Krievijas atbilde uz agresīvu politiku ziņas par "Poseidonu" nesēju

66
(atjaunots 12:36 21.01.2021)
Noslēdzas speciālo uzdevumu atomzemūdenes korpusa būvdarbi, drīz sāksies hidrauliskie izmēģinājumi. Plānots, ka Krievijas JKF saņems kuģi līdz 2027. gadam.

Zemūdenes "Ulyanovsk" būvdarbi Sevmašā sākās 2017. gadā. Izmēru ziņā tā līdzinās "Habarovsk" (projekts 09851), tomēr tās konstrukcijā izmantotas mūsdienīgas sistēmas un mehānismu. Saskaņā ar  Military Watch Magazine datiem, tās ir stratēģisko raķešu zemūdens kreiseru "Borey" konstruktīvi samazinātas mantinieces. No Belgorod" (projekta prototips) "Ulyanovs" un "Habarovsk" atšķiras ar to, ka Jūras kara flotē jaunā zemūdene ienāks, bruņota ar unikālajām kodoltermiskajām torpēdām "Poseidon". Tuvākajā laikā Krievija plāno uzņemt Ziemeļu un Klusā okeāna flotē divus "Poseidon" nesējus katrā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Daudzfunkcionālā okeāna sistēma "Poseidon" ir Krievijas asimetriskā atbilde uz NATO paplašināšanos un Pentagona uzbrukuma potenciāla bīstamu koncentrēšanos Austrumeiropā, uz ASV PRA globālās sistēmas veidošanu, ko iespējams izmantot Krievijas aizsardzības potenciāla preventīvai likvidācijai.

"Poseidon" ir viens no slepenākajiem Krievijas JKF projektiem, tomēr iepriekš publicētais aptuvenais raksturojums (speciālistu vērtējums) ļauj pietiekamā mērā iztēloties unikālās kodolsavaldīšanas sistēmas iespējas.

Sērijveida zemūdene "Ulyanovks" ir "Habarovsk" koncepcijas turpinājums. Aptuveni 113 metrus garā zemūdene var saņemt divu korpusu formējumu, pilnā tonnāža – apmēram 10 tūkstoši tonnu, ieniršanas dziļums darbam – līdz 500 metri, ātrums zem ūdens – vairāk nekā 30 mezgli. Autonomais darbs – 120 diennaktis. Neierobežotu darbības attālumu nodrošina principiāli jaunais enerģētiskais kodolreaktors. Ekipāža – aptuveni 100 cilvēki. Domājams, sešas kodoltermiskās torpēdas "Poseidon" būs novietotas priekšgalā. Turklāt "Ulyanovsk" var saņemt spārnotās raķetes "Kalibr PL", hiperskaņas " un pašaizsardzības kompleksu "Paket PL" – pretinieka torpēdu uzbrukumu atvairīšanai. 

Daudzfunkcionālā okeāna sistēma paredzēta aviācijas bāzes grupu, lielu armijas bāzu un pretinieka stratēģisko objektu likvidācijai piekrastes rajonā, kā arī nepieņemamu zaudējumu nodarīšanai plašā agresora valsts teritorijā.

Putina "Matrjoška"

"Pastardienas kodoltorpēdu" zemūdens nesēji ir grūti pamanāmi un vareni, tie spēj līdz četrus mēnešus pildīt dienesta uzdevumus lielā dziļumā (neiznirstot virs ūdens). Tie var strādāt jebkurā Pasaules okeāna rajonā. Savukārt bezpilota aparāti "Poseidon" ir vēl grūtāk iznīcināmi, apveltīti ar lielāku autonomā darba laiku, absolūti neatvairāmi militārā pielietojuma situācijā. Visa daudzfunkcionālā okeāna sistēma – atomzemūdene un kodoltermiskās transkontinentālās torpēdas uz tās – mazliet atgādina krievu matrjošku. To labāk neaizkaitināt. Sistēma "Poseidon" nekad nesāks darbu bez svarīga iemesla.

Пресс-служба Минобороны РФ

Bezpilota aparāts ar kodoldzinēju "Poseidon" ir aptuveni 20 metrus garš, diametrs – 1,8 metri, masa – 100 tonnas. Darbības rādiuss ir gandrīz neierobežots, darbības dziļums – 1000 metri, ātrums – 100 mezgli (185 km/h) – šādi parametri ir gandrīz neaizsniedzami visām iespējamā pretinieka mūsdienu torpēdām. Bez tam zemūdens aparātam ar kodoltermisko lādiņu ir datora intelekts, tas spēj patstāvīgi darboties vairāku tūkstošu kilometru attālumā no nesēja. Darbības dziļumu un ātrumu aparāts izvēlas atbilstoši apstākļiem. Maksimālais ātrums ļauj izvairīties no jebkādiem draudiem. Ir gandrīz neiespējami izsekot tādu mērķi ar hidroakustiskajām iekārtām.

"Poseidon" var pārvietoties, orientējoties pēc jūras dibena reljefa, līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā. Pie mērķa tas nolaidīsies dibenā un mēnešiem ilgi gaidīs signālu – militārā pielietojuma pavēli vai rīkojumu atgriezties bāzē (garie viļņi var pārvarēt ūdens slāni). "Poseidon" lādiņa jauda – 100 megatonnas trotila ekvivalentā. Pie tam lādiņš ar kobalta sekciju radīts teritorijas maksimālai radioaktīvajai piesārņošanai.

Domāju, visas šīs spilgtās īpašības atklātas īpaši "partneriem", kuri vēlas runāt ar Krieviju "no spēka pozīcijas". Atomzemūdeņu un stratēģisko torpēdu unikālās iespējas garantē satriecošu atbildes kodoltriecienu, pat tad, ja tālā perspektīvā domājamam pretiniekam izdosies radīt "necaursitamu" pretraķešu aizsardzības kupolu virs zemes un jūras.

Plānotas četras zemūdenes – tātad Pasaules okeānā būs 24 bezpilota "Poseidon", kas spēj, pēc Forbes izteikumiem, padarīt bezjēdzīgu jebkura pretinieka krasta aizsardzību, likvidēt Jūras kara spēku aviācijas bāzes grupas un "nodarīt nelabojamu kaitējumu Savienoto Valstu austrumu vai rietumu piekrastei", pie tam "diezin vai citi JKS varēs paveikt kaut ko tamlīdzīgu".

Krievu revolūcija JKF stratēģijā

Vašingtona savā visnotaļ agresīvajā ārpolitikā lielas cerības liek uz JKS, cenšas kontrolēt planētu, balstoties uz ārvalstu bāzu milzīgo tīklu.

Krievija reaģēja asimetriski, un šodien ir gatava aizsargāties ne tikai ar stratēģisko un daudzfunkcionālo zemūdeņu palīdzību. Patiesībā arī amerikāņu eksperti apzinās, ka "Poseidon" ir atbilde uz pretraķešu sistēmu un ASV kreiseru, eskadras kuģu un zemūdeņu armādu ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk", kuru darbības rādiuss sasniedz 2500 km.

Amerikāņi ir nopietni noraizējušies par Krievijas "Poseidon", viņus moka doma: vai šī ieroča iespējamais pielietojums militāra konflikta laikā atbilst starptautisko tiesību normām? Retorisks jautājums.

Krievijas "Poseidon" atņem ASV drošību un visatļautību, ko agrāk "garantēja" divi okeāni. "Gudrie" zemūdens droni ar kodoltermiskajiem "argumentiem" piespiež amerikāņus ievērot mieru, ceļ spēju vienoties, jau pateicoties savai eksistencei vien. Alternatīvu varētu dāvāt vienīgi milzīgi tēriņu principiāli jaunu sistēmu radīšanai, kas spētu tāties pretī "Pastardienas torpēdām", tomēr šajā ceļā ASV manāmā tehnoloģiskā atpalicība no Krievijas nekādus panākumus nesola.

Perspektīvā kodoltorpēdas varētu saņemt arī lielie kuģi – kara kuģi vai par hidrogrāfiskajiem un tirdzniecības peldlīdzekļiem maskēti kuģi. Uz sistēmu "Poseidon" neattiecas līgumi par bruņojuma ierobežošanu, tai ir liels eksporta potenciāls, tā var iziet starptautiskajā tirgū ar konvencionālo lādiņu. Domāju, Indija un Ķīna to nopirktu bez ilgām pārdomām. Ķīnas speciālisti jau paziņojuši, ka tamlīdzīgas tehnoloģijas ir ideāli piemērotas dziļūdens pētījumiem. Patiešām, "Poseidon" korpuss ir pietiekami izturīgs, lai varētu ienirt līdz 14 kilometru dziļumā.

Krievijas stratēģisko starpkontinentālo dziļūdens aparātu gaida lieliska nākotne. Un Maskava no savas humānās "spēka pozīcijas" vienmēr ir gatava līdztiesīgām un miermīlīgām pārrunām pat ar pašiem neērtākajiem partneriem.

66
Tagi:
aizsardzība, bruņojums, Krievijas Jūras kara flote, Krievija
Pēc temata
Lielbritānijā stāsta par Krievijas raķetes "Burevestnik" radītajiem draudiem
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

68
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

68
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

54
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

54
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?