Ziemeļu straume 2

Pēdējā brīdī: ASV atkal ķeras pie "Ziemeļu straumes 2"

53
(atjaunots 15:49 16.01.2021)
No 1. janvāra ASV pastiprinājušas pasākumus pret projekta dalībniekiem. Tomēr būvdarbi turpinās.

Dāņu kompāniju "Ramboll" iebiedējušas Vašingtonas sankcijas, vēsta mediji. Eiropā atkal iedegušās kaislības: kamēr vācieši gatavo fondu aizsardzībai no sankcijām, briti vēlas sekot amerikāņu piemēram, bet zviedri bīstas no "gāzes kara". Par to, kas sagaidāms gāzesvada projektā, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Atkal vecā dziesma

"Ziemeļu straumes 2" sauszemes iecirknis ārvalstīs ir sekmīgi pabeigts. Patlaban tiek izbūvētas caurules Vācijas ūdeņos. Tai sekos Dānija. Projekts nonācis finiša taisnē. Tomēr Vašingtona atsakās to atzīt. No 1. janvāra stājies spēkā jaunais likums par aizsardzības budžetu, kas ietver papildu sankcijas pret Krievijas gāzesvadu.

Cita starpā runa ir par organizācijām, kas nodrošina testēšānas, inspekcijas vai sertifikācijas pakalpojumus. Norvēģu kompānija "DNV GL" jau paziņoja, ka pārtrauc visas ar gāzesvada pārbaudi saistitās darbības un nevarēs to sertificēt.

Iepriekš ASV Senāta republikāņu vairākuma līderis Mičs Makkonels pavēstīja, ka likumam par aizsardzības budžetu ir izšķiroša nozīme valsts drošības aspektā un no "tādu lielvalstu-sāncenšu kā Ķīna un Krievija savaldīšanas" viedokļa. Šis dokuments nostiprinās ASV priekšrocības "jūrā, uz sauszemes, gaisā, kibertelpā un kosmosā".

"Gazprom" atlicis izbūvēt aptuveni 150 kilometrus cauruļu: 120 — Dānijas un mazliet vairāk nekā 30 – Vācijas ūdeņos. Gāzesvads ir gatavs par 94%.

Neskatoties uz Vašingtonas mēģinājumiem aizkavēt piecu Eiropas lielāko enerģētisko kompāniju finansētā projekta noslēgumu, 11. janvārī atsākās darbs Vācijas teritoriālajos ūdeņos pēc gadu ilga pātraukuma. No 15. janvāra sākas cautuļu izbūve pie Dānijas krastiem.

Cauruļvadu izbūves kuģim "Fortune" palīdzēs Krievijas Jūras glābšanas dienesta "Murman" un "Baltiyskiy issledovatel", kā arī citi sagādes kuģi. Jūrā tiks izveidota pagaidu lieguma zona 200 metru platumā abās pusēs no cauruļvadu izbūves līnijas.

Iepriekš "Gazprom eksport" ģenerāldirektore Jeļena Burmistrova precizēja, ka jūras iecirkņa izbūves termiņš ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, laikapstākļiem.

Aizsargmehānisms

Pa to laiku ASV atkal draud Eiropas kompānijām, kas, pēc Vašingtonas domām, palīdz Krievijai.

"Mēs cenšamies informēt tās par risku un aicinām atteikties no sadarbības, pirms nav par vēlu," informācijas avotu Valsts departamentā citēja aģentūra Reuters. Tuvākajās dienās Baltais nams, domājams, publicēs nepatīkamo organizāciju sarakstu.

Tomēr Krievijas ĀM uzsvēra: Maskava nešaubās par "Ziemeļu straumes 2" panākumiem, lai kāds būtu Vašingtonas spiediens pret "Gazprom" partneriem Rietumeiropā.

Vācija joprojām uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts un nepieņem ASV eksteritoriālās sankcijas. Pat to nesen atgādināja Vācijas Ministru kabineta oficiālā pārstāvja vietnieks Ulrike Demmers. Vēl vairāk, janvāra sākumā Meklenburgas-Priekšpomerānijas zemes parlaments ar balsu vairākumu atbalstīja reģionālās valdības iniciatīvu nodibināt ekoloģisko fondu "Klimata un apkārtējās vides aizsardzība MV".

Fonds izdomāts ar mērķi apiet amerikāņu sankcijas. Organizācija varēs iegādāties būvdarbiem nepieciešamās iekārtas, bet vispirms – atzīs cauruļvadu par ekoloģijai svarīgu projektu.

Vācu izdevums Bild precizēja, ka ts ļaus klasiificēt "Ziemeļu straumi 2" kā "apkārtējās vides aizsardzības principiālu elementu".

Fonds plāno reģistrēt komercuzņēmumu, kas nodarbosies vienīgi ar "Ziemeļu straumi 2". Kompānijas, kam draud sankcijas, sadarbosies ar Krieviju, izmantojot minētā uzņēmuma piedāvātos ekonomiskos instrumentus.

Zaudē laiku

Vai vācieši paspēs pasargāties no sankcijām? Novērotāju domas dalās. No vienas puses, fonds saņems pietiekamas investīcijas un pilnvaras, lai nivelētu Vašingtonas centienus, uzskata kompānijas "TMT" direktors Daņiils Rostobcevs.

"Tomēr iniciatīva ar fornu radījusi sabiedrības neapmierinātību, it īpaši "zaļo" vidū. Ekologi uzskata, ka ir neētiski un neglīti tādējādi veicināt projektu, kurš, pēc viņu domām, nepavisam nav "zaļš", tas apdraud apkārtējo vidi," norādīja analītiķis.

Tagad viss atkarīgs no tā, vai projekta piekritējiem izdosies vienoties ar sabiedrību. Vienlaikus, uzskata neatkarīgais rūpniecības eksperts leonīds Hazanovs, Berlīne jebkurā gadījumā nepakļausies Vašingtonai: Vācijai vajadzīga Krievijas gāze, lētāka nekā amerikāņu SDG. Vēl jo svarīgākas ir ekonomiskās attiecības ar Krieviju – tas ir stratēģisks tirgus Vācijas kompānijām.

"Protams, pret fondu tiks vērstas sankcijas, tomēr tām nebūs efekta. Bet pret tā apakšuzņēmējiem nāksies gatavot jaunu likumprojektu, saskaņot to Kongresā, gaidīt, kamēr parakstīs prezidents. Tas var ilgt pat pusgadu, kura laikā "Ziemeļu straumi 2" pabeigs," sprieda eksperts. Tomēr viņš pieļāva, ka iespējams grūtības ar ekspluatācijas sākumu, ņemot vērā ASV aizsardzības budžertā iekļautās sankcijas.

Bailes un naids

Amerikāņu piemēram vēlas sekot briti. Lielbritānijas konservatīvais deputāts Deniels Kočinskis paziņoja, ka Krievijas gāzesvads esot "ārkārtīgi bīstams" ar to, ka ved "tieši uz Krieviju". apejot visus gāzes un naftas tīklus NATO valstu teritorijā. Viņš piebilda, ka britus vairs nekavē dalība ES, tāpēc "vajag sekot amerikāņu draugiem un ieviest sankcijas pret jebkuru kompāniju, kas iesaistīta "Ziemeļu straumes 2" būvdarbos".

Vienlaikus Zviedrija ir nobažījusies par to, ka cauruļvada dēļ Džo Baidena prezidentūras laikā sāksies "gāzes karš" valsts tiešā tuvumā. "Svenska Dagbladet" atzīmēja, ka amerikāņu demokrāts ir "pat niknāks tā pretinieks nekā Donalds tramps". Savukārt Skandināvijas karaliste jautājumu jau izlēmusi – valdība piekrita cauruļvadu izbūvei valsts ekonomiskajā zonā.

Par Baidena prezidentūras negatīvo aspektu no "Gazprom" viedokļa uzskata viņa enerģētisko politiku, tā saucamo zaļo kursu. Demokrāti plāno iztērēt divus triljonus dolāru, lai pārietu pie ekoloģiski tīras enerģētikas līdz 2035. gadam, bet līdz 2050. gadam – pie nulles izmešiem. Tomēr Krievijai par labu nāk arī zaļā enerģētika: pa "Ziemeļu straumi 2" var sūknēt ne tikai dabasgāzi, bet arī ūdeņradi. Ūdeņraža degvielas potenciālais pieprasījums Eiropā ir ļoti liels.

Savienotajās Valstīs valda šaubas par to, vai viss, ko Baltais nams sasolījis "plūsmai", ir īstenojams. Bijušais senators no Virdžīnijas štata Ričards Bleks apgalvoja, ka Baidens dos priekšroku klusam līgumam ar Maskavu par būvdarbu pabeigšanu. Toties tā vietā mēģinās iztirgot kaut kādus labumus Vašingtonai.

53
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Krievija, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2 (270)
Pēc temata
Izšķirošā cīņa par "Ziemeļu straumi 2". Ar ko Baidens draud projektam
Vai Vācijas triks "Ziemeļu straumes 2" glābšanai līdzēs?
ASV neatmetīs centienus kaitēt "Ziemeļu straumei 2"
"Ziemeļu straume 2": kāpēc ASV liek šķēršļus gāzesvadam un ko par to domā Eiropa
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

68
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

68
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

55
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

55
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?