Metropolitēna dezinfekcija, foto no arhīva

Covid-19, ASV un krīzes: ko mums gatavo nākamais gads?

66
(atjaunots 16:45 31.12.2020)
Politologs pastāstīja, kas, iespējams, gaidāms 2021. gadā – izrādās, tas var būt gaužām līdzīgs aizejošajam, 2020. gadam.

Daži mēdz teikt, ka slikts ir nevis garais gads, bet gan nākamais aiz tā. Iespējams, tāpēc, ka pēc "sliktā" mēs nomierināmies, un šajā brīdī problēmas veļas pāri. Tomēr 2021. gads solās būt tikpat smags, iespējams, pat grūtāks nekā 2020. gads, un iemesli ir saprotami, Sputnik Baltkrievija pastāstīja Rostislavs Iščenko. 

Ievadam atgādināsim, ka koronavīrusa pandēmija pat nedomā apstāties. Pat PVO optimisti plāno – to izdošoties uzvarēt tikai 2022. vai pat 2023. gada nogalē.

Protams, PVO var kļūdīties (tā var gadīties) un piesargāties, varbūt koronavīrusu izdosies pieveikt agrāk. Tomēr nākamgad mums joprojām nāksies saskarties ar ierobežojumiem vismaz no pārvietošanās viedokļa pa pasauli, ja ne pašu valstī. Tas nozīmē, ka gaidāms vēl viens trieciens tūrisma kompānijām, loģistikas biznesam, kas apkalpo starptautiskos pārvadājumus (noteiktos virzienos tie var apstāties uz ilgu laiku, citos – krasi aprobežoties). Mazāk lidos lidmašīnas, braukās vilcieni – vajadzēs mazāku skaitu jaunu vagonu, lokomotīvju, laineru un to rezerves daļu, eļļas, degvielas, elektroenerģijas. Mazināsies ražošana, cilvēki zaudēs darba vietas. Krievijā kaut ko izdosies kompensēt uz celtniecības palielināšanas rēķina. Tomēr problēmas nepazudīs.

Tas viss – gadījumā, ja pandēmija attīstīsies pēc optimistiska scenārija. Pie tam, atklāti sakot, koronavīrusa radītās problēmas nav pašas svarīgākās (lai arī dažu labu citu gadu to pietiku pārpārēm).

Tomēr pasaulē plosās ne tikai vīruss

ASV nav noslēgusies, pat apogeju nav sasniegusi republikāņu un demokrātu konfrontācija neseno vēlēšanu jautājumā. Vēlēšanu sistēma ASV ir sakompromitēta, puse valsts apšauba pašu prezidenta leģitimitāti, pie tam līdz nāvei ienīst viņu pašu un viņa partiju. Otra puse ienīst republikāņus, Trampu un viņu piekritējus. Pirmo reizi kopš 1861. gada nopietnā politiskā līmenī tiek apspriesta iespēja radīt vienu štatu savienības pret citām.

Amerikāņu politiķi apgalvo, ka par Pilsoņu kara priekšvakarā valsts nav bijusi tā sašķelta, kā pašlaik, un abas puses nav dalījis tik nesamierināms abpusējs naids. Vēl jau nav noticis nekas kritisks – tikai pāris desmiti slepkavību un daži simti sakropļotu naidīgo politisko spēku piekritēju sadursmēs.

Pagaidām situācija ASV vēl radikalizējas. Starp citu, runa ir par valsti, kuras rokās ir viens no abiem spēcīgākajiem kodolarsenāliem pasaulē un milzīgi konvencionālā bruņojuma krājumi. Pie tam ASV destabilizē Eiropu. Stāvoklis ES ir tikai mazliet labāks nekā ASV. Pretrunas mīkstina, taču neļauj arī efektīvi noregulēt apvienības amorfais raksturs.

Baltkrievija, Ukraina, Kaukāzs un Vidusāzija

Nestabilā Austrumeiropa, piemēram, Polija un Baltija jau destabilizē Baltkrieviju. Valdība nespēj saviem spēkiem tikt galā ar šo ietekmi. Krievija apriori iesaistīta konfliktā vienkārši tāpēc, ka tās ir Sabiedrotās valstis. Krīze Baltkrievijā turpināsies arī 2021. gadā, domājams, pat pieaugs. Pie tam Maskavas acīs atklāta un plaša iejaukšanās ir tikpat slikta, kā absolūta neiejaukšanās. Pateicoties Baltkrievijas valdības politikai pēdējo desmit gadu laikā, Krievijai, neskatoties uz visiem materiālajiem ieguldījumiem, šajā virzienā spēle nav laba. Tomēr krīze pati nepagaisīs, kaut ko nāksies darīt.

Nav slēgts arī Ukrainas jautājums. Patlaban Rietumi aizvien mazāk kontrolē Kijevu – viņiem pašiem sava darāmā ir papilnam. Bet tie puiši, pamesti likteņa varā, bez naudas un bez perspektīvām, ņemot vērā elementāru bremžu trūkumu, ir spējīgi uz jebkādu nepatīkamu pēkšņu soli. Viņi dzīvo savu ilūziju varā, rīcība ir neloģiska, pie tam, viņi visu mūžu ir spēlējuši uz augošām likmēm. Grūti pat iedomāties, kura pulvera muca – ukraiņu vai baltkrievu - pie Krievijas robežām ir bīstamāka. Abas ir sliktas.

Šajā fonā situācija Aizkaukāzā šķiet gandrīz labvēlīga. Gruzijā varu saglabājis, lai arī Krievijai nedraudzīgs, tomēr prātīgs režīms. Azerbaidžāna un Armēnija noslēgušas pamieru, un tā ievērošanu kontrolēs Krievijas mierneši. Izdevies neielaist Turciju reģionā tālāk par Azerbaidžānu, kuras prioritārais sabiedrotais tā ir jau apmēram 25 gadus. Vēl vairāk, turku karavīru soļus Azerbaidžānā teorētiski kontrolē kopīgais (ar Krievijas AM) monitoringa centrs.

Tomēr ne Azerbaidžāna, ne Armēnija neuzskata, ka karš ir beidzies. Baku nav izdevies pārņemt savā ziņā visu Kalnu Karabahu, bet Erevāna alkst revanša par sakāvi – tāpat kā 30 gados to alka azerbaidžāņi. Turcija nav apmierināta ar to, ka patiesībā  kalpojusi svešām interesēm, un jebkurā brīdī var mēģināt saasināt situāciju. Arī daži politiķi Baku ir stāvā sajūsmā par panākumiem. Konflikts draud ar jaunu sprādzienu. Iespējams, tas neiedegsies nākamgad, taču tas nenozīmē, ka darbs tā novēršanai būs viegls. 

Papildus situāciju saasina vispasaules krīze (to sarežģī pandēmija), kas izsitusi no līdzsvara Aizkaukāza valstu ne īsti stabilās ekonomikas. Ekonomiskās problēmas ved pie iekšpolitiskas stabilizācijas. Kaukāzā  pat vairāk nekā citviet pasaulē iekšpolitiskās problēmas labprāt ārstē ar ārpolitiskām avantūrām. Tāpēc es īsti neceru arī uz mierīgu Gruziju.

Vidusāzijā pagaidām nav noslēgusies varas pārdale Kirgizstānā. Tur var uzliesmot no jauna, taču tas nav briesmīgākais. Vispārējās globālās krīzes fonā smagu spiedienu izjūt Turkmenistānas un Uzbekistānas ekonomikas. Taškentai un Ašhabadai nav kompensācijas resursu. Pagaidām režīmi ir visnotaļ stabili, tomēr nav zināms, cik ilgam laikam stabilitātes pietiks.

Situācija Kazahstānā ir mazliet labāka. Tās ekonomika ir sabalansētāka (lai arī ogļūdeņražu elements ir prioritārs), valsts ir labāk integrēta EES un ŠSO, Krievijas un Ķīnas starptautiskajos tranzīta kopprojektos. Taču, ja visa Vidusāzija sāks brukt, Kazahstānas resursu reģiona stabilizācijai būs par maz. Tādā gadījumā Nursultana nopietni cerēs uz Maskavas atbalstu.

Tātad drudzī raustās visa pasaule, arī Krievija neizvairīsies no kopīgā likteņa nākamgad. Tā izturēs, tomēr viegli nebūs. Labākajā gadījumā iekšējās un ārējās krīzes nesakritīs vienlaikus, un tās izdosies risināt vienu pēc otras. Protams, atliekot daļu problēmu uz nākotni, grūtie gadi ievilksies, tomēr šajā gadījumā labāk būtu risināt problēmas ilgāk, tomēr vienu pēc otras, nevis visas – vienā rāvienā.

66
Tagi:
prognoze, ASV, politika, ekonomika, koronavīruss
Arktika

"Gaidām tehniku augustā": amerikāņi gatavojas izsēsties Arktikā

18
(atjaunots 15:00 16.04.2021)
ASV cenšas panākt Krievijas Arktikā. Nesen Sauszemes spēki noslēdza līgumu ar koncernu "Oshkosh Defense" sadarbībā ar Singapūras kompāniju "ST Engineering" un "BAE Systems" par militārās tehniskas izstrādi darbam aiz Polārā loka.

Noskaidrojies, ka amerikāņiem vienkarši nav mūsdienīgu tamlīdzīga tipa mašīnu, esošās ir pamatīgi novecojušas. Komandieri cer, ka izdosies izmēģināt jaunumus jau augustā. Kas par tiem zināms? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uzbūvēt līdz jūnijam

Arktika met nopietnu izaicinājumu jebkurai armijai. Zema temperatūra, ledus torosi, dreifējoši ledāji, nekādas infrastruktūras, apgrūtināta loģistika, ilga polārā nakts – tas viss nopietni apgrūtina liela armijas grupējuma izvēršanu.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

Aukstā kara laikos ASV, atšķirībā no PSRS, neveltīja reģionam pienācīgu uzmanību, tāpēc tagad Pentagona rīcībā ir viens vienīgs darbspējīgs ledlauzis "Polar Star". Krievijai – vairāk nekā 40 šī tipa kuģi. Piedevām amerikāņiem Arktikā faktiski nav armijas bāzu.

Trūkst tehnikas sauszemes spēku vajadzībām, kas varētu pārvadāt kravas un kareivjus smagajos polārajos apstākļos. Vienīgie piemērotie vilcēji-visurgājēji ir zviedru divposmu kāpurķēžu Bandvagn 206, pieņemti bruņojumā ar apzīmējumu Small Unit Support Vehicle (SUSV, mazā vienību atbalsta mašīna). Taču pirmās šī tipa mašīnas nonākušas no konveijera pirms 40 gadiem un jau sen neatbilst prasībām.

Armija nolēmusi atjaunot arktiskās tehnikas parku un izsludinājusi konkursu programmas ColdWeather, All-Terrain Vehicle (CATV, auksta klimata visurgājējs) ietvaros. Pentagons gatavs perspektīvā vilcēja izstrādei, būvei un izmēģinājumiem iztērēt 6,6 miljonus dolāru 2021. finanšu gadā un 9,25 miljonus – 110 CATV iegādei.

Vēlāk parku paplašinās līdz 163 visurgājējiem. Prototipus gaida apmēram 14. jūnijā. No augusta līdz decembra beigām – izmēģinājumi Aļaskā. Uzvarētāju izvēlēsies 2022. finanšu gadā.

Četri varianti

Sagaidāmi četri CATV modeļi. Vispārējā pielietojuma visurgājējam jāuzņem vismaz deviņi kareivji, neskaitot vadītāju, kā arī jāizvieto iekārtas un krājumi trim dienām autonoma darba.

Sanitārais variants ar medicīnas iekārtām paredzēts diviem mediķiem, diviem gulošiem un četriem viegli ievainotiem pacientiem. Komandiera mašīna saņems mūsdienīgus sakaru un vadības līdzekļus. Kravas masīna – lielgabarīta militāro iekārtu pārvietošanai lielā attālumā.

"Šīs mašīnas spēs risināt plaša spektra uzdevumus ekstremāli zemas temperatūras apstākļos citai tehnikai nepārvaramā apvidū, - žurnālistiem stāstīja par CATV programmu atbildīgais ASV armijas virsnieks Tims Godets. – Tām bez grūtībām jāpārvietojas pa ledu, jāpārvar ūdens šķēršļi, viegli jāuzbrauc pa nogāzi, jābūt vienkārši apkalpojamām un ekonomiskām no degvielas patēriņa viedokļa."

Konkursa dalībnieki izmanto agrākos izstrādājumus. "Oshkosh" un "ST Engineering" izvēlējās divposmu vilcēju "Bronco 3". To vairāk nekā 20 gadus izmanto britu armija, kas piedalījās karadarbībā Afganistānā.

"Bronco 3" ir pret lodēm paredzētas bruņas, ložmetēja pamatne, V-veida dibens, kas mazina kaitējumu mīnas sprādzienā. Mašīna pārvar ūdens šķēršļus ar 5 km/h ātrumu.

"BAE Systems" piedāvās jaunumu uz divposmu vilcēja "Beowulf" bāzes, kas lielā mērā līdzinās "Bronco 3" un SUSV, tikai tam ir lielāka kravas nestspēja.

Panākt Krieviju

Pirms mēneša publicētajā "Arktiskajā stratēģijā" amerikaņi atklāti stāstīja par vēlmi pabīdīt malā reģionā Maskavu un Pekinu. Pentagonam īpašas raizes sagādā Krievija, kam ir lielākā ledlaužu flote pasaulē, armijas bāzu tīkls ziemeļu platuma grados un plašs tehnikas arsenāls, kas spēj bez pilnveidošanas strādāt ekstremāla sala apstākļos.

Uzvaras parādēs pastāvīgi piedalās Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu arktiskās modifikācijas: neliela darbības rādiusa zenītraķešu komplekss "Tor-M2DT", zenītraķešu-lielgabala "Pancir-SA" un speciālās sagādes mašīnas.

Gandrīz visa arktiskajam reģionam paredzētā sauszemes tehnika samontēta uz divposmu kāpurķēžu visurgājēju DT-30 "Vityaz" bāzes, ko nebiedē pat bargākais sals (līdz -55 grādiem). Dažas modifikācijas var pārvarēt ūdens šķēršļus – ledus pastāvīgās blīvēšanās apstākļos  Ziemeļpolā šis faktors būtiski palielina mašīnu mobilitāti. Jaunie "Pancir" un "Tor" sedz tālā darbības rādiusa zenītraķešu sistēmu S-400 dislokācijas rajonus, kas tiek izvērsti Arktikā kopš 2015. gada.

Unikāls arsenāls ir arī pirmajai Sauszemes spēku arktiskajai vienībai – 80. atsevišķajai motorizēto strēlnieku brigādei, kas dislocēta Alakurti ciemā Murmanskas apgabalā. Pret salu noturīgie kājnieki apgūst īpašas pārgājības mašīnas, kas pārvietojas uz riteņem ar milzīgām zemspiediena riepām. Tādas mašīnas par šķēršļotu apvidu pārvar, nesamazinot ātrumu. Turklāt 80. brigādes kājniekiem ir pilna pievada kravas mašīnas "Ural" un KAMAZ, adaptētas ekstremālam salam, sniega visurgājēji TTM-1901 "Berkut" ar apkurināmu kabiti, kuteri uz gaisa spilvena. Piedevām – suņu un briežu pajūgi.

Lielā Tēvijas kara gados pajūgiem bija milzīga loma Polārā loka aizsardzībā. Ar tiem piegādāja munīciju un karavīrus. Dzīvnieki izies tur, kur tehnika padosies. Turklāt arktiskās brigādes vajadzībām izstrādā sepciālas tanku, kājnieku mašīnu un helikopteru modifikācijas, piemēram, Mi-8MTŠ-VA ar spēkiekārtas galveno agregātu apsildīšanas sistēmu.

18
Tagi:
agresija, bruņojums, Arktika, Krievija, ASV
Pēc temata
"Šausmīgs stāvoklis": NI salīdzināja ledlaužus ASV un Krievijā
"Iepriekš jau bija pazīmes": kāpēc amerikāņu kājnieki izsēžas Ziemeļos
"Neatstāsim krieviem nekādas izredzes": ASV pārvieto bruņojumu uz Norvēģiju
"Atklāti draudi Krievijai": ko Pentagons steigšus būvē Aļaskā
Donald Cook

Britu Typhoon Rumānijā palīdzēs ASV kuģiem viļņot Melno jūru

21
(atjaunots 14:56 16.04.2021)
ASV JKS eskadras kuģi Roosevelt un Donald Cook ar aviācijas atbalsta grupu – sešiem britu iznīcinātājiem steidz uz kārtējo "sardzi" Melnajā jūrā, aizbildinoties ar "Krievijas militāro aktivitāti pie Ukrainas robežām". Krievija gatavo atbildi.

"Arleigh Burke" tipa eskadras kuģi "Roosevelt" un "Donald Cook" ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" pildīs uzdevumus Melnās jūras akvatorijā līdz 4.-5. maijam. Misijas atbalstam Lielbritānija nosūtījusi uz Rumāniju sešus daudzfunkcionālos iznīcinātājus Eurofighter Typhoon, kas spēj uzņemt lielā darbības rādiusa precīzās spārnotās raķetes "Storm Shadow" (tās paredzētas aizsargātu komandpunktu likvidācijai). Vašingtonas un Londonas mērķis – "Krievijas agresijas" savaldīšana pret Ukrainu. Piedevām, domājams, uz Ukrainu dosies līdz 100 britu kājnieku, vēsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

UBS vēsta, ka Ukrainas un Lielbritānijas komandu štāba mācībās "Cossack mace 2021" piedalīsies vairāk nekā 1000 karavīri no piecām NATO valstīm. manevri veltīti "agresorvalsts" bruņoto spēku masveidīga uzbrukuma atvairīšanai Ukrainas teritorijā.

13. aprīlī ASV Kongress ziņoja, ka uz Vāciju tiks nosūtīts papildu militārais kontingents – 500 karavīri un nākotnē Eiropā ieradīsies daudzfunkcionālie iznīcinātāji-bumbvedēji F-35. Viss – Krievijas "savaldīšanai".

Pagaidām nav zināms, kādi kuģi tiks izmantoti Melnajā jūrā ASV armijas plašajās mācībās "Defender Europe 21", tomēr četras gaisa desanta operācijas ar 7000 karavīru dalību maija vidū notiks Bulgārijas un Rumānijas teritorijā. ASV JKS atbalsts ir prognozējams.

Zem "Defender Europe 21" karogiem maijā sapulcēsies 30 tūkstoši kareivju no 26 valstīm. Krievija ir spiesta adekvāti reaģet uz acīmredzamiem faktiem un reāliem draudiem.

Krievu "šautuve"

Visus ASV un NATO kuģus, kas ieradušies Melnajā jūrā, pastāvīgi pavada Krievijas Melnās jūras flotes spēki un līdzekļi. Tā ir aksioma. Krievija ir gatava divu eskadras kuģu vizītei un Rumānijā dislocētās NATO aviācijas vienības pieaugumam. 

Melnās jūras gaisa telpā sākušāš vērienīgas mācības – tajās iestaistītas KF Dienvidu kara apgabala aviācijas un MJF jūras aviācijas armādas. Frontes bumbvedēji Su-24M un Su-34, daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-27SM un Su-30SM izspēlē raķešu palaišanu un uzlidojumus mērķiem jūrā minimālā augstumā, MJF kuģu piesegšanu un pavadīšanu to kaujas uzdevumos. Ar katru jaunu uzdevumu mainās taktiskais fons, domājamā pretinieka grupējuma sastāvs. Jebkuri nopietni manevri nozīmē fantastiski daudzas dimensijas, desmitiem tūktošu speciālistu kaujas posteņos caurām diennaktīm ir cīņas gatavībā, paredzēts nepārprotams tehnoloģisks un militārs pārspēks vai otrādi. Neatkarīgi no gadalaika, militārās mācības no īsta kara atšķiras tikai ar to, ka cilvēki neiet bojā.

Aprīlī uz operatīvajiem aerodromiem pārvietota, proti, izkliedēta Gaisa kosmisko spēku un pretgaisa aizsardzības apvienību operatīvi taktiskā aviācija militārās stabilitātes uzlabošanai. Kontroles pasākumi aptver visus DKA bruņotos spēkus. To mērķis – celt cīņas un operatīvās gatavības līmeni, ņemot vērā sarežģīto situāciju atbildības zonā.

Līdztekus Krievijas flotes aviācijai, kuģiem un zemūdenēm Melnās jūras akvatoriju kontrolē (spēj to "cauršaut") krasta raķešu kompleksi "Bal" un "Bastion", debesis skenē PGA sistēmas S-400 "Triumf". Rietumu eksperti norāda uz Krievijas totālo militāro pārspēku reģionā un secina: Melnā jūra ir krievu "šautuve", ASV JKS kuģi tajā – viegli sasniedzami mērķi.

"Miglaini" partneri

13. aprīlī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka ASV ir Krievijas pretinieks, jo dara visu iespējamo, lai kaitētu Maskavas stāvoklim pasaulē – ASV un NATO apzināti mudina Kijevu uz konfrontāciju ar KF. 14. aprīlī Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs paziņoja, ka teroraktu draudi Krievijas Krimas teritorijā saglabājas, ņemot vērā "ASV un to kontrolētā NATO bloka destruktīvo darbību". Protams, tamlīdzīga "savaldīšana" Maskavu neapmierina, un, kamēr "partneri" neatgriezīsies objektīvajā realitātē, Krievija stingri un konsekventi aizstāvēs savas nacionālās intereses.

Kā alianses "partneris ar paplašinātām iespējām" Ukraina 2021. gadā ieplānojusi astoņas kopīgas militārās mācības netālu no Krimas. Tajās būs iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu karavīru.

© Sputnik / Алексей Витвицкий

Krievija atbild. Valsts Bruņoto spēku darbības pēdējās divās nedēļās – ātruma ziņā aliansei nesasniedzama divu armiju un trīs gaisa desanta divīziju pārvietošana uz rietumu robežām – tas cita starpā ir arī signāls Vašingtonai un Briselei. Amerikāņi saskaitījuši (no tālienes, ar bezpilota lidaparātiem) 87 tūkstošus karavīru, 18 operatīvi taktiskos kompleksus "Iskander M", 1100 tankus, 2600 bruņumašīnas, 1170 stobra artilērijas vienības, 400 zalves uguns sistēmas.

Taču pagaidām Krievijas pusē ir pat Montrē konvencija, kas nopietni ierobežo kopējo tonnāžu (ne vairāk kā 45 tūkst. tonnu) un uzturēšanās laiku Melnajā jūrā (ne vairāk kā trīs nedēļas) pie šī reģiona nepiederošo valstu kara kuģiem. Jāpiebilst, ka amerikāņu eskadras kuģu "Roosevelt" un "Donald Cook" kopējā tonnāža ir nepilni 20 tūkstoši tonnu.

21
Tagi:
agresija, aizsardzība, Krievija, NATO, ASV
Pēc temata
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā
Melnajā jūrā atkal "likvidēts" ASV eskadras kuģis. Kas notiks tālāk?
Krievijas ĀM: Savienoto Valstu manevri Melnajā jūrā apdraud mieru
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā

0
(atjaunots 23:57 16.04.2021)
Vairāk nekā miljonu eiro mēnesī Latvijai izmaksā vakcinācijas centru uzturēšana – lūk, kur meklējamas lielākās dīkstāves izmaksas! Par to stāsta bijušais Rīgas mērs, EP deputāts Nils Ušakovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs publikācijā savā lapā Facebook novēlēja sekmes eksperimentam ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos Latvijā.

Atgādināsim, ka piektdien un visu nedēļas nogali Latvijā masveida vakcinācijas punktos pieņems visus, kas vēlas vakcinēties bez reģistrācijas un dzīvās rindas kārtībā, ja vien pietiks vakcīnas. Jau piektdienas rītā pie centra "Atta" Rīgā cilvēki stājās rindā pēc vakcīnas.

Ušakovs novēlēja eksperimentam panākumus – acīmredzot, viņš uzskata, ka rindas ir labāk nekā tukši vakcinācijas punkti, jo masveida vakcinācijas centru uzturēšana valstij izmaksā 1,1 miljonu eiro mēnesī. Tāda nauda par dīkstāvi vēl nevienam nav maksāta, atzīmēja bijušais Rīgas mērs.

"Novēlēsim panākumus šim eksperimentam! Citādi iznāks, ka pašus lielākos dīkstāves pabalstus pie mums Latvijā izmaksā nevis cilvēkiem, bet tukšajiem vakcinācijas centriem. 1,1 miljonu eiro mēnesī izmaksā to uzturēšana," pastāstīja politiķis.

Atgādināsim, ka no Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā pieņemto ierobežojumu rezultātā daudzi uzņēmēji bija spiesti daļēji apturēt vai pat pilnībā slēgt savu biznesu. Uzņēmumi zaudēja milzu naudu un atlaida darbiniekus, atstājot cilvēkus bez darba un ienākumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka laikā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim izmaksāti pabalsti un algu subsīdijas par kopsummu vairāk nekā 13, 152 miljonu eiro apmērā. tos saņēmuši 7027 uzņēmumi: 8,73 milj. eiro dīkstāves pabalstos un vairāk nekā 2,8 milj. eiro algu subsīdijām. Dīkstāves pabalstus saņēmušas arī 4542 pašnodarbinātās personas (1,24 milj. eiro) un 1295 patentu maksātāji (352 tūkst. eiro).

0
Tagi:
Latvija, vakcinācija, pabalsts, Nils Ušakovs
Pēc temata
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Tikai katrs piektais pedagogs izteicis vēlmi vakcinēties
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts