Naftas urbšanas tornis

Vienreizējas perspektīvas: kādas naftas cenas gaidāmas šogad

71
(atjaunots 22:24 16.01.2021)
Naftas cenas sasniegušas augstāko līmeni astoņu mēnešu laikā. Tā tirgus reaģēja uz ziņām par vakcīnām un OPEC+ lēmumu.

Analītiķi uzskata, ka pasaules ekonomika atdzīvosies, ierobežojumi tiks atcelti un melnā zelta pieprasījums pieaugs. Par to, cik augstu varētu celties naftas cenas šogad, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Mērena uzlabošanās

2020. gadā pasaules naftas tirgus pārdzīvoja vairākus lejupslīdes viļņus vairāku faktoru ietekmē. To vidū bija ražošanas pārdaudzums pieprasījuma straujas lejupslīdes apstākļos, pandēmija un vispārējie ierobežojumi. Martā naftas cena kritās vairāk nekā divkārt. Tomēr rudens nogalē tirgu iespaidoja ziņas par rietumvalstu vakcīnu sekmīgajiem izmēģinājumiem un ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Džo Baidens ir "zaļo tehnoloģiju" piekritējs, un, atšķirībā no Donalda Trampa, neplāno atbalstīt naftas nozari.

Cīņa ar koronavīrusu pastiprinās, tajā vērojami panākumi. Naftas pieprasījuma prognozes 2021. gadā tiks koriģētas un, domājams, pieaugs, uzskata Reuters.

Tomēr stāvoklis vēl joprojām ir nestabils. Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch gaida, ka naftas pieprasījums atjaunosies tikai iedzīvotāju vakcinācijas straujas progresa apstākļos. Analītiķi uzskata, ka uzlabojumi būs "mēreni".

OPEC+ sagādāja pārsteigumu

Decembra sākumā OPEC+ valstis nolēma palielināt ieguvi janvārī par 500 tūkstošiem barelu dienā. Tālākie soļi tiks lemti ikmēneša apspriedēs. Pie tam jaunās vienošanās termiņš nav nosprausts.

Kotējums tūlīt pacēlās līdz maksimālam rādītājam astoņu mēnešu laikā, Brent tuvojas 50 dolāriem par barelu. Arī Krievijas rublis ir mazliet nostiprinājies.

OPEC+ lēmums šķiet negaidīts, jo pandēmijas otrais vilnis taču nav beidzies un pieprasījums atjaunojas palēnām. Tomēr saskaņotais pieaugums veido tikai ceturto daļu no janvārī gaidītā. Spēles dalībniekiem tas ir signāls: alianse cer, ka tirgus atdzīvosies, tomēr ir gatava kuru katru brīdi ražošanu ierobežot.

"Tas ir kompromiss – mēs pakāpeniski, vienmērīgi atjaunojam ieguvi līdz līgumā paredzētajam līmenim. Ceru, ka tas notiks ceturkšņa laikā," paskaidroja Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.

Neskaidra situācija

Analītiķi apliecina, ka OPEC+ apstiprinātais ieguves pakāpeniskas palielināšanas variants ir izdevīgs Krievijai, kuras tehnoloģiskās īpatnības un plašā infrastruktūra neļauj ātri palielināt ražošanu. Tomēr gada sākumā nafts piedāvājums var izrādīties pārlieks.

"Aprīlī ieguve pieaugs jau par diviem miljoniem barelu diennaktī pie prognozējamā pieprasījuma pieauguma otrajā ceturksnī tikai līdz 96,1 miljonam. Piedāvājuma pieaugums pār pieprasījumu pēc 1. janvāra nozīmē, ka Brent maksimālais kotējums tuvāko piecu mēnešu periodā bija vērojams decembrī," konstatēja Jevgēņijs Miroņuks, "Freedom Finance" analītiķis.

Kompānija prognozē kotējumu 40-60 dolāru diapazonā gada periodā saskaņā ar vakcinācijas efektu un pārrobežu ierobežjumu atcelšanu.

Tomēr jebkādi nepatīkami pārsteigumi var mainīt situāciju, – nebūt ne visi naftas ražotāji iekļāvušies aliansē, un tiem nekas neliedz palielināt ieguvi.

Piemēram, ASV pēdējo mēnešu laikā palielinājušas ražošanu par miljonu barelu. "Līdz ar to pirmajā ceturksnī naftas cena var kristies līdz 40-42 dolāriem, bet tālāk viss būs atkarīgs no tā, kādā stāvoklī pasaules lielvalstis būs pēc pandēmijas," norādīja QBF vadošais analītiķis Oļegs Bogdanovs.

"Domājamsm 2021. gadā naftas cenas svārstīsie no 37 līdz 42 dolāriem par barelu. Spiedienu turpinās pandēmija un tās sekas, kā arī OPEC+ dalībnieku iespējamā vēlme palielināt ieguvi, lai papildinātu savus budžetus," piebilda Vladimirs Volkovs, RGS Bankas direktors.

Līdz 60 dolāriem

No otras puses, vadošās bankas ASV prognozē, ka naftas cena pieaugs līdz 60 dolāriem, Goldman Sachs – pat līdz 65. Pie tam ziemā patētiņš saruks par trim miljoniem barelu dienā, un to vien daļēji kompensēs pieprasījums apkures vajadzībām un Ķīnas iepirkumi, kas patlaban vislabāk cīnās pret koronavīrusu.

"Tomēr problēmas ziemā ir tikai neliels šķērslis naftas tirgus ceļā uz normalu darbu, tāpat kā Covid-19 otrais vilnis," raksta bankas analītiķi pārskatā.

Bank of America (BofA) prognozē Brent cenu pieaugumu līdz 60 dolāriem līdz pirmā pusgada beigām. Eksperti gaida pārvietošanās ierobežojumu atcelšanu un masveida vakcināciju Rietumos.

Degvielas pieprasijums, kas sedz vairāk nekā pusi naftas patēriņa pasaulē, radīs deficītu 1,6 milj. barelu apmērā diennaktī, uzskata BofA. Atvērsies komerciālās glabātavas, kas uzkrājušas pārdaudzumu – miljardu barelu. Gada laikā naftas vidējā cena sastādīs 50 dolārus, teikts bankas pārskatā. Tomēr jāpatur prātā, ka viens no galvenajiem riskiem ir Irānas ierobežojumu atcelšāna, ļoti iespējama Baidena prezidentūras laikā, un Irānas barelu atgriešanās pasaules tirgū.

71
Tagi:
cenas, nafta, OPEC
Pēc temata
KF vicepremjers pastāstīja, kad Baltkrievija novirzīs kravas uz Krievijas ostām
Ekonomists pastāstīja, kā Baltijas valstis centīsies kompensēt katastrofu tranzītā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

30
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

30
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
Vakcīnas EpiVakKorona izmēģinājumi

Ko varam gaidīt no "EpiVakKorona". Informācija par peptīdu vakcīnu Covid-19 profilaksei

29
(atjaunots 13:28 24.01.2021)
"EpiVakKorona" ir simtprocentīga imūnā efektivitāte, apliecina tās izstrādātājs – Novosibirskas centrs "Vektor".

Tas ir sintētisks preparāts, ko veido SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa nelieli fragmenti. Patlaban vakcīnas izmēģinājumos piedalās vairāk nekā trīs tūkstoši brīvprātīgo. Vienlaikus tā nonākusi civilajā apgrozībā. Ziņots, ka tai ir ļoti maz blakņu, tāpēc vakcīna piemērota arī senioriem. Kas par to jāzina visiem, kas vēlētos vakcinēties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

No kā sastāv "EpiVakKorona"?

No trim īsiem SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa fragmentiem, kas piestiprināti pie nesējolbaltumvielas. Šos fragmentus sauc par peptīdiem, tāpēc "EpiVakKorona" ir peptīdu vakcīna. Nesējolbaltumviela ietver nukleokapsīdu, kas ieskauj koronavīrusa RNS. Imūnsistēmas reakcijas pastiprināšanai paredzēts alumīnija hidroksīds. Tāpat sastāvā ir palīgsavienojumi un ūdens. Visi elementi ir sintētiski.

Kādi peptīdi iekļauti vakcīnā?

Zinātniskā centra "Vektor" pārstāvji pastāstīja, ka vakcīnas peptīdi pārsvarā satur B-šūnu epitopu, par T-helpera epitopu kalpo nesējolbaltumviela.

Vienkāršāk sakot, SARS-CoV-2 ir apvalkā – nukleokapsīdā iekļauta RNS molekula. Tas viss – lipīdu maisiņā, ko no ārpuses kā kronis rotā lielas olbaltumvielas – dzeloņi. Tāpēc arī to sauc par koronavīrusu.

Olbaltumvielas-dzeloņi palīdz vīrusa daļiņai pieķerties pie cilvēka šūnas un iespiesties tajās. Virkne izmēģinājumu parādīja: dzeloņi rada aktīvāko organisma imūnsistēmas atbildi. Biologu terminoloģijā olbaltumvielas-dzeloņi ir antigēns.

Šī olbaltumviela molekula ir ļoti liela, tajā ir īpašas zonas – epitopi. Tos atpazīst imūnsistēmas šūnas un aktivizē cīņas mehānismu.

"Ir B-epitopi un T-epitopi. Pirmos sauc par antigēnu determinantiem. Tās ir antigēna molekulas zonas, kas saistās ar antiķermenīšiem. Tomēr vispirms šīs zonas saistās ar B-limfocitu receptoriem un iniciē to pārvēršanos par plazmatiskām šūnām, kas spēj izstrādāt antiķermenīšus," pastāstīja profesore Jekaterina Koļesanova, Biomedicīniskās ķīmijas ZPI Peptīdu inženierijas laboratorijas vadītāja.

Tomēr tik vienkārši tas nenotiek. Antigēns iespiežas B-limfocītā endosomas sastāvā un sadalās īsos fragmentos. Ar endosomām saistās olbaltumvielas, kas sastāda II klases histosavietojamības galveno kompleksu. "Šīs olbaltumvielas noķer dažus antigēna fragmentus, parasti 14-20 aminoskābju atlikumu garumā, kas nelīdzinās saimnieka organisma obaltumvielu fragmentiem. Tur notiek identifikācija "savējais-svešais"," turpināja eksperte.

Pēc tam histosavietojamības galvenā kompleksa olbaltumvielas līdz ar antigēna fragmentiem tiek izvietotas uz B-limfocītu virsmas. Šeit tos identificē īpašas imūnās šūnas – T-helperi. Tās saistās ar B-limfocītiem un aktivizē tos. "Lai vakcīna stimulētu antiķermenīšu sintēzi, tajā jābūt ierosinātāja antigēnu B un T-helperu epitopiem," uzsvēra profesore Koļesanova. 

Kā darbojas vakcīna

Vakcīnas rezultātā nesējolbaltumviela nogādā visus trīs peptīdus cilvēka B-limfocītā. Viņi to aktivizē un sāk sintezēties antiķermenīši – imūnoglobulīni. Katrs B-epitops atbild par unikāla imūnoglobulīna sintēzi. Pirmie veidojas M klases (IgM) antiķermenīši, pēc tam – IgG, taču tie visilgāk saglabājas asinīs un liecina par imunitāti.

"Vektor" apstiprināja, ka vakcīnas rezultātā sintezētie antiķermenīši ir specifiski pret koronavīrusa dzeloņolbaltumvielu. Imunizēto brīvprātīgo asins serums demonstrē vīrusu neitralizējošu darbību. Tātad antiķermenīši spēj ne tikai identificēt koronavīrusu, bet arī iznīcināt to.

"EpiVakKorona" satur koronavīrusu vai kādu citu vīrusu?

Vakcīnā nav nekādu vīrusu vai to daļiņu. Ar to vakcīna atšķiras no "Sputnik V", kurā ir adenovīrusi. "EpiVakKorona" nesatur RNS, DNS, nekādus dzīvus komponentus, konservantus un antibiotikas. Tās sastāvs detalizēti aprakstīts Rospotrebnadzor vietnē, kā arī tīmeklī publicētajā vakcīnas instrukcijā.

"EpiVakKorona" satur peptīdus – koronavīrusa olbaltumvielām identiskus olbaltumvielu fragmentus. Tie ir sintezēti mākslīgi un piestiprināti pie nesējolbaltumvielas – himēras ar koronavīrusa SARS-CoV-2 nukleoproteīna (N-olbaltumvielas) elementiem. "Vektor" reģistrētais patents RU2738081 liecina, ka sintezēt to palīdz zarnu nūjiņas baktērija — E. coli.

"N-olbaltumvielas gēns savienots ar ūdenī labi šķīstošās bakteriālās maltozi saistošās olbaltumvielas (maltose-binding protein, MBP) gēnu. Tie abi sintezējas kā vienota himēras olbaltumviela. Ar to ir viegli strādāt," paskaidroja Jekaterina Koļesanova. Izvēlētie peptīdi tiek pievienoti himēras olbaltumvielai ķīmiskā reakcijā ar kovalentās saites veidošanos.

Kā rada peptīdu vakcīnu?

Tiek izmantota peptīdu ķīmiskā sintēze – atsevišķu aminoskābju atlikumu ķēdes pakāpeniskas audzēšanas process.

"Ja peptīds ir īss – ne vairāk kā 8-10 atlikumi, sintēze iespējama šķīdumā. Tas notiek ilgāk, taču izmaksā mazāk. Garākus peptīdus sintezē ar cietās fāzes metodi – agrāk tā bija eksperimentāla, bet tagad tiek aizvien plašāk pielietota ražošanā, jo ir viegli automatizējama. Peptīdu no astoņiem aminoskābju atlikumiem ar cietās fāzes metodi iespējams sintezēt divu stundu laikā, maksimālais laiks – diennakts. Tas atkarīgs no mēroga, aminoskābes konsekvences un iekārtu īpašībām. Pēc tam seko attīrīšana, parasti ar efektīvu šķidruma hromatogrāfiju. Tas ir visai ātri, lai arī izmaksā dārgi," precizēja speciāliste.

Sintētiskos peptīdus savieno ar nesējolbaltumvielu. Cita starpā tas nepieciešams arī stabilas molekulas iegūšanai. Jo īsāki peptīdi, jo ātrāk tie sabrūk.

"Konjugācijas metode ir firmas noslēpums, galvenais – neizjaukt epitopu struktūras un nepieciešamības gadījumā ļaut tiem atdalīties no nesējolbaltumvielas pēc nokļūšanas organismā vai antigēnu prezentējošajā šūnā. Adjuvants rada vietējo iekaisuma reakciju un piesaista antigēnu prezentējošās šūnas vakcīnas ievadīšanas vietai," turpināja pētniece.

Kā notiek vakcinēšana?

Vakcīnu laiž klajā kā suspensiju un ar šļirci ievada pleca muskulī. Peptīdu preparāti nedod ātru un spēcīgu imūnsistēmas atbildi, tāpēc "EpiVakKoronu" ievada divas reizes vienādās devās ar 21 dienas intervālu.

Kādas ir blakusparādības?

Izmēģinājumu I un II fāzes dalībnieki ziņoja par nelielu jutīgumu dūriena vietā, kas ātri pazuda. Citas nepatikšanas netika konstatētas.

Neoficiālajā Telegram kanālā #EpiVakKorona, ko radīja postreģistrācijas izmēģinājumu (III fāze) dalībnieki, ziņoja par minimālu blakni: diskomfortu, apsārtumu injekcijas vietā dienas laikā, spēcīgām sāpēm plecā. Nevienam netika novērota augsta temperatūra vai locītavu sāpes, vai arī neizdevās to saistīt ar vakcīnu.

Kāda ir "EpiVakKorona" efektivitāte?

"Ir imunoloģiskā un profilaktiskā efektivitāte. Pirmā – specifisku antiķermenīšu sintēze. Pēc klīnisko izmēģinājumu I un II fāzes rezultātiem sintētiskie antiķermenīši izveidojās visiem brīvprātīgajiem. Profilaktiskā efektivitāte – tā ir vakcinēto aizsardzība no slimības. Pētījumi turpinās pēcreģistrācijas klīnisko izmēģinājumu gaitā, dati būs februārī," komentārus sniedza Rospotrebnadzor preses dienests.

I un II fāzes klīniskie izmēģinājumi vēl nav beigušies, precizēja izstrādātājs, ir tikai starpposmi.

Patlaban norit dubultais aklais izvēles pētījums ar placebo grupu. Cilvēkus nejaušā kārtībā sadala grupās. Ne brīvprātīgie, ne ārsti nezina, kas saņem vakcīnu, kas – fizioloģisko šķīdumu. No trim tūkstošiem dalībnieku vakcinēti 2897, ceturtā daļa saņēmusi placebo. Izmēģinājumi tiks noslēgti 180 dienas pēc pēdējā brīvprātīgā vakcinēšanas. Vienlaikus norit izmēģinājumi, kuros piedalās 150 brīvprātīgie vecumā no 60 gadiem. Arī šo pētījumu provizoriskie dati tiks publiskoti februārī.

Kā patstāvīgi pārbaudīt vakcīnas darbību?

Veikt asins analīzi – ne ātrāk kā 35-42 dienas pēc vakcīnas pirmās devas saņemšanas pārbaudīt IgG klases antiķermenīšus pret koronavīrusa S-olbaltumvielu. Tomēr ne visas testu sistēmas redz antiķermenīšus, ko izstrādā "EpiVakKorona".

Rospotrebnadzor ziņo, ka šim nolūkam piemērota tikai testa sistēma "SARS-CoV-2-IgG-Vektor", ko izstrādājis centrs "Vektor". "Tā ir īpaši jutīga un specifiska, fiksējot antiķermenīšus pret noteiktām koronavīrusa zonām, kas izmantotas "EpiVakKorona" vakcīnā," teikts iestādes vietnē.

"Novērojumi ierobežotā grupā liek secināt, ka testu sistēma SARS-CoV-2-RBD-IFA-Gamalei nodrošina pozitīvu rezultātu lielākajai daļai ar peptīdu vakcīnu "EpiVakKorona" imunizēto personu. Saskaņā ar ražotāja informāciju, testu sistēma "Reaģentu komplekts G klases imūnglobulīnu imūnfermentajai fiksācijai pret koronavīrusa SARS-CoV-2 virsmas S (spike) glikoproteīna receptorsaistošo domēnu" demonstrē SARS-CoV-2 protektīvos vīrusneitralizējošos antiķermenīšus un ļauj konstatēt, vai pacientam ir antiķermenīši aizsardzībai no vīrusa, precizēja "Vektor".

Turklāt, izstrādātājs pastāstīja, rekombinantā olbaltumviela S1, ko ražo firma "Sanyou Biopharmaceuticals", labi "saskata" vakcīnas "EpiVakKorona" radītos antiķermenīšus.

III fāzē iesaistīto brīvprātīgo, kuri analīzes testiem nodod patstāvīgi, novērojumi rāda: antiķermenīši IgG fiksēti trim, kuri pirmo vakcīnu saņēma pērnā gada decembrī.

Kas vēl izstrādā peptīdu vakcīnas koronavīrusa profilaksei?

Peptīdu vakcīnas visā pasaulē nonākušas līdz eksperimentu stadijai. To izstrāde un pārbaudes ir ļoti darbietilpīgas, tāpēc tās atpaliek no mRNS, vektora un inaktīvajām vakcīnām. Krievijā ir pietiekami plaši resursi un kvalificēti kadri, lai atrisinātu uzdevumu saviem spēkiem.

19. janvārī PVO sarakstā bija vēl divas peptīdu vakcīnas, izņemot "EpiVakKorona". Tās izmēģina cilvēkiem.

Multipeptīdu "kokteilis" P-pVAC-SARS-CoV-2, kas radīts Vācijā, sastāv no dažādu koronavīrusa olbaltumvielu sešiem peptīdiem un pašu izstrādātā lipopeptīda XS15 adjuvanta lomā. Norit izmēģinājumu I fāze.

Taivānas kompānijas United Biomedical Inc. preparāts UB-612 un amerikāņu COVAXX ietver divu S-olbaltumvielas subvienību fragmentus (tēmēti uz B-šūnu atbildi) un T-epitopiem no membrānas un nukleokapsīda olbaltumvielas T-šūnu atbildes veidošanai. Rit izmēģinājumu II-III fāzes.

29
Tagi:
vakcīna, Krievija, EpiVakKorona, koronavīruss
Marija Zaharova

Zaharova paziņoja par Rietumu ideoloģijas dziļāko krīzi

0
(atjaunots 08:10 25.01.2021)
Iepriekš ASV vēstniecībā ziņoja, ka "atbalsta visu cilvēku tiesības uz mierīgiem protestiem, viedokļu izpausmes brīvību", bet Krievijas varas iestāžu pasākumi esot "vērsti uz šo tiesību apspiešanu".

RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosaukusi par visdziļāko ideoloģijas krīzi to, kā Rietumos vērtē protestus, kuri notiek ASV un Krievijā, vēsta RIA Novosti.

"Tā ir krīze, visdziļākā rietumu domāšanas veida, rietumu pseidodemokrātijas un pseidoliberālisma krīze... Krāsa atlupusi, un mēs redzam, kas tur patiesībā ir. Attiecībā uz sevi, uz to, kas notika Vašingtonā, par Kapitoliju — viņi to visu sauca par uzbrukumu demokrātijai. Bet attiecībā uz nelikumīgiem protesta mītiņiem Krievijā viņi rakstīja iedvesmojošus aicinājumus," teica Zaharova televīzijas kanāla "Rossija 1" ēterā.

"Tā nav liekulība, tā ir viņu ideoloģijas krīze. Turklāt tā ir bīstama krīze, jo tā apdraud daudzu valstu suverenitāti," viņa piebilda.

Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve uzsvēra, ka ASV iepriekš apgalvoja, ka ir nolēmušas cīnīties ar viltus ziņām informācijas telpā. Turklāt pēc Zaharovas teiktā, ja par viltus ziņām ziņo Krievijas puse, amerikāņu sociālie tīkli nekad neinformēs savus lietotājus par nepatiesas informācijas atspēkošanu.

"Tas notiek apzināti... Lai mēs varētu panākt viltus informācijas izņemšanu, bloķēšanu ir nepieciešams iziet cauri septiņiem elles lokiem, nepieciešami tiesu lēmumi, ilga sarakste," sacīja Zaharova.

Iepriekš amerikāņu diplomātiskā misija saistībā ar nelikumīgām protesta akcijām Krievijā paziņoja, ka seko "paziņojumiem par protesta akcijām 38 Krievijas pilsētās". ASV vēstniecībā piebilda, ka "atbalsta visu cilvēku tiesības uz mierīgiem protestiem, viedokļu izpausmes brīvību", bet Krievijas varas iestāžu pasākumi esot "vērsti uz šo tiesību apspiešanu". KF Ārlietu ministrija sestdien paziņoja, ka mēģinājumi kūdīt radikālus elementus negatīvi ietekmēs valstu attiecības.

6. janvāri Donalds Tramps mītiņā uzrunāja savus piekritējus un aicināja "iet uz Kapitoliju". Pēc tam sākās nekārtības laikā, kad Kongress lēma par prezidenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Četri protestu dalībnieki gājuši bojā: vienu sievieti nošāvis policists, triju cilvēku nāve nav saistīta ar vardarbību. Bez tam viens policists guvis smagu ievainojumu un miris slimnīcā.

Tagad Demokrātiskās partijas pārstāvji apsūdz Trampu par musināšanu un aicināja atstādināt viņu no varas.

0
Tagi:
Zaharova, demokrātija, Ārlietu ministrija, ASV, Rietumi
Pēc temata
Kam kalpo vara: Baltijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar demokrātijas kvalitāti
Baidens pasludināja sevi par uzvarētāju ASV vēlēšanās, Tramps ieķēries krēslā
Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā
Eiropa veido "Nepatiesības ministriju" cīņai pret Krieviju