Covid-19

Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju

123
(atjaunots 16:21 13.01.2021)
Ļoti interesanti: mūsu acu priekšā Rietumos pilnībā mainās attieksme pret Krievijas sasniegumiem Covid-19 profilaksei paredzēto vakcīnu izstrādes jomā.

Pēdējās dienās ietekmīgākajos izdevumos veseliem bariem parādās publikācijas, kuru autori apgalvo: krievu vakcīna nemaz nav tik slikta, vēl vairāk, tā, domājams, ir itin efektīva, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Un tas viss notiek pēc mēnešiem ilgas tendences: rietumvalstu oficiozie izdevumi pilnā sparā ņirgājās "Maskava vispār neko nespēj radīt", pēc tam tos pārņēma bažas par ārkārtīgi īsā laikā izstrādātā un bez nepieciešamajiem izmēģinājumiem apgrozījumā laistā Krievijas preparāta "Sputnik V" risku. Fakts, ka darbs pie visām vakcīnām pret koronavīrusu, arī Rietumu laboratorijās, rit pēc paātrinātas procedūras, protams, nevienu nemulsināja.

Taču aģentūra Bloomberg pēkšņi laida klajā materiālu, kurā žurnālists Sems Fazelijs uzskaitīja iemeslus, kas ļauj uzticēties "Sputnik V".

Soli tālāk spēra avīzes New York Times korespondents Maskavā Endrjū Krāmers. Viņš ne tikai uzlielīja Krievijas preparātu un nosauca to par "īstenu sasniegumu", bet arī pats vakcinējās un pievērsa uzmanību vakcinācijas procesa organizācijas augstajam līmenim un vieglajai piekļuvei tam.

Pavisam pārsteidzošs raksts nāca klajā britu žurnālā Spectator, kam iemeslu deva ziņa par Vladimira Putina un Angelas Merkeles telefona sarunu – valstu vadītāji apsprieda iespēju ražot "Sputnik V" Vācijā. Materiāla autors salīdzināja Covid-19 ar Hitleru un paskaidroja: ja jau toreiz – gandrīz pirms 80 gadiem – Rietumi Čērčila un Rūzvelta personā apvienojās ar Staļinu pret kopīgo ienaidnieku, nebūtu nekas briesmīgs, ja tagad valstis ietu pa to pašu ceļu.

Te, protams, ir grūti noturēties un nepasmīnēt par Rietumu "partneru" loģiku un īpatnējo atmiņu – viņi ilgus gadus centīgi iegalvo savai auditorijai propagandiskos melus "Staļins nav labāks par Hitleru, PSRS vienlīdzīgā mērā ar Trešo reihu ir atbildīga par Otro pasaules karu", tomēr, nonākuši strupceļā, ātri vien atceras, kā bija patiesībā.

Šķiet, arī tagad Rietumi ir strupceļā.

Pirms dažām dienām Lielbritānijas vēstniece ASV Kārena Pīrsa nāca klajā ar skandalozu, tomēr zināmā mērā godīgu paziņojumu: viņa teica, ka Krievija un Ķīna nedrīkst būt uzvarētājas koronavīrusa pandēmijā.

Diplomāte runāja ne tikai par vakcīnu, par to, kurš preparāts būs labāks un tiks izstrādāts ātrāks. Covid-19 epidēmija pārbauda dažādu sabiedriskās dzīves sfēru un valstu pārvaldes aparātu stabilitāti un efektivitāti.

Par bēdīgi slaveno "uzvaru" pār koronavīrusu var uzskatit nevis tā iznīcināšanu (tas nav iespējams – tagad cilvēcei būs ar to jāsadzīvo), bet gan dzīves normalizāciju – ar minimāliem ierobežojumiem pilsoņiem un slīkstošām veselības aprūpes sistēmām.

Katrai valstij ir savas īpatnības cīņā ar epidēmiju. Kā zināms, Ķīna izvēlējās stingru, tomēr individuālu pasākumu ceļu. Burtiski pirms dažām dienām tur uz stingru, nedēļu ilgu karantīnu slēdza divas pilsētas (kopējais iedzīvotāju skaits tajās – apmēram 18 miljoni iedzīvotāju), jo tajās konstatēti 137 Covid-19 gadījumi un 197 bezsimptomu nesēji. Toties visa pārējā valsts – pusotrs miljards iedzīvotāju turpina relatīvi parastu dzīvi.

Krievijai ir savas fineses, kuru deļ veselības aprūpes sistēma tiek galā ar slodzi, vakcinēto skaits pārsniedzis miljonu. Arī saslimstības statistika pēdējās dienās iedveš optimismu, lai arī, protams, būtu pāragri priecāties – jāpagaida, kas notiks pēc Jaungada brīvdienām.

Lai nu būtu, kā būdams, Rietumos klājas daudz ļaunāk. ASV iekšpolitiskā haosa dēļ jautājums par epidēmijas apkarošanu pagaidām atkāpies otrajā plānā, bet Eiropā tas pašlaik ir pats sāpīgākais aspekts.

Vissmagākā situācija ir Lielbritānijā, kuras valdība izšķīrās par lokdaunu valstī, kura noteikumi līdzinās pavasarī lemtajam. Kontinentā situācija ir vien mazliet labāka – ierobežojumi plešas plašumā, valdības prognozē, ka tuvākās nedēļas būs pašas smagākās, un draud ar bargiem sodiem pārkāpējiem.

Jā, vakcinācija tur ir sākusies, tomēr ar to saistītas pārlieku daudzas vilšanās un bažas. Process nenorit ātri, jo vakcīnu ražošanas un piegādes tempi fiziski neļauj apmierināt pieprasījumu. Ap pašiem preparātiem veidojies visnotaļ negatīvs informācijas fons – gan ziņas par vakcinēto pēkšņajiem nāves gadījumiem (protams, saikne starp notikumiem nav apstiprināta), un ziņas par vakcīnu īpatnībām, kas pašas par sevi apgrūtina un bremzē visu procesu. Piemēram, rietumvalstīs plašāk pieejamās Pfizer un BioNTec vakcīnas jāglabā temperatūrā zem -70 grādiem pēc Celsija skalas (salīdzinājumam: "Sputnik V" jāuzglabā -18 grādu temperatūrā).

Vēl ir arī milzīgs sabiedriskais nogurums un neapmierinātība. Iespējams, te meklējama valdību lielākā problēma.

Ļoti daiļrunīgs ir Vācijas piemērs, kas visu aizvadīto gadu demonstrēja sekmīgu darbu krīzes apstākļos. Valdība strādāja pārliecinoši un enerģiski. Tās rīcībā esošie resursi ļāva ātri atrisināt problēmas. Vācijas veselības aprūpes sistēma sekmīgi izturēja pārbaudi, tur nebija gultasvietu un MPV aparātu deficīta, un kontinenta bagātākā un attīstītākā ekonomika spēja izvērst spēcīgu sociālā atbalsta programmu.

Izskatās, ka viss ir lieliski. Ar vienu vienīgu izņēmumu: VFR sabiedrības neapmierinātība ar valsts politiku pandēmijas apstākļos ir plašākā un aktīvākā, un cita starpā izpaužas vērienīgās manifestācijās, ko policija ir spiesta izgaiņāt ar ūdensmetējiem.

Rezultātā tagad visa federālā valdība, zemju valdības un Angela Merkele nonākusi bezizejā. No vienas puses, viņi spiest saglabāt izolāciju, jo ik dienas saņem pārskatus, kas liecina par situācijas pasliktināšanos un prasa ārkārtas pasākumu atbalstu. No otras puses, vācieši aizvien vairāk niknojas par vispārējiem ierobežojumiem, sēdēšanu mājās un sabojātajiem Ziemassvētkiem. Vairs nelīdz nekādi argumenti, ka tas viss notiekot viņu pašu labad.

Līdzīgs noskaņojums pastiprinās arī citās valstīs. Kāpēc "nebrīvā" Krievija un Ķīna elastīgi strādā pie ierobežojumiem, lai pēc iespējas labāk saglabātu pilsoņiem ierasto dzīvesveidu, bet demokrātijas etalons – Eiropa tik vien spēj, kā ieslēgt mājās un aizliegt? Kāpēc Maskavai un Pekinai izdevās izstrādāt vakcīnas un mierīgi sākt masveida vakcināciju, bet Rietumos teju vai katru dienu izceļas skandāli ap potēm? Par ko cilvēki maksā tos milzīgos nodokļus?

PVO galvenā mītne Ženēvā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Ziniet, tāds noskaņojums ir bīstams.

Pēdējie gadi vairākkārt pierādījuši Rietumiem, ka tehnoloģijām, kas palīdz viņiem manipulēt ar sabiedrisko viedokli, ir savas robežas, un tās var atslēgties pašā nepiemērotākajā brīdī un nest neprognozējamas un ļoti nepatīkamas sekas.

Pasaulē augošās turbulences apstākļos kontrole ir vitāli svarīga. Tai pašai Vācijas valdošajai elitei tagad likme ir daudz lielāka, nekā kārtējo vēlēšanu rezultāti.

Nav nekāds brīnums, ka sadarbība ar Maskavu vakcīnas ražošanas jomā vairs nav kategoriski nepieņemama Eiropai – tagad tas ir pietiekami izdevīgs risinājums, lai to kārtīgi apdomātu.

123
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Rietumi
Pēc temata
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Arktika

"Gaidām tehniku augustā": amerikāņi gatavojas izsēsties Arktikā

18
(atjaunots 15:00 16.04.2021)
ASV cenšas panākt Krievijas Arktikā. Nesen Sauszemes spēki noslēdza līgumu ar koncernu "Oshkosh Defense" sadarbībā ar Singapūras kompāniju "ST Engineering" un "BAE Systems" par militārās tehniskas izstrādi darbam aiz Polārā loka.

Noskaidrojies, ka amerikāņiem vienkarši nav mūsdienīgu tamlīdzīga tipa mašīnu, esošās ir pamatīgi novecojušas. Komandieri cer, ka izdosies izmēģināt jaunumus jau augustā. Kas par tiem zināms? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uzbūvēt līdz jūnijam

Arktika met nopietnu izaicinājumu jebkurai armijai. Zema temperatūra, ledus torosi, dreifējoši ledāji, nekādas infrastruktūras, apgrūtināta loģistika, ilga polārā nakts – tas viss nopietni apgrūtina liela armijas grupējuma izvēršanu.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

Aukstā kara laikos ASV, atšķirībā no PSRS, neveltīja reģionam pienācīgu uzmanību, tāpēc tagad Pentagona rīcībā ir viens vienīgs darbspējīgs ledlauzis "Polar Star". Krievijai – vairāk nekā 40 šī tipa kuģi. Piedevām amerikāņiem Arktikā faktiski nav armijas bāzu.

Trūkst tehnikas sauszemes spēku vajadzībām, kas varētu pārvadāt kravas un kareivjus smagajos polārajos apstākļos. Vienīgie piemērotie vilcēji-visurgājēji ir zviedru divposmu kāpurķēžu Bandvagn 206, pieņemti bruņojumā ar apzīmējumu Small Unit Support Vehicle (SUSV, mazā vienību atbalsta mašīna). Taču pirmās šī tipa mašīnas nonākušas no konveijera pirms 40 gadiem un jau sen neatbilst prasībām.

Armija nolēmusi atjaunot arktiskās tehnikas parku un izsludinājusi konkursu programmas ColdWeather, All-Terrain Vehicle (CATV, auksta klimata visurgājējs) ietvaros. Pentagons gatavs perspektīvā vilcēja izstrādei, būvei un izmēģinājumiem iztērēt 6,6 miljonus dolāru 2021. finanšu gadā un 9,25 miljonus – 110 CATV iegādei.

Vēlāk parku paplašinās līdz 163 visurgājējiem. Prototipus gaida apmēram 14. jūnijā. No augusta līdz decembra beigām – izmēģinājumi Aļaskā. Uzvarētāju izvēlēsies 2022. finanšu gadā.

Četri varianti

Sagaidāmi četri CATV modeļi. Vispārējā pielietojuma visurgājējam jāuzņem vismaz deviņi kareivji, neskaitot vadītāju, kā arī jāizvieto iekārtas un krājumi trim dienām autonoma darba.

Sanitārais variants ar medicīnas iekārtām paredzēts diviem mediķiem, diviem gulošiem un četriem viegli ievainotiem pacientiem. Komandiera mašīna saņems mūsdienīgus sakaru un vadības līdzekļus. Kravas masīna – lielgabarīta militāro iekārtu pārvietošanai lielā attālumā.

"Šīs mašīnas spēs risināt plaša spektra uzdevumus ekstremāli zemas temperatūras apstākļos citai tehnikai nepārvaramā apvidū, - žurnālistiem stāstīja par CATV programmu atbildīgais ASV armijas virsnieks Tims Godets. – Tām bez grūtībām jāpārvietojas pa ledu, jāpārvar ūdens šķēršļi, viegli jāuzbrauc pa nogāzi, jābūt vienkārši apkalpojamām un ekonomiskām no degvielas patēriņa viedokļa."

Konkursa dalībnieki izmanto agrākos izstrādājumus. "Oshkosh" un "ST Engineering" izvēlējās divposmu vilcēju "Bronco 3". To vairāk nekā 20 gadus izmanto britu armija, kas piedalījās karadarbībā Afganistānā.

"Bronco 3" ir pret lodēm paredzētas bruņas, ložmetēja pamatne, V-veida dibens, kas mazina kaitējumu mīnas sprādzienā. Mašīna pārvar ūdens šķēršļus ar 5 km/h ātrumu.

"BAE Systems" piedāvās jaunumu uz divposmu vilcēja "Beowulf" bāzes, kas lielā mērā līdzinās "Bronco 3" un SUSV, tikai tam ir lielāka kravas nestspēja.

Panākt Krieviju

Pirms mēneša publicētajā "Arktiskajā stratēģijā" amerikaņi atklāti stāstīja par vēlmi pabīdīt malā reģionā Maskavu un Pekinu. Pentagonam īpašas raizes sagādā Krievija, kam ir lielākā ledlaužu flote pasaulē, armijas bāzu tīkls ziemeļu platuma grados un plašs tehnikas arsenāls, kas spēj bez pilnveidošanas strādāt ekstremāla sala apstākļos.

Uzvaras parādēs pastāvīgi piedalās Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu arktiskās modifikācijas: neliela darbības rādiusa zenītraķešu komplekss "Tor-M2DT", zenītraķešu-lielgabala "Pancir-SA" un speciālās sagādes mašīnas.

Gandrīz visa arktiskajam reģionam paredzētā sauszemes tehnika samontēta uz divposmu kāpurķēžu visurgājēju DT-30 "Vityaz" bāzes, ko nebiedē pat bargākais sals (līdz -55 grādiem). Dažas modifikācijas var pārvarēt ūdens šķēršļus – ledus pastāvīgās blīvēšanās apstākļos  Ziemeļpolā šis faktors būtiski palielina mašīnu mobilitāti. Jaunie "Pancir" un "Tor" sedz tālā darbības rādiusa zenītraķešu sistēmu S-400 dislokācijas rajonus, kas tiek izvērsti Arktikā kopš 2015. gada.

Unikāls arsenāls ir arī pirmajai Sauszemes spēku arktiskajai vienībai – 80. atsevišķajai motorizēto strēlnieku brigādei, kas dislocēta Alakurti ciemā Murmanskas apgabalā. Pret salu noturīgie kājnieki apgūst īpašas pārgājības mašīnas, kas pārvietojas uz riteņem ar milzīgām zemspiediena riepām. Tādas mašīnas par šķēršļotu apvidu pārvar, nesamazinot ātrumu. Turklāt 80. brigādes kājniekiem ir pilna pievada kravas mašīnas "Ural" un KAMAZ, adaptētas ekstremālam salam, sniega visurgājēji TTM-1901 "Berkut" ar apkurināmu kabiti, kuteri uz gaisa spilvena. Piedevām – suņu un briežu pajūgi.

Lielā Tēvijas kara gados pajūgiem bija milzīga loma Polārā loka aizsardzībā. Ar tiem piegādāja munīciju un karavīrus. Dzīvnieki izies tur, kur tehnika padosies. Turklāt arktiskās brigādes vajadzībām izstrādā sepciālas tanku, kājnieku mašīnu un helikopteru modifikācijas, piemēram, Mi-8MTŠ-VA ar spēkiekārtas galveno agregātu apsildīšanas sistēmu.

18
Tagi:
agresija, bruņojums, Arktika, Krievija, ASV
Pēc temata
"Šausmīgs stāvoklis": NI salīdzināja ledlaužus ASV un Krievijā
"Iepriekš jau bija pazīmes": kāpēc amerikāņu kājnieki izsēžas Ziemeļos
"Neatstāsim krieviem nekādas izredzes": ASV pārvieto bruņojumu uz Norvēģiju
"Atklāti draudi Krievijai": ko Pentagons steigšus būvē Aļaskā
Donald Cook

Britu Typhoon Rumānijā palīdzēs ASV kuģiem viļņot Melno jūru

19
(atjaunots 14:56 16.04.2021)
ASV JKS eskadras kuģi Roosevelt un Donald Cook ar aviācijas atbalsta grupu – sešiem britu iznīcinātājiem steidz uz kārtējo "sardzi" Melnajā jūrā, aizbildinoties ar "Krievijas militāro aktivitāti pie Ukrainas robežām". Krievija gatavo atbildi.

"Arleigh Burke" tipa eskadras kuģi "Roosevelt" un "Donald Cook" ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" pildīs uzdevumus Melnās jūras akvatorijā līdz 4.-5. maijam. Misijas atbalstam Lielbritānija nosūtījusi uz Rumāniju sešus daudzfunkcionālos iznīcinātājus Eurofighter Typhoon, kas spēj uzņemt lielā darbības rādiusa precīzās spārnotās raķetes "Storm Shadow" (tās paredzētas aizsargātu komandpunktu likvidācijai). Vašingtonas un Londonas mērķis – "Krievijas agresijas" savaldīšana pret Ukrainu. Piedevām, domājams, uz Ukrainu dosies līdz 100 britu kājnieku, vēsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

UBS vēsta, ka Ukrainas un Lielbritānijas komandu štāba mācībās "Cossack mace 2021" piedalīsies vairāk nekā 1000 karavīri no piecām NATO valstīm. manevri veltīti "agresorvalsts" bruņoto spēku masveidīga uzbrukuma atvairīšanai Ukrainas teritorijā.

13. aprīlī ASV Kongress ziņoja, ka uz Vāciju tiks nosūtīts papildu militārais kontingents – 500 karavīri un nākotnē Eiropā ieradīsies daudzfunkcionālie iznīcinātāji-bumbvedēji F-35. Viss – Krievijas "savaldīšanai".

Pagaidām nav zināms, kādi kuģi tiks izmantoti Melnajā jūrā ASV armijas plašajās mācībās "Defender Europe 21", tomēr četras gaisa desanta operācijas ar 7000 karavīru dalību maija vidū notiks Bulgārijas un Rumānijas teritorijā. ASV JKS atbalsts ir prognozējams.

Zem "Defender Europe 21" karogiem maijā sapulcēsies 30 tūkstoši kareivju no 26 valstīm. Krievija ir spiesta adekvāti reaģet uz acīmredzamiem faktiem un reāliem draudiem.

Krievu "šautuve"

Visus ASV un NATO kuģus, kas ieradušies Melnajā jūrā, pastāvīgi pavada Krievijas Melnās jūras flotes spēki un līdzekļi. Tā ir aksioma. Krievija ir gatava divu eskadras kuģu vizītei un Rumānijā dislocētās NATO aviācijas vienības pieaugumam. 

Melnās jūras gaisa telpā sākušāš vērienīgas mācības – tajās iestaistītas KF Dienvidu kara apgabala aviācijas un MJF jūras aviācijas armādas. Frontes bumbvedēji Su-24M un Su-34, daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-27SM un Su-30SM izspēlē raķešu palaišanu un uzlidojumus mērķiem jūrā minimālā augstumā, MJF kuģu piesegšanu un pavadīšanu to kaujas uzdevumos. Ar katru jaunu uzdevumu mainās taktiskais fons, domājamā pretinieka grupējuma sastāvs. Jebkuri nopietni manevri nozīmē fantastiski daudzas dimensijas, desmitiem tūktošu speciālistu kaujas posteņos caurām diennaktīm ir cīņas gatavībā, paredzēts nepārprotams tehnoloģisks un militārs pārspēks vai otrādi. Neatkarīgi no gadalaika, militārās mācības no īsta kara atšķiras tikai ar to, ka cilvēki neiet bojā.

Aprīlī uz operatīvajiem aerodromiem pārvietota, proti, izkliedēta Gaisa kosmisko spēku un pretgaisa aizsardzības apvienību operatīvi taktiskā aviācija militārās stabilitātes uzlabošanai. Kontroles pasākumi aptver visus DKA bruņotos spēkus. To mērķis – celt cīņas un operatīvās gatavības līmeni, ņemot vērā sarežģīto situāciju atbildības zonā.

Līdztekus Krievijas flotes aviācijai, kuģiem un zemūdenēm Melnās jūras akvatoriju kontrolē (spēj to "cauršaut") krasta raķešu kompleksi "Bal" un "Bastion", debesis skenē PGA sistēmas S-400 "Triumf". Rietumu eksperti norāda uz Krievijas totālo militāro pārspēku reģionā un secina: Melnā jūra ir krievu "šautuve", ASV JKS kuģi tajā – viegli sasniedzami mērķi.

"Miglaini" partneri

13. aprīlī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka ASV ir Krievijas pretinieks, jo dara visu iespējamo, lai kaitētu Maskavas stāvoklim pasaulē – ASV un NATO apzināti mudina Kijevu uz konfrontāciju ar KF. 14. aprīlī Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs paziņoja, ka teroraktu draudi Krievijas Krimas teritorijā saglabājas, ņemot vērā "ASV un to kontrolētā NATO bloka destruktīvo darbību". Protams, tamlīdzīga "savaldīšana" Maskavu neapmierina, un, kamēr "partneri" neatgriezīsies objektīvajā realitātē, Krievija stingri un konsekventi aizstāvēs savas nacionālās intereses.

Kā alianses "partneris ar paplašinātām iespējām" Ukraina 2021. gadā ieplānojusi astoņas kopīgas militārās mācības netālu no Krimas. Tajās būs iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu karavīru.

© Sputnik / Алексей Витвицкий

Krievija atbild. Valsts Bruņoto spēku darbības pēdējās divās nedēļās – ātruma ziņā aliansei nesasniedzama divu armiju un trīs gaisa desanta divīziju pārvietošana uz rietumu robežām – tas cita starpā ir arī signāls Vašingtonai un Briselei. Amerikāņi saskaitījuši (no tālienes, ar bezpilota lidaparātiem) 87 tūkstošus karavīru, 18 operatīvi taktiskos kompleksus "Iskander M", 1100 tankus, 2600 bruņumašīnas, 1170 stobra artilērijas vienības, 400 zalves uguns sistēmas.

Taču pagaidām Krievijas pusē ir pat Montrē konvencija, kas nopietni ierobežo kopējo tonnāžu (ne vairāk kā 45 tūkst. tonnu) un uzturēšanās laiku Melnajā jūrā (ne vairāk kā trīs nedēļas) pie šī reģiona nepiederošo valstu kara kuģiem. Jāpiebilst, ka amerikāņu eskadras kuģu "Roosevelt" un "Donald Cook" kopējā tonnāža ir nepilni 20 tūkstoši tonnu.

19
Tagi:
agresija, aizsardzība, Krievija, NATO, ASV
Pēc temata
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā
Melnajā jūrā atkal "likvidēts" ASV eskadras kuģis. Kas notiks tālāk?
Krievijas ĀM: Savienoto Valstu manevri Melnajā jūrā apdraud mieru
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā

0
(atjaunots 23:57 16.04.2021)
Vairāk nekā miljonu eiro mēnesī Latvijai izmaksā vakcinācijas centru uzturēšana – lūk, kur meklējamas lielākās dīkstāves izmaksas! Par to stāsta bijušais Rīgas mērs, EP deputāts Nils Ušakovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs publikācijā savā lapā Facebook novēlēja sekmes eksperimentam ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos Latvijā.

Atgādināsim, ka piektdien un visu nedēļas nogali Latvijā masveida vakcinācijas punktos pieņems visus, kas vēlas vakcinēties bez reģistrācijas un dzīvās rindas kārtībā, ja vien pietiks vakcīnas. Jau piektdienas rītā pie centra "Atta" Rīgā cilvēki stājās rindā pēc vakcīnas.

Ušakovs novēlēja eksperimentam panākumus – acīmredzot, viņš uzskata, ka rindas ir labāk nekā tukši vakcinācijas punkti, jo masveida vakcinācijas centru uzturēšana valstij izmaksā 1,1 miljonu eiro mēnesī. Tāda nauda par dīkstāvi vēl nevienam nav maksāta, atzīmēja bijušais Rīgas mērs.

"Novēlēsim panākumus šim eksperimentam! Citādi iznāks, ka pašus lielākos dīkstāves pabalstus pie mums Latvijā izmaksā nevis cilvēkiem, bet tukšajiem vakcinācijas centriem. 1,1 miljonu eiro mēnesī izmaksā to uzturēšana," pastāstīja politiķis.

Atgādināsim, ka no Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā pieņemto ierobežojumu rezultātā daudzi uzņēmēji bija spiesti daļēji apturēt vai pat pilnībā slēgt savu biznesu. Uzņēmumi zaudēja milzu naudu un atlaida darbiniekus, atstājot cilvēkus bez darba un ienākumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka laikā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim izmaksāti pabalsti un algu subsīdijas par kopsummu vairāk nekā 13, 152 miljonu eiro apmērā. tos saņēmuši 7027 uzņēmumi: 8,73 milj. eiro dīkstāves pabalstos un vairāk nekā 2,8 milj. eiro algu subsīdijām. Dīkstāves pabalstus saņēmušas arī 4542 pašnodarbinātās personas (1,24 milj. eiro) un 1295 patentu maksātāji (352 tūkst. eiro).

0
Tagi:
Latvija, vakcinācija, pabalsts, Nils Ušakovs
Pēc temata
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Tikai katrs piektais pedagogs izteicis vēlmi vakcinēties
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts