Metropolitēna dezinfekcija, foto no arhīva

Covid-19, ASV un krīzes: ko mums gatavo nākamais gads?

61
(atjaunots 16:45 31.12.2020)
Politologs pastāstīja, kas, iespējams, gaidāms 2021. gadā – izrādās, tas var būt gaužām līdzīgs aizejošajam, 2020. gadam.

Daži mēdz teikt, ka slikts ir nevis garais gads, bet gan nākamais aiz tā. Iespējams, tāpēc, ka pēc "sliktā" mēs nomierināmies, un šajā brīdī problēmas veļas pāri. Tomēr 2021. gads solās būt tikpat smags, iespējams, pat grūtāks nekā 2020. gads, un iemesli ir saprotami, Sputnik Baltkrievija pastāstīja Rostislavs Iščenko. 

Ievadam atgādināsim, ka koronavīrusa pandēmija pat nedomā apstāties. Pat PVO optimisti plāno – to izdošoties uzvarēt tikai 2022. vai pat 2023. gada nogalē.

Protams, PVO var kļūdīties (tā var gadīties) un piesargāties, varbūt koronavīrusu izdosies pieveikt agrāk. Tomēr nākamgad mums joprojām nāksies saskarties ar ierobežojumiem vismaz no pārvietošanās viedokļa pa pasauli, ja ne pašu valstī. Tas nozīmē, ka gaidāms vēl viens trieciens tūrisma kompānijām, loģistikas biznesam, kas apkalpo starptautiskos pārvadājumus (noteiktos virzienos tie var apstāties uz ilgu laiku, citos – krasi aprobežoties). Mazāk lidos lidmašīnas, braukās vilcieni – vajadzēs mazāku skaitu jaunu vagonu, lokomotīvju, laineru un to rezerves daļu, eļļas, degvielas, elektroenerģijas. Mazināsies ražošana, cilvēki zaudēs darba vietas. Krievijā kaut ko izdosies kompensēt uz celtniecības palielināšanas rēķina. Tomēr problēmas nepazudīs.

Tas viss – gadījumā, ja pandēmija attīstīsies pēc optimistiska scenārija. Pie tam, atklāti sakot, koronavīrusa radītās problēmas nav pašas svarīgākās (lai arī dažu labu citu gadu to pietiku pārpārēm).

Tomēr pasaulē plosās ne tikai vīruss

ASV nav noslēgusies, pat apogeju nav sasniegusi republikāņu un demokrātu konfrontācija neseno vēlēšanu jautājumā. Vēlēšanu sistēma ASV ir sakompromitēta, puse valsts apšauba pašu prezidenta leģitimitāti, pie tam līdz nāvei ienīst viņu pašu un viņa partiju. Otra puse ienīst republikāņus, Trampu un viņu piekritējus. Pirmo reizi kopš 1861. gada nopietnā politiskā līmenī tiek apspriesta iespēja radīt vienu štatu savienības pret citām.

Amerikāņu politiķi apgalvo, ka par Pilsoņu kara priekšvakarā valsts nav bijusi tā sašķelta, kā pašlaik, un abas puses nav dalījis tik nesamierināms abpusējs naids. Vēl jau nav noticis nekas kritisks – tikai pāris desmiti slepkavību un daži simti sakropļotu naidīgo politisko spēku piekritēju sadursmēs.

Pagaidām situācija ASV vēl radikalizējas. Starp citu, runa ir par valsti, kuras rokās ir viens no abiem spēcīgākajiem kodolarsenāliem pasaulē un milzīgi konvencionālā bruņojuma krājumi. Pie tam ASV destabilizē Eiropu. Stāvoklis ES ir tikai mazliet labāks nekā ASV. Pretrunas mīkstina, taču neļauj arī efektīvi noregulēt apvienības amorfais raksturs.

Baltkrievija, Ukraina, Kaukāzs un Vidusāzija

Nestabilā Austrumeiropa, piemēram, Polija un Baltija jau destabilizē Baltkrieviju. Valdība nespēj saviem spēkiem tikt galā ar šo ietekmi. Krievija apriori iesaistīta konfliktā vienkārši tāpēc, ka tās ir Sabiedrotās valstis. Krīze Baltkrievijā turpināsies arī 2021. gadā, domājams, pat pieaugs. Pie tam Maskavas acīs atklāta un plaša iejaukšanās ir tikpat slikta, kā absolūta neiejaukšanās. Pateicoties Baltkrievijas valdības politikai pēdējo desmit gadu laikā, Krievijai, neskatoties uz visiem materiālajiem ieguldījumiem, šajā virzienā spēle nav laba. Tomēr krīze pati nepagaisīs, kaut ko nāksies darīt.

Nav slēgts arī Ukrainas jautājums. Patlaban Rietumi aizvien mazāk kontrolē Kijevu – viņiem pašiem sava darāmā ir papilnam. Bet tie puiši, pamesti likteņa varā, bez naudas un bez perspektīvām, ņemot vērā elementāru bremžu trūkumu, ir spējīgi uz jebkādu nepatīkamu pēkšņu soli. Viņi dzīvo savu ilūziju varā, rīcība ir neloģiska, pie tam, viņi visu mūžu ir spēlējuši uz augošām likmēm. Grūti pat iedomāties, kura pulvera muca – ukraiņu vai baltkrievu - pie Krievijas robežām ir bīstamāka. Abas ir sliktas.

Šajā fonā situācija Aizkaukāzā šķiet gandrīz labvēlīga. Gruzijā varu saglabājis, lai arī Krievijai nedraudzīgs, tomēr prātīgs režīms. Azerbaidžāna un Armēnija noslēgušas pamieru, un tā ievērošanu kontrolēs Krievijas mierneši. Izdevies neielaist Turciju reģionā tālāk par Azerbaidžānu, kuras prioritārais sabiedrotais tā ir jau apmēram 25 gadus. Vēl vairāk, turku karavīru soļus Azerbaidžānā teorētiski kontrolē kopīgais (ar Krievijas AM) monitoringa centrs.

Tomēr ne Azerbaidžāna, ne Armēnija neuzskata, ka karš ir beidzies. Baku nav izdevies pārņemt savā ziņā visu Kalnu Karabahu, bet Erevāna alkst revanša par sakāvi – tāpat kā 30 gados to alka azerbaidžāņi. Turcija nav apmierināta ar to, ka patiesībā  kalpojusi svešām interesēm, un jebkurā brīdī var mēģināt saasināt situāciju. Arī daži politiķi Baku ir stāvā sajūsmā par panākumiem. Konflikts draud ar jaunu sprādzienu. Iespējams, tas neiedegsies nākamgad, taču tas nenozīmē, ka darbs tā novēršanai būs viegls. 

Papildus situāciju saasina vispasaules krīze (to sarežģī pandēmija), kas izsitusi no līdzsvara Aizkaukāza valstu ne īsti stabilās ekonomikas. Ekonomiskās problēmas ved pie iekšpolitiskas stabilizācijas. Kaukāzā  pat vairāk nekā citviet pasaulē iekšpolitiskās problēmas labprāt ārstē ar ārpolitiskām avantūrām. Tāpēc es īsti neceru arī uz mierīgu Gruziju.

Vidusāzijā pagaidām nav noslēgusies varas pārdale Kirgizstānā. Tur var uzliesmot no jauna, taču tas nav briesmīgākais. Vispārējās globālās krīzes fonā smagu spiedienu izjūt Turkmenistānas un Uzbekistānas ekonomikas. Taškentai un Ašhabadai nav kompensācijas resursu. Pagaidām režīmi ir visnotaļ stabili, tomēr nav zināms, cik ilgam laikam stabilitātes pietiks.

Situācija Kazahstānā ir mazliet labāka. Tās ekonomika ir sabalansētāka (lai arī ogļūdeņražu elements ir prioritārs), valsts ir labāk integrēta EES un ŠSO, Krievijas un Ķīnas starptautiskajos tranzīta kopprojektos. Taču, ja visa Vidusāzija sāks brukt, Kazahstānas resursu reģiona stabilizācijai būs par maz. Tādā gadījumā Nursultana nopietni cerēs uz Maskavas atbalstu.

Tātad drudzī raustās visa pasaule, arī Krievija neizvairīsies no kopīgā likteņa nākamgad. Tā izturēs, tomēr viegli nebūs. Labākajā gadījumā iekšējās un ārējās krīzes nesakritīs vienlaikus, un tās izdosies risināt vienu pēc otras. Protams, atliekot daļu problēmu uz nākotni, grūtie gadi ievilksies, tomēr šajā gadījumā labāk būtu risināt problēmas ilgāk, tomēr vienu pēc otras, nevis visas – vienā rāvienā.

61
Tagi:
prognoze, ASV, politika, ekonomika, koronavīruss
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

27
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
27
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

75
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

75
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

0
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

0
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās