NATO

"Iepriekš jau bija pazīmes": kāpēc amerikāņu kājnieki izsēžas Ziemeļos

97
(atjaunots 11:40 28.01.2021)
ASV armija nostiprinās Norvēģijā, Krievijas robežu tiešā tuvumā. Janvārī reģionā ieradās aptuveni tūkstotis jūras kājnieku.

Pie tam amerikāņu politiķi un ģenerāļi aizvien biežāk runā par spriedzes pieaugumu Arktikā, ko viņi paši rada – par to pārliecināti eksperti. Par to, kam Pentagons gatavo Norvēģiju, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Ciemos pie vikingiem

Jūras kājnieki pārvietojušies no Ziemeļkarolīnas uz Norvēģiju tā saucamās rotācijas ietvaros. Šo triku amerikāņi izmanto jau vairākus gadus – vienas vienības nomaina citas, un faktiski ASV militārais kontingents atrodas valstī pastāvīgi.

Jūras kājnieku uzdevums – norvēģu instruktoru vadībā iemācīties karot Arktikas skarbajos apstākļos un cieši sadarboties ar kolēģiem NATO.

Februārī amerikāņi, norvēģi, kā arī holandieši un briti – kopā aptuveni desmit tūkstoši kareivju – piedalīsies plašos manevros "Joint Viking 2021". NATO izspēlēs karaspēka ātru pārvietošanu lielā attālumā, apgūs informācijas apmaiņas metodes visos līmeņos un īstenos vairākas kopīgas operācijas.

Mācības "Joint Viking" notiek ik gadus. Karaspēki – bruņutehnika, artilērija, aviācija, kuģi un zemūdenes – modelē intensīvas karadarbības vairāku simtu kvadrātkilometru platībā, pārsvarā kalnainā un mežu klātā apvidū.

Militārais eksperts Aleksandrs Žiļins sarunā ar RIA Novosti atzīmēja: saskaņā ar ASV militāro doktrīnu, to spēki mācās karot ārvalstīs.

"Tāpēc valsts politika tiek īstenota tā, ka amerikāņu karavīri pastāvīgi parādās citās valstīs, lai izspēlētu karadarbības, organizētu izlūkošanu, kontrolētu aerodromus un jūras ceļus, - viņš paskaidroja. – Īpaša uzmanība tiek veltīta kopīgām operācijām, jo ASV vienmēr karo ar svešām rokām."

Eksperts norādīja, ka Pentagons mākslīgi rada spriedzi, jo ASV un NATO joprojām nevēlas atteikties no savām pretenzijām uz Arktiku.

"Jūras kājnieku mācībām būs uzbrukuma, ne aizsardzības raksturs, - ir pārliecināts Žiļins. – Cita starpā izspēlē darbības pret Krieviju. Ja izanalizēt NATO manevru kopainu Eiropā, skaidri redzams: tās organizē, lai radītu spriedzes zonas Maskavai. Mūsu armija nevar nereaģēt, piemēram, uz notikumiem Norvēģijā. Panikas nav, tomēr spēki un līdzekļi ir jāvelta – mums ir jākontrolē situācija pilnībā, mēs nevaram pieļaut nekādas provokācijas."

Ziemeļu placdarms

Analītiskā kluba "Valdai" eksperts Artjoms Kurejevs norāda, ka amerikāņiem ir pašiem sava, labi attīstīta infrastruktūra Aļaskā, paredzēta karadarbības taktikas apgūšanai Arktikā, tomēr viņi dod priekšroku treniņiem Norvēģijā.

"Viņiem tas nepieciešams kā NATO līderiem, - uzskata Kurejevs. – Norvēģija ir alianses vecākais loceklis. Krieviju tā uzskata par iespējamo pretinieku. Jau aukstā kara gados norvēģi radīja un uzturēja infrastuktūru pretdarbībai PSRS Arktikā. Tas pats turpinās arī tagad. Reālas militāras konfrontācijas apstākļos Norvēģijas ziemeļi acumirklī pārvērtīsies par NATO galveno placdarmu ceļā uz Murmansku Krievijā."

Par Vašingtonas vēlmi nostiprināties Arktikā un padzīt no turienes citas valstis liecina arī JKS un Jūras kājnieku korpusa jaunā Arktikas stratēģija. Cita starpā tā norāda, ka "bez amerikāņu jūras kara spēku klātbūtnes Arktikas reģionā mieru un labklājību aizvien vairāk apdraudēs Krievija un Ķīna".

ASV JKS ministrs Kenets Breitveits atzīmēja, ka Pentagons plāno pastāvīgi turēt Arktikā kara kuģus un zemūdenes, lai patrulētu akvatoriju Krievijas krastu tuvumā un nepieļautu "Maskavas uzbrukumu Galējos Ziemeļos". Vienlaikus Arktikā dislocēs arī lielus sauszemes spēkus.

Savukārt Norvēģijas aizsardzības ministrs Franks Bake-Jensens paziņoja, ka galvenie virzieni valsts drošības politikā ir Arktika un Krievijas darbības reģionā, bet transatlantiskie sakari ir tās stūrakmens. Viņš uzsvēra, ka Norvēģija atzinīgi vērtē NATO galveno sabiedroto pastiprinātu klātbūtni Galējos Ziemeļos.

"Līdz ar ASV JKS, jūras kājniekiem, speciālo uzdevumu vienībām GKS un Kosmiskajiem spēkiem attīstām stratēģisko mijiedarbību ar domubiedriem Arktikā, - atzīmēja ministrs. – Tā paredz sabiedroto jūras kara un gaisa spēku regulāras mācības Galējos Ziemeļos. Norvēģija plāno piedalīties šajos pasākumos un uzlabot operatīvo sadarbību ar sabiedrotajiem."

Visās frontēs

Jāpiebilst, ka ASV jau nopietni nostiprinājušās Ziemeļos, un Norvēģijai šajā jomā ir teju vai galvenā loma. Piemēram, septembrī ziņots par Seawolf klases kodolzemūdenes pārvietošanu uz Tromses ostu Norvēģijā. Tās galvenā misija – Krievijas zemūdeņu maršrutu kontrole.

Iepriekš ASV "Krievijas savaldīšanai Ziemeļos" atjaunoja Otro floti, kas atbild par Atlantiju, daļu Klusā un Ziemeļu Ledus okeāna. Tā bija izformēta 2011. gadā, lai ietaupītu budžeta līdzekļus.

Vēl viena aukstā kara atblass – norvēģu pazemes jūras kara bāze Olavsvernā, tikai 350 kilometru attālumā no Krievijas robežas. 60. gados uzbūvētajā milzu bunkurā, ko sargā trīssimt metrus biezs kalnu iežu slānis, dislocējās NATO zemūdenes un kuģi, darbojās remonta doki, glabājās munīcija. Jebkurā laikā Rietumu koalīcijas flote varēja bloķēt PSRS flotes izeju Norvēģu jūrā un Ziemeļatlantijā. 2000. gadu beigās bāzi slēdza, taču tagad atkal plāno atjaunot.

Pentagons nopietni ķēries arī pie gaisa kara jomas. Piemēram, aizvadītajā gadā notika plašas ASV un Norvēģijas GKS mācības. Seši stratēģiskie bumbvedēji B-52 Stratofortress lidoja pāri Ziemeļpolam un veica treniņu lidojumus ar Norvēģijas GKS iznīcinātājiem. Nesen kļuva zināms, ka februārī Pentagons pārvietos no Teksasas uz Ērlandes aviobāzi četrus virsskaņas "stratēģus" B-1BLancer.

97
Tagi:
NATO, Krievija, Norvēģija, ASV
Pēc temata
ASV jūras kājnieki salst mācībās pie Krievijas robežas
"Signāls Krievijai". Priekš kam ASV nosūtīja pie Norvēģijas krastiem slepenu zemūdeni
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

71
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

71
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

61
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

61
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Vladimirs Putins

Putins apsveica ārvalstu līderus un pilsoņus Uzvaras dienā

0
(atjaunots 07:30 09.05.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina apņēmīgi pretoties jebkādiem mēģinājumiem izkropļot un falsificēt vēsturi un nepieļaut Lielā Tēvijas kara rezultātu pārskatīšanu.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Krievijas prezidenta Vladimira Putina apsveikums ārvalstu līderiem un pilsoņiem Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai publicēts Kremļa oficiālajā vietnē.

Vladimirs Putins Uzvaras 76. gadadienā apsveica Azerbaidžānas, Armēnijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgīzijas, Moldovas, Tadžikistānas, Turkmenistānas, Uzbekistānas, Abhāzijas un Dienvidosetijas līderus un pilsoņus.

Atsevišķi Krievijas valsts vadītājs apsveica Gruzijas un Ukrainas tautas.

​"Prezidents apsveica ārvalstu līderus un pilsoņus ar Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienu," teikts paziņojumā.

Apsveikuma tekstā teikts, ka Uzvaras dienā mēs ar īpašu lepknumu un pateicību godājam mūsu tēvu un vectēvu varoņdarbu, kuri plecu pie pleca vīrišķīgi cīnījās ar ienaidnieku un pašaizliedzīgi stjrādāja aizmugurē.

Putins uzsvēra, ka tagad mūsu morālais pienākums ir saudzīgi glabāt un nodot nākamajām paaudzēm piemiņu par skarbajiem gadiem, kas pārciesti Lielā Tēvijas kara laikā.

"Mums kopā apņēmīgi jāstājas pretī jebkādiem mēģinājumiem izkropļot un falsificēt vēsturi, pārskatīt Lielā Tēvijas kara rezultātus, attaisnot baismīgās ļaundarības, ko pastrādāja nacisti un viņu līdzskrējēji," uzsvēea Putins.

Vēršoties pie minētajām valstim, Krievijas valsts vadītājs pauda pārliecību par to, ka brālīgās draudzības un savstarpējās palīdzības tradīcijas, kas norūdītas skarbajos kara gados, joprojām ir veido nesagraujamu pamatu konstruktīvu, labu kaimiņattiecību veidošanai un attīstībai.

Putins pauda neliekuļotu pateicību visiem Lielā Tēvijas kara veterāniem un aizmugures darbiniekiem, novēlēja viņiem veselību, labklājību, gara mundrumu un ilgus mūža gadus.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Uzvaras diena, Krievija
Pēc temata
Padomju tauta izglāba pasauli no fašisma: Sarkanajā laukumā noritēja Uzvaras parāde
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Šī Uzvaras diena: parāde Sarkanajā laukumā vēsturē