Kartupeļu ražas novākšana, foto no arhīva

Agrārajā superlielvalstī atkal beigušies kartupeļi

182
(atjaunots 10:39 07.01.2021)
Pašreizējo stāvokli ar kartupeļu krājumiem Ukrainā teicami raksturo Viktora Černomirdina spārnotā frāze: "Nekad nekas tāds nav bijis, un še tev, - atkal!"

Pirms paša Jaungada Ukrainā pēc revīzijas izdarīts negaidīts atklājums: noliktavās gandrīz vairs nav kartupeļu. Tikai dažos uzņēmumos krājumi pārsniedz 20 tūkstošus tonnu. Valstij, kuras iedzīvotāji tikai uzturam vien (neskaitot pārstrādi, dzīvnieku barību un sēklu fondu), saskaņā ar vietējās statistikas datiem, patērē 5,7 miljonus tonnu kartupeļu gadā, tādi krājumi ir tīrais sīkums. Tātad Ukraina saskārusies ar otru kartupeļu krīzi no vietas, portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Ļevčenko.

No vienas puses, tas spilgti demonstrē, cik sekmīgi īstenojas plāni uzbūvēt "agrāro superlielvalsti", ko agrāk ne vienu reizi vien prezentējuši ukraiņu varasvīri (piemēram, Petro Porošenko un Arsēnijs Jaceņuks) un ko kaismīgi atbalstīja ASV vēstniecība Ukrainā. No otras puses, tas piedevām liecina, cik kvalitatīvi tiek vadīta Ukrainai prioritārā nozare un nodrošināta pārtikas  drošība – katras valsts stratēģiskais uzdevums.

Situācija nav nejauša, un krīzes Ukrainas pārtikas tirgū būs aizvien biežākas, jo valsts aparāts gandrīz katrā jomā, arī lauksaimniecībā, tikai imitē darbību. Tas mazliet atgādina kargokultu. Piedevām vietējie oligarhi un "Rietumu partneri" – transnacionālās kompānijas izmanto dabas renti, kas tām pieejama, vienīgi saviem mērķiem. Līdzekļi to sasniegšanai nav ierobežoti.

Pašreizējo stāvokli ar kartupeļu krājumiem Ukrainā teicami raksturo Viktora Černomirdina spārnotā frāze: "Nekad nekas tāds nav bijis, un še tev, - atkal!"

Nesen, 2019. gada rudenī Ukrainu skāra smaga kartupeļu krīze: kartupeļu cenas mazumtirdzniecībā 5-7 reizes, vairumtirdzniecībā trīskārt pārsniedza cenas Baltkrievijā un Krievijā. 2019. gadā Ukraina organizēja  rekordlielus kartupeļu importa iepirkumus, desmitiem reižu pārsniedzot agrāk uzstādītos rekordus. Pēc oficiāliem datiem, bija importēti 0,25 milj. tonnu. 2020. gada 11 mēnešu laikā iepriekšējā gada rekords tika pārsniegs, ievedot 0,28 milj. tonnu. Varētu domāt, ka tās ir pērnā gada krīzes sekas. Taču dati par krājumiem rāda, ka problēma nav izgaisusi. Šodien kartupeļi Ukrainas veikalos maksā tikai 2-2,5 reizes vairāk nekā Krievijā, galvenie cenu svētki, acīmredzot, vēl tikai gaidāmi.

Protams, nav jau runa tikai par cenu svētkiem. Nesen ukraiņu pseidopatrioti konstatēja šausminošu faktu: Ukrainas armija ēd Krievijā, "agresorvalstī" ražotu kartupeļu biezeni!

Pie tam ne tikai kartupeļus vien. 2018.-2019. gg., kad Ukrainā bija sīpolu krīze un kosmiskas cenas, milzīgi pieauga imports, arī no Krievijas. Griķu krīze Ukrainā ir permanenta un galvenokārt to sedz piegādes no Ķīnas un... Krievijas.

"Agrārajai superlielvalsij" ir papilnam iemeslu bezgalīgām pārtikas krīzēm. Minēsim tikai dažus no tiem.

Kartupeļu ražas novākšana, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Valsts politikas trūkums agrorūpniecības kompleksā. Līdz ar Vladimira Zeļenska nākšanu pie varas pat tika likvidēta Lauksaimniecības ministrija, tās funkcijas pārņēma Ekonomikas ministrija. Tiesa, no šī gada janvāra to atjaunos, bet galvenais jau nav orgāns – svarīgākā ir tā darbība.

Vai pēc pērnās kartupeļu krīzes darīts kaut kas, lai tā neatsāktos nākamgad? Protams, ne. Vienīgā Ekonomikas ministrijas lauksaimniecības departamentu iniciatīva, kas attiecās uz kartupeļiem, bija aizliegums tos importēt no Krievijas. Par laimi vienkāršajiem iedzīvotājiem, tā netika īstenota.
No reālajām problēmām jāpiemin arī tas, ka, piemēram, Ukrainā trūkst vietu kartupeļu glabāšanai. Palikušas noliktavas 300 tūkstošu tonnu uzglabāšanai. Pārējās vienkārši izgājušas no ierindas. Vajag vismaz pusotram miljonam tonnu. Ar esošo apjomu nav iespējams saglabāt pat pašu labāko ražu. Tomēr nevienam ne prātā nenāk stimulēt to celtniecību.

Vēl viens piemērs – fiktīva agrārā statistika, pareizāk sakot, tās totāls trūkums – datu grābšana no gaisa. Nez kāpēc valda uzskats, ka 87% kartupeļu Ukrainā audzē piemājas zemesgabalos, tikai 13% - saimniecībās. To sarēķināja jau 90. gados. Pēc tam neviens proporciju nav pārrēķinājis, bet dzīve kopš tā laika ir būtiski mainījusies! Tāpēc, rēķinot izaudzēto kartupeļu datus, ņem ziņas par saimniecībām un pareizina ar 7,7 – lai saņemtu 100% apjomu. Iznāk, ka Ukraina stabili audzē vairāk nekā 20 miljonus tonnu kartupeļu – gandrīz tikpat, cik Krievija (vairāk nekā 30 milj. tonnu). Taču, ja pieņemsim, ka piemājas dārziņos audzē nevis 87%, bet, teiksim, 74%, kopējais apjoms Ukrainā uzreiz krītas divkārt! Apmēram līdz 10 miljoniem tonnu. Jāpiebilst, ka Krievijā tiek vērtēts, ka piemājas dārziņos izaudzē 70% kartupeļu.

Lūk, kur meklējamas saknes apšaubāmajiem datiem pat to, ka Ukraina ieņem 4. vietu izaudzēto kartupeļu ziņā. Jā, to patēriņš valstī vienmēr bijis liels, ņemot vērā iedzīvotāju plāno maciņu un produkta zemo cenu. Taču tagad arī tas daudziem vairs nebūs pa kabatai.

Nākamais problēmu iemesls – izejvielu treideru bars. Valsts nekādi neietekmē augseku un neveicina izaudzētās produkcijas pārstrādāšanu. Rezultātā labības treideri (pārsvarā – pārnacionālās kompānijas) izpērk gaidāmo ražu un diktē cenas tirgū. Viņi diktē arī audzējamo kultūru sortimentu. Piedevām Ukrainas agrārā ražošana ir pilnībā atkarīga no importa. Vietējās rūpniecības likvidācijas rezultātā 75% augkopības produkcijas pašizmaksas veido imports. Sējamo materiālu, augu aizsardzības līdzekļus valstī gandrīz pilnībā veido imports. Lielākoties tiek izmantoti importa kombaini, traktori un citi mehānismi, vismaz 75-80% dīzeļdegvielas un vismaz puse minerālmēslu tiek importēti. Ukraiņiem izaudzētajā pieder tikai zeme un mehanizatoru darbs.

Šī iemesla dēļ rodas krīze ar precēm, ko labības treideri neuzskata par labi ejošām (sīpoli, griķi un kartupeļi), un tā atkārtosies atkal un atkal.

Jā, ir arī labas ziņas.

Pirmkārt, valstī noteikti ir iemācījušies ievākt fantastiskas kredītu ražas. Nesen rakstījām, ka 22. decembrī Ukrainas Finanšu ministrija uzstādījusi rekordu, nepilna mēneša laikā aizņemoties 3,7 miljardus dolāru iekšzemes tirgū un vēl 1,73 miljardus – ārējā. Tomēr decembra beigās rekordlielie rādītāji vēl pamatīgi pieauga: mēneša laikā piesaistīti kredīti vairāk nekā par 6,6 miljardiem dolāru. Un jāatgādina, ka 28 valsts pastāvēšanas gadu laikā Ukraina paspēja (dati par pērnā gada sākumu) sakrāt valsts parādu 83,3 miljardu dolāru apmērā.

Otrkārt, noskaidrojies, ka nepilna 2020. gada laikā Ukraina gandrīz divkārt palielinājusi melno ikru importu. Iespējams, pat Ukrainas valdībai vajadzētu padomāt, kā mainīt boršča recepti, ko viņi tik spītīgi aizstāv un dēvē par savu nacionālo ēdienu. Vajadzētu tajā iekļaut stores ikrus.

182
Tagi:
Ukraina

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

19
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

19
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā

Benzīna trūkums ASV ir Krievijas vaina? Jaunas apsūdzības no Savienotajām Valstīm

24
(atjaunots 12:36 15.05.2021)
Visi ceļi ved uz Krieviju. arī tagad, izmeklējot grupas "DarkSide" hakeru uzbrukumu lielākajam degvielas cauruļvadu operatoram ASV – "Colonial Pipeline", Vašingtona sameklējusi "krievu pēdas".

Vispirms Džo Baidens apliecina, ka iespējama "zināma Krievijas atbildība", konstatēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova. Pēc tam Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki brīfingā atkārto gandrīz to pašu, tiesa, paskaidrojot, ka īpaši apmācīti dienesti vēl izmeklē situāciju un nav pierādījumu tam, ka incidentā iesaistīta Krievijas vadība. Tomēr "DarkSide" lokācija ir viena vienīga - KF.

No vienas puses, jāpievērš uzmanība tam, ka šoreiz neskan pārsteidzīgas apsūdzības – tas Vašingtonai ir raksturīgi. Šajā gadījumā ASV administrācijas pārstāvji atklāti norāda, ka izmeklēšana turpinās un ticamu slēdzienu vēl nav.

No otras puses, nevar izslēgt, ka, iespējams, kaut kur kuluāros starp Ovālo kabinetu un visām pārējām Baltā nama telpām jau nopietni pārdomā: vai neieviest sankcijas pret Krieviju par hakeru darbību? Turklāt kiberuzbrukums nodarījis lielu kaitējumu: cauruļvada darbu, saskaņā ar prognozēm atjaunos nedēļas beigās, bet sistēma nefunkcionē no 7. maija.

Piemēram, šī iemesla dēļ Ziemeļkarolīnā ieviests ārkārtas stāvoklis, tāpat kā Floridā, cilvēki panikā metās pirkt benzīnu. Rezultātā daudzas DUS stāv tukšas nākas steidzami organizēt transporta piegādes, degvielas cenas būtiski pieaugušas. Protams, varasiestādes pūlas mierināt iedzīvotājus, aicina neizspiest DUS līdz pēdējam pilienam, bet vai tad viņus kāds klausīs?

Tādā situācijā ASV politiķiem būtu ļoti izdevīgi pavērst tautas dusmas pret ārējo ienaidnieku, turklāt abstrakti hakeri neder. Toties ierastā "ļaunā Krievija" ir itin labi piemērota.

Starp citu, grupa "DarkSide" publiski, teju vai "oficiāli" atvainojās par traucējumiem cauruļvada "Colonial Pipeline" darbā: sak, nevienam neesot gribējuši kaitēt, haosu sarīkot neplānoja – tikai nopelnīt. Un apsolīja turpmāk rūpīgāk izraudzīties uzbrukuma mērķus. Ļoti mīļi, tikai absolūti bezjēdzīgi, jo kaitējums ir milzīgs. Būtu labāl palīdzējuši atjaunot sabojāto, nevis publicējuši nevajadzīgas atvainošanās.

Bet bēdīgi slaveno "krievu pēdu" jautājumā varam būt droši: jau tuvākās dienas parādīs, ko lems ASV: agresīci pasliktināt attiecības ar Krieviju, ieviešot jaunas sankcijas un izsludinot boikotus, vai adekvāti novērtēt situāciju un lāpīt caurumus savās informācijas sistēmās, kuru vājo vietu dēļ kuru katru brīdī var "nobrukt" vitāli svarīga infrastruktūra.

24
Tagi:
degviela, hakeri, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
Moka "krievu troļļi": Lielbritānija aicina visus nogurdinošai cīņai
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību

Vasarā Latvijā valdīs cikloni: tveice atcelta

0
(atjaunots 17:09 16.05.2021)
Vasarā Baltijas valstis nemocīs nogurdinosā tveice, kas, saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, klās Dienvideiropu. Latviju, Lietuvu un Igauniju gaida vēsums un lietus.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Amerikāņu kompānijas "AccuWeather" meteorologu prognozes liecina, ka vasarā Baltijas valstis, Skandināvija un Polija nonāks ciklonu varā, tāpēc karstums nav sagaidāms, vēsta Mixnews.lv.

Laikā, kad Dienvideiropa cietīs no sausuma, cikloni ziemeļos bloķēs siltā gaisa plūsmas no dienvidiem un nesīs lielu daudzumu nokrišņu.

Meitenes bauda silto laiku Kopenhāgenā
© REUTERS / Liselotte Sabroe/Ritzau Scanpix

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs Latvijā maijā un jūnijā sola nepavisam ne vasarīgas temperatūras, bieži vien – zem šiem mēnešiem atbilstošās normas. Tuvāko divu nedēļu laikā sagaidāms bagātīgs lietus. Jūlijā nokrišņu daudzums atbildīs ilggadējam vidējam rādītājam.

Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nesniedz nekādas optimistiskās prognozes. Tā speciālisti uzskata, ka jūnijs būs daudz vēsāks nekā pērn, toties jūlijs, iespējams, būs siltāks.

Atgādinasim, ka no šīsdienas Latvijā sākas peldsezona. Tomēr iedzīvotājus brīdina: būtu vērts pagaidīt, līdz ūdens temperatūra tilpēs pacelsies vismaz līdz +18 grādiem.

0
Tagi:
laiks, klimats
Pēc temata
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Meteoroloģe: ziema Latvijā kļūs īsāka
Katastrofāls megacunami: pie kā novedīs ledāju kušana Aļaskā
Sasilšanai beigas? Zinātnieks pastāstīja, kas notiek ar Golfa straumi