"Ņemti vērā visi riski": kāds būs Krievijas GKS jaunais bruņojums

69
(atjaunots 16:53 16.01.2021)
Stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 un Tu-95 joprojām ir Krievijas kodolriādes svarīgākais arguments gaisā, tomēr, neskatoties uz regulāro modernizāciju, to resursi ir ierobežoti.

Šo lidaparātu vietā stāsies tālās aviācijas perspektīvais aviācijas komplekss (TA PAK). Krievijas Aizsardzības ministrija jau pieņēmusi lēmumu par tā aprisēm, dzinēja izmēģinājumi sāksies šogad. Par jauno "stratēģi" portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Lidojošais spārns

Krievijas AM plāno, ka TA PAK nonāks bruņotajos spēkos pašreizējās valsts programmas ietvaros, tas ir, līdz 2027. gada beigām. AM apstiprinājusi jaunās lidmašīnas skici, saskaņojusi tā īpatnības un parakstījusi ražošanai nepieciešamo dokumentāciju. Ziņas par bumbvedēja izmēģinājumu parauga būvdarbu sākumu tika sniegtas pērnā gada maijā, decembrī kļuva zināms, ka tapis pirmais tā dzinējs. Uzņēmuma "ODK Kuzņecov" direktors Aleksejs Soboļevs pastāstīja, ka spēkiekārta ir izgatavota un gada sākumā ieplānoti tās izmēģinājumi stendā.

Paralēli turpinās darbs arī pie citiem dzinējiem – tos pārbaudīs gan stendā, kas atdarina apstākļus lielā augstumā, gan arī lidojošajā laboratorijā.

Projekts ir slepens, pagaidām pieejams pavisam neliels informācijas apjoms. Zināms, ka perspektīvajā lidmašīnā plaši pielietotas tā saucamās stealth tehnoloģijas. Jaudīgi un ekonomiski dzinēji ar lielu atdevi palilinās lidojuma ilgumu līdz 30 stundām (Tu-160 – 25).

Konstruktori izraudzījušies citu fizelāžas shēmu – DA PAK top pēc "lidojošā spārna" principa. Tas paplašinās iespējas cīņā un manevrētspēju. Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs sarunā ar RIA Novosti paskaidroja, ka tamlīdzīga aprise mazina arī lidaparāta pamanāmību.

"Fizelāžas kā tādas vispār nav, slodze vienmērīgi sadalīta pa spārnu, - viņš teica. – Piekaramo iekārtu nebūs, gaisa savācēji būs dziļi paslēpti, spārna platā aizmugures daļa piesegs karstās izpūtes gāzes. Pie tam kontrukcija ļauj uzņemt lielāku daudzumu degvielas, munīcijas un radioeolektronisko iekārtu."

Mūsdienīgas iekārtas

TA PAK būs mūsdienīgākā elektronika, pie tam ar desmitiem gadu ilgām modernizācijas iespējām.

"Tā bija arī agrāk, mūsu "stratēģi" Tu-95 lido jau vairāk nekā pusgadsimtu, tomēr vēl aizvien risina visus nospraustos uzdevumus," uzsvēra Popovs. Elektroniskās iekārtas un automatizētās sistēmas būtiski uzlabos lidmašīnas manevrētspējas un atvieglos vadību.

"Britiem savulaik bija stratēģiskais bumbvedējs "Vulkāns", būvēts pēc "lidojošā spārna" shēmas, - atgādināja Popovs. – Taču no tā atteicās, arī sarežģītās pilotāžas dēļ. Tolaik taču bija tikai manuālā vadība. Toties TA PAK daudzas operācijas izpildīs automāti."

Fizelāžai plānots izmantot jaunākos kausējumus un kompozītus. Pēdējo gadu desmitu laikā zinātnieki ir aizgājuši tālu uz priekšu mazāk pamanāmu un izturīgāku aviācijas materiālu jomā – tas ir ļoti svarīgi, ja jāpaceļ gaisā vairāki simti tonnu metāla, jālido ar tādu kravu, jāizpilda manevri un jāiztur liela slodze.

Vienlaikus eksperti ir pārliecināti, ka perspektīvais bumbvedējs būs zemskaņas lidaparāts, domājams, tā kreisēšanas ātrums nepārsniegs 1000 km/h, maksimālais – aptuveni skaņas ātrums.

"Kad nav stabilizatora, ir grūti kompensēt dažus pikēšanas vai kabrēšanas momentus, - paskaidroja Popovs. – Tomēr konstruktori ir nonākuši pie kompromisa. "Lidojošā spārna" lielā platība ļaus strādāt nelielā augstumā un saglabāt manevrētspēju, toties 20 kilometru augstumā, kur gaiss ir izretināts, spārns radīs pietiekamu pacelšanas spēku. Bumbvedējs varēs pārvietoties minimālā augstumā, apliecot reljefu, izdarīt triecienu no "slēpņa" un sekmīgi uzbrukt pretiniekam no stratosfēras ešelona."

Aukstā kara veterāni

Tiesa, pagaidām būtu pāragri diskutēt par perspektīvā "stratēģa" sērijveida ražošanu un masveida piegādi BS. Pagaidām turpinās laika pārbaudi pārvarējušo raķešnesēju pilnveidošana. Piemēram, 2021. gadā plānots sākt dziļi modernizēto bumbvedēju Tu-160M piegādes GKS. Tuvāko septiņu gadu laikā šo mašīnu parks pieaugs pusotru reizi.

Atjaunotos "Baltos gulbjus" rada uz pasaulē spēcīgāko un lielāko virsskaņas lidmašīnu Tu-160 bāzes. Tās bija izstrādātas 70. gados atbildei uz amerikāņu virsskaņas bumbvedēju B-1 Lancer. 1992. gadā PSRS Gaisa kara spēkos bija 35 tādi lidaparāti. Pēc PSRS sabrukuma 19 no tiem dabūja Ukraina. Tikai astoņus izdevās atgūt – pārējos Kijeva utilizēja.

Krievijas bumbvedējs Tu-95MS
© Sputnik / Владислав Белогруд

Tu-160 ražošanas atjaunošanas programma Krievijā sākās 2015. gadā. Pirmais izmēģinājumu raķešnesējs, būvēts uz ierindas bumbvedēja bāzes, pacēlās gaisā pērnā gada februārī. Visus nākamos būvēs "no nulles". Tie saņems jaunos dzinējus NK-32-02, kas palielina lidojuma attālumu par 1000 kilometriem. Izstrādātas arī modernas aviācijas sistēmas, kontroles un navigācijas līdzekļi, radioelektroniskās cīņas kompleksi un bruņojuma kontroles sistēma.

Stratēģiskās aviācijas "ilgdzīvotājs" ir arī bumbvedējs Tu-95. Par "Lāci" Ziemeļatlantijas aliansē iedēvētā lidmašīna strādā jau kopš 50. gadu vidus. Modernizēto Tu-95MS laiž klajā no 1981. gada. Tā pati ātrākā turbopropelleru lismašīna pasaulē. Raķešnesēja maksimālais ātrums – 830 km/h. Spēj uzņemt vairāk nekā 20 tonnas lietderīgās kravas un nogādāt to 10 000 km attālumā.

Vasarā pirmajā lidojumā devās modernizētais "Lācis" Tu-95MSM. Tāpat kā virsskaņas Tu-160, arī tam bus mūsdienīgs bruņojuma komplekss un iekārtas. Lidmašīna būs nodrošināta ar vēl jaudīgākām spēkiekārtām ar palielinātu resursu. Izstrādātāji apliecināja, ka pēc modernizācijas Tu-95 cīņas īpatnības pieaugs divkārt.

69
Tagi:
aizsardzība, gaisa kara spēki, Krievija
Pēc temata
Krievijas stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 veikuši 15 stundas ilgu lidojumu
"Nosvīdu kā pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Vienkārša recepte ASV un NATO savaldīšanai – Krievijas stratēģisko kodolspēku mācības
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

30
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

30
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV
Spraites debesīs

Zinātnieki pastāstīja par mīklainākajām parādībām Zemes atmosfērā

30
(atjaunots 15:50 06.03.2021)
Zibens un ziemeļblāzma jau labi izpētīti. Atmosfēras augšējos slāņos rodas arī citas ar elektriskajiem lādiņiem saistītas parādības – spraites, zilās sprauslas, fejas un citi.

Nesen iekārtas starptautiskajā kosmosa stacijā sīki fiksēja interesantu parādību, kam zinātnieki snieguši skaidrojumu. Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Vladislavs Strekopitovs.

Zilie džeti – zibeņi, tikai otrādi

Parastie zibeņi rodas negaisa mākoņos atmosfēras apakšējā slānī – troposfērā, 12-16 kilometru augstumā. Tie vērsti lejup, uz zemi. Kad sākās planētas novērojumi no kosmosa, izrādījās, kā arī atmosfēras augšējos slāņos redzamas daudzveidīgas elektriskās parādības.

Vistuvāk zemei ir zilie džeti, jeb zilās sprauslas – dažus simtus milisekunžu ilgi zibeņiem līdzīgi lādiņi. Arī tie rodas negaisa mākoņos, tikai ne pie apakšējās, bet gan augšējās robežas – pēc elektriskā trieciena starp pozitīvi pielādēto mākoņa augšējo daļu un negatīvi lādētā gaisa slāni virs tā.

Первое цветное изображение спрайта, сделанное 4 июля 1994 года с борта самолета во время авиаисследования Sprites94. Красный и синий цвета соответствуют оптическому излучению двух различных электронных состояний возбужденных молекул азота
© Photo Public Domain
Pirmais krāsainais spraites attēls, tapis 1994. gada 4. jūlijā no lidmašīnas pētījuma "Sprites 94" laikā. Sarkanā un zilā krāsa atbilst ierosinātu slāpekļa molekulu divu dažādu elektronu stāvokļu optiskajam izstarojumam

Tūlīt pēc izlādes uzliesmo īss spilgts fragments, ko dēvē par "līderi" – tāpat kā zibenim. Dažkārt, ja izlāde notikusi nelielā augstumā, ar to viss beidzas. Tādas parādības dēvē par "zilajiem starteriem".  Tomēr biežāk sprauslas no līdera izplatās augšup, cauri visai stratosfērai – redzami šauri zilas gaismas konusi.

Fejas un elfi atmosfēras augšējos slāņos

Vēl augstāk, mezosfērā, 50-80 kilometru augstumā spēcīga negaisa laikā parādās sarkani aukstas plazmas lādiņi – spraites (no angļu val. sprite — "feja"). Tie parādās sekundes desmitdaļas pēc ļoti spēcīga zibens spēriena un ilgst nepilnas 100 milisekundes. Spraites vienlaikus izplatās augšup un lejup, sasniedzot 60 km garumu un 100 km diametru.

Nereti spraites dēvē par augstajiem zibeņiem, tomēr viela tajās nesakarst līdz ļoti augstam rādītājam – šajā ziņā tās vairāk līdzinās aukstiem plazmas lādiņiem vai gāzes lādiņam luminiscentajā lampā.

Dažkārt spraites redzamas no zemes – nekustīgos vai debesīs "dejojošos" apaļīgos objektus nereti uzskata par NLO.

Augšdaļā, uz mezosfēras un jonosfēras robežas spraites parasti noslēdzas ar plakanām "cepurēm" – sarkans mirdzums izplatās gredzeniem simtiem kilometru attālumā. Tās dēvē par elfiem – no abreviatūras ELVES (Emissions of Light and Very Low Frequency Perturbations due to Electromagnetic Pulse Sources) – elektromagnētisko impulsu radīts gaismas mirdzums un zemfrekvences perturbācijas".

Молнии и электрические разряды в верхних слоях атмосферы
Zibeņi un elektriskie lādiņi atmosfēras augšējos slāņos

 

Parasti elfi rodas aptuveni simt kilometru augstumā, virs spēcīgām vētrām un ilgst dažas milisekundes. Valda uzskats, ka to mirdzums saistīts ar ierosinātu slāpekļa molekulu izstarojumu, kas saņem enerģiju no negaisā paātrinātajiem elektroniem.

Ar to optisko parādību saraksts nebūt nav izsmelts. Augšējos atmosfēras slāņos ir arī "troļļi", "piksijas", "zaļie spoki" un "rūķi" – vesels daudzkrāsainu parādību zoodārzs.

Speciālisti uzskata, ka tie ir augstuma "zibeņi" ar kopīgu nosaukumu "īslaicīgas gaismas parādības" (TLE) – elektriski inducēti spīdošas plazmas paveidi.

Lielākā daļa no tām nav pietiekami izpētītas – tās ir ļoti retas, ārkārtīgi īsas, turklāt negaisa laikā no novērotāja tās slēpj biezi mākoņi. Zinātnieki pūlējās tās pētīt gan no satelītiem, gan kalnu virsotnēm, tomēr pirmos pilnvērtīgos datus saņēma tikai pēc novērojumiem no orbītas.

2015. gadā EKA astronauts Andreass Mogensens fiksēja virkni zilu uzliesmojumu, tūkstoš metrus platus, 18 kilometru augstumā virs Zemes un 40 kilometrus garu pulsējošu zilu strūklu. Andreasa v

ideo ieraksts, ko viņš nofilmēja, lidojot virs Bengālijas līča, bija pirmā dokumentālā zilo džetu procesa liecība.

SKS iekārtas noskaidroja zilo "zibeņu" dabu

Ar mērķi regulāri pētīt TLE Eiropas kosmiskā aģentūra (EKA) kopā ar Dānijas nacionālo kosmisko centru (DNSC) izveidoja spektroskopisko iekārtu kompleksu ASIM (Atmosphere-Space Interactions Monitor — atmosfēras un kosmosa mijiedarbības monitors). Tas ietver optiskās kameras, fotometrus, ļoti jutīgu submilimetru spektrometru un rentgena un gamma izstarojuma detektorus, kas paredzēti elektrisko lādiņu meklēšanai virs negaisiem atmosfēras augšējos slāņos.

Приборы ASIM, закрепленные на внешней подвеске модуля МКС Коламбус
Iekārtas ASIM pie SKS moduļa "Colambus" ārējās piekares

2018. gadā komplekss tika uzstādīts uz Starptautiskās kosmiskās stacijas moduļa "Colambus" zinātnisko iekārtu ārējās piekares, 2019. gada februārī negaisa zonā virs Klusā okeāna ASIM iekārtas fiksēja piecas izlādes redzamās gaismas zilajā diapazonā, aptuveni desmit mikrosekundes ilgas. Vienas izlādes rezultātā veidojās džets, kas sasniedza stratopauzi – pierobežas slāni starp stratosfēru un mezosfēru 50-55 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.

Zinātnieki pirmo reizi ievēroja: no izlādēm, kas rada zilos džetus, tāpat kā no spraitēm, jonosfēras zemākajā slānī izplatās optiskā un ultravioletā izstarojuma loki-elfi, tikai zili, nevis sarkani. Visas piecas izlādes pavadīja tādi koncentriski loki.

Pie tam ASIM gamma detektors konstatēja virs negaisa mākoņiem elektronu-pozitronu kūlīšus – gamma starojumu izmešus, ko ģenerēja enerģētiskie elektroni un to antidaļiņas – pozitroni.

Nesenajā rakstā izdevumā Nature zinātnieki apkopoja pētījumus un apstiprināja versiju par to, ka zilie džeti rodas tādos pašos procesos, kas noved pie parasto zibeņu veidošanās. Pēc būtības, tie ir kanāli atmosfērā, un pa tiem noplūst elektriskais lādiņš. Pēc raksta autoru domām, džetu krāsa ir saistīta ar slāpekļa molekulu jonizāciju: mirdzums nevis spektra sarkanajā daļā, bet violeti-zilajā saistīts ar to, ka lielā augstumā spiediens ir zemāks un elektronu deaktivācija sadursmēs nav tik efektīva.

Džetus un elfus no SKS novēro arī Krievijas aparatūra eksperimenta "UV atmosfēra" ietvaros. Tai ir kamera ar 2,5 mikrosekunžu pagaidu izšķirtspēju, tāpēc iekārtu jutīgums ir aptuveni simtkārt lielāks nekā Eiropas aparātiem.

Maskavas valsts universitātes Kodolfizikas ZPI laboratorijas vadītājs Pāvels Kļimovs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka Krievijas aparatūra pirmo reizi reģistrējusi dubultos un trīskāršos elfus – kad divi vai trīs gredzeni izplatās viens pēc otra. Novērojumu rezultāti vēl netiek publicēti.

30
(0:57 / 6.34Mb / просмотров видео: 4979)

Putins pastāstīja, ar ko Maskava pārsteigusi viņa kolēģi no Eiropas

0
(atjaunots 20:57 06.03.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc personiskas tikšanās Maskavā atklāja, kādu iespaidu uz viņa kolēģi atstājusi Krievijas galvaspilsēta.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāstīja, ka viņa kolēģis no Eiropas, ieradies Maskavā, bija pārsteigts, ka Krievijas galvaspilsēta "dzīvo". "Pie mums, mūsu pilsētās (vienas no lielākajām pilsētām Eiropā), uz ielām retumis gadās mašīnas, cilvēku gandrīz nav, viss ir slēgts," Putins atcerējās sarunbiedra teikto.

"Mēs ņemam vērā, ka, vienīgi apvienojot pūles, tostarp arī starptautiskajā arēnā, var panākt galīgu uzvaru pār koronavīrusu," uzsvēra Krievijas prezidents.

Koronavīrusa pandēmija, kas pērn sākās Ķīnā, aptvērusi gandrīz visas valstis. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, pasaulē reģistrēti gandrīz 116 miljoni jaunās koronavīrusa infekcijas gadījumi, miruši vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēki.

0
Tagi:
Maskava, Vladimirs Putins