Latvija

Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem

137
(atjaunots 16:19 28.01.2021)
Rīgas kaismīgā vēlēšanās kaut mazdrusciņ ieriebt Maskavai nepārprotami pārspējusi reālo militāro palīdzību Kijevai.

NATO nepārtrauktās mācības Baltijas valstīs, vēlme paplašināt Krievijas "savaldītāju" loku Melnās jūras reģionā rada militāri politisko spriedzi un destabilizāciju Austrumeiropā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

20. janvārī Latvija uzdāvināja Ukrainas Bruņotajiem spēkiem (UBS) septiņas viegli bruņotas 40. gados izstrādātas apvidus mašīnas Land Rover Defender – sanitāri medicīniskās modifikācijas. Tādas automašīnas tika īpaši izstrādātas britu spēku vajadzībām, kas apspieda nemierus Ziemeļīrijā – to dalībnieki centās panākt izstāšanos no Apvienotās Karalistes. Simboliska dāvana Kijevai ar nepārprotamu nodomu ietekmēt situāciju Donbasā. To varētu nosaukt par tiešu iejaukšanos pilsoņu karā Ukrainā. Tomēr tamlīdzīgas "baltiešu iniciatīvas" lielā mērā vērstas pret Krieviju.

​Atbalstot Ukrainu ceļā uz eiroatlantisko integrāciju, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks svinīgi nodeva lietotās automašīnas Ukrainas vēstniekam Rīgā Aleksandram Miščenko. Mītiņā Lielvārdē Pabriks uzsvēra: "Cīņa par Ukrainas teritoriālo integritāti turpinās arī neraugoties uz Covid-19 pandēmiju un tās radītajām ekonomiskajām grūtībām visā pasaulē. Tādēļ arī šobrīd Latvijai savu iespēju robežās ir jāsniedz atbalsts Ukrainai, ar ko esam cieši sabiedrotie aizsardzības nozarē."

Пресс-служба Минобороны РФ

Savukārt vēstnieks Miščenko paziņoja: "Ukraina augstu vērtē Latvijas pastāvīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai cīņā ar Krievijas agresiju."

Patiešām, Rīga jau sesto gadu (kopš konflikta sākuma Donbasā) palīdz Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tiesa, šī palīdzība rada zināmu neizpratni. Kijeva piešķir aizsardzībai vairāk nekā 5% no valsts IKP, un Ukrainas militārais budžets (9,6 miljardi dolāru) 12 reizes pārsniedz Latvijas budžetu (750 miljoni dolāru).

Aizvadītajā gadā Ukraina parakstīja līgumus un memorandus par 5 korvetēm, 8 raķešu kušiem, 39 patruļas kuteriem un vienu krasta pretkuģu raķešu divizionu par 3,7 miljardiem dolāru.

Neskaitot kuterus, Pentagons 2020. gadā piešķīra Ukrainai 300 miljonus dolāru, 2021. gadā – vēl 250 miljonus dolaru. Latvijas Ministru kabinets 2020. gadā piešķīra 45 tūkstošus eiro Ukrainas konflikta upuru rehabilitācijai. NBS kapelānu dienests stiprina UBS kareivju ticību. Latvijas jaungvardi organizē vasaras nometnes ukraiņu kareivju un virsnieku bērniem.

Latvijas humānā palīdzība ietver, piemēram, apģērbu un apavus (ko uzdāvinājusi zviedru labdarības organizācija Erikshjälpen), sešas gultas hospitālim Ukrainas austrumos, funkcionālo apģērbu Suites Systems, dezinfekcijas līdzekļus rokām, mājas sadzīves priekšmetus, sveces un maizi. Rīgas kaismīgā vēlēšanās kaut mazdrusciņ ieriebt Mskavai nepārprotami pārspējusi reālo militāro palīdzību Kijevai. Vēojama Latvijai ļoti bīstama tendence.

Bīstamas ilūzijas

Artis Pabriks atklāja, ka NBS (kopskaits – 5300 kareivji) jau kuro gadu no vietas ir gatavi atvairīt Krievijas spēku uzbrukumu. Tomēr Global Firepower militārā spēka reitingā Latvija ieņem 97. vietu no 138 valstīm. NBS nav neviena tanka vai lidmašīnas, to rīcībā ir tikai četri helikopteri un desmit patruļas kuteri. Kur tad īsti slēpjas augstā cīņas gatavība un militārais spēks, ko nav pamanījuši pat rietumu analītiķi Global Firepower?

22. janvārī Ādažu armjas bāzē noslēdzās"septītās kaujas grupas" rotācija, notika Latvijā dislocētā NATO daudznacionālā (ārzemju) bataljona svinīgā maiņa – vairāk nekā pusotrs tūkstotis "durkļu". Vai tik ne šeit sakņojas aizsardzības ministra Arta Pabrika pārliecība par nākotnes uzvarām?

Kanādas vadīto daudznacionālo kaujas grupu veido karavīri no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas. Rofas iespaids, ka "puspasaule" Ādažu placī dāvā zināmas tiesības uz bezatbildīgiem izteikumiem un lēmumiem, kā arī garantē absolūtu nesodītību Latvijas militāri politiskajai vadībai.

Jaunās "Baltijas drošības iniciatīvas" ietvaros ASV Kongress apstiprināja militārās palīdzības piešķiršanu Latvijai, Lietuvai un Igaunijuai 2021. gadā par summu 168,7 miljonu dolāru apmērā. Tikai Latvijā vien Pentagons pēdējo piecu gadu laikā ir iztērējis simtiem miljonu dolāru papildu mācībām vajadzīgās militārās infrastruktūras formēšanai.

Iepriekš ASV Aizsardzības ministrijas izdevums Stars and Stripes ziņoja, ka Latvijā tiek izvērsta jauna amerikāņu speciālo uzdevumu vienības bāze. "Eiropas savaldīšanas iniciatīvas" ietvaros 2020. gada novembrī Rīgas apkaimē parādījās munīcijas noliktava un aerodroms konvertoplāniem CV-22 no ASV speciālo operāciju spēku (SOS) 352. spārna.

Šie lidaparāti nav aizsardzības ierocis – tie paredzēti desanta izsēdināšanai uzbrukuma un diversiju operācijās. Savienotajām Valstīm bāze izmaksāja 3,7 miljonus un kalpos "Krievijas agresijas novēršanai NATO austrumu flangā". Latvijā aktīvi top arī citi Pentagona objekti (Liepājā, Daugavpils, Rēzeknes un Rīgas apkaimē, kā arī citos punktos).

Uz kārts likti vairs ne miljoniem, - miljardiem dolāru. Likmes aug un, šķiet, Baltijas valstu vadītāji vispirms skaita naudu un tikai pēc tam vērtē stratēģiskās perspektīvas.

Tādā investīciju atmosfērā viegli zaudēt realitātes izjūtu, pārkāpt "sarkano līniju", tomēr aizsardzības ministram Artim Pabrikam un viņa kolēģiem valdībā nāktos aptvert, ka iespējama militāra konflikta apstākļos Baltijas reģionā ASV var zaudēt tikai pusduci armijas bāzu (Pentagonam tādu ir simtiem) un "mazgāt rokas". Bet Latvija riskē ar nelabojamu kaitējumu.

Viņpus realitātes

Latvijas valdība pastāvīgi iegalvo iedzīvotājiem, ka "neprognozējamā" Krievija lolo uzbrukuma plānus un vajagot gatavoties, bruņoties. Militāri politiskā tumsonība noved pie ekonomikas militarizācijas un masveida psihozēm. NBS apgādē iesaistīti aptuveni 500 Latvijas uzņēmumi. Nepārtraukti aug militārais budžets – kopš 2018. gada tas jau pārsniedz 2% IKP.

Aizsardzības ministrija ik gadus investē militārās infrastruktūras attīstībā pa 50 miljoniem eiro. tikai amerikāņu pārvietojamie radari TPS-77 izmaksāja 158 milj. eiro. Latvija pasūtīja Zviedrijā jaunu prettanku granātmetēju Carl-Gustaf M4 partiju, ko saņems 2021.-2024. gg. Drīz vien valstī būs vairāk granātmetēju nekā iedzīvotāju. Jau parādās atklāti absurdi projekti par militāti taktisko elektrisko skrejriteņu masveida ražošanu republikā.

Saeimas koncepcija paredz, ka miera laikā Latvijai ar tās 1,87 miljoniem iedzīvotāju vajadzīgi 17 500 karaklausībai padoto, tostarp – 6500 profesionāļi, 8000 zemessargi un 3000 regulāri mācībām iesaucamo rezervistu. Pie tam NBS reālas militāras pieredzes trūkumu cenšas kompensēt uz Ukrainas militāro instruktoru un Irākas drošības spēku karavīru apmacību rēķina – absurda situācija.

NBS manevri iziet ārpus poligoniem un aptver pat Rīgu – Covid-19 pandēmijas apstākļos. 2020. gada vasarā daudzi Latvijas pilsoņi elektroniskajā pastkastītē saņēma krāsainas instrukcijas – kā noturēties pirmo 72 stundu laikā kara gadījumā. Iepriekš aizsardzības ministrs Pabriks personīgi nodemonstrēja YouTube formātā, kā sapakot "trauksmes mugursomu" krīzes situācijā.

Ja tā nav apzināta spriedzes vairošana, gatavojot karu ar Krieviju (iedzīvotāju apstrāde ieplānotai alianses agresijai), tad mēs vērojam masveida psihisku novirzi (rusofobija ir pārlieku maigs vārds).

Tomēr neviens kaimiņš Rīgu neapdraud. Militāri politiskā spriedze tiek radīta mākslīgi, tomēr reāla konflikta apstākļos ASV un Rietumeiropas armijas diezin vai palīdzēs Latvijai un citām Baltijas valstīm.

Pie tam jāuzsver, ka Krievijas Federācijas atbilde uz NATO paplašināšanos un bīstamajiem manevriem Baltijas reģionā ir neizbēgami, piespiedu kārtā sperti soļi.

137
Tagi:
aizsardzība, Ukraina, Latvija
Pēc temata
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju
ASV piešķirs Baltijas valstīm aptuveni 170 miljonus dolāru aizsardzībai
NATO "mirušās smadzenes" cenšas reanimēt uz Krievijas un Ķīnas rēķina

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

9
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

9
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Latvijas bruņutransporteris CVRT

NATO 2030: pie ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā

52
(atjaunots 16:21 23.02.2021)
No Austrumeiropas valstu viedokļa destruktīvā Ziemeļatlantijas alianses loma kļūst acīmredzama pēc militārās darbības nepamatotās paplašināšanas – gaisa patruļu, sauszemes un jūras spēku manevru, kaujas grupu izvēršas – pie Krievijas robežām Baltijā.

Militārā bloka augošā aktivitāte "pie austrumu flaga", vai, iespējams, "austrumu flangā", piespiež Krieviju veikt atbildes pasākumus, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

NATO valstu aizsardzības ministri 17.-18. februārī apsprieda finansējuma paplašināšanu alianses militārās aktivitātes vajadzībām pie Krievijas robežām. Atgādināšu: bloks oficiāli uzskata Krieviju par galveno militāro drošības apdraudējumu vismaz līdz 2030. gadam. NATO kopējais budžets kopš 2019. gada pārsniedz vienu triljonu dolāru (Krievijas aizsardzības budžets – 42 miljardi dolāru, 11. vieta pasaulē). Pie tam alianses galvenā prioritāte tuvākajiem 10 gadiem joprojām ir Eiropas valstu militāro izdevumu audzēšana un bruņojuma – pārsvarā ASV ražojumu – iegāde.

Loģiski butu pieņemt, ka "Krievijas agresijas" savaldīšanas atmosfērā Baltijas valstis "avangardā" gluži vai peldas alianses aizsardzības investīcijās un nespēj ne apgūt jaunāko amerikāņu bruņojumu. Ne velti ministru "lielās" telekonferences fonā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku virspavēlnieki šaurā  lokā apsprieda trīspusējās sadarbības un nacionālo armiju kopīgas attīstības jautājumus.

Baltijas valstu militārās prioritātes ir līdzīgas: sauszemes spēku manevrētspējas, PGA spēku, izlūkošanas un artilērijas attīstība. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārā sadarbības pamatā ir "trim vaļi": Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL), Baltijas jūras kara eskadra (BALTRON) un Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (BALTNET). Lai objektīvi novērtētu NATO stratēģiju un potenciālu Baltijas karadarbības teātrī, nāksies tuvāk aplūkot "piefrontes" republiku solidāro militāro spēku un taktiku, neskaitot reģionā dislocēto starptautisko kontingentu – aptuveni piecus tūkstošus karavīru.

Kadri ir izšķirošs faktors

Daudznacionālā Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL) gatavo komandierus (no vecākajiem seržantiem līdz augstākās pakāpes virsniekiem) Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņotajiem spēkiem. Kopējais kareivju skaits Baltijas valstīs vien nedaudz pārsniedz 30 tūkstošus cilvēku, tāpēc ātra kāpšana pa karjeras kāpnēm virsniekiem nav garantēta.

Par taktikas un NATO standartu mācīšanas līmeni spriest ir grūti, jo Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav neviena tanka, kara lidmašīnas vai īsta kara kuģa (tralētāji un patruļas kuteri ir jūras spēku atbalsta instrumenti).

Tomēr ideoloģiskais rūdījums Baltijas koledžā gan ir pašā augstākajā līmenī. Minēsim tikai dažus punktus no ieteiktās literatūras saraksta mācību iestādes vietnē: "Putins pret tautu: sašķeltās Krievijas bīstamā politika", "Ceļš pretī nebrīvībai: Krievija, Eiropa, Amerika", "Krievijas kara interpretācija: robežu dzēšana starp karu un mieru".

Пресс-служба Минобороны РФ

Studenti var piedalīties arī ikgadējā konferencē, kas veltīta Krievijai (tā notiks 4.-5. martā). Šoreiz pasākuma tēma ir "Atbilde Krievijai pasaulē ar virkni draudu". Baltijas valstu, Lielbritānijas, ASV zinībnieki nāks klajā ar pārskatiem par "putinismu" un kaut kādu "globālu Antikrieviju". Jāpiebilst, ka Baltijkas koledžā pārsvarā gatavo militāros speciālistus nevis poļitrukus vai politologus. Klausītāju uzstājīgā zombēšana ar Krievijai naidīgas tematikas materiāliem rada iespaidu, it kā militārā dienesta augstākā jēga Baltijas valstīs ir nevis dzimteni mīlošs profesionālis, bet gan vienīgi naids pret kaimiņvalsti. Pie tam šajā atmosfērā mācās visi – topošie seržanti, virsnieki, valsts ierēdņi un citu valstu karavīri.

Augstāko virsnieku kursos (akadēmiskis līmenis) BAK 2021. gadā mācās 19 cilvēki no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Vācijas, Gruzijas, Moldovas, Slovākijas un Ukrainas. Agrāk komandieru kurss vecākajiem seržantiem apvienoja kursantus no 10 valstīm. tā, piesaistot ASV armijas Kara koledžu, Kembridžas universitāti un citus mūsdienīgos centrus veidojas "godājama partnerība" un citas blaknes, ko rada NATO klātbūtne Austrumeiropā. Kādus ieročus, izņemot ideoloģiju, saņems absolventi?

Sinerģijas koncepcija

Kopš 1998. gada pastāv Baltijas jūras kara eskadra (BALTRON), ko nākas komandēt pēc kārtas.

Zināms,  ka eskadra ir operatīva vienība jūras kara flotē, kuras mērķis ir operatīvie kaujas uzdevumi karadarbības teātros jūrās un okeānos. Salīdzinājumam jāpastāsta: klasisko jūras kara eskadru veido raķešu kreiseri, lielie pretzemūdeņu kuģi, eskadras kuģi – desmitiem vimpeļu. Jūras kara eskadru Baltron veido pretmīnu aizsardzības vienības. Maksimālais iespējamais sastāvs – 14 paveci mīnu tralētāji. Galvenā funkcija – fārvatera attīrīšana (uzkopēju loma pie vecāko partneru sāniem).

Oficiālie dati liecina, ka "moskītu eskadra" sekmīgi piedalījusies starptautiskajās mācībās Dynamic Move, US BALTOPS, SQUADEX. Tomēr par tāliem pārgājieniem un jūras cīņām eskadra Baltron (faktiski – reida tralētāju brigāde) var tikai sapņot. Spriediet paši: Latvijas Jūras spēkus veido seši lietoti mīnu tralētāji līdz ar duci patruļas un apsardzes kuteru. Lietuvas JKS – 4 mīnu tralētāji un 4 patruļas kuteri, Igaunijas JKS – 4 mīnu tralētāji un divi patruļas kuteri. Neskaitot palīgkuģus (aizmugures nodrošinājums).

Tomēr  Viļņas, Rīgas un Tallinas galveno problēmu pašlaik un perspektīvā rada NATO agresīvā, Krievijai naidīgā retorika un domājamā "lielgabalgaļas" loma. Ne velti alianse lēmusi audzēt militārās aktivitātes finansējumu austrumu flangā.

Rietumi atklāti ekspluatē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijas agresijas placdarma vajadzībām. Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (BALTNET) ir īsta vīģes lapiņa, kas neslēpj ASV stratēģisko bumbvedēju uzdevumus pie Krievijas robežām. Atmosfēra Austrumeiropā ir sakaitēta. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc pārrunām ar Somijas ĀM vadītāju Peku Hāvisto paziņoja, ka NATO pārvieto spriedzes eskalāciju uz Baltijas gaisa telpu. Iepriekš NATO vēstīja, ka jaunie droni RQ-4D ir gatavi izlūkošanai pie Krievijas robežām, un Maskava pārmeta ASV situācijas destabilizāciju.

Alianses plašās militārās mācības "Defender Europe 2021" maijā un jūnijā notiks 12 valstu teritorijā – no Baltijas jūras līdz Balkāniem. Tajās piedalīsies vairāk nekā 30 tūkstoši karavīru no 26 alianses dalībvalstīm un partneriem (ASV nosūtīs uz Eiropu lielu kontingentu no Ziemeļamerikas). Krievija un Baltkrievija sākušas gatavot "atbildi" – stratēģiskās mācības "Rietumi 2021".

Franču interneta izdevums AgoraVox bažīgi atzīmēja: "Šogad divas gigantiskas militārās mašīnas – NATO no vienas puses, no otras - Krievija un Baltkrievija – sadursies gandrīz aci pret aci... Pārlieku daudzi fakti liecina, ka mēs novērojam ticamāko liela kara scenāriju kontinentā."

Pie tam Baltijas valstu patstāvīga militāri politiskā loma nav saskatāma, Latvijas, Lietuvas, Igaunija valdībām un tautām lemta bandinieku loma vecāko partneru spēlē.

52
Tagi:
Baltija, NATO
Rīga

Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet

0
(atjaunots 16:45 25.02.2021)
Lai gan Latvijas tūrisma bizness veido 10% no valsts IKP, pēdējā laikā tas jūt, ka nerūp valdībai.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Tūrisma biznesa pārstāvji ir sašutuši par valdības attieksmi pret vienu no valsts galvenajām nozarēm, pastāstīja tūrisma operatora Tez Tour Latvia vadītājs Konstantīns Paļgovs radio Baltkom ēterā.

Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.655 grozījumiem, no 11. līdz 25. februārim iebraukt valstī var tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ, tas attiecās uz visām Eiropas Savienības valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveici un Apvienoti Karalisti.

Otrdien, 23. februārī, Latvijas parlamenta valdības sēdes laikā tika apspriests jautājums par pilnvērtīgu satiksmes atjaunošanu ar visām valstīm.

Latvijas Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits piedāvāja izveidot "ceļošanas burbuli" starp Baltijas valstīm, Zviedriju un Somiju, kad beigsies masveida vakcinācija, kā arī apspriest digitālās "vakcinācijas pases" ieviešanu.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš piekrita tam, ka pienācis laiks domāt par to, kā Latvija sāks noņemt ierobežojumus un atklāties citām valstīm. Pie tam viņš atzīmēja, ka šo problēmu valsts nevar atrisināt patstāvīgi.

Pēc Paļgova domām, tūristi Latvijā vienkārši ir pamesti likteņa varā.

"Katra valsts, kas uzņem tūristus – Spānija, Ēģipte, Kanārijas salas, Grieķija, Bulgārija – ievieš pasākumus, lai ar tūristu nekas nenotiktu. Tāpat kā mūsu valstī tiek darīts viss, lai ceļotāji justos drošībā. 12 mēnešus kāds to visu izstrādā, raksta, pastumjot malā savu pamatdarbu. Bet kāds vienkārši iekāpj lidmašīnā un vienkārši lido. Un tā ir varas attieksme pret cilvēkiem, pret biznesu, kas būtībā rada līdz 10% darba vietu un veido 4% no valsts IKP. Ja neesam tik svarīgi, sakiet tad, kādi ir jūsu mērķi. Vai vēlaties slēgt šo biznesu? Vai nu sakiet vismaz, ka mēs nestrādāsim 6 mēnešus, jo jums ir tādas sajūtas," skaidroja Paļgovs.

Tāpat viņš piebilda, ka nesaprot, ko iegūst varas iestādes, pieņemot lēmumus par ierobežojumiem tūrisma biznesā.

"Mēs nevaram dzīvot piekārtā stāvoklī. Kādas ir jūsu prognozes? Ko jūs gribat sagaidīt? Lai sāktos paralēlais bankrots? Lai uzņēmēji neizturētu? Lai notiktu nelaimes gadījumi ar cilvēkiem, kuri neiztur spriedzi? Kāda ir jūsu argumentācija tam, ka jūs nevarat ļaut mums strādāt tāpat, kā strādā kaimiņi?" vaicāja Paļgovs.

Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.

0
Tagi:
tūrisms
Pēc temata
Beigas tūrismam? Viensēta Krāslavas novadā demonstrē, ka tā nav
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Iesakām pie mums nebraukt: kas gaida ceļotājus ES
Latvijā atļauts neievērot pašizolāciju, ieceļojot no Islandes