Ziemassvētku stāsts Dikensa garā. Izrādās, Latvijā ir savs Salatētis

51
(atjaunots 12:49 10.01.2021)
Nāksies sarūgtināt visus, kuri uzskata: Latvijā visu lemj partijas komiteja no Vašingtonas. Izrādās, vēlme ietaupīt sociālo budžetu ir tik spēcīga, ka vietējā sociālās apdrošināšanas aģentūra pat ASV pilsoņus pūlas atstāt bez likumīgās pensijas.

Cilvēkiem, kuri ilgus gadus nav dzīvojuši Latvijā, ir ļoti grūti saņemt tās pensiju. Labi, ka ir tiesībsargi, gatavi palīdzēt grūtā brīdī. Krievvalodīgajai ASV pilsonei, kura godīgi strādājusi Latvijas labā, tāda Salatēva lomā bija Vladimirs Buzajevs, portālam Baltnews pastāstīja Aleksandrs Giļmans.

Agrāk man ne sapņos nerādījās, ka nāksies sēsties pie Ziemassvētku stāsta, kā īstam Čārlzam Dikensam vai Nikolajam Ļeskovam. Reizēm gan dzīve pati lemj mūsu vietā, un brīnums – labā uzvara pār ļauno notiek Ziemassvētku priekšvakarā.

Ievadam pastāstīšu, kas tā tāda ir – pensija mūsdienu izpratnē. Katrs strādājošais maksā sociālo nodokli. Faktiski tas nav nodoklis, tā cilvēks pērk apdrošināšanu. Ja iestājies apdrošināšanas gadījums – slimība, invaliditāte, bezdarbs, no šiem līdzekļiem tev maksās pabalstu.

No minētajām nelaimēm var izvairīties, tikai no vecuma neizbēgsi. Tāpēc mums visiem paredzēta pensija. Principā, no jebkuras nopelnītas summas katrā pasaules malā.

Tikai Latvija mēģina naudiņu piesavināties un maksāt vienīgi savējiem. Mēs visi atceramies, cik ilgi nepilsoņiem neņēma vērā darba stāžu aiz valsts robežām. Tiesībsargs, Latvijas cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Buzajevs iznīcinīja uzvaru Eiropas cilvēktiesību tiesā Andrejevas kundzes lietā pret Latviju. Viņa saņēma kompensāciju, bet likums netika grozīts.

Jā, Latvija parakstīja līgumus par savstarpēju stāža ieskaiti ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Attiecības ar Igauniju un Lietuvu regulē ES likumdošana. Tāpēc lielākajai daļai upuru problēma atrisinājās.

Savukārt sūdzības no cilvēkiem, kam nav ieskaitīts stāžs citās republikās, gaida savu kārtu ECT. Sūdzību sastādījis Buzajevs.

Runa jau nav tikai par bijušajiem PSRS pilsoņiem. Pasaule kļuvusi globāla, cilvēki pārvācas no vienas valsts uz otru. Pienāk laiks, kad cilvēks pieprasa Dzimtenei – maksā ragā! Vai tad velti esmu strādājis vaiga sviedros?

Bet Dzimtene mēģina izvairīties no parādu nomaksas. Tagad man nāksies sarūgtināt visus, kuri uzskata: Latvijā visu lemj partijas komiteja no Vašingtonas.

Izrādās, vēlme ietaupīt sociālo budžetu ir tik spēcīga, ka vietējā sociālās apdrošināšanas aģentūra pat ASV pilsoņus pūlas atstāt bez likumīgās pensijas.

Tagad pastāstīšu, kas par lietu

Man ir draugs Ediks. Pareizāk sakot, tā viņu sauca pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem, kad skolā sadraudzējāmies. Tagad viņš ir ASV pilsonis Edvards, tomēr mēs laiku pa laikam tiekamies šur un tur.

Kad viņš sasniedza pensijas gadus, noskaidrojās, ka savā padomju dzīvē viņš paspējis pastrādāt veselās četrās republikās, visur pa mazdrusciņai un būs gana bezjēdzīgi izsist sīko pensiju katrā no tām.

Bet viņa sieva Nadja pirms emigrācijas 1989. gadā paspēja nopelnīt pensijai vajadzīgo stāžu Latvijā. Kārtējo reizi atbraukusi uz Rīgu, viņa sāka noformēt pensiju, ierēdņi viņas iesniegumu pēkšņi noraidīja.

Lieta tāda, ka Pensiju likums pauž: uz pensiju var pretendēt tikai Latvijas iedzīvotāji. Izklausās neloģiski, jo jaun nākamajā dienā pēc pensijas saņemšanas cilvēks var aizbraukt un joprojām saņemt pensiju. Šķiet, reiz kāds šo diskriminējošo normu sekmīgi apstrīdēs Satversmes tiesā.

Tomēr Nadjas pusē bija izņēmums. Latvija jau 1992. gadā noslēdza līgumu ar ASV par pensijām tiem, kuri tās nopelnījuši vienā valstī, bet tagad dzīvo otrā. Līdz pat 2014. gadam pensijas emigrantiem rūpīgi aprēķināja un izmaksāja. Un turpina izmaksāt.

Mani pilnvarojuši vairāki paziņas no ASV, kam palīdzu nokārtot viņu pensiju lietas. Nadjas pensijas vecums iestājās 2016. gadā, un viņai atteica.

Izrādās, 2014. gadā Labklājības ministrija laida klajā cirkulāru, kas pauda: notikusi kļūda. 22 gadus līgums interpretēts nepareizi, patiesībā tas nevienam nekādas saistības neuzliek. Ierēdņi pat atsaucās uz kaut kādu pārrunu protokolu ar kaut kādiem amerikāņu ierēdņiem no sociālās nodrošināšanas sistēmas.

Nadja pažēlojās man, es – savam draugam Buzajevam. Nolēmām tiesāties, tomēr vispirms – uzzināt no pirmavota, kā tur patiesībā ir. ASV konsule, kas risina sociālos jautājumus, pieklājīgi pastāstīja, ka ASV rūpīgi pilda savas līgumsaistības.

Pa rokai pagadījās liecinieks – Rīgā dzīvo žurnālists Juris Kaža, repatriants no ASV.

Es viņam visu izstāstīju, un žurnālists sadusmojās: "Es pavisam nesen sasniedzu amerikāņu pensijas vecumu un saņēmu konsula vēstuli – viņa to atgādināja un piedāvāja palīdzību pensijas noformēšanā, ja pašam grūti. Bet mūsējie to vien domā, kā cilvēkiem sabojāt dzīvi!"

Jurim vienmēr jūk, kuri viņam ir "mūsējie" – bijušie vai tagadējie.

Drosmīgie suverēnie sociālās apdrošināšanas ierēdņi ignorēja kolēģu praksi. Viņi pastāvēja pie sava, pat pieķerti krāpšanā: izrādās, pārrunas ar ASV pārstāvi esot attiekušās tikai uz pensiju apgādnieka zaudēšanas gadījumā – šajā jomā normatīvie akti ir pavisam citi.

Sākās tiesas. Mēs pieprasījām, lai Kaža tiesā liecinātu, lūgumu noraidīja, noteica procesu neklātienē, katram gadījumam pārcēla uz Rēzekni. Tā Nadja un Buzajevs zaudēja gan pirmajā instancē, gan apelācijā. Pie tam tiesas atkārtoja ministrijas argumentus un ignorēja mūsējos.

Trešā instance – Augstākās tiesas Senāts. Tur ir milzīga rinda, nācās gaidīt divarpus gadus pēc sūdzības iesniegšanas. Lielāko daļu sūdzību Senāts noraida uzreiz. Toties mūsējo nolēma izskatīt pēc būtības.

Novembrī Vladimirs saņēma par lietas izskatīšanu atbildīgā tiesneša Andra Guļāna (kādreizējais Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, nekāda nieka lieta) pieprasījuma kopiju, ko viņš nosūtīja vairākām ministrijām – vai mēs atzīstam līgumu ar ASV? Zināmus traucēkļus varēja atrast: tālaika tracī līgumu aizmirsa ratificēt.

Ministrijas neatbildēja pa vienai. Jautājumu izvirzīja valdības sēdē. Tā nu atnāca paša premjera Krišjāņa Kariņa parakstīta atbilde: līgums darbojas.

Pikanta nianse: Kariņš ir ieinteresēta persona. Viņam ir darba stāžs gan latvijā, gan ASV. Ja nu pēkšņi pensijas vecums pienāks Dzimtenē? Kā saņemt Latvijā nopelnīto? Cilvēks parūpējās par sevi.

Viss pārējais jau bija vienkārši

Tā nu 23. decembrī Buzajevs saņēma Ziemassvētku dāvanu: kasācijas instance atcēla agrāko lēmumu. Tas ir jāpārskata, un tiesai nav izvēles.

Tātad saskaņā ar Latvijas un ASV divpusējo līgumu ASV pilsonim ir tiesības pieprasīt pensiju, pie tam neuzturoties Latvijas teritorijā – tā lēmis Senāts.

Vārdu sakot, paies vēl daži mēneši, un Nadja kļūs par vienu no Latvijas pensionāriem. Nekādas pārdabiskas bagātības viņa nedabūs – apmēram simtu mēnesī. Tomēr ar to pietiks, lai reizi pāris gados kopā ar vīru apciemotu Rīgu un jautri tiktos ar draugiem, kuru vidū tagad ir arī Vladimirs Buzajevs.

Šajā Ziemassvētku stāstā Buzajevam tikusi Salatēta loma ne tikai tāpēc, ka lēmums nācis pirms Ziemassvētkiem. Par tāda mēroga pakalpojumiem profesionāls jurists būtu pieprasījis honorāru, kas krietni pārsniegtu potenciālo pensiju pat līdz ļoti ilga mūža beigām.

Bet Vladimirs nepaprasīja ne kapeikas – tik nesavtīgi Salatēti gadās ne tikai pasakās.

Ak jā, mazliet samānījos gan: Ediks mūs abus kārtīgi uzcienāja lieliskajā krogā "9 grādi", kas bija iekārtots padomju nostalģijas stilā. Par to sieva viņu kārtīgi sarāja – viņa centās nepieļaut dzeršanu, ciemojoties dzimtenē.

Tātad tagad vienīgā skumjā nots šajā laimīgajā stāstā ir atmiņas par to, ka "9 grādi" diemžēl ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpēc Jaunajā gadā jānovēl nākamais brīnums: lai atkal durvis vērtu jaukais restorāns, kurā mēs kļuvām jaunāki par 30 gadiem un kurp iesim, kad būsim saņēmuši Nadjas pensiju. Par to Buzajevs diemžēl vairs nevarēs parūpēties.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

51
Tagi:
pensija, Latvija, ASV
Pēc temata
Iznāca "kā vienmēr": viltīgā pensiju indeksācija
Valsts kļūda: cilvēks ar invaliditāti aizstāvēja tiesības uz pensiju Augstākajā tiesā
Arktika

"Gaidām tehniku augustā": amerikāņi gatavojas izsēsties Arktikā

12
(atjaunots 15:00 16.04.2021)
ASV cenšas panākt Krievijas Arktikā. Nesen Sauszemes spēki noslēdza līgumu ar koncernu "Oshkosh Defense" sadarbībā ar Singapūras kompāniju "ST Engineering" un "BAE Systems" par militārās tehniskas izstrādi darbam aiz Polārā loka.

Noskaidrojies, ka amerikāņiem vienkarši nav mūsdienīgu tamlīdzīga tipa mašīnu, esošās ir pamatīgi novecojušas. Komandieri cer, ka izdosies izmēģināt jaunumus jau augustā. Kas par tiem zināms? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uzbūvēt līdz jūnijam

Arktika met nopietnu izaicinājumu jebkurai armijai. Zema temperatūra, ledus torosi, dreifējoši ledāji, nekādas infrastruktūras, apgrūtināta loģistika, ilga polārā nakts – tas viss nopietni apgrūtina liela armijas grupējuma izvēršanu.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

Aukstā kara laikos ASV, atšķirībā no PSRS, neveltīja reģionam pienācīgu uzmanību, tāpēc tagad Pentagona rīcībā ir viens vienīgs darbspējīgs ledlauzis "Polar Star". Krievijai – vairāk nekā 40 šī tipa kuģi. Piedevām amerikāņiem Arktikā faktiski nav armijas bāzu.

Trūkst tehnikas sauszemes spēku vajadzībām, kas varētu pārvadāt kravas un kareivjus smagajos polārajos apstākļos. Vienīgie piemērotie vilcēji-visurgājēji ir zviedru divposmu kāpurķēžu Bandvagn 206, pieņemti bruņojumā ar apzīmējumu Small Unit Support Vehicle (SUSV, mazā vienību atbalsta mašīna). Taču pirmās šī tipa mašīnas nonākušas no konveijera pirms 40 gadiem un jau sen neatbilst prasībām.

Armija nolēmusi atjaunot arktiskās tehnikas parku un izsludinājusi konkursu programmas ColdWeather, All-Terrain Vehicle (CATV, auksta klimata visurgājējs) ietvaros. Pentagons gatavs perspektīvā vilcēja izstrādei, būvei un izmēģinājumiem iztērēt 6,6 miljonus dolāru 2021. finanšu gadā un 9,25 miljonus – 110 CATV iegādei.

Vēlāk parku paplašinās līdz 163 visurgājējiem. Prototipus gaida apmēram 14. jūnijā. No augusta līdz decembra beigām – izmēģinājumi Aļaskā. Uzvarētāju izvēlēsies 2022. finanšu gadā.

Četri varianti

Sagaidāmi četri CATV modeļi. Vispārējā pielietojuma visurgājējam jāuzņem vismaz deviņi kareivji, neskaitot vadītāju, kā arī jāizvieto iekārtas un krājumi trim dienām autonoma darba.

Sanitārais variants ar medicīnas iekārtām paredzēts diviem mediķiem, diviem gulošiem un četriem viegli ievainotiem pacientiem. Komandiera mašīna saņems mūsdienīgus sakaru un vadības līdzekļus. Kravas masīna – lielgabarīta militāro iekārtu pārvietošanai lielā attālumā.

"Šīs mašīnas spēs risināt plaša spektra uzdevumus ekstremāli zemas temperatūras apstākļos citai tehnikai nepārvaramā apvidū, - žurnālistiem stāstīja par CATV programmu atbildīgais ASV armijas virsnieks Tims Godets. – Tām bez grūtībām jāpārvietojas pa ledu, jāpārvar ūdens šķēršļi, viegli jāuzbrauc pa nogāzi, jābūt vienkārši apkalpojamām un ekonomiskām no degvielas patēriņa viedokļa."

Konkursa dalībnieki izmanto agrākos izstrādājumus. "Oshkosh" un "ST Engineering" izvēlējās divposmu vilcēju "Bronco 3". To vairāk nekā 20 gadus izmanto britu armija, kas piedalījās karadarbībā Afganistānā.

"Bronco 3" ir pret lodēm paredzētas bruņas, ložmetēja pamatne, V-veida dibens, kas mazina kaitējumu mīnas sprādzienā. Mašīna pārvar ūdens šķēršļus ar 5 km/h ātrumu.

"BAE Systems" piedāvās jaunumu uz divposmu vilcēja "Beowulf" bāzes, kas lielā mērā līdzinās "Bronco 3" un SUSV, tikai tam ir lielāka kravas nestspēja.

Panākt Krieviju

Pirms mēneša publicētajā "Arktiskajā stratēģijā" amerikaņi atklāti stāstīja par vēlmi pabīdīt malā reģionā Maskavu un Pekinu. Pentagonam īpašas raizes sagādā Krievija, kam ir lielākā ledlaužu flote pasaulē, armijas bāzu tīkls ziemeļu platuma grados un plašs tehnikas arsenāls, kas spēj bez pilnveidošanas strādāt ekstremāla sala apstākļos.

Uzvaras parādēs pastāvīgi piedalās Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu arktiskās modifikācijas: neliela darbības rādiusa zenītraķešu komplekss "Tor-M2DT", zenītraķešu-lielgabala "Pancir-SA" un speciālās sagādes mašīnas.

Gandrīz visa arktiskajam reģionam paredzētā sauszemes tehnika samontēta uz divposmu kāpurķēžu visurgājēju DT-30 "Vityaz" bāzes, ko nebiedē pat bargākais sals (līdz -55 grādiem). Dažas modifikācijas var pārvarēt ūdens šķēršļus – ledus pastāvīgās blīvēšanās apstākļos  Ziemeļpolā šis faktors būtiski palielina mašīnu mobilitāti. Jaunie "Pancir" un "Tor" sedz tālā darbības rādiusa zenītraķešu sistēmu S-400 dislokācijas rajonus, kas tiek izvērsti Arktikā kopš 2015. gada.

Unikāls arsenāls ir arī pirmajai Sauszemes spēku arktiskajai vienībai – 80. atsevišķajai motorizēto strēlnieku brigādei, kas dislocēta Alakurti ciemā Murmanskas apgabalā. Pret salu noturīgie kājnieki apgūst īpašas pārgājības mašīnas, kas pārvietojas uz riteņem ar milzīgām zemspiediena riepām. Tādas mašīnas par šķēršļotu apvidu pārvar, nesamazinot ātrumu. Turklāt 80. brigādes kājniekiem ir pilna pievada kravas mašīnas "Ural" un KAMAZ, adaptētas ekstremālam salam, sniega visurgājēji TTM-1901 "Berkut" ar apkurināmu kabiti, kuteri uz gaisa spilvena. Piedevām – suņu un briežu pajūgi.

Lielā Tēvijas kara gados pajūgiem bija milzīga loma Polārā loka aizsardzībā. Ar tiem piegādāja munīciju un karavīrus. Dzīvnieki izies tur, kur tehnika padosies. Turklāt arktiskās brigādes vajadzībām izstrādā sepciālas tanku, kājnieku mašīnu un helikopteru modifikācijas, piemēram, Mi-8MTŠ-VA ar spēkiekārtas galveno agregātu apsildīšanas sistēmu.

12
Tagi:
agresija, bruņojums, Arktika, Krievija, ASV
Pēc temata
"Šausmīgs stāvoklis": NI salīdzināja ledlaužus ASV un Krievijā
"Iepriekš jau bija pazīmes": kāpēc amerikāņu kājnieki izsēžas Ziemeļos
"Neatstāsim krieviem nekādas izredzes": ASV pārvieto bruņojumu uz Norvēģiju
"Atklāti draudi Krievijai": ko Pentagons steigšus būvē Aļaskā
Donald Cook

Britu Typhoon Rumānijā palīdzēs ASV kuģiem viļņot Melno jūru

11
(atjaunots 14:56 16.04.2021)
ASV JKS eskadras kuģi Roosevelt un Donald Cook ar aviācijas atbalsta grupu – sešiem britu iznīcinātājiem steidz uz kārtējo "sardzi" Melnajā jūrā, aizbildinoties ar "Krievijas militāro aktivitāti pie Ukrainas robežām". Krievija gatavo atbildi.

"Arleigh Burke" tipa eskadras kuģi "Roosevelt" un "Donald Cook" ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" pildīs uzdevumus Melnās jūras akvatorijā līdz 4.-5. maijam. Misijas atbalstam Lielbritānija nosūtījusi uz Rumāniju sešus daudzfunkcionālos iznīcinātājus Eurofighter Typhoon, kas spēj uzņemt lielā darbības rādiusa precīzās spārnotās raķetes "Storm Shadow" (tās paredzētas aizsargātu komandpunktu likvidācijai). Vašingtonas un Londonas mērķis – "Krievijas agresijas" savaldīšana pret Ukrainu. Piedevām, domājams, uz Ukrainu dosies līdz 100 britu kājnieku, vēsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

UBS vēsta, ka Ukrainas un Lielbritānijas komandu štāba mācībās "Cossack mace 2021" piedalīsies vairāk nekā 1000 karavīri no piecām NATO valstīm. manevri veltīti "agresorvalsts" bruņoto spēku masveidīga uzbrukuma atvairīšanai Ukrainas teritorijā.

13. aprīlī ASV Kongress ziņoja, ka uz Vāciju tiks nosūtīts papildu militārais kontingents – 500 karavīri un nākotnē Eiropā ieradīsies daudzfunkcionālie iznīcinātāji-bumbvedēji F-35. Viss – Krievijas "savaldīšanai".

Pagaidām nav zināms, kādi kuģi tiks izmantoti Melnajā jūrā ASV armijas plašajās mācībās "Defender Europe 21", tomēr četras gaisa desanta operācijas ar 7000 karavīru dalību maija vidū notiks Bulgārijas un Rumānijas teritorijā. ASV JKS atbalsts ir prognozējams.

Zem "Defender Europe 21" karogiem maijā sapulcēsies 30 tūkstoši kareivju no 26 valstīm. Krievija ir spiesta adekvāti reaģet uz acīmredzamiem faktiem un reāliem draudiem.

Krievu "šautuve"

Visus ASV un NATO kuģus, kas ieradušies Melnajā jūrā, pastāvīgi pavada Krievijas Melnās jūras flotes spēki un līdzekļi. Tā ir aksioma. Krievija ir gatava divu eskadras kuģu vizītei un Rumānijā dislocētās NATO aviācijas vienības pieaugumam. 

Melnās jūras gaisa telpā sākušāš vērienīgas mācības – tajās iestaistītas KF Dienvidu kara apgabala aviācijas un MJF jūras aviācijas armādas. Frontes bumbvedēji Su-24M un Su-34, daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-27SM un Su-30SM izspēlē raķešu palaišanu un uzlidojumus mērķiem jūrā minimālā augstumā, MJF kuģu piesegšanu un pavadīšanu to kaujas uzdevumos. Ar katru jaunu uzdevumu mainās taktiskais fons, domājamā pretinieka grupējuma sastāvs. Jebkuri nopietni manevri nozīmē fantastiski daudzas dimensijas, desmitiem tūktošu speciālistu kaujas posteņos caurām diennaktīm ir cīņas gatavībā, paredzēts nepārprotams tehnoloģisks un militārs pārspēks vai otrādi. Neatkarīgi no gadalaika, militārās mācības no īsta kara atšķiras tikai ar to, ka cilvēki neiet bojā.

Aprīlī uz operatīvajiem aerodromiem pārvietota, proti, izkliedēta Gaisa kosmisko spēku un pretgaisa aizsardzības apvienību operatīvi taktiskā aviācija militārās stabilitātes uzlabošanai. Kontroles pasākumi aptver visus DKA bruņotos spēkus. To mērķis – celt cīņas un operatīvās gatavības līmeni, ņemot vērā sarežģīto situāciju atbildības zonā.

Līdztekus Krievijas flotes aviācijai, kuģiem un zemūdenēm Melnās jūras akvatoriju kontrolē (spēj to "cauršaut") krasta raķešu kompleksi "Bal" un "Bastion", debesis skenē PGA sistēmas S-400 "Triumf". Rietumu eksperti norāda uz Krievijas totālo militāro pārspēku reģionā un secina: Melnā jūra ir krievu "šautuve", ASV JKS kuģi tajā – viegli sasniedzami mērķi.

"Miglaini" partneri

13. aprīlī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka ASV ir Krievijas pretinieks, jo dara visu iespējamo, lai kaitētu Maskavas stāvoklim pasaulē – ASV un NATO apzināti mudina Kijevu uz konfrontāciju ar KF. 14. aprīlī Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs paziņoja, ka teroraktu draudi Krievijas Krimas teritorijā saglabājas, ņemot vērā "ASV un to kontrolētā NATO bloka destruktīvo darbību". Protams, tamlīdzīga "savaldīšana" Maskavu neapmierina, un, kamēr "partneri" neatgriezīsies objektīvajā realitātē, Krievija stingri un konsekventi aizstāvēs savas nacionālās intereses.

Kā alianses "partneris ar paplašinātām iespējām" Ukraina 2021. gadā ieplānojusi astoņas kopīgas militārās mācības netālu no Krimas. Tajās būs iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu karavīru.

© Sputnik / Алексей Витвицкий

Krievija atbild. Valsts Bruņoto spēku darbības pēdējās divās nedēļās – ātruma ziņā aliansei nesasniedzama divu armiju un trīs gaisa desanta divīziju pārvietošana uz rietumu robežām – tas cita starpā ir arī signāls Vašingtonai un Briselei. Amerikāņi saskaitījuši (no tālienes, ar bezpilota lidaparātiem) 87 tūkstošus karavīru, 18 operatīvi taktiskos kompleksus "Iskander M", 1100 tankus, 2600 bruņumašīnas, 1170 stobra artilērijas vienības, 400 zalves uguns sistēmas.

Taču pagaidām Krievijas pusē ir pat Montrē konvencija, kas nopietni ierobežo kopējo tonnāžu (ne vairāk kā 45 tūkst. tonnu) un uzturēšanās laiku Melnajā jūrā (ne vairāk kā trīs nedēļas) pie šī reģiona nepiederošo valstu kara kuģiem. Jāpiebilst, ka amerikāņu eskadras kuģu "Roosevelt" un "Donald Cook" kopējā tonnāža ir nepilni 20 tūkstoši tonnu.

11
Tagi:
agresija, aizsardzība, Krievija, NATO, ASV
Pēc temata
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā
Melnajā jūrā atkal "likvidēts" ASV eskadras kuģis. Kas notiks tālāk?
Krievijas ĀM: Savienoto Valstu manevri Melnajā jūrā apdraud mieru
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

0
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
0
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu