Купюры евро и калькулятор

Prēmija par pandēmiju: Covid-19 zelta lietus līst pār ierēdņiem

199
(atjaunots 13:21 11.01.2021)
Pirms nedēļas Latvijas Banka līdz ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru paziņoja: cilvēki redz, ka nauda valstī ir, tomēr līdz viņiem nenonāk. "Ei, jūs tur, vai tad jums nepielec?"

Tiem, kam nepielec, paskaidrosim, kāpēc tā. Laikā, kad daudzi pamesti likteņa varā un cieš atklātu trūkumu, ierēdņi sevi apbalvo par sasniegumiem cīņā ar Covid-19.

Lūdzu, ienesiet balvas!

Daudzi saņēmuši prēmijas par "būtisku darba apjoma pieaugumu". Satiksmes ministrija triju darbinieku prēmijām piešķīra 4300 eiro par ministrijas attālinātā darba nodrošinājumu.

Finanšu ministrija decembrī izmaksāja 29 darbiniekiem prēmijas 15 tūkstošu eiro apmērā. Karavīri bija vēl dāsnāki: 194 darbiniekiem – 108 tūkstoši eiro. Izglītības ministrija, kas čakli strādāja pie izglītības sistēmas sagraušanas un augstskolu iznīcināšanas, 162 darbiniekus premējusi ar 152 tūkstošiem eiro.

Toties Veselības ministrija bija radošāka: tās pārstāvji telekanālā TV3 paziņoja, ka prēmiju izmaksāšanas laiki gada beigās ir pagātnē un decembrī četriem darbiniekiem izrakstīja... naudas balvas, NRA pastāstīja Elita Veidemane. Nekā nedabiska – 5200 eiro.

Proti, mūsu ierēdņi beidzot atzinuši, ka naudu – algu un prēmijas – saņem nevis par darbu, bet vienkārši tāpēc, ka viņiem palaimējies ietikt valsts ierēdņu rindās un baroties pie budžeta siles. Viņi nospēlējuši loteriju un uzminējuši visus burtus: P-A-R P-L-I-K-U V-E-L-T-I!

Vai tad alga neskaitās?

Tomēr visus pārspļāvusi Ārlietu ministrija – 300 darbiniekiem sadalīja 300 tūkstošus. Lieta tāda, ka pandēmijas dēļ ministrijai pieaudzis darba apjoms. Nācies organizēt lielāko repatriāciju Latvijas vēsturē, jo pandēmijas dēļ bija pārtraukta aviācijas satiksme. Milzu slodze, iekaisušas acis pēc negulētām naktīm, sakosti zobi... Nu, jūs jau varat iedomāties!

Interesanti, vai tad valstspiederīgo atgriešana dzimtenē nav ĀM darbinieku tiešais pienākums? Vai algu maksā vienkārši par to, ka cilvēks nāk uz darbu, piemaksas – par to, ka izdarījis vēl kaut ko: uzvārījis kafiju, izdrukājis repatriantu sarakstu, pakasījis aiz auss?

Un kāpēc sarakstā nav Zemkopības ministrijas, lai arī pērn Latvijā ievākta rekordliela labības raža?

Labāk būtu sēdējuši dīkā

Latviešu žurnāliste – Agnese Margeviča no Dienas atklājusi interesantu lietu. Aizvadītajā gadā valdība saskārās ar dilemmu, tiesa, tāpat kā visas pasaules valdības: cik skarbiem jābūt ar pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem. Tik un tā vieniem tie liksies pārlieku bezpalīdzīgi un vārdi, citiem – ellīgi. Vienlaikus kompetenti infekcionisti norādīja, ka koronavīrusu neizdosies apturēt ar administratīviem pasākumiem, to var tikai mazliet apturēt līdz brīdim, kamēr neizslimos divas trešdaļas iedzīvotāju vai būs pieejama masveida vakcinācija. Nevienam nepietika drosmes ieteikt valdībai nedarīt neko, lai arī efekts būtu bijis tieši tāds pats, tikai uz prēmiju rēķina būtu ietaupījuši.

Mediķu aprindās klīst runas, ka viens no veselības ministres Ilzes Viņķeles atstādināšanas iemesliem bija fakts, ka valstī ir tikai viens iepērkamās Pfizer vakcīnas glabāšanai piemērots ledusskapis. Tātad lielos daudzumos to atvest nevarēs, uz reģioniem aizvest nevarēs, masveida vakcinēšanu organizēt arī nevarēs. Latvija atkal ir atpalikusi no pārējās Eiropas, lai arī jau astoņus mēnešus bija zināms, kādos apstākļos glabājama vakcīna.

Galvenais – partijas biļete

Tas, ka Veselības ministrijas un vakcinēšanas procesa vadītāja vietā premjers nolēma uz laiku iecelt aizsardzības ministru, pierāda tikai vienu: nav ne mazākās nozīmes tam, kas ieņem atbildīgākos posteņus valstī.

Pirms nedēļas, kad meklēja labāko kandidatūru veselības ministra postenim, tautā paklīda joks: ja jums zvana nezināms numurs, neatbildiet – tas var būt Krišjānis Kariņš, grib piedāvāt jums veselības ministra krēslu. Protams, joks vien ir – galvenais kritērijs pie mums vēl joprojām ir nevis iespējamā nozares vadītāja profesionālisms vai pieredze, bet gan partijas biļete – Viņķeles vietā jāsēžas viņas partijas biedram, vieta nevar nonākt nejaušās rokās.

Simboliski, ka viens no kandidātiem bija VM parlamentārais sekretārs Dūrītis: pēc izglītības – veterinārs, ragulopu speciālists. Ko gan citu viņi par mums domā? Paldies vismaz par to, ka iecēlāt pianistu Pavļutu, viņš var pacientiem uzspēlēt Šopēnu. Tikai ne sēru maršu.

Vēl viens Viņķeles atstādināšanas iemesls – vasarā, kad ES līmenī tika noslēgti līgumi par vakcīnu piegādi, viņa neuzminēja īsto, izvēlējās angļu AstraZeneca, piecreiz lētāku nekā Pfizer, desmitreiz lētāku nekā amerikāņu Moderna. Neuzminēja, jo dārgā jau apstiprināta un gatava, lētā – vēl ne. Tikpat labi varēja pamest gaisā monētu – šādiem nolūkiem taču nevajag barot veselu ministru!

Ārstējam Covid-19 ar biešu salātiem

Pats skumjākais un vienlaikus – pats smieklīgākais ir tas, ka mūsu ierēdņi vienkārši neko nedarīja, ļāva slimībai iet dziļumā un tikai pēc tam sāka vētraini rosīties, apgūstot Eiropas naudu. Viņiem tā ir kārtējā balva. Jau gada beigās IZM vajadzēja atskaitīties, kā tā apguvusi 5 miljonus eiro, kas atvēlēti augstskolām un dažādiem "zinātnes" kantorīšiem Covid-19 pētīšanai, lai apturētu tā triumfālo gājienu valstī. Pagaidām neviens to nav veicis. Laikam jau iegrimuši savās kolbās un retortēs līdz ausīm.

Iedzīvotāji pauda neizpratni un sašutumu, kad parādījās valsts finansējams pētījums "Covid-19 seju mazināšana", kurā lielu daļu projekta aizņem... dažādu ēdienu receptes!

"Lapoju vienu no tiem kovida pētījumiem, kam iztērēts pusmiljons. 30 lappuses no 430 aizņem dažādu ēdienu receptes. Varam parēķināt, kādu naudu par tām receptēm samaksājis nodokļu maksātājs..." sociālajos tīklos konstatēja kāds lasītājs.

Cits raksta: "Latvijas zinātnieki nāca klajā ar sensacionālu pētījumu cīņā ar Covid-19! Tātad biešu salātus vispirms vāra, pēc tam pasniedz, nevis vispirms servē un tikai pēc tam vāra (kā daudzi līdz šim domāja)."

Eiropa atpaliek no ASV, Latvija – no Eiropas

Būtu netaisni apgalvot, ka tikai Latvijā vien valdība izgāzusies ar vakcinēšanas sākumu. Tāpat klājas lielākajā daļā ES valstu un Eiropas Komisijā, stāsta pašmāju mediji.

Vakcīnas trūkuma dēļ Vācijā slēgti 300 no 400 izveidoto vakcinācijas centru. Francijā janvāra sākumā bija vakcinēti 322 cilvēki, Itālijā – 8300.

Austrijas Der Standart uzskata: radies iespaids, ka franču birokrāti pūlas slēpt savu nekompetenci. 59% Francijas iedzīvotāju iebilst pret vakcīnu – vairāk nekā citās Eiropas valstīs. Tā izpaužas franču neuzticēšanās pašu veselības aprūpes sistēmai. Vakcinācija Francijā var vilkties gadiem.

Franču Le Monde stāsta, ka prezidents Makrons bijis spiests "ar dusmām" runāt par nepiedodamo kavēšanos vakcinācijas procesā. Prezidenta dusmas vispirms vērsās pret veselības ministru Olivjē Verānu.

Spāņu El Pais minēja pozitīvu piemēru – Izraēlu, kur pāris nedēļu laikā vakcinēti 10% iedzīvotāju. Šajā laikā Eiropa izrādījās nesagatavota epidēmijas uzliesmojumam.

Firma BioNTech (amerikāņu Pfizer partneris) kritizēja Eiropas Komisiju, jo tā nav varējusi laikus rezervēt pietiekamu vakcīnas daudzumu. Vakcīnu trūkums radies, jo Brisele pievērsusies vairākām vakcīnām uzreiz, kuru vidū daudzas nebija gatavas laikā, kad sākās Covid-19 "otrais vilnis".

Visu ķezu dēļ vakcinācija ES ir būtiski atpalikusi no Izraēlas, ASV, Kanādas un Lielbritānijas.

Žurnāls Der Spiegel pauda uzskatu, ka pie pašreizējās situācijas noveduši vairāki faktori: vakcīnu trūkums, "nepareizu" vakcīnu izvēle un slikta piegādes organizācija. Pie tiem vainīga gan EK, kad Vācjas valdība, - secināja žurnāls. – Eiropas Savienība ir pārāk ilgi gaidījusi un pārāk maz pasūtījusi taupības apsvērumu dēļ. Taupība ir sniegusi lāča – pakalpojumu: salīdzinājumā ar kolosālajiem zaudējumiem, ko cietusi ES ekonomika, izdevumi vakcinācijai ir tīrais sīkums. Palīdzībai slēgtajiem uzņēmumiem tikai Vācija vien novembrī un decembrī izmaksājusi vairāk nekā 30 miljardus eiro.

Lūk, kā vietumis klājas. Tomēr, manuprāt, birokrāti gan Latvijā, gan citviet Eiropā tik un tā dabūs savas balvas par to, ka pašaizliedzīgi ar savām krūtīm aizseguši Covid-19 ambrazūru.

Atklāti sakot, man tomēr šķiet, ka ierēdņi pelnījuši citādu balvu – bezmaksas vakcināciju. Lai vēlreiz pakalpo zinātnei un tautai kā izmēģinājumu materiāls.

Vai tad tā nav pati jaukākā balva?

199
Tagi:
Latvija, ierēdņi, nauda, koronavīruss
Pēc temata
Naudas sūknis pareizās rokās: kurp nabagā Latvija novirza simtiem tūkstošu eiro
"Šī valdība – nu, nemāk tā vadīt valsti": Pauls par valsti, naudas zaudējumu un medijiem
Mēs jūs pažēlosim, ja nauda paliks pāri: Valdis Zatlers par valsts atbalstu
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

27
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
27
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

75
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

75
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

0
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

0
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās