Ziemeļu straume 2

Pēdējā brīdī: ASV atkal ķeras pie "Ziemeļu straumes 2"

52
(atjaunots 15:49 16.01.2021)
No 1. janvāra ASV pastiprinājušas pasākumus pret projekta dalībniekiem. Tomēr būvdarbi turpinās.

Dāņu kompāniju "Ramboll" iebiedējušas Vašingtonas sankcijas, vēsta mediji. Eiropā atkal iedegušās kaislības: kamēr vācieši gatavo fondu aizsardzībai no sankcijām, briti vēlas sekot amerikāņu piemēram, bet zviedri bīstas no "gāzes kara". Par to, kas sagaidāms gāzesvada projektā, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Atkal vecā dziesma

"Ziemeļu straumes 2" sauszemes iecirknis ārvalstīs ir sekmīgi pabeigts. Patlaban tiek izbūvētas caurules Vācijas ūdeņos. Tai sekos Dānija. Projekts nonācis finiša taisnē. Tomēr Vašingtona atsakās to atzīt. No 1. janvāra stājies spēkā jaunais likums par aizsardzības budžetu, kas ietver papildu sankcijas pret Krievijas gāzesvadu.

Cita starpā runa ir par organizācijām, kas nodrošina testēšānas, inspekcijas vai sertifikācijas pakalpojumus. Norvēģu kompānija "DNV GL" jau paziņoja, ka pārtrauc visas ar gāzesvada pārbaudi saistitās darbības un nevarēs to sertificēt.

Iepriekš ASV Senāta republikāņu vairākuma līderis Mičs Makkonels pavēstīja, ka likumam par aizsardzības budžetu ir izšķiroša nozīme valsts drošības aspektā un no "tādu lielvalstu-sāncenšu kā Ķīna un Krievija savaldīšanas" viedokļa. Šis dokuments nostiprinās ASV priekšrocības "jūrā, uz sauszemes, gaisā, kibertelpā un kosmosā".

"Gazprom" atlicis izbūvēt aptuveni 150 kilometrus cauruļu: 120 — Dānijas un mazliet vairāk nekā 30 – Vācijas ūdeņos. Gāzesvads ir gatavs par 94%.

Neskatoties uz Vašingtonas mēģinājumiem aizkavēt piecu Eiropas lielāko enerģētisko kompāniju finansētā projekta noslēgumu, 11. janvārī atsākās darbs Vācijas teritoriālajos ūdeņos pēc gadu ilga pātraukuma. No 15. janvāra sākas cautuļu izbūve pie Dānijas krastiem.

Cauruļvadu izbūves kuģim "Fortune" palīdzēs Krievijas Jūras glābšanas dienesta "Murman" un "Baltiyskiy issledovatel", kā arī citi sagādes kuģi. Jūrā tiks izveidota pagaidu lieguma zona 200 metru platumā abās pusēs no cauruļvadu izbūves līnijas.

Iepriekš "Gazprom eksport" ģenerāldirektore Jeļena Burmistrova precizēja, ka jūras iecirkņa izbūves termiņš ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, laikapstākļiem.

Aizsargmehānisms

Pa to laiku ASV atkal draud Eiropas kompānijām, kas, pēc Vašingtonas domām, palīdz Krievijai.

"Mēs cenšamies informēt tās par risku un aicinām atteikties no sadarbības, pirms nav par vēlu," informācijas avotu Valsts departamentā citēja aģentūra Reuters. Tuvākajās dienās Baltais nams, domājams, publicēs nepatīkamo organizāciju sarakstu.

Tomēr Krievijas ĀM uzsvēra: Maskava nešaubās par "Ziemeļu straumes 2" panākumiem, lai kāds būtu Vašingtonas spiediens pret "Gazprom" partneriem Rietumeiropā.

Vācija joprojām uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts un nepieņem ASV eksteritoriālās sankcijas. Pat to nesen atgādināja Vācijas Ministru kabineta oficiālā pārstāvja vietnieks Ulrike Demmers. Vēl vairāk, janvāra sākumā Meklenburgas-Priekšpomerānijas zemes parlaments ar balsu vairākumu atbalstīja reģionālās valdības iniciatīvu nodibināt ekoloģisko fondu "Klimata un apkārtējās vides aizsardzība MV".

Fonds izdomāts ar mērķi apiet amerikāņu sankcijas. Organizācija varēs iegādāties būvdarbiem nepieciešamās iekārtas, bet vispirms – atzīs cauruļvadu par ekoloģijai svarīgu projektu.

Vācu izdevums Bild precizēja, ka ts ļaus klasiificēt "Ziemeļu straumi 2" kā "apkārtējās vides aizsardzības principiālu elementu".

Fonds plāno reģistrēt komercuzņēmumu, kas nodarbosies vienīgi ar "Ziemeļu straumi 2". Kompānijas, kam draud sankcijas, sadarbosies ar Krieviju, izmantojot minētā uzņēmuma piedāvātos ekonomiskos instrumentus.

Zaudē laiku

Vai vācieši paspēs pasargāties no sankcijām? Novērotāju domas dalās. No vienas puses, fonds saņems pietiekamas investīcijas un pilnvaras, lai nivelētu Vašingtonas centienus, uzskata kompānijas "TMT" direktors Daņiils Rostobcevs.

"Tomēr iniciatīva ar fornu radījusi sabiedrības neapmierinātību, it īpaši "zaļo" vidū. Ekologi uzskata, ka ir neētiski un neglīti tādējādi veicināt projektu, kurš, pēc viņu domām, nepavisam nav "zaļš", tas apdraud apkārtējo vidi," norādīja analītiķis.

Tagad viss atkarīgs no tā, vai projekta piekritējiem izdosies vienoties ar sabiedrību. Vienlaikus, uzskata neatkarīgais rūpniecības eksperts leonīds Hazanovs, Berlīne jebkurā gadījumā nepakļausies Vašingtonai: Vācijai vajadzīga Krievijas gāze, lētāka nekā amerikāņu SDG. Vēl jo svarīgākas ir ekonomiskās attiecības ar Krieviju – tas ir stratēģisks tirgus Vācijas kompānijām.

"Protams, pret fondu tiks vērstas sankcijas, tomēr tām nebūs efekta. Bet pret tā apakšuzņēmējiem nāksies gatavot jaunu likumprojektu, saskaņot to Kongresā, gaidīt, kamēr parakstīs prezidents. Tas var ilgt pat pusgadu, kura laikā "Ziemeļu straumi 2" pabeigs," sprieda eksperts. Tomēr viņš pieļāva, ka iespējams grūtības ar ekspluatācijas sākumu, ņemot vērā ASV aizsardzības budžertā iekļautās sankcijas.

Bailes un naids

Amerikāņu piemēram vēlas sekot briti. Lielbritānijas konservatīvais deputāts Deniels Kočinskis paziņoja, ka Krievijas gāzesvads esot "ārkārtīgi bīstams" ar to, ka ved "tieši uz Krieviju". apejot visus gāzes un naftas tīklus NATO valstu teritorijā. Viņš piebilda, ka britus vairs nekavē dalība ES, tāpēc "vajag sekot amerikāņu draugiem un ieviest sankcijas pret jebkuru kompāniju, kas iesaistīta "Ziemeļu straumes 2" būvdarbos".

Vienlaikus Zviedrija ir nobažījusies par to, ka cauruļvada dēļ Džo Baidena prezidentūras laikā sāksies "gāzes karš" valsts tiešā tuvumā. "Svenska Dagbladet" atzīmēja, ka amerikāņu demokrāts ir "pat niknāks tā pretinieks nekā Donalds tramps". Savukārt Skandināvijas karaliste jautājumu jau izlēmusi – valdība piekrita cauruļvadu izbūvei valsts ekonomiskajā zonā.

Par Baidena prezidentūras negatīvo aspektu no "Gazprom" viedokļa uzskata viņa enerģētisko politiku, tā saucamo zaļo kursu. Demokrāti plāno iztērēt divus triljonus dolāru, lai pārietu pie ekoloģiski tīras enerģētikas līdz 2035. gadam, bet līdz 2050. gadam – pie nulles izmešiem. Tomēr Krievijai par labu nāk arī zaļā enerģētika: pa "Ziemeļu straumi 2" var sūknēt ne tikai dabasgāzi, bet arī ūdeņradi. Ūdeņraža degvielas potenciālais pieprasījums Eiropā ir ļoti liels.

Savienotajās Valstīs valda šaubas par to, vai viss, ko Baltais nams sasolījis "plūsmai", ir īstenojams. Bijušais senators no Virdžīnijas štata Ričards Bleks apgalvoja, ka Baidens dos priekšroku klusam līgumam ar Maskavu par būvdarbu pabeigšanu. Toties tā vietā mēģinās iztirgot kaut kādus labumus Vašingtonai.

52
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Krievija, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2 (257)
Pēc temata
Izšķirošā cīņa par "Ziemeļu straumi 2". Ar ko Baidens draud projektam
Vai Vācijas triks "Ziemeļu straumes 2" glābšanai līdzēs?
ASV neatmetīs centienus kaitēt "Ziemeļu straumei 2"
"Ziemeļu straume 2": kāpēc ASV liek šķēršļus gāzesvadam un ko par to domā Eiropa
Sputnik V

Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā

10
(atjaunots 10:54 02.03.2021)
Kamēr Krievijas vakcīnas nav apstiprinātas ES, tās pilsoņi, visticamāk, nesaņems robežas šķērsošanai nepieciešamo sertifikātu.

Uzstājoties ar runu par ES diplomātisko resoru selektorsanāksmes rezultātiem, kanclere Angela Merkele informēja, ka sanākušie piekrituši tam, ka jāievieš vakcinēšanas sertifikāts, bez kura netiks atļauta iebraukšana ES, raksta Maksims Sokolovs vietnē RIA Novosti. Vienošanās pagaidām ir principiāla, detalizētu projektu iesniegs pēc trim mēnešiem.

Kā zināms, velns slēpjas detaļās. Tas attiecas arī uz vakcinēšanas pasi.

Pirmkārt nav skaidrs, ko iesākt cilvēkiem, kuriem ir pretindikācijas vakcinēšanai. Vairāk vai mazāk varētu saprast īslaicīgas kontrindikācijas gadījumu - piemēram, ja cilvēks nesen pārslimojis koronavīrusa infekciju. Tāpat kā ar citām infekcijas slimībām, arī šajā gadījumā jāpagaida kāds laiks un pēc tam droši var vakcinēties. Taču ir arī hroniskas slimības: ko darīt ar tām? Izskatās, jāierobežo tādu slimnieku pārvietošanas tiesības. Pie tam hroniskas kaites ir smagas, un to nesēji tik un tā drīz mirs. Nav cilvēka, nav problēmas. Hroniskajiem nekas Eiropā nav darāms.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

Taču tas nav viss.

Pasaulē pašlaik ir daudz vakcīnu, iespējams, būs vēl vairāk. Kādas tieši vakcīnas dos tiesības saņemt ES sertifikātu?

Ar eiroatlantisko trijnieku Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca šķēršļu acīmredzami nebūs. "Vakcinējies ar "Pfizer" — saņem ausvaisu", citādi sanāk kāda disidentitāte.

Ar Krievijas ("Sputnik V" un "EpVakrona") un ķīniešu ("Sinovac Biotech", "CanSino Biologics", "CNBG — Sinopharm") vakcīnām viss varētu būt sarežģītāk. Tās var būt izcili efektīvas, bet, kamēr tās nav oficiāli apstiprinātas, ar tām vakcinēti pilsoņi, visticamāk, nesaņems nepieciešamo sertifikātu robežas šķērsošanai.

Lieta tāda, ka jautājums par nedemokrātiskas izcelsmes vakcīnas efektivitāti vai kaitīgumu ir ne tikai medicīnisks, bet arī politisks. Jau "Ziemeļu straumes 2" piemērs pietiekami spilgti ilustrē, kas notiek, kad lietā iejaucas politika - "demokrātijas izplatība pret totalitārismu", – krievu ogļūdeņradis izrādās bīstamāks nekā "Ciklons B". Kā zināms, "ja ģeometriskās teorēmas skartu cilvēku intereses, to dēļ rīkotu karus." Pie tam, ja var sarīkot nepatikšanas valstij, vienkārši neatzīstot nedemokrātisko vakcīnu, kāpēc gan to neizdarīt?

Ļoti daiļrunīgs ir nesenais (17. februāris) Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas izteikums: "Krievijas Covid-19 vakcinācijas stratēģija izraisa neizpratni. Kāpēc Krievija piedāvā teorētiski citām valstīm miljoniem devu, taču nav sasniegusi pietiekamu progresu pašu iedzīvotāju vakcinācijā? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild."

Grūti pateikt, kas tas ir — pietiekams progress. Un vai Eiropas ierēdņi ir tiesīgi runāt par šo tēmu, kad pašā Eiropā progress ir acīmredzami nepietiekams? Citādi Ungārija nepirktu "Sputnik", tāpat Čehija, Austrija, Itālija neapsvērtu to pašu. "Kāpēc mums ir vajadzīgs "Sputnik", kad uz katra soļa ir vakcinācijas punkti ar "Pfizer"?"

Iespējams, Urzulas kundze ir sašutusi par XIX gadsimta beigu maizes eksporta prakses atdzīvināšanu – "Paši pietiekami neēdīsim, bet izvedīsim". Ir grūti pateikt, vai esošā Veselības ministrija rīkojas atbilstoši toreizējā finanšu ministra Višņegradska principiem. Bet vēl grūtāk ir saprast, kāds tam ir sakars ar Krievijas vakcīnas iedarbīgumu. Vai nu tā ir efektīva vai ne. Savukārt Krievijas panākumi savu iedzīvotāju vakcinācijā diez vai varētu būt Briseles galvenās rūpes.

Cita lieta, ja vajag par jebkādu cenu "atmaskot" Krievijas vakcīnu. Īpaši - neuzskatīt poti par pamatu vīzas sertifikāta izsniegšanai. Kad runa ir par dzelzs aizkara problēmām, tad, protams, jebkuri paņēmieni var noderēt.

Protams, ne jau viss ir atkarīgs no Urzulas un viņas domubiedriem. Izņemot tos, kuri vēlas jebkādu iemeslu un ieganstu piesegā norobežoties no Krievijas, ir arī grupas ar citām interesēm.

Piemēram, lai gan Krievijas iedzīvotāju ienākumi ir stipri krituši, tomēr nav ne runas par totālu nabadzību, kas padara neaktuālu izbraukuma tūrismu. Daudzas Eiropas valstis (Itālija, Francija, Grieķija, u tt.), kur tūrisms pirms pandēmijas nodrošināja 10-15% no IKP un deva darbu labai iedzīvotāju daļai – šīs valstis jau sapņos redz, kā varētu atgriezties pirmskovida laiki un Krievijas tūristu nauda. Fon der Leienas kundzes intereses tām ir vienaldzīgas – pašu plānais maciņš ir daudz svarīgāks.

Var, protams, iedvesmot eiropiešus, sak, "uz ideoloģijas rēķina mēs netaupām", attiecināt šo saukli uz vīzu sertifikāciju, bet tāda ilgtermiņa politika var beigties ar dažādiem pārsteigumiem. Neviens nav atcēlis principu "savs krekls tuvāks", un to pastāvīgi lamāt ir bīstami.

Tātad jautājums par to, kādas vakcīnas pēc trim mēnešiem apliecinās ieceļošanas vīzas prasītāja drošību, kļūs par asu strīdu tēmu starp fon der Leienas kundzi un sīkburžuāziskā principa "Manis pēc kaut vai suns, ka tik olas dētu" piekritējiem.

10
Tagi:
vakcīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
"Tikai ne krievu vakcīna". Lietuvas elitei nospļauties par cilvēku veselību
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Vakcinētajam ir 98 gadi: kā Latvijā izmanto vakcīnu, ko Vācijā sirmgalvjiem neiesaka
Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva

Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām

23
(atjaunots 08:25 02.03.2021)
ES vēlas vienpusēji regulēt attiecības ar Krieviju, vēlas pēc saviem ieskatiem sodīt vai apžēlot Krieviju, turklāt Krievijai tai pazemīgi jāpaklausa un vēl jābūt gatavai, tiklīdz pasauks sadarboties.

Rietumi laiž klajā jaunu sankciju sēriju pret Krieviju: pirmdien Eiropas Savienība saskaņoja personālo sankciju ieviešanu pret virkni Krievijas amatpersonu, kas esot atbildīgas par "Navaļnija vajāšanu" (sarakstu publicēs pēc dažām dienām). Savienotajās Valstīs steidz gatavot "sankciju un citu pasākumu" paketi ne tikai par Navaļniju, bet arī par hakeru uzbrukumiem (ko dēvē par SolarWinds) amerikāņu aģentūrām un kompānijām, kuros apsūdz Krieviju, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Tas viss bija paredzams, nemaz nerunājot par to, ka sankciju spiediens (vērienīgi soļi, ne tikai atsevišķas ASV akcijas) pret Krieviju ilgst jau septiņus gadus. Pa šo laiku Krievija pie tām jau paspējusi pierast, tomēr vienmēr ir interesanti argumenti, ar kuriem pamato savu rīcību rietumu "partneri". Argumenti, ne motīvi. Motīvi ir saprotami –  par tiem trešdien atgādināja Vladimirs Putins, uzstājoties FDD kolēģijā.

"Mēs saskaramies ar tā saucamo Krievijas savaldīšanas politiku. Te runa nav par konkurenci, kas ir dabiska starptautiskajās attiecībās, bet gan par konsekventu un visai agresīvu līniju, kas vērsta uz to, lai kaitētu mūsu attīstībai, nobremzētu to, radītu problēmas ārējā perimetrā, izprovocētu iekšējo nestabilitāti, iedragātu vērtības, kas apvieno Krievijas sabiedrību, un galu galā novājinātu Krieviju, pakļaujot to ārējai kontrolei, tāpat kā tas notiek dažās valstīs postpadomju telpā."

Šie mērķi nepavisam netiek noklusēti: Putins atzīmēja, ka "pietiek iepazīties ar publiskiem stratēģiskajiem dokumentiem un dažu valstu ierēdņu ļoti vaļsirdīgiem paziņojumiem." "Pat necenšas slēpt nedraudzīgu attieksmi pret Krieviju, pret citiem patstāvīgiem, suverēniem, pasaules attīstības centriem."

Borels
Пресс-служба МИД РФ

Labi zināmi arī visi savaldīšanas veidi, Putins tos uzskaitīja: "Mūs cenšas sastindzināt ar ekonomiskām un citām sankcijām, bloķēt lielus starptautiskus projektus, kuros, starp citu, esam ieinteresēti ne tikai mēs, bet arī mūsu partneri, tieši iejaucas mūsu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, mūsu valsts demokrātiskajās procedūrās. Un, protams, tiek aktīvi izmantoti rīki no specdienestu arsenāla."

Tas viss jau gadījies Krievijas vēsturē: dažnedažādas kombinācijās izmantotas visas nosauktās metodes, un Krievija ir iemācījusies tām pretoties un atbildēt. Tieši tāpēc Putins teica, ka "tāda līnija pret Krieviju ir absolūti bezjēdzīga", ne ar kādu spiedienu viņiem neizdosies nedz piespiest mūs piekāpties, nedz sagraut mūs no iekšienes. Pie tam Krievija atgādina, ka aizsargā savu suverenitāti un savas intereses, kā tā aizstāvas, nevis uzstājās agresora lomā.

Cita starpā Krievija pastāvīgi uzsver: tā ir gatava veidot attiecības ar visiem, ir gatava atklātam dialogam uz savstarpējas uzticības un cieņas pamata. Arī to atgādināja Putins. Bet kas dzirdams atbildei?

Krievija nav ieinteresēta sadarboties ar Eiropas Savienību, Krievijas vara ved valsti autoritārisma virzienā — pie tāda secinājuma nonākuši ES valstu ārlietu ministri sanāksmē, kurā lēma par jaunām sankcijām. Savukārt Eiropas demokrātijas vadītājs Žuzeps Borels nosauca Krieviju par "kaimiņu, kurš nolēmis uzvesties kā pretinieks". Tiesa, viņš uzsvēra: "Mums ir jānosaka modelis, lai izvairītos no pastāvīgas konfrontācijas ar kaimiņiem, kuri nolēmuši rīkoties pretēji."

Proti, Eiropa un Rietumi kopumā iztēlo situāciju tā, ka Krievija meklē konfrontāciju un nevēlas attīstīt attiecības. Turklāt, izrādās, Krievija pastāvīgi iejaucas Eiropas lietās un vērš spiedienu pret ES. Tāpēc Eiropas Savienība tagad veidos attiecības ar Maskavu, ņemot vērā trīs principus.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Lūk, kā tos aprakstīja Borels: dot pretsparu Maskavai starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā, savaldīt, ja Krievija palielinās spiedienu uz ES, un sadarboties ar Krieviju tikai jomās, kurās ieinteresēta Eiropas Savienība. Pretspars, savaldīšana, sadarbība tur, kur ir izdevīgi ES — tāds ir Eiropas diplomātijas cīņas komplekts. Par ko īsti ir runa?

Ar "starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem" tiek saprasts gandrīz viss - no Krimas un Navaļnija līdz jebkurai citai tēmai, gan iekšējai, gan starptautiskai. Sankcijas par to, ka Krievijā nav geju laulību, proti, par cilvēktiesību pārkāpšanu? Lūdzu! Sankcijas par atteikšanos "atgriezt" Gruzijai Abhāziju? Nekādu problēmu! Sankcijas par kārtējo Eiropā nogalināto emigrantu vai bēgli no Krievijas, kuru katru cilvēku (kā tā notika ar Berlīnē nogalināto čečenu no Gruzijas) — kā nu ne! Uzlauzta bundestāga datorsistēma? Protams, jāsoda Krievija.

Tikpat labi gandrīz jebko var nosaukt par spiedienu pret ES, ko vien vēlies. Separātisti balso par Katalonijas izstāšanos? Meklējam krievu pēdas. Maskavā ierodas parlamenta frakcijas "Alternatīva Vācijai" pārstāvji? Krievi grib gāzt Merkeli. Maskava protestē pret padomju karavīriem veltīto pieminekļu demontāžu Polijā vai Čehijā? Apspiež nabaga brīvību mīlošos austrumeiropiešus. Būvē gāzesvadu? Grib sašķelt Eiropu. Atsakās no būvdarbiem? Grib sasaldēt Eiropu. Absurds? Nē, prognozējama reakcija.

Proti, ES vēlas vienpusēji regulēt attiecības ar Krieviju, vēlas pēc saviem ieskatiem sodīt vai apžēlot Krieviju, turklāt Krievijai pazemīgi jāklausa un jābūt gatavai, tiklīdz pasauks sadarboties, taču tikai tajās jomās, kas ir izdevīgas labajiem eiropiešiem.

Realitāte ir citāda – ES ir kaimiņš, kurš uzvedas kā pretinieks. Tā cenšas piespiest Krieviju pie sienas, izvirza nosacījumus, pamāca un demonizē, iejaucas Krievijas iekšējās lietās (pat tagad Borels paziņojis, ka "savienība paplašinās pilsoniskās sabiedrības atbalstu Krievijā") un uzskata to par pašsaprotamu. ES (lai arī pēc atlantistu iniciatīvas) mēģina atraut Ukrainu no Krievijas, mainīt Austrumu un Rietumu vēsturiskās robežas, paplašināt savu dzīves telpu uz krievu civilizācijas rēķina un pie tam vēlas, lai Krievija ar to samierinātos. Šāda nekaunība varētu būt izskaidrojama pirms 25, pat pirms 15 gadiem, kad Krievija cīnījās par savu izdzīvošanu un nevarēja nedz rūpēties par visu krievu pasauli, nedz prasīt no eiropiešiem pieklājīgu uzvedību, taču tagad ir vienkārši smieklīgi gaidīt no Krievijas nevīžīga mācekļa paklausību.

Krievija jebkurā gadījumā pārveidos attiecības ar Eiropu uz sev pieņemamiem nosacījumiem, un jo ātrāk ES to sapratīs, jo gludāk un ātrāk paies šis process. Eiropai tik un tā nav nekādas alternatīvas: tā nevar atļauties ne norobežoties no Krievijas, ne kļūt par tās pretinieku. Pareizāk sakot, atļauties jau var, taču tā tai būs pēdējā reize.

23
Tagi:
Vladimirs Putins, sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību
Lavrovs: Eiropas Savienība pati sagrāvusi attiecības ar Krieviju
Krievijas ĀM: Eiropas Savienībai nav izdevies sarīkot Krievijai "publisku pērienu"
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Finanšu aprēķini

CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem

0
(atjaunots 16:12 02.03.2021)
Speciālisti norāda, ka arī šajā aspektā neiztika bez koronavīrusa epidēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmes.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu Latvijā bija 1143 eiro. Tiek atzīmēts, ka šis rādītājs ir par 6,2 procentiem jeb 66 eiro augstāks, nekā 2019. gadā, raksta Press.lv.

2020. gadā vidējā alga pēc nodokļu atskaitīšanas bija 841 eiro, bet, ņemot vērā inflāciju, reālais pieaugums bija 5,9%.

Speciālisti norāda, ka koronavīrusa pandēmija veikusi savas korekcijas arī šajā dzīves aspektā. Piemēram, epidēmijas laikā pilnas slodzes darba ņēmēju skaits samazinājās par 3,9% jeb 29 300 cilvēku. Radītāju pieaugumu ietekmēja arī algu fonda izaugsme, tas bija vairāk nekā 200 miljoni eiro. Tomēr ir arī zaudējumu nesošas nozares, kurās bija novērots visvērienīgākais štata samazinājums, piemēram, transporta un viesnīcu, kā arī izklaides un sabiedriskās ēdināšanas nozare.

2020. gadā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī septiņās nozarēs: finanšu un apdrošināšanas sektorā - 2161 eiro (+3,8% gadā), informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā - 1866 euro (+7,8%), enerģētikā - 1413 eiro (+3,4%), valsts pārvaldē - 1371 euro (4,6 procenti), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - 1353 euro (+11,1 euro), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1289 eiro (+9,7 euro), veselības un sociālās aprūpes nozarē - 1211 eiro (+9,7 euro).

Zemākā vidējā darba alga bija tūristu un sabiedriskās ēdināšanas jomā – 726 eiro (-5,3% gadā).

Latvijas reģionu vidū mēneša vidējā bruto alga 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visvairāk pieaugusi Rīgas reģionā (+7,8%), Zemgalē (5,3%) un Latgalē (5,5 procenti).

Rīgā vidējā bruto alga pērn joprojām bija visaugstākā - 1276 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē - viszemākā, šeit tā bija 793 eiro jeb 62% no vidējās darba algas Rīgā.

0
Tagi:
alga, CSP
Pēc temata
Ne šis, ne tas: minimālā alga ir pacelta, tomēr joprojām ir šausmīgi maza
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Latvija slīgst nabadzībā: ES gaidāmas tikai nodevas un nekādu dotāciju
Minimālās algas Eiropas Savienībā: kurā vietā ierindojas Latvija