Купюры евро и калькулятор

Prēmija par pandēmiju: Covid-19 zelta lietus līst pār ierēdņiem

236
(atjaunots 13:21 11.01.2021)
Pirms nedēļas Latvijas Banka līdz ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru paziņoja: cilvēki redz, ka nauda valstī ir, tomēr līdz viņiem nenonāk. "Ei, jūs tur, vai tad jums nepielec?"

Tiem, kam nepielec, paskaidrosim, kāpēc tā. Laikā, kad daudzi pamesti likteņa varā un cieš atklātu trūkumu, ierēdņi sevi apbalvo par sasniegumiem cīņā ar Covid-19.

Lūdzu, ienesiet balvas!

Daudzi saņēmuši prēmijas par "būtisku darba apjoma pieaugumu". Satiksmes ministrija triju darbinieku prēmijām piešķīra 4300 eiro par ministrijas attālinātā darba nodrošinājumu.

Finanšu ministrija decembrī izmaksāja 29 darbiniekiem prēmijas 15 tūkstošu eiro apmērā. Karavīri bija vēl dāsnāki: 194 darbiniekiem – 108 tūkstoši eiro. Izglītības ministrija, kas čakli strādāja pie izglītības sistēmas sagraušanas un augstskolu iznīcināšanas, 162 darbiniekus premējusi ar 152 tūkstošiem eiro.

Toties Veselības ministrija bija radošāka: tās pārstāvji telekanālā TV3 paziņoja, ka prēmiju izmaksāšanas laiki gada beigās ir pagātnē un decembrī četriem darbiniekiem izrakstīja... naudas balvas, NRA pastāstīja Elita Veidemane. Nekā nedabiska – 5200 eiro.

Proti, mūsu ierēdņi beidzot atzinuši, ka naudu – algu un prēmijas – saņem nevis par darbu, bet vienkārši tāpēc, ka viņiem palaimējies ietikt valsts ierēdņu rindās un baroties pie budžeta siles. Viņi nospēlējuši loteriju un uzminējuši visus burtus: P-A-R P-L-I-K-U V-E-L-T-I!

Vai tad alga neskaitās?

Tomēr visus pārspļāvusi Ārlietu ministrija – 300 darbiniekiem sadalīja 300 tūkstošus. Lieta tāda, ka pandēmijas dēļ ministrijai pieaudzis darba apjoms. Nācies organizēt lielāko repatriāciju Latvijas vēsturē, jo pandēmijas dēļ bija pārtraukta aviācijas satiksme. Milzu slodze, iekaisušas acis pēc negulētām naktīm, sakosti zobi... Nu, jūs jau varat iedomāties!

Interesanti, vai tad valstspiederīgo atgriešana dzimtenē nav ĀM darbinieku tiešais pienākums? Vai algu maksā vienkārši par to, ka cilvēks nāk uz darbu, piemaksas – par to, ka izdarījis vēl kaut ko: uzvārījis kafiju, izdrukājis repatriantu sarakstu, pakasījis aiz auss?

Un kāpēc sarakstā nav Zemkopības ministrijas, lai arī pērn Latvijā ievākta rekordliela labības raža?

Labāk būtu sēdējuši dīkā

Latviešu žurnāliste – Agnese Margeviča no Dienas atklājusi interesantu lietu. Aizvadītajā gadā valdība saskārās ar dilemmu, tiesa, tāpat kā visas pasaules valdības: cik skarbiem jābūt ar pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem. Tik un tā vieniem tie liksies pārlieku bezpalīdzīgi un vārdi, citiem – ellīgi. Vienlaikus kompetenti infekcionisti norādīja, ka koronavīrusu neizdosies apturēt ar administratīviem pasākumiem, to var tikai mazliet apturēt līdz brīdim, kamēr neizslimos divas trešdaļas iedzīvotāju vai būs pieejama masveida vakcinācija. Nevienam nepietika drosmes ieteikt valdībai nedarīt neko, lai arī efekts būtu bijis tieši tāds pats, tikai uz prēmiju rēķina būtu ietaupījuši.

Mediķu aprindās klīst runas, ka viens no veselības ministres Ilzes Viņķeles atstādināšanas iemesliem bija fakts, ka valstī ir tikai viens iepērkamās Pfizer vakcīnas glabāšanai piemērots ledusskapis. Tātad lielos daudzumos to atvest nevarēs, uz reģioniem aizvest nevarēs, masveida vakcinēšanu organizēt arī nevarēs. Latvija atkal ir atpalikusi no pārējās Eiropas, lai arī jau astoņus mēnešus bija zināms, kādos apstākļos glabājama vakcīna.

Galvenais – partijas biļete

Tas, ka Veselības ministrijas un vakcinēšanas procesa vadītāja vietā premjers nolēma uz laiku iecelt aizsardzības ministru, pierāda tikai vienu: nav ne mazākās nozīmes tam, kas ieņem atbildīgākos posteņus valstī.

Pirms nedēļas, kad meklēja labāko kandidatūru veselības ministra postenim, tautā paklīda joks: ja jums zvana nezināms numurs, neatbildiet – tas var būt Krišjānis Kariņš, grib piedāvāt jums veselības ministra krēslu. Protams, joks vien ir – galvenais kritērijs pie mums vēl joprojām ir nevis iespējamā nozares vadītāja profesionālisms vai pieredze, bet gan partijas biļete – Viņķeles vietā jāsēžas viņas partijas biedram, vieta nevar nonākt nejaušās rokās.

Simboliski, ka viens no kandidātiem bija VM parlamentārais sekretārs Dūrītis: pēc izglītības – veterinārs, ragulopu speciālists. Ko gan citu viņi par mums domā? Paldies vismaz par to, ka iecēlāt pianistu Pavļutu, viņš var pacientiem uzspēlēt Šopēnu. Tikai ne sēru maršu.

Vēl viens Viņķeles atstādināšanas iemesls – vasarā, kad ES līmenī tika noslēgti līgumi par vakcīnu piegādi, viņa neuzminēja īsto, izvēlējās angļu AstraZeneca, piecreiz lētāku nekā Pfizer, desmitreiz lētāku nekā amerikāņu Moderna. Neuzminēja, jo dārgā jau apstiprināta un gatava, lētā – vēl ne. Tikpat labi varēja pamest gaisā monētu – šādiem nolūkiem taču nevajag barot veselu ministru!

Ārstējam Covid-19 ar biešu salātiem

Pats skumjākais un vienlaikus – pats smieklīgākais ir tas, ka mūsu ierēdņi vienkārši neko nedarīja, ļāva slimībai iet dziļumā un tikai pēc tam sāka vētraini rosīties, apgūstot Eiropas naudu. Viņiem tā ir kārtējā balva. Jau gada beigās IZM vajadzēja atskaitīties, kā tā apguvusi 5 miljonus eiro, kas atvēlēti augstskolām un dažādiem "zinātnes" kantorīšiem Covid-19 pētīšanai, lai apturētu tā triumfālo gājienu valstī. Pagaidām neviens to nav veicis. Laikam jau iegrimuši savās kolbās un retortēs līdz ausīm.

Iedzīvotāji pauda neizpratni un sašutumu, kad parādījās valsts finansējams pētījums "Covid-19 seju mazināšana", kurā lielu daļu projekta aizņem... dažādu ēdienu receptes!

"Lapoju vienu no tiem kovida pētījumiem, kam iztērēts pusmiljons. 30 lappuses no 430 aizņem dažādu ēdienu receptes. Varam parēķināt, kādu naudu par tām receptēm samaksājis nodokļu maksātājs..." sociālajos tīklos konstatēja kāds lasītājs.

Cits raksta: "Latvijas zinātnieki nāca klajā ar sensacionālu pētījumu cīņā ar Covid-19! Tātad biešu salātus vispirms vāra, pēc tam pasniedz, nevis vispirms servē un tikai pēc tam vāra (kā daudzi līdz šim domāja)."

Eiropa atpaliek no ASV, Latvija – no Eiropas

Būtu netaisni apgalvot, ka tikai Latvijā vien valdība izgāzusies ar vakcinēšanas sākumu. Tāpat klājas lielākajā daļā ES valstu un Eiropas Komisijā, stāsta pašmāju mediji.

Vakcīnas trūkuma dēļ Vācijā slēgti 300 no 400 izveidoto vakcinācijas centru. Francijā janvāra sākumā bija vakcinēti 322 cilvēki, Itālijā – 8300.

Austrijas Der Standart uzskata: radies iespaids, ka franču birokrāti pūlas slēpt savu nekompetenci. 59% Francijas iedzīvotāju iebilst pret vakcīnu – vairāk nekā citās Eiropas valstīs. Tā izpaužas franču neuzticēšanās pašu veselības aprūpes sistēmai. Vakcinācija Francijā var vilkties gadiem.

Franču Le Monde stāsta, ka prezidents Makrons bijis spiests "ar dusmām" runāt par nepiedodamo kavēšanos vakcinācijas procesā. Prezidenta dusmas vispirms vērsās pret veselības ministru Olivjē Verānu.

Spāņu El Pais minēja pozitīvu piemēru – Izraēlu, kur pāris nedēļu laikā vakcinēti 10% iedzīvotāju. Šajā laikā Eiropa izrādījās nesagatavota epidēmijas uzliesmojumam.

Firma BioNTech (amerikāņu Pfizer partneris) kritizēja Eiropas Komisiju, jo tā nav varējusi laikus rezervēt pietiekamu vakcīnas daudzumu. Vakcīnu trūkums radies, jo Brisele pievērsusies vairākām vakcīnām uzreiz, kuru vidū daudzas nebija gatavas laikā, kad sākās Covid-19 "otrais vilnis".

Visu ķezu dēļ vakcinācija ES ir būtiski atpalikusi no Izraēlas, ASV, Kanādas un Lielbritānijas.

Žurnāls Der Spiegel pauda uzskatu, ka pie pašreizējās situācijas noveduši vairāki faktori: vakcīnu trūkums, "nepareizu" vakcīnu izvēle un slikta piegādes organizācija. Pie tiem vainīga gan EK, kad Vācjas valdība, - secināja žurnāls. – Eiropas Savienība ir pārāk ilgi gaidījusi un pārāk maz pasūtījusi taupības apsvērumu dēļ. Taupība ir sniegusi lāča – pakalpojumu: salīdzinājumā ar kolosālajiem zaudējumiem, ko cietusi ES ekonomika, izdevumi vakcinācijai ir tīrais sīkums. Palīdzībai slēgtajiem uzņēmumiem tikai Vācija vien novembrī un decembrī izmaksājusi vairāk nekā 30 miljardus eiro.

Lūk, kā vietumis klājas. Tomēr, manuprāt, birokrāti gan Latvijā, gan citviet Eiropā tik un tā dabūs savas balvas par to, ka pašaizliedzīgi ar savām krūtīm aizseguši Covid-19 ambrazūru.

Atklāti sakot, man tomēr šķiet, ka ierēdņi pelnījuši citādu balvu – bezmaksas vakcināciju. Lai vēlreiz pakalpo zinātnei un tautai kā izmēģinājumu materiāls.

Vai tad tā nav pati jaukākā balva?

236
Tagi:
Latvija, ierēdņi, nauda, koronavīruss
Pēc temata
Naudas sūknis pareizās rokās: kurp nabagā Latvija novirza simtiem tūkstošu eiro
"Šī valdība – nu, nemāk tā vadīt valsti": Pauls par valsti, naudas zaudējumu un medijiem
Mēs jūs pažēlosim, ja nauda paliks pāri: Valdis Zatlers par valsts atbalstu
Arktika

"Gaidām tehniku augustā": amerikāņi gatavojas izsēsties Arktikā

18
(atjaunots 15:00 16.04.2021)
ASV cenšas panākt Krievijas Arktikā. Nesen Sauszemes spēki noslēdza līgumu ar koncernu "Oshkosh Defense" sadarbībā ar Singapūras kompāniju "ST Engineering" un "BAE Systems" par militārās tehniskas izstrādi darbam aiz Polārā loka.

Noskaidrojies, ka amerikāņiem vienkarši nav mūsdienīgu tamlīdzīga tipa mašīnu, esošās ir pamatīgi novecojušas. Komandieri cer, ka izdosies izmēģināt jaunumus jau augustā. Kas par tiem zināms? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uzbūvēt līdz jūnijam

Arktika met nopietnu izaicinājumu jebkurai armijai. Zema temperatūra, ledus torosi, dreifējoši ledāji, nekādas infrastruktūras, apgrūtināta loģistika, ilga polārā nakts – tas viss nopietni apgrūtina liela armijas grupējuma izvēršanu.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

Aukstā kara laikos ASV, atšķirībā no PSRS, neveltīja reģionam pienācīgu uzmanību, tāpēc tagad Pentagona rīcībā ir viens vienīgs darbspējīgs ledlauzis "Polar Star". Krievijai – vairāk nekā 40 šī tipa kuģi. Piedevām amerikāņiem Arktikā faktiski nav armijas bāzu.

Trūkst tehnikas sauszemes spēku vajadzībām, kas varētu pārvadāt kravas un kareivjus smagajos polārajos apstākļos. Vienīgie piemērotie vilcēji-visurgājēji ir zviedru divposmu kāpurķēžu Bandvagn 206, pieņemti bruņojumā ar apzīmējumu Small Unit Support Vehicle (SUSV, mazā vienību atbalsta mašīna). Taču pirmās šī tipa mašīnas nonākušas no konveijera pirms 40 gadiem un jau sen neatbilst prasībām.

Armija nolēmusi atjaunot arktiskās tehnikas parku un izsludinājusi konkursu programmas ColdWeather, All-Terrain Vehicle (CATV, auksta klimata visurgājējs) ietvaros. Pentagons gatavs perspektīvā vilcēja izstrādei, būvei un izmēģinājumiem iztērēt 6,6 miljonus dolāru 2021. finanšu gadā un 9,25 miljonus – 110 CATV iegādei.

Vēlāk parku paplašinās līdz 163 visurgājējiem. Prototipus gaida apmēram 14. jūnijā. No augusta līdz decembra beigām – izmēģinājumi Aļaskā. Uzvarētāju izvēlēsies 2022. finanšu gadā.

Četri varianti

Sagaidāmi četri CATV modeļi. Vispārējā pielietojuma visurgājējam jāuzņem vismaz deviņi kareivji, neskaitot vadītāju, kā arī jāizvieto iekārtas un krājumi trim dienām autonoma darba.

Sanitārais variants ar medicīnas iekārtām paredzēts diviem mediķiem, diviem gulošiem un četriem viegli ievainotiem pacientiem. Komandiera mašīna saņems mūsdienīgus sakaru un vadības līdzekļus. Kravas masīna – lielgabarīta militāro iekārtu pārvietošanai lielā attālumā.

"Šīs mašīnas spēs risināt plaša spektra uzdevumus ekstremāli zemas temperatūras apstākļos citai tehnikai nepārvaramā apvidū, - žurnālistiem stāstīja par CATV programmu atbildīgais ASV armijas virsnieks Tims Godets. – Tām bez grūtībām jāpārvietojas pa ledu, jāpārvar ūdens šķēršļi, viegli jāuzbrauc pa nogāzi, jābūt vienkārši apkalpojamām un ekonomiskām no degvielas patēriņa viedokļa."

Konkursa dalībnieki izmanto agrākos izstrādājumus. "Oshkosh" un "ST Engineering" izvēlējās divposmu vilcēju "Bronco 3". To vairāk nekā 20 gadus izmanto britu armija, kas piedalījās karadarbībā Afganistānā.

"Bronco 3" ir pret lodēm paredzētas bruņas, ložmetēja pamatne, V-veida dibens, kas mazina kaitējumu mīnas sprādzienā. Mašīna pārvar ūdens šķēršļus ar 5 km/h ātrumu.

"BAE Systems" piedāvās jaunumu uz divposmu vilcēja "Beowulf" bāzes, kas lielā mērā līdzinās "Bronco 3" un SUSV, tikai tam ir lielāka kravas nestspēja.

Panākt Krieviju

Pirms mēneša publicētajā "Arktiskajā stratēģijā" amerikaņi atklāti stāstīja par vēlmi pabīdīt malā reģionā Maskavu un Pekinu. Pentagonam īpašas raizes sagādā Krievija, kam ir lielākā ledlaužu flote pasaulē, armijas bāzu tīkls ziemeļu platuma grados un plašs tehnikas arsenāls, kas spēj bez pilnveidošanas strādāt ekstremāla sala apstākļos.

Uzvaras parādēs pastāvīgi piedalās Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu arktiskās modifikācijas: neliela darbības rādiusa zenītraķešu komplekss "Tor-M2DT", zenītraķešu-lielgabala "Pancir-SA" un speciālās sagādes mašīnas.

Gandrīz visa arktiskajam reģionam paredzētā sauszemes tehnika samontēta uz divposmu kāpurķēžu visurgājēju DT-30 "Vityaz" bāzes, ko nebiedē pat bargākais sals (līdz -55 grādiem). Dažas modifikācijas var pārvarēt ūdens šķēršļus – ledus pastāvīgās blīvēšanās apstākļos  Ziemeļpolā šis faktors būtiski palielina mašīnu mobilitāti. Jaunie "Pancir" un "Tor" sedz tālā darbības rādiusa zenītraķešu sistēmu S-400 dislokācijas rajonus, kas tiek izvērsti Arktikā kopš 2015. gada.

Unikāls arsenāls ir arī pirmajai Sauszemes spēku arktiskajai vienībai – 80. atsevišķajai motorizēto strēlnieku brigādei, kas dislocēta Alakurti ciemā Murmanskas apgabalā. Pret salu noturīgie kājnieki apgūst īpašas pārgājības mašīnas, kas pārvietojas uz riteņem ar milzīgām zemspiediena riepām. Tādas mašīnas par šķēršļotu apvidu pārvar, nesamazinot ātrumu. Turklāt 80. brigādes kājniekiem ir pilna pievada kravas mašīnas "Ural" un KAMAZ, adaptētas ekstremālam salam, sniega visurgājēji TTM-1901 "Berkut" ar apkurināmu kabiti, kuteri uz gaisa spilvena. Piedevām – suņu un briežu pajūgi.

Lielā Tēvijas kara gados pajūgiem bija milzīga loma Polārā loka aizsardzībā. Ar tiem piegādāja munīciju un karavīrus. Dzīvnieki izies tur, kur tehnika padosies. Turklāt arktiskās brigādes vajadzībām izstrādā sepciālas tanku, kājnieku mašīnu un helikopteru modifikācijas, piemēram, Mi-8MTŠ-VA ar spēkiekārtas galveno agregātu apsildīšanas sistēmu.

18
Tagi:
agresija, bruņojums, Arktika, Krievija, ASV
Pēc temata
"Šausmīgs stāvoklis": NI salīdzināja ledlaužus ASV un Krievijā
"Iepriekš jau bija pazīmes": kāpēc amerikāņu kājnieki izsēžas Ziemeļos
"Neatstāsim krieviem nekādas izredzes": ASV pārvieto bruņojumu uz Norvēģiju
"Atklāti draudi Krievijai": ko Pentagons steigšus būvē Aļaskā
Donald Cook

Britu Typhoon Rumānijā palīdzēs ASV kuģiem viļņot Melno jūru

19
(atjaunots 14:56 16.04.2021)
ASV JKS eskadras kuģi Roosevelt un Donald Cook ar aviācijas atbalsta grupu – sešiem britu iznīcinātājiem steidz uz kārtējo "sardzi" Melnajā jūrā, aizbildinoties ar "Krievijas militāro aktivitāti pie Ukrainas robežām". Krievija gatavo atbildi.

"Arleigh Burke" tipa eskadras kuģi "Roosevelt" un "Donald Cook" ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" pildīs uzdevumus Melnās jūras akvatorijā līdz 4.-5. maijam. Misijas atbalstam Lielbritānija nosūtījusi uz Rumāniju sešus daudzfunkcionālos iznīcinātājus Eurofighter Typhoon, kas spēj uzņemt lielā darbības rādiusa precīzās spārnotās raķetes "Storm Shadow" (tās paredzētas aizsargātu komandpunktu likvidācijai). Vašingtonas un Londonas mērķis – "Krievijas agresijas" savaldīšana pret Ukrainu. Piedevām, domājams, uz Ukrainu dosies līdz 100 britu kājnieku, vēsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

UBS vēsta, ka Ukrainas un Lielbritānijas komandu štāba mācībās "Cossack mace 2021" piedalīsies vairāk nekā 1000 karavīri no piecām NATO valstīm. manevri veltīti "agresorvalsts" bruņoto spēku masveidīga uzbrukuma atvairīšanai Ukrainas teritorijā.

13. aprīlī ASV Kongress ziņoja, ka uz Vāciju tiks nosūtīts papildu militārais kontingents – 500 karavīri un nākotnē Eiropā ieradīsies daudzfunkcionālie iznīcinātāji-bumbvedēji F-35. Viss – Krievijas "savaldīšanai".

Pagaidām nav zināms, kādi kuģi tiks izmantoti Melnajā jūrā ASV armijas plašajās mācībās "Defender Europe 21", tomēr četras gaisa desanta operācijas ar 7000 karavīru dalību maija vidū notiks Bulgārijas un Rumānijas teritorijā. ASV JKS atbalsts ir prognozējams.

Zem "Defender Europe 21" karogiem maijā sapulcēsies 30 tūkstoši kareivju no 26 valstīm. Krievija ir spiesta adekvāti reaģet uz acīmredzamiem faktiem un reāliem draudiem.

Krievu "šautuve"

Visus ASV un NATO kuģus, kas ieradušies Melnajā jūrā, pastāvīgi pavada Krievijas Melnās jūras flotes spēki un līdzekļi. Tā ir aksioma. Krievija ir gatava divu eskadras kuģu vizītei un Rumānijā dislocētās NATO aviācijas vienības pieaugumam. 

Melnās jūras gaisa telpā sākušāš vērienīgas mācības – tajās iestaistītas KF Dienvidu kara apgabala aviācijas un MJF jūras aviācijas armādas. Frontes bumbvedēji Su-24M un Su-34, daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-27SM un Su-30SM izspēlē raķešu palaišanu un uzlidojumus mērķiem jūrā minimālā augstumā, MJF kuģu piesegšanu un pavadīšanu to kaujas uzdevumos. Ar katru jaunu uzdevumu mainās taktiskais fons, domājamā pretinieka grupējuma sastāvs. Jebkuri nopietni manevri nozīmē fantastiski daudzas dimensijas, desmitiem tūktošu speciālistu kaujas posteņos caurām diennaktīm ir cīņas gatavībā, paredzēts nepārprotams tehnoloģisks un militārs pārspēks vai otrādi. Neatkarīgi no gadalaika, militārās mācības no īsta kara atšķiras tikai ar to, ka cilvēki neiet bojā.

Aprīlī uz operatīvajiem aerodromiem pārvietota, proti, izkliedēta Gaisa kosmisko spēku un pretgaisa aizsardzības apvienību operatīvi taktiskā aviācija militārās stabilitātes uzlabošanai. Kontroles pasākumi aptver visus DKA bruņotos spēkus. To mērķis – celt cīņas un operatīvās gatavības līmeni, ņemot vērā sarežģīto situāciju atbildības zonā.

Līdztekus Krievijas flotes aviācijai, kuģiem un zemūdenēm Melnās jūras akvatoriju kontrolē (spēj to "cauršaut") krasta raķešu kompleksi "Bal" un "Bastion", debesis skenē PGA sistēmas S-400 "Triumf". Rietumu eksperti norāda uz Krievijas totālo militāro pārspēku reģionā un secina: Melnā jūra ir krievu "šautuve", ASV JKS kuģi tajā – viegli sasniedzami mērķi.

"Miglaini" partneri

13. aprīlī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka ASV ir Krievijas pretinieks, jo dara visu iespējamo, lai kaitētu Maskavas stāvoklim pasaulē – ASV un NATO apzināti mudina Kijevu uz konfrontāciju ar KF. 14. aprīlī Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs paziņoja, ka teroraktu draudi Krievijas Krimas teritorijā saglabājas, ņemot vērā "ASV un to kontrolētā NATO bloka destruktīvo darbību". Protams, tamlīdzīga "savaldīšana" Maskavu neapmierina, un, kamēr "partneri" neatgriezīsies objektīvajā realitātē, Krievija stingri un konsekventi aizstāvēs savas nacionālās intereses.

Kā alianses "partneris ar paplašinātām iespējām" Ukraina 2021. gadā ieplānojusi astoņas kopīgas militārās mācības netālu no Krimas. Tajās būs iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu karavīru.

© Sputnik / Алексей Витвицкий

Krievija atbild. Valsts Bruņoto spēku darbības pēdējās divās nedēļās – ātruma ziņā aliansei nesasniedzama divu armiju un trīs gaisa desanta divīziju pārvietošana uz rietumu robežām – tas cita starpā ir arī signāls Vašingtonai un Briselei. Amerikāņi saskaitījuši (no tālienes, ar bezpilota lidaparātiem) 87 tūkstošus karavīru, 18 operatīvi taktiskos kompleksus "Iskander M", 1100 tankus, 2600 bruņumašīnas, 1170 stobra artilērijas vienības, 400 zalves uguns sistēmas.

Taču pagaidām Krievijas pusē ir pat Montrē konvencija, kas nopietni ierobežo kopējo tonnāžu (ne vairāk kā 45 tūkst. tonnu) un uzturēšanās laiku Melnajā jūrā (ne vairāk kā trīs nedēļas) pie šī reģiona nepiederošo valstu kara kuģiem. Jāpiebilst, ka amerikāņu eskadras kuģu "Roosevelt" un "Donald Cook" kopējā tonnāža ir nepilni 20 tūkstoši tonnu.

19
Tagi:
agresija, aizsardzība, Krievija, NATO, ASV
Pēc temata
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā
Melnajā jūrā atkal "likvidēts" ASV eskadras kuģis. Kas notiks tālāk?
Krievijas ĀM: Savienoto Valstu manevri Melnajā jūrā apdraud mieru
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā

0
(atjaunots 23:57 16.04.2021)
Vairāk nekā miljonu eiro mēnesī Latvijai izmaksā vakcinācijas centru uzturēšana – lūk, kur meklējamas lielākās dīkstāves izmaksas! Par to stāsta bijušais Rīgas mērs, EP deputāts Nils Ušakovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs publikācijā savā lapā Facebook novēlēja sekmes eksperimentam ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos Latvijā.

Atgādināsim, ka piektdien un visu nedēļas nogali Latvijā masveida vakcinācijas punktos pieņems visus, kas vēlas vakcinēties bez reģistrācijas un dzīvās rindas kārtībā, ja vien pietiks vakcīnas. Jau piektdienas rītā pie centra "Atta" Rīgā cilvēki stājās rindā pēc vakcīnas.

Ušakovs novēlēja eksperimentam panākumus – acīmredzot, viņš uzskata, ka rindas ir labāk nekā tukši vakcinācijas punkti, jo masveida vakcinācijas centru uzturēšana valstij izmaksā 1,1 miljonu eiro mēnesī. Tāda nauda par dīkstāvi vēl nevienam nav maksāta, atzīmēja bijušais Rīgas mērs.

"Novēlēsim panākumus šim eksperimentam! Citādi iznāks, ka pašus lielākos dīkstāves pabalstus pie mums Latvijā izmaksā nevis cilvēkiem, bet tukšajiem vakcinācijas centriem. 1,1 miljonu eiro mēnesī izmaksā to uzturēšana," pastāstīja politiķis.

Atgādināsim, ka no Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā pieņemto ierobežojumu rezultātā daudzi uzņēmēji bija spiesti daļēji apturēt vai pat pilnībā slēgt savu biznesu. Uzņēmumi zaudēja milzu naudu un atlaida darbiniekus, atstājot cilvēkus bez darba un ienākumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka laikā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim izmaksāti pabalsti un algu subsīdijas par kopsummu vairāk nekā 13, 152 miljonu eiro apmērā. tos saņēmuši 7027 uzņēmumi: 8,73 milj. eiro dīkstāves pabalstos un vairāk nekā 2,8 milj. eiro algu subsīdijām. Dīkstāves pabalstus saņēmušas arī 4542 pašnodarbinātās personas (1,24 milj. eiro) un 1295 patentu maksātāji (352 tūkst. eiro).

0
Tagi:
Latvija, vakcinācija, pabalsts, Nils Ušakovs
Pēc temata
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Tikai katrs piektais pedagogs izteicis vēlmi vakcinēties
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts