Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

50
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
50
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
Sputnik V

Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā

10
(atjaunots 10:54 02.03.2021)
Kamēr Krievijas vakcīnas nav apstiprinātas ES, tās pilsoņi, visticamāk, nesaņems robežas šķērsošanai nepieciešamo sertifikātu.

Uzstājoties ar runu par ES diplomātisko resoru selektorsanāksmes rezultātiem, kanclere Angela Merkele informēja, ka sanākušie piekrituši tam, ka jāievieš vakcinēšanas sertifikāts, bez kura netiks atļauta iebraukšana ES, raksta Maksims Sokolovs vietnē RIA Novosti. Vienošanās pagaidām ir principiāla, detalizētu projektu iesniegs pēc trim mēnešiem.

Kā zināms, velns slēpjas detaļās. Tas attiecas arī uz vakcinēšanas pasi.

Pirmkārt nav skaidrs, ko iesākt cilvēkiem, kuriem ir pretindikācijas vakcinēšanai. Vairāk vai mazāk varētu saprast īslaicīgas kontrindikācijas gadījumu - piemēram, ja cilvēks nesen pārslimojis koronavīrusa infekciju. Tāpat kā ar citām infekcijas slimībām, arī šajā gadījumā jāpagaida kāds laiks un pēc tam droši var vakcinēties. Taču ir arī hroniskas slimības: ko darīt ar tām? Izskatās, jāierobežo tādu slimnieku pārvietošanas tiesības. Pie tam hroniskas kaites ir smagas, un to nesēji tik un tā drīz mirs. Nav cilvēka, nav problēmas. Hroniskajiem nekas Eiropā nav darāms.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

Taču tas nav viss.

Pasaulē pašlaik ir daudz vakcīnu, iespējams, būs vēl vairāk. Kādas tieši vakcīnas dos tiesības saņemt ES sertifikātu?

Ar eiroatlantisko trijnieku Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca šķēršļu acīmredzami nebūs. "Vakcinējies ar "Pfizer" — saņem ausvaisu", citādi sanāk kāda disidentitāte.

Ar Krievijas ("Sputnik V" un "EpVakrona") un ķīniešu ("Sinovac Biotech", "CanSino Biologics", "CNBG — Sinopharm") vakcīnām viss varētu būt sarežģītāk. Tās var būt izcili efektīvas, bet, kamēr tās nav oficiāli apstiprinātas, ar tām vakcinēti pilsoņi, visticamāk, nesaņems nepieciešamo sertifikātu robežas šķērsošanai.

Lieta tāda, ka jautājums par nedemokrātiskas izcelsmes vakcīnas efektivitāti vai kaitīgumu ir ne tikai medicīnisks, bet arī politisks. Jau "Ziemeļu straumes 2" piemērs pietiekami spilgti ilustrē, kas notiek, kad lietā iejaucas politika - "demokrātijas izplatība pret totalitārismu", – krievu ogļūdeņradis izrādās bīstamāks nekā "Ciklons B". Kā zināms, "ja ģeometriskās teorēmas skartu cilvēku intereses, to dēļ rīkotu karus." Pie tam, ja var sarīkot nepatikšanas valstij, vienkārši neatzīstot nedemokrātisko vakcīnu, kāpēc gan to neizdarīt?

Ļoti daiļrunīgs ir nesenais (17. februāris) Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas izteikums: "Krievijas Covid-19 vakcinācijas stratēģija izraisa neizpratni. Kāpēc Krievija piedāvā teorētiski citām valstīm miljoniem devu, taču nav sasniegusi pietiekamu progresu pašu iedzīvotāju vakcinācijā? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild."

Grūti pateikt, kas tas ir — pietiekams progress. Un vai Eiropas ierēdņi ir tiesīgi runāt par šo tēmu, kad pašā Eiropā progress ir acīmredzami nepietiekams? Citādi Ungārija nepirktu "Sputnik", tāpat Čehija, Austrija, Itālija neapsvērtu to pašu. "Kāpēc mums ir vajadzīgs "Sputnik", kad uz katra soļa ir vakcinācijas punkti ar "Pfizer"?"

Iespējams, Urzulas kundze ir sašutusi par XIX gadsimta beigu maizes eksporta prakses atdzīvināšanu – "Paši pietiekami neēdīsim, bet izvedīsim". Ir grūti pateikt, vai esošā Veselības ministrija rīkojas atbilstoši toreizējā finanšu ministra Višņegradska principiem. Bet vēl grūtāk ir saprast, kāds tam ir sakars ar Krievijas vakcīnas iedarbīgumu. Vai nu tā ir efektīva vai ne. Savukārt Krievijas panākumi savu iedzīvotāju vakcinācijā diez vai varētu būt Briseles galvenās rūpes.

Cita lieta, ja vajag par jebkādu cenu "atmaskot" Krievijas vakcīnu. Īpaši - neuzskatīt poti par pamatu vīzas sertifikāta izsniegšanai. Kad runa ir par dzelzs aizkara problēmām, tad, protams, jebkuri paņēmieni var noderēt.

Protams, ne jau viss ir atkarīgs no Urzulas un viņas domubiedriem. Izņemot tos, kuri vēlas jebkādu iemeslu un ieganstu piesegā norobežoties no Krievijas, ir arī grupas ar citām interesēm.

Piemēram, lai gan Krievijas iedzīvotāju ienākumi ir stipri krituši, tomēr nav ne runas par totālu nabadzību, kas padara neaktuālu izbraukuma tūrismu. Daudzas Eiropas valstis (Itālija, Francija, Grieķija, u tt.), kur tūrisms pirms pandēmijas nodrošināja 10-15% no IKP un deva darbu labai iedzīvotāju daļai – šīs valstis jau sapņos redz, kā varētu atgriezties pirmskovida laiki un Krievijas tūristu nauda. Fon der Leienas kundzes intereses tām ir vienaldzīgas – pašu plānais maciņš ir daudz svarīgāks.

Var, protams, iedvesmot eiropiešus, sak, "uz ideoloģijas rēķina mēs netaupām", attiecināt šo saukli uz vīzu sertifikāciju, bet tāda ilgtermiņa politika var beigties ar dažādiem pārsteigumiem. Neviens nav atcēlis principu "savs krekls tuvāks", un to pastāvīgi lamāt ir bīstami.

Tātad jautājums par to, kādas vakcīnas pēc trim mēnešiem apliecinās ieceļošanas vīzas prasītāja drošību, kļūs par asu strīdu tēmu starp fon der Leienas kundzi un sīkburžuāziskā principa "Manis pēc kaut vai suns, ka tik olas dētu" piekritējiem.

10
Tagi:
vakcīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
"Tikai ne krievu vakcīna". Lietuvas elitei nospļauties par cilvēku veselību
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Vakcinētajam ir 98 gadi: kā Latvijā izmanto vakcīnu, ko Vācijā sirmgalvjiem neiesaka
Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva

Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām

23
(atjaunots 08:25 02.03.2021)
ES vēlas vienpusēji regulēt attiecības ar Krieviju, vēlas pēc saviem ieskatiem sodīt vai apžēlot Krieviju, turklāt Krievijai tai pazemīgi jāpaklausa un vēl jābūt gatavai, tiklīdz pasauks sadarboties.

Rietumi laiž klajā jaunu sankciju sēriju pret Krieviju: pirmdien Eiropas Savienība saskaņoja personālo sankciju ieviešanu pret virkni Krievijas amatpersonu, kas esot atbildīgas par "Navaļnija vajāšanu" (sarakstu publicēs pēc dažām dienām). Savienotajās Valstīs steidz gatavot "sankciju un citu pasākumu" paketi ne tikai par Navaļniju, bet arī par hakeru uzbrukumiem (ko dēvē par SolarWinds) amerikāņu aģentūrām un kompānijām, kuros apsūdz Krieviju, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Tas viss bija paredzams, nemaz nerunājot par to, ka sankciju spiediens (vērienīgi soļi, ne tikai atsevišķas ASV akcijas) pret Krieviju ilgst jau septiņus gadus. Pa šo laiku Krievija pie tām jau paspējusi pierast, tomēr vienmēr ir interesanti argumenti, ar kuriem pamato savu rīcību rietumu "partneri". Argumenti, ne motīvi. Motīvi ir saprotami –  par tiem trešdien atgādināja Vladimirs Putins, uzstājoties FDD kolēģijā.

"Mēs saskaramies ar tā saucamo Krievijas savaldīšanas politiku. Te runa nav par konkurenci, kas ir dabiska starptautiskajās attiecībās, bet gan par konsekventu un visai agresīvu līniju, kas vērsta uz to, lai kaitētu mūsu attīstībai, nobremzētu to, radītu problēmas ārējā perimetrā, izprovocētu iekšējo nestabilitāti, iedragātu vērtības, kas apvieno Krievijas sabiedrību, un galu galā novājinātu Krieviju, pakļaujot to ārējai kontrolei, tāpat kā tas notiek dažās valstīs postpadomju telpā."

Šie mērķi nepavisam netiek noklusēti: Putins atzīmēja, ka "pietiek iepazīties ar publiskiem stratēģiskajiem dokumentiem un dažu valstu ierēdņu ļoti vaļsirdīgiem paziņojumiem." "Pat necenšas slēpt nedraudzīgu attieksmi pret Krieviju, pret citiem patstāvīgiem, suverēniem, pasaules attīstības centriem."

Borels
Пресс-служба МИД РФ

Labi zināmi arī visi savaldīšanas veidi, Putins tos uzskaitīja: "Mūs cenšas sastindzināt ar ekonomiskām un citām sankcijām, bloķēt lielus starptautiskus projektus, kuros, starp citu, esam ieinteresēti ne tikai mēs, bet arī mūsu partneri, tieši iejaucas mūsu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, mūsu valsts demokrātiskajās procedūrās. Un, protams, tiek aktīvi izmantoti rīki no specdienestu arsenāla."

Tas viss jau gadījies Krievijas vēsturē: dažnedažādas kombinācijās izmantotas visas nosauktās metodes, un Krievija ir iemācījusies tām pretoties un atbildēt. Tieši tāpēc Putins teica, ka "tāda līnija pret Krieviju ir absolūti bezjēdzīga", ne ar kādu spiedienu viņiem neizdosies nedz piespiest mūs piekāpties, nedz sagraut mūs no iekšienes. Pie tam Krievija atgādina, ka aizsargā savu suverenitāti un savas intereses, kā tā aizstāvas, nevis uzstājās agresora lomā.

Cita starpā Krievija pastāvīgi uzsver: tā ir gatava veidot attiecības ar visiem, ir gatava atklātam dialogam uz savstarpējas uzticības un cieņas pamata. Arī to atgādināja Putins. Bet kas dzirdams atbildei?

Krievija nav ieinteresēta sadarboties ar Eiropas Savienību, Krievijas vara ved valsti autoritārisma virzienā — pie tāda secinājuma nonākuši ES valstu ārlietu ministri sanāksmē, kurā lēma par jaunām sankcijām. Savukārt Eiropas demokrātijas vadītājs Žuzeps Borels nosauca Krieviju par "kaimiņu, kurš nolēmis uzvesties kā pretinieks". Tiesa, viņš uzsvēra: "Mums ir jānosaka modelis, lai izvairītos no pastāvīgas konfrontācijas ar kaimiņiem, kuri nolēmuši rīkoties pretēji."

Proti, Eiropa un Rietumi kopumā iztēlo situāciju tā, ka Krievija meklē konfrontāciju un nevēlas attīstīt attiecības. Turklāt, izrādās, Krievija pastāvīgi iejaucas Eiropas lietās un vērš spiedienu pret ES. Tāpēc Eiropas Savienība tagad veidos attiecības ar Maskavu, ņemot vērā trīs principus.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Lūk, kā tos aprakstīja Borels: dot pretsparu Maskavai starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā, savaldīt, ja Krievija palielinās spiedienu uz ES, un sadarboties ar Krieviju tikai jomās, kurās ieinteresēta Eiropas Savienība. Pretspars, savaldīšana, sadarbība tur, kur ir izdevīgi ES — tāds ir Eiropas diplomātijas cīņas komplekts. Par ko īsti ir runa?

Ar "starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem" tiek saprasts gandrīz viss - no Krimas un Navaļnija līdz jebkurai citai tēmai, gan iekšējai, gan starptautiskai. Sankcijas par to, ka Krievijā nav geju laulību, proti, par cilvēktiesību pārkāpšanu? Lūdzu! Sankcijas par atteikšanos "atgriezt" Gruzijai Abhāziju? Nekādu problēmu! Sankcijas par kārtējo Eiropā nogalināto emigrantu vai bēgli no Krievijas, kuru katru cilvēku (kā tā notika ar Berlīnē nogalināto čečenu no Gruzijas) — kā nu ne! Uzlauzta bundestāga datorsistēma? Protams, jāsoda Krievija.

Tikpat labi gandrīz jebko var nosaukt par spiedienu pret ES, ko vien vēlies. Separātisti balso par Katalonijas izstāšanos? Meklējam krievu pēdas. Maskavā ierodas parlamenta frakcijas "Alternatīva Vācijai" pārstāvji? Krievi grib gāzt Merkeli. Maskava protestē pret padomju karavīriem veltīto pieminekļu demontāžu Polijā vai Čehijā? Apspiež nabaga brīvību mīlošos austrumeiropiešus. Būvē gāzesvadu? Grib sašķelt Eiropu. Atsakās no būvdarbiem? Grib sasaldēt Eiropu. Absurds? Nē, prognozējama reakcija.

Proti, ES vēlas vienpusēji regulēt attiecības ar Krieviju, vēlas pēc saviem ieskatiem sodīt vai apžēlot Krieviju, turklāt Krievijai pazemīgi jāklausa un jābūt gatavai, tiklīdz pasauks sadarboties, taču tikai tajās jomās, kas ir izdevīgas labajiem eiropiešiem.

Realitāte ir citāda – ES ir kaimiņš, kurš uzvedas kā pretinieks. Tā cenšas piespiest Krieviju pie sienas, izvirza nosacījumus, pamāca un demonizē, iejaucas Krievijas iekšējās lietās (pat tagad Borels paziņojis, ka "savienība paplašinās pilsoniskās sabiedrības atbalstu Krievijā") un uzskata to par pašsaprotamu. ES (lai arī pēc atlantistu iniciatīvas) mēģina atraut Ukrainu no Krievijas, mainīt Austrumu un Rietumu vēsturiskās robežas, paplašināt savu dzīves telpu uz krievu civilizācijas rēķina un pie tam vēlas, lai Krievija ar to samierinātos. Šāda nekaunība varētu būt izskaidrojama pirms 25, pat pirms 15 gadiem, kad Krievija cīnījās par savu izdzīvošanu un nevarēja nedz rūpēties par visu krievu pasauli, nedz prasīt no eiropiešiem pieklājīgu uzvedību, taču tagad ir vienkārši smieklīgi gaidīt no Krievijas nevīžīga mācekļa paklausību.

Krievija jebkurā gadījumā pārveidos attiecības ar Eiropu uz sev pieņemamiem nosacījumiem, un jo ātrāk ES to sapratīs, jo gludāk un ātrāk paies šis process. Eiropai tik un tā nav nekādas alternatīvas: tā nevar atļauties ne norobežoties no Krievijas, ne kļūt par tās pretinieku. Pareizāk sakot, atļauties jau var, taču tā tai būs pēdējā reize.

23
Tagi:
Vladimirs Putins, sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību
Lavrovs: Eiropas Savienība pati sagrāvusi attiecības ar Krieviju
Krievijas ĀM: Eiropas Savienībai nav izdevies sarīkot Krievijai "publisku pērienu"
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

0
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

0
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu