuma Baikonurā
No Baikonuras kosmodroma startē kosmosa kuģis "Sojuz MS -04". Tiešraide