Asteroīds Oumuamua mākslinieka iztēlē

Atgādina mākslīgu objektu. Kas zināms par asteroīdu Oumuamua

46
(atjaunots 08:16 01.01.2021)
Pirms trim gadiem tīkla Pan-STARRS teleskops Havaju salās pirmo reizi vēsturē reģistrēja starpzvaigžņu debesu ķermeni, kas nokļuvis Saules sistēmā.

Neparastās izstieptās formas un netipiskā paātrinājuma dēļ zinātnieki ilgi nevarēja izlemt, kas tas ir – komēta, asteroīds vai pat mākslīgas izcelsmes objekts. Tikai nesen astrofiziķi tuvojās mīklas minējumam, portālā RIA Novosti stāsta Alfija Jeņikejeva.

Ārpussistēmas viesis

2017. gada oktobrī zinātniekiem šķita, ka tīkla Pan-STARRS teleskops ieraudzījis parastu komētu, lai arī tā pie mums ieradusies no kaimiņu zvaigžņu sistēmas. Par to liecināja hiperbolas trajektorija ar aptuveni 1,2 vienību ekscentricitāt, tātad gravitācija nesaista objektu ar Saules sistēmu.

Papildu novērojumi ar teleskopa VLT palīdzību Eiropas dienvidu observatorijā: debesu ķermenim nav nekāda gāzes apvalka ap kodolu. Tātad tas, domājams, ir asteroīds. Tā pārvietošanās ātrums bija 26 km/sek. Starpzvaigžņu viesi nosauca par Oumuamua – tulkojumā no havajiešu valodas tas ir "vēstnieks no tālienes". Domājams, tas nāk no Liras zvaigznāja.

Citplanētiešu meklējumos

Mēnesi vēlāk Kalifornijas universitātes pētnieki konstatēja, ka asteroīdam ir izstiepta, cigāra veida forma (tas ir 230 metrus garš, diametrs – 35 metri) un sarkanīga nokrāsa. Debesu ķermeņa krāsa, iespējams, liecina, ka uz tā virsmas ir organiskas vielas, piemēram, tolīni, kas veidojas kosmiskā starojuma ietekmē uz ledus, ja tajā ir vienkārši organiskie savienojumi.

Speciālisti no Eiropas dienvidu observatorijas un Astronomijas institūta Havajās uzskata, ka Oumuamua ir mazliet garāks – līdz 400 metri, bet tā diametrs ir desmitkārt mazāks. Pie tam zinātnieki pieļāva, ka uz debesu ķermeņa virsmas ir gaistošas vielas un ledus, tikai zem bieza kosmisko putekļu slāņa. Tuvojoties Saulei, ledus sāks kust, un kosmiskā garoza salūzīs. Tāpēc jau trīs gadus astronomi nenogurstoši vēro noslēpumaino objektu.

Tik ciešai uzmanībai ir vēl viens iemesls – iespēja, ka Oumuamua ir mākslīgas izcelsmes objekts. Lieta tāda, ka cigāra veida forma būtiski samazina bojājumus, ko var nodarīt starpzvaigžņu putekļu un gāzes daļiņas. Ņemot vērā to un objekta neparasti lielo ātrumu, novērojumos iesaistījās arī speciālisti, kas iesaistīti projektā Breakthrough Listen — ārpuszemes tehnoloģisko civilizāciju pēdu meklējumu programmā.

Darbs sākās 2017. gada 13. decembrī, kad objekts atradās divu astronomisko vienību attālumā no Zemes. Radioteleskopi būtu sadzirdējuši pat ļoti vāju raidītāju uz debesu ķermeņa. Pētnieki saņēma 90 terabaitus neapstrādātu datu, tomēr neko "aizdomīgu" nepamanīja.

Tas maina ātrumu

Savukārt 2018. gada jūnijā starptautiska zinātnieku grupa konstatēja, ka Oumuamua joprojām pārvietojas ar paātrinājumu. To nevarēja izskaidrot ne ar Saules, planētu, Mēness, Plutona un 16 lielāko asteroīdu joslas gravitāciju, ne Saules vēja ietekmi.

Astrofiziķi pieļāva, ka uz asteroīda zem kosmisko putekļu slāņa kļūst ledus. Gaistošo vielu plūsmas, kas izgaro Saules izstarojuma ietekmē, piešķir papildu paātrinājumu, kā tas notiek, piemēram ar komētām.

Amerikāņu zinātnieki precizēja, ka runa, acīmredzot ir par molekulārā ūdeņraža ledu. Tā sublimācija patiešām spēj paātrināt objektu.

Nesen korejiešu zinātnieki šo teoriju apgāza. Viņi modelēja sasaluša ūdeņraža stāvokli kosmosā un noskaidroja, ka starpzvaigžņu vidi var sasniegt tikai kilometriem lieli debesu aisbergi. Ja Oumuamua sastāvētu no ūdeņraža ledus, tas vienkārši nevarētu pārvarēt 17 tūkstošus gaismas gadu līdz Saules sistēmai no Liras zvaigznāja, kur tas, domājams, veidojies, sabrūkot komētai vai debesu ķermenim, kas atradies protozvaigznes orbītā un veidojies, pakāpeniski apaugot ar sīkākiem ķermeņiem. Iespējams, asteroīda sencis pārāk pietuvojies zvaigznei un paisuma spēki to sarāvuši gabalos. Viena no šķembām kļuvusi par Oumuamua.

Tomēr vēl aizvien nav skaidrs, kā tam izdevies nokļūt līdz Saules sistēmai un kāpēc tas joprojām paātrinās. Tomēr speciālisti ir pārliecināti, ka tuvākajos gados reģistrēs vēl vairākus līdzīgus starpzvaigžņu asteroīdus.

46
Tagi:
asteroīds
Pēc temata
NASA informē, ka Zemei tuvojas futbola laukuma lieluma asteroīds
Tikpat liels kā Heopsa piramīda: Zemei tuvojas asteroīds
Zemei tuvojas asteroīds, kura forma atgādina galvaskausu
ASV gatavojas asteroīda sadursmei ar Zemi
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

26
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
26
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

75
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

75
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
Rail Baltic

Dodiet, ko solījāt: Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ

0
(atjaunots 16:31 26.01.2021)
Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija apsprieda Baltijas valstu prasību garantēt naudas piešķiršanu Rail Baltica projektam, taču neko tā arī nenolēma, raksta Politico.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvija, Lietuva un Igaunija kaulējas ar Eiropas Parlamentu par finansējumu piešķiršanu Rail Baltica projektam. Ja Baltijas valstis negūs jūlijā solītos 1,4 miljardus eiro, tās varētu ievilcināt nacionālo ekonomikas atjaunošanas plānu ratifikāciju vīrusa Covid – 19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, kas negatīvi ietekmēs arī citas valstis, raksta Politico.

Bija plānots, ka ES septiņgadu budžetā 2021. -2027. gadam dzelzceļa būvniecības projektam būs pieejami 1,4 miljardi eiro – šādu solījumu devuši ES līderi. Tomēr, lai piešķirtu projektam līdzekļus, ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana – tas ir atsevišķs sarunu posms tā saucamās transporta infrastruktūras finansēšanas programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros 28,4 miljardu eiro apmērā.

Eiropas Parlamentā uzstājas pret to, lai rezervētu budžetā līdzekļus konkrētiem projektiem vai konkrētai valstu grupai. "Mēs nevaram nozīmēt noteikta projekta finansēšanu budžetā. Tā nav normāla prakse," paziņoja Marians Marinesku, EP deputāts no Rumānijas.

Viņš paskaidroja, ka saskaņā ar noteikumiem, līdzekļu sadale programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros notiek konkursa pamatā.

Baltijas valstis uzskata, ka Eiropas Parlaments nevar atcelt jūlija vienošanos starp ES valstu līderiem, kas paredz 1,4 miljardu eiro piešķiršanu septiņgadu budžetā Rail Baltica projektam. Latvijas un Igaunijas premjeri, kā arī Lietuvas prezidents uzrakstīja vēstuli Portugāles premjerministram Antoniu Koštam (Portugāle pašlaik ir ES padomes prezidentvalsts – red. piez.), kurā lūdz nodrošināt, ka transporta infrastruktūras finansēšanas sarunu gaitā tiks ņemts vērā ES līderu lēmums par 1,4 miljardu eiro piešķiršanu Rail Baltica projuektam. Baltijas politiķi norāda, ka tas ļaus trim valstīm bez problēmām ratificēt tā saucamos nacionālo ekonomiku atjaunošanas plānus.

Iepriekš ziņots, ka visām ES dalībvalstīm jāapstiprina nacionālie plāni, kuri pēc tam tiks iesniegti Eiropas Komisijas izskatīšanai, tad Eiropas Padome par katru plānu pieņems galīgo lēmumu. Lai piepildītu ES atjaunošanas fondu, kura kopējais apjoms būs 750 miljardi eiro, Eiropas Komisija plāno aizņemties līdzekļus. Nacionālo plānu apstiprināšanas un kredītu saņemšanas process aizņems vairākus mēnešus, un labākajā gadījumā EK rīcībā nauda nonāks vasarā. Gadījumā, ja Baltijas valstis ievilcinās savu plānu ratifikāciju, tas apturēs projektu, kas paredz palīdzības piešķiršanu Eiropas Savienības valstīm Covid-19 pandēmijas seku apkarošanai.

Tikmēr dažās valstīs jau sākās trešais Covid-19 izplatīšanas vilnis. Un valstīm ir vajadzīga palīdzība, tāpēc Portugāle steidzina dalībvalstu valdības pieņemt nacionālos plānus. Jo ātrāk tie tiks iesniegti izskatīšanai, jo ātrāk ES varēs aizņemties naudu un sadalīt starp dalībvalstīm.

Atgādinām, ka Eiropas Parlaments decembrī apstiprināja ES septiņgadu budžeta plānu 2021. -2027. gadam 1,074 triljonu eiro apmērā, kurā paredzēts naudas sadales mehānisms, ievērojot tiesību pārākuma principu.

Šo līdzekļu apjomu 2021. -2027. gadā papildinās vēl 750 miljardi eiro no ES atjaunošanas fonda, kas tiks sadalīti starp Savienības valstīm ekonomikas mērķtiecīgam atbalstam pēc pandēmijas. Naudu šīm fondam plānots aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, un atmaksāt līdz 2052. gadam.

Ekonomikas lietu komisārs Paolo Džentiloni paziņoja, ka ekonomikas atjaunošanas nacionālo plānu iesniegšanas termiņš sāksies februāra otrajā pusē. Eiropas Komisijai ir nepieciešami divi mēneši to izvērtēšanai un apstiprināšanai, pēc tam mēneša laikā Eiropas Padome pieņems galīgo lēmumu par katru plānu.

0
Tagi:
Rail Baltica, finansēšana, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu
SDG termināļa lobēšana Skultē nomaskēta ar Rail Baltica un "gudrajām lampiņām"
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju