Jau ilgus gadus nenoklust runas par dzelzceļa maģistrāli Rail Baltica, kas gluži kā reņģes uz drāts sakarinās Baltijas valstis un ies tām cauri no Somijas līdz Varšavai. Būvdarbi rada plašus jautājumus. Ja atceraties, reiz pat Igaunijā tapa "101 valsts sabiedrisko darbinieku vēstule", kuras autori pauda sašutumu: vērienīgi būvdarbi var ietekmēt apkārtējo vidi. Tāpēc, pirms projekta īstenošanas, rakstīja autori, jāpieņem pārdomāti lēmumi. "Jā jau, jā..." sabiedriskajiem darbiniekiem atbildēja parlaments un valdība un noklusa – viņiem nepārprotami kaut kas bija zināms, kas citiem nav jāzina, raksta radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.
Bet sabiedrība joprojām uztraucās un uzdeva, pēc politiķu domām, dumjus jautājumus. Cilvēki lūdza paskaidrot, kāpēc jābūvē jauns dzelzceļš, ja jau ir visai reti mūsdienās lietots dzelzceļš, uzbūvēts jau padomju laikos un saistīja visas Baltijas republikas. Loģiskāk taču būtu rekonstruēt to! Projekta īstenošanas izmaksas ir visai iespaidīgas – saskaņā ar jaunākajām aplēsēm, Rail Baltica izmaksās aptuveni 5 miljardus eiro. Kāpēc jātērē tāda nauda, ja nebūs gandrīz nekā pa to vadājama! Galu galā, kravu plūsma no Krievijas, kura teorētiski varētu noslogot maģistrāli gan šodien, gan rīt, ir absolūti neiespējams – attiecības ar austrumu kaimiņieni ir galīgi sabojātas. Sabiedrība dūc kā uzmācīga muša un sitas politiķu logos. Jēgas nekādas nav.
Tomēr viss ir pavisam vienkārši. Tiklīdz sākas darbi, uzreiz kļūst skaidrs, no kuras puses pūš vējš un kas uzstājīgi bīda uz priekšu būvdarbus. Vienīgie, kas bez vārda runas atbalsta visu projektu, ir karavīri. Par vienoto dzelzceļa projektu no Varšavas līdz Tallinai visvairāk interesējas NATO. Šodien bloka tehnika sasniedz Igauniju, Latviju un Lietuvu pa jūras ceļu caur Rīgu, kur to iekrauj dzelzceļa sastāvos. Vienota dzelzceļa satiksme pa tā saucamo Eiropas standarta (1435 mm) sliežu ceļu no Varšavas līdz Tallinai būtiski paātrinās sabiedroto militārās tehnikas un iekārtu piegādi uz Baltijas valstīm.
Rodas iespaids, ka NATO interese ir visa projekta īstais dzinējs. Nesen medijos pavīdēja ziņas, ka, izbūvējot maģistrāli, plānots uzbūvēt (pagaidām – tikai Lietuvā) četrus laukumus, kas varēs vienlaikus uzņemt trīs dzelzceļa sastāvus ar apmēram trim simtiem tehnikas vienību.
Līdztekus šiem laukumiem plānots būvēt ceļu tīklu, kas tos savienos. Pēc tam tādi paši laukumi un ceļi noteikti parādīsies arī Latvijā un Igaunijā. Un visa militārā armāda vērsīs ieročus uz Krievijas pusi. Komentāri ir lieki, tomēr paturēsim prātā iemeslus, kuru dēļ tiek būvēta Rail Baltica, kad atkal padzirdēsim NATO augstāko amtpersonu uzrunas, kurās viņi apgalvo, ka vairāk par visu pasaulē mīl mieru un nevienu neapdraud.
Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.
Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.
Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.
Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?
Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.
Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.
Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?
Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.
Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.
"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.
No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.
Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.
Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.
«Kolēģi sēž un gaida, bet vakcinēties gribētāju nav. Šodien ir vairāk nekā 20 brīvas vietas, bet nedēļā kopumā - vairāk nekā 800» pic.twitter.com/6SJf4Osic0
— Jānis Tereško (@JanisTeresko) January 11, 2021
Sistēmu S-400 iepirkuma procesu sākusi Irāka, Katara un Maroka (Āfrikas ziemeļrietumi). ZRS S-400 sekmīgi izplatās, pateicoties savām unikālajām īpatnībām, kam nav tuvu analogu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Baltkrievijas Gaisa kara spēku un pretgaisa aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Igors Golubs nesen informēja par PGA vienību gaidāmo pārapbruņošanu ar jaunākajām sistēmām S-400 "Triumf", kas piedevām izstrādātas, speciāli ņemot vērā ASV Gaisa spēku piektās paaudzes iznīcinātāju F-22 un F-35 iespējas (NATO plāno dislocēt simtiem F-35 Eiropā).
Līdztekus armijā turpinās pirmslīguma darbs – karavīri apgūst zenītraķešu-lielgabala kompleksu "Pancir S". Noslēgti kontrakti par daudzfunkcionālo trieciena helikopteru MI-35 un iznīcinātāju Su-30SM otrās partijas piegādēm. 2021. gadā Baltkrievijas BS saņems jaunos radarus "Protivnik G" un "Vostok". Iepriekš gaisa telpas apsardzi Baranoviču rajonā uzņēmās jaunais Krievijā ražotais S-diapazona trašu radiolokācijas komplekss "Sopka 2". Rietumu sankciju un ekonomisko grūtību dēļ Krievija kļuvusi par bruņojuma piegādātāju Baltkrievijai bez alternatīvām.
Baltkrievijas debesis kļūst par nepārvaramu robežu jebkuram agresoram. GKS un PGA vienības mācās risināt uzdevumus sarežģītākajos apstākļos, ņemot vērā Sīrijā, Lībijā un Kalnu Karabahā gūto pieredzi par pretinieka raķešu un bezpilota lidaparātu pielietošanu.
Aktīvā militāri tehniskā sadarbība ar Krieviju stiprina piecdesmit pasaules valstu, tostarp – arī NVS valstu drošību un suverenitāti. Ārvalstu speciālisti uzskata, ka Krievijā ražotās kara lidmašīnas un PGA sistēmas ir efektīvākie aizsardzības instrumenti.
Zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pirmā pasūtīja Ķīna. Ziņas par Krievijas un Ķīnas līgumu par divu ZES S-400 pulka komplektu iepirkumu parādījās 2014. gada novembrī. Komplekts ietver mobilo komandpunktu, divus starta iekārtu divizionus, radiolokācijas stacijas un vairāk nekā 120 jaunās divu tipu vadāmās zenītraķetes. S-400 izmēģinājumi Ķīnā sekmīgi aizritēja 2018. gada decembrī – aptuveni 250 km attālumā šāviņi likvidēja ballistisko mērķi, kas pārvietojās ar 3000 m/sek. ātrumu. Sistēmu S-400 otro pulka komplektu Ķīna saņēma 2019. gada decembrī. Ķīnas speciālisti uzskata, ka Krievijas "Triumf" galvenā priekšrocība ir darbības rādiuss līdz 400 km (to nespēj neviena "zeme-gaiss" tipa raķešu sistēma pasaulē), spēju likvidēt pretinieka tālās darbības radiolokācijas lidmašīnas, novēršot informācijas noplūdi karadarbības laikā un spiegošanu lielā attālumā. Sistēmas S-400 ļauj droši kontrolēt ĶTR perifēriju un strīdīgos rajonus.
Krievija un Turcija vienojās par ZRS S-400 "Triumf" piegādēm 2017. gadā, līguma cena – 2,5 miljardi dolāru. Līgums radīja nopietnu krīzi ASV un Turcijas attiecībās. Vašingtona piedraudēja ar sankcijām un Turcijas izslēgšanu no amerikāņu iznīcinātāju F-35 ražošanas programmas – valsts pieprasīja atteikties no darījuma un iegādāties tikai amerikāņu kompleksus Patriot. Ankara neizpildīja ASV ultimatīvās prasības, un 2019. gada vasarā saņēma četrus ZRS S-400 divizionus (pirmo komplektu).
Turcija plāno iegādāties vēl vienu komplektu un veidot drošāko un mūsdienīgāko PGA sistēmu svarīgu objektu aizsardzībai valstī. Ankaras apkaimē izvērstā sistēma S-300 izmēģinājumu gaitā fiksēta iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon pie RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā. Tātad kaujas dežūras režīmā, kad mērķu reģistrācija un likvidācija notiek automātiski. "Triumf" spēs likvidēt F-16 Fighting Falcon 400 kilometru attālumā no Ankaras. Principiāla vienošanās par ZRS S-400 otrā komplekta piegādēm Turcijai tika panākta 2020. gada jūnijā.
2018. gada oktobrī Indija parakstīja līgumu 5,43 miljardu dolāru vērtībā par piecu S-400 pulka komplektu piegādēm. Deli ir noskaņota apņēmīgi, neskatoties uz ASV neredzēto spiedienu. Izdevums "The Times of India" pastāstīja, ka Krievijas "Triumf" tiks dislocēti Indijas rietumu, ziemeļu un austrumu reģionos (ņemot vērā Ķīnas un Pakistānsa radīto draudu spektru) un radīs īstu revolūciju valsts PGA. Līdz janvāra beigām 100 speciālisti no Indijas – pirmā grupa – ieradīsies Krievijā, lai apgūtu ZRS S-400 ekspluatāciju un militāro pielietojumu. Pirmo "Triumf" pulka komplektu Indija plāno pieņemt bruņojumā 2021. gada beigās. Visus piecus ZRS S-400 pulka komplektus Krievija plāno piegādāt līdz 2025. gadam.
Pārrunas par "Triumf" iegādi sākusi Maroka, Katara, Irāka. Iepriekš par Krievijas ZRS iegādes iespējām interesējās Alžīra, Vjetnama, Ēģipte, Saūda Arābija un citi – kopā vairāk nekā 12 valstis.
Pieprasījums ārvalstīs pārsniedz eksportētāja piedāvājumu (prioritāte tomēr ir Krievijas Gaisa kosmiskajiem spēkiem). Lai arī saskaņā ar Likumu par pretestību ASV pretiniekiem ar sankciju starpniecību (to prezidents Donalds Tramps parakstīja 2017. gada augustā), pret šīm valstīm iespējamas sankcijas, tās nemulsina valstis, kas vēlas saņemt labāko lielā darbības rādiusa PGA sistēmu pasaulē.
Sistēmas "Triumf" maina pasauli. Ja ZRS S-400 iegādāsies, piemēram, Irāna, ASV aviācijas bāzes kuģi Persijas līča zonā kļūs par absolūti bezjēdzīgām spēļmantiņām. Vašingtonai noteikti nāksies koriģēt pasaules uzskatu un pārvērtēt savu stilu dialogā ar Irānu. Tas jau notiek Irākā.
ASV vēstniecība un armijas bāzes Irākā nereti saskaras ar raķešu apšaudēm. Amerikāņu zenītraķešu kompleksi nespēja atvairīt raķešu uzbrukumus. Reaktīvie lādiņi regulāri sprāgst Bagdādes "zaļajā zonā", tāpēc ASV bija spiestas evakuēt lielāko daļu diplomātiskās pārstāvniecības personāla un iznomāt no irākiešiem Krievijas ZRLK "Pancir S".
Tomēr atgriezīsimies pie ZRS S-400. "Triumf" ir svarīgas priekšrocības – RLS panorāmas redzesloks un iespēja elastīgi izmantot četru tipu raķetes (veidot vairāku līmeņu PGA). Dažādu tipu raķetes ļauj efektīvi likvidēt hiperskaņas mērķus, kara aviāciju, dronus, spārnotās, taktiskās un ballistiskās raķetes visā pieejamajā augstuma diapazonā – no 5 metriem līdz 30 kilometriem un attālumā no 400 km līdz 2 km. Vienā "Triumf" baterijā var būt līdz 72 notēmētas raķetes, tā var apšaudīt līdz 36 mērķus, kuru ātrums sasniedz 4800 m/sek. Sistēma S-400 spēj integrēt dažādu tipu ZRK (S-300, Pancir S1, Tor M1) un vadīt dažāda darbības rādiusa PGA līdzekļu tīklu jebkādos radioelektroniskās pretdarbības apstākļos.
Jāpiebilst, ka jau 2021. gadā Krievijas bruņotie spēki saņems mūsdienīgo sistēmu S-500, kas gatava karam līdz 200 km augstumā. Krievijas partneriem laiks atkal stāties rindā.
RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks paskaidroja noteikumus, kas regulē pārvietošanos ar vienu automašīnu dažādu mājsaimniecību pasažieriem un naudas sodu piemērošanas kārtību, "Rīga Tv24" raidījumā.
Pēc Ruka vārdiem, policijai ir tiesības apturēt automašīnu, un pārbaudīt, cik daudzu mājsaimniecību pasažieri tajā atrodas.
Policijas vadītājs atgādināja, ka divu mājsaimniecību pārstāvju atrašanas vienā mašīnā tiks uzskatīta, kā sanāksme. Naudas sods par šādu pārkāpumu ir līdz 2 000 eiro, jo tagad ir spēkā aizliegums rīkot sapulces. Viņš paskaidroja, ka runa ir par vairāku mājsaimniecību locekļu braucieniem vienā automobilī bez attaisnojoša iemesla, piemēram, pie ciemiņiem vai uz veikalu.
Tomēr ir izņēmumi, viņš piebilda.
"Izņēmums, kurā dažādu mājsaimniecību pasažieriem ir atļauts pārvietoties ar vienu automašīnu, ir veicot un pildot savus darba pienākumus. Proti, cilvēki no divām vai vairākām mājsaimniecībām var pārvietoties vienā automašīnā uz darbu vai no tā, vai veikt darba pienākumus," skaidro Ruks.
Tāpat vienā mašīnā var pārvietoties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ja runa ir par pamatotiem braucieniem, piemēram, ja cilvēks jānogādā pie ārsta bet radinieki nedzīvo kopā.
Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka, ja divi cilvēki dzīvo kopā, bet viņiem ir atšķiras deklarētās adreses, policija viņus nesodīs, ja viņi brauks vienā mašīnā.
"Valsts policija joprojām balstās uz faktiskās kopdzīves principu. Tādējādi kopdzīve vienā mājsaimniecībā nenozīmē deklarēšanos vienā mājsaimniecībā, runa ir tikai par kopdzīvi," sacīja Ruks.
Viņš piebilda, ka nav nepieciešams meklēt noteikumos trūkumus, ir vērts saprast, ka tie tika ieviesti tikai ar vienu mērķi - novērst Covid-19 izplatīšanos.