Latvija

Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem

156
(atjaunots 16:19 28.01.2021)
Rīgas kaismīgā vēlēšanās kaut mazdrusciņ ieriebt Maskavai nepārprotami pārspējusi reālo militāro palīdzību Kijevai.

NATO nepārtrauktās mācības Baltijas valstīs, vēlme paplašināt Krievijas "savaldītāju" loku Melnās jūras reģionā rada militāri politisko spriedzi un destabilizāciju Austrumeiropā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

20. janvārī Latvija uzdāvināja Ukrainas Bruņotajiem spēkiem (UBS) septiņas viegli bruņotas 40. gados izstrādātas apvidus mašīnas Land Rover Defender – sanitāri medicīniskās modifikācijas. Tādas automašīnas tika īpaši izstrādātas britu spēku vajadzībām, kas apspieda nemierus Ziemeļīrijā – to dalībnieki centās panākt izstāšanos no Apvienotās Karalistes. Simboliska dāvana Kijevai ar nepārprotamu nodomu ietekmēt situāciju Donbasā. To varētu nosaukt par tiešu iejaukšanos pilsoņu karā Ukrainā. Tomēr tamlīdzīgas "baltiešu iniciatīvas" lielā mērā vērstas pret Krieviju.

​Atbalstot Ukrainu ceļā uz eiroatlantisko integrāciju, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks svinīgi nodeva lietotās automašīnas Ukrainas vēstniekam Rīgā Aleksandram Miščenko. Mītiņā Lielvārdē Pabriks uzsvēra: "Cīņa par Ukrainas teritoriālo integritāti turpinās arī neraugoties uz Covid-19 pandēmiju un tās radītajām ekonomiskajām grūtībām visā pasaulē. Tādēļ arī šobrīd Latvijai savu iespēju robežās ir jāsniedz atbalsts Ukrainai, ar ko esam cieši sabiedrotie aizsardzības nozarē."

Пресс-служба Минобороны РФ

Savukārt vēstnieks Miščenko paziņoja: "Ukraina augstu vērtē Latvijas pastāvīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai cīņā ar Krievijas agresiju."

Patiešām, Rīga jau sesto gadu (kopš konflikta sākuma Donbasā) palīdz Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tiesa, šī palīdzība rada zināmu neizpratni. Kijeva piešķir aizsardzībai vairāk nekā 5% no valsts IKP, un Ukrainas militārais budžets (9,6 miljardi dolāru) 12 reizes pārsniedz Latvijas budžetu (750 miljoni dolāru).

Aizvadītajā gadā Ukraina parakstīja līgumus un memorandus par 5 korvetēm, 8 raķešu kušiem, 39 patruļas kuteriem un vienu krasta pretkuģu raķešu divizionu par 3,7 miljardiem dolāru.

Neskaitot kuterus, Pentagons 2020. gadā piešķīra Ukrainai 300 miljonus dolāru, 2021. gadā – vēl 250 miljonus dolaru. Latvijas Ministru kabinets 2020. gadā piešķīra 45 tūkstošus eiro Ukrainas konflikta upuru rehabilitācijai. NBS kapelānu dienests stiprina UBS kareivju ticību. Latvijas jaungvardi organizē vasaras nometnes ukraiņu kareivju un virsnieku bērniem.

Latvijas humānā palīdzība ietver, piemēram, apģērbu un apavus (ko uzdāvinājusi zviedru labdarības organizācija Erikshjälpen), sešas gultas hospitālim Ukrainas austrumos, funkcionālo apģērbu Suites Systems, dezinfekcijas līdzekļus rokām, mājas sadzīves priekšmetus, sveces un maizi. Rīgas kaismīgā vēlēšanās kaut mazdrusciņ ieriebt Mskavai nepārprotami pārspējusi reālo militāro palīdzību Kijevai. Vēojama Latvijai ļoti bīstama tendence.

Bīstamas ilūzijas

Artis Pabriks atklāja, ka NBS (kopskaits – 5300 kareivji) jau kuro gadu no vietas ir gatavi atvairīt Krievijas spēku uzbrukumu. Tomēr Global Firepower militārā spēka reitingā Latvija ieņem 97. vietu no 138 valstīm. NBS nav neviena tanka vai lidmašīnas, to rīcībā ir tikai četri helikopteri un desmit patruļas kuteri. Kur tad īsti slēpjas augstā cīņas gatavība un militārais spēks, ko nav pamanījuši pat rietumu analītiķi Global Firepower?

22. janvārī Ādažu armjas bāzē noslēdzās"septītās kaujas grupas" rotācija, notika Latvijā dislocētā NATO daudznacionālā (ārzemju) bataljona svinīgā maiņa – vairāk nekā pusotrs tūkstotis "durkļu". Vai tik ne šeit sakņojas aizsardzības ministra Arta Pabrika pārliecība par nākotnes uzvarām?

Kanādas vadīto daudznacionālo kaujas grupu veido karavīri no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas. Rofas iespaids, ka "puspasaule" Ādažu placī dāvā zināmas tiesības uz bezatbildīgiem izteikumiem un lēmumiem, kā arī garantē absolūtu nesodītību Latvijas militāri politiskajai vadībai.

Jaunās "Baltijas drošības iniciatīvas" ietvaros ASV Kongress apstiprināja militārās palīdzības piešķiršanu Latvijai, Lietuvai un Igaunijuai 2021. gadā par summu 168,7 miljonu dolāru apmērā. Tikai Latvijā vien Pentagons pēdējo piecu gadu laikā ir iztērējis simtiem miljonu dolāru papildu mācībām vajadzīgās militārās infrastruktūras formēšanai.

Iepriekš ASV Aizsardzības ministrijas izdevums Stars and Stripes ziņoja, ka Latvijā tiek izvērsta jauna amerikāņu speciālo uzdevumu vienības bāze. "Eiropas savaldīšanas iniciatīvas" ietvaros 2020. gada novembrī Rīgas apkaimē parādījās munīcijas noliktava un aerodroms konvertoplāniem CV-22 no ASV speciālo operāciju spēku (SOS) 352. spārna.

Šie lidaparāti nav aizsardzības ierocis – tie paredzēti desanta izsēdināšanai uzbrukuma un diversiju operācijās. Savienotajām Valstīm bāze izmaksāja 3,7 miljonus un kalpos "Krievijas agresijas novēršanai NATO austrumu flangā". Latvijā aktīvi top arī citi Pentagona objekti (Liepājā, Daugavpils, Rēzeknes un Rīgas apkaimē, kā arī citos punktos).

Uz kārts likti vairs ne miljoniem, - miljardiem dolāru. Likmes aug un, šķiet, Baltijas valstu vadītāji vispirms skaita naudu un tikai pēc tam vērtē stratēģiskās perspektīvas.

Tādā investīciju atmosfērā viegli zaudēt realitātes izjūtu, pārkāpt "sarkano līniju", tomēr aizsardzības ministram Artim Pabrikam un viņa kolēģiem valdībā nāktos aptvert, ka iespējama militāra konflikta apstākļos Baltijas reģionā ASV var zaudēt tikai pusduci armijas bāzu (Pentagonam tādu ir simtiem) un "mazgāt rokas". Bet Latvija riskē ar nelabojamu kaitējumu.

Viņpus realitātes

Latvijas valdība pastāvīgi iegalvo iedzīvotājiem, ka "neprognozējamā" Krievija lolo uzbrukuma plānus un vajagot gatavoties, bruņoties. Militāri politiskā tumsonība noved pie ekonomikas militarizācijas un masveida psihozēm. NBS apgādē iesaistīti aptuveni 500 Latvijas uzņēmumi. Nepārtraukti aug militārais budžets – kopš 2018. gada tas jau pārsniedz 2% IKP.

Aizsardzības ministrija ik gadus investē militārās infrastruktūras attīstībā pa 50 miljoniem eiro. tikai amerikāņu pārvietojamie radari TPS-77 izmaksāja 158 milj. eiro. Latvija pasūtīja Zviedrijā jaunu prettanku granātmetēju Carl-Gustaf M4 partiju, ko saņems 2021.-2024. gg. Drīz vien valstī būs vairāk granātmetēju nekā iedzīvotāju. Jau parādās atklāti absurdi projekti par militāti taktisko elektrisko skrejriteņu masveida ražošanu republikā.

Saeimas koncepcija paredz, ka miera laikā Latvijai ar tās 1,87 miljoniem iedzīvotāju vajadzīgi 17 500 karaklausībai padoto, tostarp – 6500 profesionāļi, 8000 zemessargi un 3000 regulāri mācībām iesaucamo rezervistu. Pie tam NBS reālas militāras pieredzes trūkumu cenšas kompensēt uz Ukrainas militāro instruktoru un Irākas drošības spēku karavīru apmacību rēķina – absurda situācija.

NBS manevri iziet ārpus poligoniem un aptver pat Rīgu – Covid-19 pandēmijas apstākļos. 2020. gada vasarā daudzi Latvijas pilsoņi elektroniskajā pastkastītē saņēma krāsainas instrukcijas – kā noturēties pirmo 72 stundu laikā kara gadījumā. Iepriekš aizsardzības ministrs Pabriks personīgi nodemonstrēja YouTube formātā, kā sapakot "trauksmes mugursomu" krīzes situācijā.

Ja tā nav apzināta spriedzes vairošana, gatavojot karu ar Krieviju (iedzīvotāju apstrāde ieplānotai alianses agresijai), tad mēs vērojam masveida psihisku novirzi (rusofobija ir pārlieku maigs vārds).

Tomēr neviens kaimiņš Rīgu neapdraud. Militāri politiskā spriedze tiek radīta mākslīgi, tomēr reāla konflikta apstākļos ASV un Rietumeiropas armijas diezin vai palīdzēs Latvijai un citām Baltijas valstīm.

Pie tam jāuzsver, ka Krievijas Federācijas atbilde uz NATO paplašināšanos un bīstamajiem manevriem Baltijas reģionā ir neizbēgami, piespiedu kārtā sperti soļi.

156
Tagi:
aizsardzība, Ukraina, Latvija
Pēc temata
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju
ASV piešķirs Baltijas valstīm aptuveni 170 miljonus dolāru aizsardzībai
NATO "mirušās smadzenes" cenšas reanimēt uz Krievijas un Ķīnas rēķina
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

60
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

60
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

49
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

49
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Latviešu biezpiena sieriņš ar matrjoškas piegaršu

0
(atjaunots 16:37 07.05.2021)
Norvēģijā dzīvojošajai latvietei bija galīgi sabojāta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, kad vietējā veikala plauktā viņa ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņu ar matrjošku un Krievijas karogu uz iepakojuma.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Zane no Oslo pasūdzējās Bez Tabu Sūdzību dēlī par sabojāto Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un pat pieprasīja atrast vainīgo, raksta Skaties.lv.

Lai gan sieviete dzīvo un strādā Norvēģijā, viņa tomēr svinīgi atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un šī gada 4. maijs arī nebija izņēmums.

Gatavojoties svinībām, viņa klāja balto galdautu un devās uz veikalu. Tur, norvēģu veikala plauktā, sieviete ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņus un bija tik priecīga, ka nespēja noticēt savai laimei.

Taču sajūsmu drīz vien nomainīja dziļāka vilšanās. Zane to apraksta kā "dunča dūriens sirdī". Ieskatoties "Austrumeiropas delikatesē" (tāds bija norvēģu uzraksts uz sieriņa iepakojuma), sieviete ieraudzīja matrjošku. Bet uz matrjoškas Krievijas karoga krāsas!

Turklāt uz sieriņa bija rakstīts "ražots Latvijā", bet pats produkts "iepakots "Baltais" kastē, pēc BAZA Nordic AS pasūtījuma", uzsver Zane, piebilstot, ka viņai, "divdesmitdivgadīgai jaunietei, nolaidās rokas" un sieriņu viņa nav pirkusi.

Tagad sieviete ļoti vēlas uzzināt, kurš ir atbildīgs par tādu sirdi plosošu nepatriotisku mārketingu.

Interesanti, ka komentāros zem šī sašutuma pilnas publikācijas lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka nav gluži skaisti būt tādai patriotei un dzīvot ārzemēs.

Jāatzīmē, ka tā nav pirmā reize, kad patrioti ir sašutuši par Latvijas preču iepakojumiem. Janvārī, kāds Latvijas iedzīvotājs rakstīja "Sūdzību dēlī" par to, ka jūtas aizskarts ar valodas daudzveidību uz šķīstošās kafijas iepakojuma.

"Kāpēc uz Latvijā ražotas kafijas, kuru tirgo Latvijā, etiķetēs lieto krievu valodu?" vaicāja vērīgs pilsonis.

Turklāt viņu aizvainoja Eiropas Savienības saīsinājums, ko uz etiķetes uzrakstīts kā EU, nevis latviski — ES.

Starp citu, Latvijā nav aizliegts sniegt informāciju krievu valodā uz produktu iesaiņojumiem un etiķetēm. Galvenais, lai pirmām kārtām informācija tiktu sniegta latviešu valodā.

Matrjoškas un Krievijas karogs Latvijā pagaidām arī nav aizliegti.

0
Tagi:
latvieši
Pēc temata
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"
Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji