Monolīts

Monolīts vai meteorīts. Kas zināms par mīklainajiem dzelzs artefaktiem

44
(atjaunots 15:49 02.01.2021)
Rumānijā parādījies un pazudis metālisks monolīts. Dažas dienas iepriekš līdzīgs objekts atrasts tālā kanjonā Jutas štatā ASV – tas izrādījās samontēts no dzelzs plāksnēm.

Zinātnieki pa to laiku strīdas par daudzo mīklaino metāla artefaktu izcelsmi, ko atklājušas arheoloģiskās ekspedīcijas, portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

Nerūsējošā kolonna

Šķiet, vislabāk pazīstamais metāliskais artefakts ir dzelzs kolonna Deli. Valda uzskats, ka tā tapusi IV gs. m.ē., karaļa Čandragupta II valdīšanas laikā. Lielu uzmanību piesaistījusi pieminekļa noturība pret koroziju, daudzi mēģinājuši šo fenomenu skaidrot, izvirzītas dažnedažādas hipotēzes.

Kolonna ir 7 metrus augsta, pie pamatnes tās diametrs sasniedz 62 cm. Tā atrodas senā Kutbminara pieminekļa rajonā. Sver aptuveni sešas tonnas. Daži zinātnieki uzskata, ka no rūsas obelisku sargā karstais klimats – Deli un valsts rietumos, kur tas atradās līdz XI gadsimtam, gaisa mitrums nepārsniedz 70%.

Citi uzskata, ka noslēpuma atrisinājums meklējams materiālā. Kolonna izgatavota no gandrīz tīra dzelzs ar vērā ņemamu fosfora piemaisījumu, kas nodrošina noturību pret koroziju. Piedevām pieminekli klāj dzelzs oksīda slānis. Versija par meteorīta izcelsmi tika noraidīta – niķeļa saturs materiālā ir niecīgi mazs.

Kritizē arī hipotēzi par to, ka kolonna izkalta no viena dzelzs gabala.

Zinātnieki atraduši uz tās lielgabala lodes pēdas, kas radušās ne vairāk kā pirms pieciem gadsimtiem. No tāda trieciena obelisks būtu salūzis divās daļās. Taču tas noturējās, tātad kolonnas struktūra nav viendabīga, tā kalna no atsevišķām daļām, uzskata raksta autors.

Mīklaini ir arī tas, kāpēc dzelzs kolonna apšaudīta, kas to darījis. Iespējams, gribēja pārbaudīt, vai iekšā nav paslēpti dārgumi. Zināms, ka reliģiskos objektus nereti taisa no dārgiem materiāliem un dārgakmeņiem.

Debesu veltes

Jau ilgus gadus nenorimst diskusijas par to, kādu metālu cilvēki izmantoja pirmo – Zemes vai meteorītu izcelsmes. Tomēr jāpiebilst, ka mūsu senči jau kopš seniem laikiem strādāja ar meteorītu dzelzi – šis fakts ir noskaidrots. 2013. gadā zinātnieki no Lielbritānijas izpētīja izrakumos Nīlas rietumu krastā atrastas krelles. Viņiem šķita, ka tās pieder pie Gerzas kultūras, un tapušas aptuveni 3300 gadus pirms mūsu ēras – tie ir senākie metāla izstrādājumi Ēģiptē.

Kreļļu analīzei tika izmantots elektroniskais skenējošais mikroskops. Noskaidrojās, ka tās sastāv no dzelzs oksīda ar niķeļa un kobalta piejaukumu. Procentu daļa masā – 4,8 un 0,6% atbilstoši. Aptuveni 5% niķeļa daļa dzelzī liecina par meteorītu izcelsmi. Šis sastāvs zināms jau no citiem artefaktiem, piemēram, amerikāņu indiāņu krellēm no V gs. p.m.ē.  Tāda pati raksturīga izdēdējusi materiāla struktūra ir arī ķīniešu ieročiem ar meteorītu dzelzs asmeni, kas tapuši aptuveni tūkstoš gadus pirms mūsu ēras.

2017. gadā franču zinātnieks Albērs Žambons pierādīja, ka daži bronzas laikmeta artefakti, iespējams, izgatavoti no meteorītiem. Viņš izanalizēja dzelzs, niķeļa un kobalta sastāvu kinžalā no Turcijas (vecums – 2500 gadi pirms mūsu ēras), piekariņā no Sīrijas (2300 gadi pirms mūsu ēras), kā arī vairākos priekšmetos no Ķīnas, Šana valsts ēras (1400 gadi pirms mūsu ēras), pēc tam salīdzināja datus ar ieročiem no Tutanhamona kapličas, kas izgatavoti, kā jau pierādīts iepriekš, no ārpuszemes metāla. Spriežot pēc pētījuma rezultātiem, iespējams, visi priekšmeti izgatavoti no meteorītu dzelzs.

Pazudušais varš Dienvidurālos

60. gados III-II gadu tūkstoša p.m.ē. kurgānos Krievijas diendivos no Volgas līdz Urāliem arheologi atrada vara izstrādājumus. Metāls ir ļoti tīrs – gluži kā mūsdienu elektroķīmiskais varš. Domājams, tā avots ir meklējams Kargalos, Urālu dienvidos. Metāla sistemātiskus pētījumus zinātnieki sāka tikai 1989. gadā.

Arheoloģiskā pieminekļa pirmatklājējs, KZA korespondētājloceklis Jevgēņijs Černihs savā darbā "Kargali – aizmirstā pasaule" aprakstīja, kā vara "ķīmiskais portrets" palīdzējis izsekot no tā izgatavotos priekšmetus – tie atrodami pat Dņepras rajonā, Kubaņā un Krimā.

Tolaik varš bija rets un dārgs metāls, no tā izgatavoja rituāla priekšmetus, ko augstas cilmes nelaiķim deva līdzi viņpasaulē: cirvjus, kinžalus utt.

To forma atgādina izstrādājumus, kas tapuši metalurģijas centros Balkānu-Karpatu metalurģiskajā provincē, taču tur izmantoja bronzu – vara sakausējumu ar arsēnu vai alvu, bet Dienvidurālos varš bija tīrs.

Ir arī vēl viena dīvainība. Bronzas laikmetā Dienvidurālu stepēs mita lopkopji, pārsvarā klejotāji. Grūti iedomāties, ka viņi būtu interesējušies par kalēja amatu, tomēr fakti nav apgāžami: vietējo amatnieku mirstīgās atliekas atrod senos apbedījumos, un parasti viņiem ir bagātīgs apbedījuma inventārs un metāla liešanas formas. Spriežot pēc visa, kalējs nomadu vidū bija cienījams cilvēks.

Arheologi izanalizējuši desmitiem tūkstošu bronzas laikmeta metāla izstrādājumu no Dienvidurāliem līdz Dņeprai. Tikai puse izgatavota no tīra vara. Ļoti maz, ņemot vērā rūdas ieguves kolosālo apjomu Kargalos. Pētnieki sagaidīja citu rezultātu. Joprojām nav noskaidrots, kur pazudusi lauvas tiesa Kargalu vara. Nav saprotams arī tas, kāpēc cilvēki pēkšņi pameta raktuves pēc divus tūkstošus gadu ilgas ekspluatācijas.

44
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

14
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

14
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
Vakcīnas EpiVakKorona izmēģinājumi

Ko varam gaidīt no "EpiVakKorona". Informācija par peptīdu vakcīnu Covid-19 profilaksei

21
(atjaunots 13:28 24.01.2021)
"EpiVakKorona" ir simtprocentīga imūnā efektivitāte, apliecina tās izstrādātājs – Novosibirskas centrs "Vektor".

Tas ir sintētisks preparāts, ko veido SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa nelieli fragmenti. Patlaban vakcīnas izmēģinājumos piedalās vairāk nekā trīs tūkstoši brīvprātīgo. Vienlaikus tā nonākusi civilajā apgrozībā. Ziņots, ka tai ir ļoti maz blakņu, tāpēc vakcīna piemērota arī senioriem. Kas par to jāzina visiem, kas vēlētos vakcinēties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

No kā sastāv "EpiVakKorona"?

No trim īsiem SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa fragmentiem, kas piestiprināti pie nesējolbaltumvielas. Šos fragmentus sauc par peptīdiem, tāpēc "EpiVakKorona" ir peptīdu vakcīna. Nesējolbaltumviela ietver nukleokapsīdu, kas ieskauj koronavīrusa RNS. Imūnsistēmas reakcijas pastiprināšanai paredzēts alumīnija hidroksīds. Tāpat sastāvā ir palīgsavienojumi un ūdens. Visi elementi ir sintētiski.

Kādi peptīdi iekļauti vakcīnā?

Zinātniskā centra "Vektor" pārstāvji pastāstīja, ka vakcīnas peptīdi pārsvarā satur B-šūnu epitopu, par T-helpera epitopu kalpo nesējolbaltumviela.

Vienkāršāk sakot, SARS-CoV-2 ir apvalkā – nukleokapsīdā iekļauta RNS molekula. Tas viss – lipīdu maisiņā, ko no ārpuses kā kronis rotā lielas olbaltumvielas – dzeloņi. Tāpēc arī to sauc par koronavīrusu.

Olbaltumvielas-dzeloņi palīdz vīrusa daļiņai pieķerties pie cilvēka šūnas un iespiesties tajās. Virkne izmēģinājumu parādīja: dzeloņi rada aktīvāko organisma imūnsistēmas atbildi. Biologu terminoloģijā olbaltumvielas-dzeloņi ir antigēns.

Šī olbaltumviela molekula ir ļoti liela, tajā ir īpašas zonas – epitopi. Tos atpazīst imūnsistēmas šūnas un aktivizē cīņas mehānismu.

"Ir B-epitopi un T-epitopi. Pirmos sauc par antigēnu determinantiem. Tās ir antigēna molekulas zonas, kas saistās ar antiķermenīšiem. Tomēr vispirms šīs zonas saistās ar B-limfocitu receptoriem un iniciē to pārvēršanos par plazmatiskām šūnām, kas spēj izstrādāt antiķermenīšus," pastāstīja profesore Jekaterina Koļesanova, Biomedicīniskās ķīmijas ZPI Peptīdu inženierijas laboratorijas vadītāja.

Tomēr tik vienkārši tas nenotiek. Antigēns iespiežas B-limfocītā endosomas sastāvā un sadalās īsos fragmentos. Ar endosomām saistās olbaltumvielas, kas sastāda II klases histosavietojamības galveno kompleksu. "Šīs olbaltumvielas noķer dažus antigēna fragmentus, parasti 14-20 aminoskābju atlikumu garumā, kas nelīdzinās saimnieka organisma obaltumvielu fragmentiem. Tur notiek identifikācija "savējais-svešais"," turpināja eksperte.

Pēc tam histosavietojamības galvenā kompleksa olbaltumvielas līdz ar antigēna fragmentiem tiek izvietotas uz B-limfocītu virsmas. Šeit tos identificē īpašas imūnās šūnas – T-helperi. Tās saistās ar B-limfocītiem un aktivizē tos. "Lai vakcīna stimulētu antiķermenīšu sintēzi, tajā jābūt ierosinātāja antigēnu B un T-helperu epitopiem," uzsvēra profesore Koļesanova. 

Kā darbojas vakcīna

Vakcīnas rezultātā nesējolbaltumviela nogādā visus trīs peptīdus cilvēka B-limfocītā. Viņi to aktivizē un sāk sintezēties antiķermenīši – imūnoglobulīni. Katrs B-epitops atbild par unikāla imūnoglobulīna sintēzi. Pirmie veidojas M klases (IgM) antiķermenīši, pēc tam – IgG, taču tie visilgāk saglabājas asinīs un liecina par imunitāti.

"Vektor" apstiprināja, ka vakcīnas rezultātā sintezētie antiķermenīši ir specifiski pret koronavīrusa dzeloņolbaltumvielu. Imunizēto brīvprātīgo asins serums demonstrē vīrusu neitralizējošu darbību. Tātad antiķermenīši spēj ne tikai identificēt koronavīrusu, bet arī iznīcināt to.

"EpiVakKorona" satur koronavīrusu vai kādu citu vīrusu?

Vakcīnā nav nekādu vīrusu vai to daļiņu. Ar to vakcīna atšķiras no "Sputnik V", kurā ir adenovīrusi. "EpiVakKorona" nesatur RNS, DNS, nekādus dzīvus komponentus, konservantus un antibiotikas. Tās sastāvs detalizēti aprakstīts Rospotrebnadzor vietnē, kā arī tīmeklī publicētajā vakcīnas instrukcijā.

"EpiVakKorona" satur peptīdus – koronavīrusa olbaltumvielām identiskus olbaltumvielu fragmentus. Tie ir sintezēti mākslīgi un piestiprināti pie nesējolbaltumvielas – himēras ar koronavīrusa SARS-CoV-2 nukleoproteīna (N-olbaltumvielas) elementiem. "Vektor" reģistrētais patents RU2738081 liecina, ka sintezēt to palīdz zarnu nūjiņas baktērija — E. coli.

"N-olbaltumvielas gēns savienots ar ūdenī labi šķīstošās bakteriālās maltozi saistošās olbaltumvielas (maltose-binding protein, MBP) gēnu. Tie abi sintezējas kā vienota himēras olbaltumviela. Ar to ir viegli strādāt," paskaidroja Jekaterina Koļesanova. Izvēlētie peptīdi tiek pievienoti himēras olbaltumvielai ķīmiskā reakcijā ar kovalentās saites veidošanos.

Kā rada peptīdu vakcīnu?

Tiek izmantota peptīdu ķīmiskā sintēze – atsevišķu aminoskābju atlikumu ķēdes pakāpeniskas audzēšanas process.

"Ja peptīds ir īss – ne vairāk kā 8-10 atlikumi, sintēze iespējama šķīdumā. Tas notiek ilgāk, taču izmaksā mazāk. Garākus peptīdus sintezē ar cietās fāzes metodi – agrāk tā bija eksperimentāla, bet tagad tiek aizvien plašāk pielietota ražošanā, jo ir viegli automatizējama. Peptīdu no astoņiem aminoskābju atlikumiem ar cietās fāzes metodi iespējams sintezēt divu stundu laikā, maksimālais laiks – diennakts. Tas atkarīgs no mēroga, aminoskābes konsekvences un iekārtu īpašībām. Pēc tam seko attīrīšana, parasti ar efektīvu šķidruma hromatogrāfiju. Tas ir visai ātri, lai arī izmaksā dārgi," precizēja speciāliste.

Sintētiskos peptīdus savieno ar nesējolbaltumvielu. Cita starpā tas nepieciešams arī stabilas molekulas iegūšanai. Jo īsāki peptīdi, jo ātrāk tie sabrūk.

"Konjugācijas metode ir firmas noslēpums, galvenais – neizjaukt epitopu struktūras un nepieciešamības gadījumā ļaut tiem atdalīties no nesējolbaltumvielas pēc nokļūšanas organismā vai antigēnu prezentējošajā šūnā. Adjuvants rada vietējo iekaisuma reakciju un piesaista antigēnu prezentējošās šūnas vakcīnas ievadīšanas vietai," turpināja pētniece.

Kā notiek vakcinēšana?

Vakcīnu laiž klajā kā suspensiju un ar šļirci ievada pleca muskulī. Peptīdu preparāti nedod ātru un spēcīgu imūnsistēmas atbildi, tāpēc "EpiVakKoronu" ievada divas reizes vienādās devās ar 21 dienas intervālu.

Kādas ir blakusparādības?

Izmēģinājumu I un II fāzes dalībnieki ziņoja par nelielu jutīgumu dūriena vietā, kas ātri pazuda. Citas nepatikšanas netika konstatētas.

Neoficiālajā Telegram kanālā #EpiVakKorona, ko radīja postreģistrācijas izmēģinājumu (III fāze) dalībnieki, ziņoja par minimālu blakni: diskomfortu, apsārtumu injekcijas vietā dienas laikā, spēcīgām sāpēm plecā. Nevienam netika novērota augsta temperatūra vai locītavu sāpes, vai arī neizdevās to saistīt ar vakcīnu.

Kāda ir "EpiVakKorona" efektivitāte?

"Ir imunoloģiskā un profilaktiskā efektivitāte. Pirmā – specifisku antiķermenīšu sintēze. Pēc klīnisko izmēģinājumu I un II fāzes rezultātiem sintētiskie antiķermenīši izveidojās visiem brīvprātīgajiem. Profilaktiskā efektivitāte – tā ir vakcinēto aizsardzība no slimības. Pētījumi turpinās pēcreģistrācijas klīnisko izmēģinājumu gaitā, dati būs februārī," komentārus sniedza Rospotrebnadzor preses dienests.

I un II fāzes klīniskie izmēģinājumi vēl nav beigušies, precizēja izstrādātājs, ir tikai starpposmi.

Patlaban norit dubultais aklais izvēles pētījums ar placebo grupu. Cilvēkus nejaušā kārtībā sadala grupās. Ne brīvprātīgie, ne ārsti nezina, kas saņem vakcīnu, kas – fizioloģisko šķīdumu. No trim tūkstošiem dalībnieku vakcinēti 2897, ceturtā daļa saņēmusi placebo. Izmēģinājumi tiks noslēgti 180 dienas pēc pēdējā brīvprātīgā vakcinēšanas. Vienlaikus norit izmēģinājumi, kuros piedalās 150 brīvprātīgie vecumā no 60 gadiem. Arī šo pētījumu provizoriskie dati tiks publiskoti februārī.

Kā patstāvīgi pārbaudīt vakcīnas darbību?

Veikt asins analīzi – ne ātrāk kā 35-42 dienas pēc vakcīnas pirmās devas saņemšanas pārbaudīt IgG klases antiķermenīšus pret koronavīrusa S-olbaltumvielu. Tomēr ne visas testu sistēmas redz antiķermenīšus, ko izstrādā "EpiVakKorona".

Rospotrebnadzor ziņo, ka šim nolūkam piemērota tikai testa sistēma "SARS-CoV-2-IgG-Vektor", ko izstrādājis centrs "Vektor". "Tā ir īpaši jutīga un specifiska, fiksējot antiķermenīšus pret noteiktām koronavīrusa zonām, kas izmantotas "EpiVakKorona" vakcīnā," teikts iestādes vietnē.

"Novērojumi ierobežotā grupā liek secināt, ka testu sistēma SARS-CoV-2-RBD-IFA-Gamalei nodrošina pozitīvu rezultātu lielākajai daļai ar peptīdu vakcīnu "EpiVakKorona" imunizēto personu. Saskaņā ar ražotāja informāciju, testu sistēma "Reaģentu komplekts G klases imūnglobulīnu imūnfermentajai fiksācijai pret koronavīrusa SARS-CoV-2 virsmas S (spike) glikoproteīna receptorsaistošo domēnu" demonstrē SARS-CoV-2 protektīvos vīrusneitralizējošos antiķermenīšus un ļauj konstatēt, vai pacientam ir antiķermenīši aizsardzībai no vīrusa, precizēja "Vektor".

Turklāt, izstrādātājs pastāstīja, rekombinantā olbaltumviela S1, ko ražo firma "Sanyou Biopharmaceuticals", labi "saskata" vakcīnas "EpiVakKorona" radītos antiķermenīšus.

III fāzē iesaistīto brīvprātīgo, kuri analīzes testiem nodod patstāvīgi, novērojumi rāda: antiķermenīši IgG fiksēti trim, kuri pirmo vakcīnu saņēma pērnā gada decembrī.

Kas vēl izstrādā peptīdu vakcīnas koronavīrusa profilaksei?

Peptīdu vakcīnas visā pasaulē nonākušas līdz eksperimentu stadijai. To izstrāde un pārbaudes ir ļoti darbietilpīgas, tāpēc tās atpaliek no mRNS, vektora un inaktīvajām vakcīnām. Krievijā ir pietiekami plaši resursi un kvalificēti kadri, lai atrisinātu uzdevumu saviem spēkiem.

19. janvārī PVO sarakstā bija vēl divas peptīdu vakcīnas, izņemot "EpiVakKorona". Tās izmēģina cilvēkiem.

Multipeptīdu "kokteilis" P-pVAC-SARS-CoV-2, kas radīts Vācijā, sastāv no dažādu koronavīrusa olbaltumvielu sešiem peptīdiem un pašu izstrādātā lipopeptīda XS15 adjuvanta lomā. Norit izmēģinājumu I fāze.

Taivānas kompānijas United Biomedical Inc. preparāts UB-612 un amerikāņu COVAXX ietver divu S-olbaltumvielas subvienību fragmentus (tēmēti uz B-šūnu atbildi) un T-epitopiem no membrānas un nukleokapsīda olbaltumvielas T-šūnu atbildes veidošanai. Rit izmēģinājumu II-III fāzes.

21
Tagi:
vakcīna, Krievija, EpiVakKorona, koronavīruss
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

0
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns