Amerikāņi uzskata notiekošo par "apvērsumu". Vai gaidāms kara stāvoklis?

203
(atjaunots 16:33 28.12.2020)
Militāra spēka pielietošana pret pašu pilsoņiem ASV ir ļoti kutelīga tēma. Par to runā nelabprāt. Tomēr 2020. gada vēlēšanas ir sašķaidījušas lauskās visus šablonus. Militārā apvērsuma un kara stāvokļa ieviešanas tēmu atklāti apspriež pilsoņi un vadošie mediji.

Pēdējās dienās Pentagonā risinājusies virkne nozīmīgu notikumu, mainītas vairākas amatpersonas. Prezidents Tramps atlaidis aizsardzības ministru līdz ar trim vietniekiem. Desmit cilvēki izlidojuši no Aizsardzības politikas padomes, deviņi – no Aizsardzības biznesa padomes. Viņu vietā stājušās Trampa uzticības personas. Viens no viņiem, Skots O’Greidijs savā lapā Twitter paziņoja, ka Baidena uzvara vēlēšanās ir "militāra apvērsuma mēģinājums", portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Pentagona vadība paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar Baidena komandu. Pēc tam šo informāciju noliedza. Vēlāk noskaidrojās, ka sadarbība apturēta, taču tas esot saistīts ar Ziemassvētku brīvdienām, kas draud ievilkties teju vai līdz inaugurācijas dienai.

Vienlaikus Trampa piekritēji aicina prezidentu izsludināt valstī kara stāvokli. "Tējas partijas" nodaļas vadītājs Toms Zavistovskis nopircis veselu sleju Trampam labvēlīgi noskaņotajā avīzē Washington Times un publicējis savu domubiedru aicinājumu prezidentam. Tajā kustība "Mēs – tauta" lūdz valsts vadītāju izsludināt kara stāvokli un atkārtot vēlēšanas. Galvenā ideja – balsot tikai ar papīra biļeteniem un pirms balsošanas uzrādīt personu apliecinošu dokumentu ar fotogrāfiju.

Visbeidzot arī ģenerālis Maikls Flinns, Trampa bijušais padomnieks drošības jautājumos, Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas pārvaldes bijušais direktors  telekanāla Maxnews ēterā  ieteica ieviest kara stāvokli. "Stāsta, ka kara stāvoklis pie mums nekad neesot bijis, - viņš teica intervijā. – Patiesībā kara stāvoklis pie mums bijis ieviests 64 reizes."

Nekavējoties iedegās strīdi par to, ko uzskatīt par kara stāvokli, kādā gadījumā to var izmantot prezidents, kādā – štata vadība, kā tas viss saistīts ar likumu par dumpi. Taču grozi, kā gribi, vēsturiski fakti ir spītīga lieta: XX gadsimtā vien amerikāņu karavīri ar tanku un aviācijas atbalstu regulāri okupējuši pilsētas un štatus, noteikuši tur kara laika režīmu.

1919. gadā štatu armija un milicija tika sūtīta apspiest strādnieku streikus, 1930. gadā – likvidēt bada dumpjus, 60. gados – rasu konfliktus. Pēdējais spilgtais incidents notika Losandželosā 1992. gadā, kad Nacionālā gvarde ar aviācijas atbalstu ieņēma pilsētu rasu nekārtību karstumā.

Militāra spēka regulāra pielietošana pret pašu pilsoņiem Amerikā ir ļoti kutelīga tēma. Par to runā nelabprāt. Tomēr 2020. gada vēlēšanas ir sašķaidījušas lauskās visus šablonus. Iespējamā militārā apvērsuma tēmu un kara stāvokļa ieviešanu atklāti apspriež pilsoņi un vadošie mediji.

Tas liecina arī par to, cik augstas ir likmes. Šķiet, mūsu acu priekšā sabrūk robeža starp publisko politiku un privāto dzīvi, kas ilgu laiku bija demokrātijas pozitīvā iezīme. Lai kā politiskie sāncenši karoja priekšvēlēšanu kampaņas laikā, parasti pēc vēlēšanām viss nokārtojās. Kādreizējie ienaidnieki apraka kara cirvi un plecu pie pleca ieņēma vietas direktoru padomēs.

Šodien ir citādi. Trampa piekritēji visā valstī nopietni baidās no Baidena atbalstītāju atriebes. Nobiedētie vecāki lūdz pasargāt bērnus, ko klasesbiedri vajā par cepurītēm "Padarīsim Ameriku atkal varenu".

Kreiso revolūcijas vētrasputns – Kongresa locekle Aleksandrija Okasio-Kortesa vaicā partijas biedriem-demokrātiem: "Vai kāds arhivē Trampa līdzskrējēju ierakstus, citādi viņi taču drīz vien noliegs vai mazinās savu līdzdalību? Man šķiet, tuvākajā laikā viņi sāks dzēst nost savus tvītus, tekstus un foto." "Twitter ekrānuzņēmumi nozīmēs karjeras beigas un cietumu," viņu aizrautīgi atbalstīja kāds komentētājs.

No pēcvēlēšanu kašķiem un demokrātu atriebības baidās ne tikai vienkārši pilsoņi vien. Ne velti Maikls Flinns atbalsta kara stāvokli. Nesen Tramps viņu izglāba no cietumsoda par nepierādītu dalību neesošajā "krievu" sazvērestībā. Ja Baidens nāks pie varas, Flinnam atkal draudēs cietums.

Amerikāņu politiskā elite labprāt atdarina Seno Romu, un tagad izskatās, ka demokrāti, ieņēmuši Kapitoliju, gatavojas atsākt veco labo represiju un lustrācijas praksi. Senajā Romā pilsoņu kara uzvarētājiem pasniedza politisko ienaidnieku galvas. Gribētos cerēt, ka tiktāl nenonāks, un trampistiem viss beigsies tikai ar atlaišanu un cietumu.

Redzot naidu un atmaksas kāri, kas tagad plosa lupatlēveros visas politiskās tradīcijas un ētikas normas, kļūst saprotama arī Trampa dīvainā uzvedība. No vienas puses, viņš organizē monumentālas pārmaiņas Pentagona vadībā un vienojas ar karavīriem kaut kādos jautājumos. No otras puses, noraida ideju ieviest kara stāvokli. Brīžiem viņš aicina piekritējus uz mītiņiem, brīžiem – pats tos ignorē. Te viņš nāk klajā ar liesmainām uzrunām un sola cīnīties līdz pēdējam, te pēkšņi brauc atpūsties.

Haotiskie soļi saistīti ar banālām un cilvēcīgām bailēm. Galu galā, viņš dzīvo valstī, kurā mēdz nogalināt nepatīkamus prezidentus – no Linkolna līdz Kenedijam. Nerunāsim pat par Donalda Trampa saimi – bērniem, mazbērniem un citiem tuviniekiem. Nežēlīgā vajāšana, ar ko četrus gadus sociālajos tīklos saskārās viņa jaunākais dēls Berrons, nobiedētu kuru katru cilvēku.

Džo Baidens, foto no arhīva
© AFP / Angela Weiss

Nav svarīgi, vai Tramps uzdrošināsies ieviest kara stāvokli, vai lems neriskēt ar pats savējo un savu tuvinieku dzīvību un veselību. Jau mēnesi ASV, kas sevi pasludinājušas par demokrātijas zelta standartu, demonstrē tādu politiskās cīņas stilu, kāds līdz šim pastāvējis tikai nabadzīgākajās jaunattīstības valstīs.

Karavīru iejaukšanās, masu protesti, kas pamazām pārvēršas par grautiņiem, draudi un solījumi atmaksāt, atklātas diskusijas par puču... Tas viss liecina par amerikāņu politiskās sistēmas dziļo arhaismu. Pārsteidzoši: amerikāņu vēlētāji nu tikai ir apjēguši, ka būtu labi vēlēšanu iecirkņos uzrādīt personas dokumentu ar fotogrāfiju. Cerēsim, ka līdz nākamajām vēlēšanām viņi apjēgs, ka nekaitētu uzaicināt ārvalstu novērotājus. Pačukstēsim priekšā: tas nāk par labu. Donalda Trampa priekšgājējs Baraks Obama ne vienu reizi vien sauca Ameriku par izcilu valsti. Tagadējās prezidenta vēlēšanas apliecina – viņam ir taisnība. Šķiet, nekur pasaulē valsts vadītāja vēlēšanas vairs nepavada tāda elle.

Ja nu vienīgi Hondurasā: pēc prezidenta vēlēšanām 27. novembrī valdība ieviesa komandanta stundu un armijas patruļas. Centrālāfrikas Republikā pirms nacionālajām vēlēšanām tagad arī mazliet šaudās. CĀR valdība jau lūdza palīdzību Krievijai. Varbūt ASV valdībai arī vajadzētu padomāt par tādu variantu?

203
Tagi:
Džo Baidens, Donalds Tramps, demokrātija, prezidenta vēlēšanas, ASV
Pēc temata
Vēlēšanu rezultāts ASV: sakāvi cietis vairākums
Krievu hakeri var uzpīpēt: kas sagrābis savās rokās varu ASV
Tramps paziņoja, ka neatzīst zaudējumu vēlēšanās
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

4
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

4
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu
ASV karavīri Ukrainas un NATO valstu militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšanas ceremonijā, foto no arhīva

"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām

8
(atjaunots 12:32 18.04.2021)
Krimas robežu gaisa izlūkošana, NATO kuģi Melnajā jūrā, gatavošanās plašām mācībām un noslēpumainas kravas, ko ASV pārvieto uz Ukrainu. Ziemeļatlantijas alianse strauji aktivizējusies Austrumeiropā.

Neviens neslēpj, ka tā ir reakcija pēc Kijevas uzsāktās bruņoto spēku un tehnikas pārsviešanas uz saskarsmes līniju Donbasā, kā arī Krievijas bruņoto spēku pārvietošanos valsts teritorijā. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti stāsta par notiekošo.

Bezpilota lidaparāti virs frontes

Līdz ar kārtējo spriedzes pieaugumu Donbasā NATO valstu aviācija te parādās aizvien biežāk. Virs saskarsmes līnijas gandrīz nepārtraukti karājas izlūku droni RQ-4 Global Hawk, vērodami, kā Doņeckas un Luganskas tautas republiku armijas gatavojas aizsardzībai. Protams, dronu uzņēmumi nekavējoties nonāk uz galda militārpersonām Kijevā.

Gaisa izlūkošanu sākuši arī UBS – zemessargi fiksējuši Turcijā iepirktos trieciena dronus Bayraktar TB2. Virszemes mērķiem tie neuzbruka: acīmredzot, pagaidām dronu operatori pēta potenciālo karadarbības teātri. UBS ir seši šī tipa droni. Bez tam, mediji vēstīja, ka nesenās prezidenta Zeļenska vizītes laikā Turcijā parakstīts līgums par papildu dronu iegādi.

Piedevām rietumu aviācija gandrīz ik dienas uzrauga Krimas piekrasti. Virs Melnās jūras neitrālajiem ūdeņiem kursē britu un amerikāņu radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas Boeing RC135W un Lockheed P-3COrion, kā arī pretzemūdeņu P-8APoseidon. To galvenais uzdevums – kontrolēt Melnās jūras kuģu darbības un atklāt austrumu grupējuma PGA pozīcijas pussalā.

Noslēpumainas kravas

NATO pastiprina arī jūras kara militāro klātbūtni reģionā. Līdz aprīļa beigām plānota divu ASV Jūras kara spēku eskadras kuģu vizīte Melnajā jūrā. Pentagona oficiālā versija liecina, ka kuģu pārvietošana ir "ikdienišķa". Tomēr Kremlis reaģēja asi. Nav nekāds brīnums – eskadras kuģi nes vairāk nekā pussimtu spārnoto raķešu "Tomahawk".

"Savienoto Valstu militārā aktivitāte, ieskaitot kuģu pārgājienus uz Melno jūru, vērojama regulāri, atzīmēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. – Patlaban tas notiek īpaši uzstājīgi, to pavada agresīvi izteikumi, tiek uzdoti jautājumi, ko Krievijas Federācija dara pie Ukrainas robežām. Atbilde ir ļoti vienkārša: mēs tur dzīvojam, tā ir mūsu valsts. Bet ko dara Savienotās Valstis – to kuģi, karavīri, kuri pastāvīgi organizē kaut kādus pasākumus NATO līnijā Ukrainā, - tūkstošiem kilometru attālumā no savas teritorijas, - šis jautājums pagaidām paliek bez atbildes."

Bez atbildes palicis vēl viens interesants jautājums: kādas kravas Kijevai piegādā ASV GKS kara transporta lidmašīnas? Speciālisti pievērsuši uzmanību interneta servisa FlightRadar rādītājiem: amerikāņu C-17 un C-130, kas izlido no ASV, Vācijas un Baltijas valstīm, piezemējās Borispoles lidostā, tiek izkrautas un dodas atpakaļ.

NATO pārvērš Ukrainu par pulvera mucu. Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?
Ruptly / Минобороны России / Звезда / Офис президента Украины

Pēc militārā eksperta Alekseja Ļeonkova domām, Vašingtona pārvieto uz Ukrainu radioelektroniskās cīņas kompleksus, un tas, iespējams, liecina par UBS drīzu uzbrukumu. Viņš atgādināja, kāda bija ASV Bruņoto spēku taktika operācijā "Vētra tuksnesī" – jau pirmajās konflikta dienās amerikāņi pilnībā padarīja "aklu" Sadama Huseina armiju. Par labu šai versijai liecina Doņeckas tautas republikas vadības nesenais paziņojums – ukraiņu kareivji sākuši slāpēt EDSO misijas dronu kontroles kanālus un GPS detektorus, lai slēptu militārās tehnikas vērienīgo pārvietošanu uz reģionu. Taču arī Krievija neplāno sēdēt bezdarbībā.

"Ja sāksies spriedze, mēs, protams, darīsim visu iespējamo, lai garantēti parūpētos par mūsu pašu drošību un savu pilsoņu drošību, lai kur viņi atrastos, - uzsvēra Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. – Atbildība par tamlīdzīgas hipotētiskas spriedzes sekām gulsies vienīgi uz Kijevas un tās rietumvalstu kuratoru pleciem. Tāpat mēs brīdinām ASV – tām labāk turēties tālāk no Krimas, no mūsu Melnās jūras piekrastes. Tā viņiem pašiem būs labāk."

Gatavošanās mācībām

Vēl viens iegansts rietumvalstu spēku palielināšanai Krievijas robežu tuvumā – NATO gatavošanās plašajām militārajām mācībām "Defender Europe 2021", kas sāksies maija vidū.

Manevru scenārijs paredz, ka NATO spēkiem nākas uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus, kā arī atvairīt "krievu masveida uzbrukums". Atšķirībā no agrākajiem gadiem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiek veltīta Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu šaušanas mācības. Savukārt Ungārija tēlos dziļas aizmugures lomu. Manevros piedalīsies arī ukraiņu karavīri.

Amerikāņi pārvieto uz Eiropu nopietnus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Pāri Atlantijai pārvietos simtiem dažādu militārās tehnikas vienību. Turklāt no Floridas štata ieradīsies 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "aizmirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas bijis ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka tādējādi Pentagons paplašina savas trieciena iespējas reģiona.

ASV Sauszemes spēku Eiropā oficiālajā vietnē publicētā informācija presei liecina, ka mācības "novirzītas uz ASV, to sabiedroto un partneru NATO stratēģiskās un operatīvās gatavības un mijiedarbības uzlabošanai". Uzsvērts, ka manevri neapdraud trešās valstis. Tomēr "Defender Europe 2021" Krievijai naidīgais raksturs ir nepārprotams. Piemēram, Ukrainas pārstāvis Trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs atklāti paziņoja, ka alianses mācības nepieciešamas, lai "izspēlētu karu ar Krieviju" teritorijā no Baltijas līdz Melnajai jūrai.

Nav nekāds brīnums, ka atbildei Krievija un Baltkrievija organizē manevrus "Rietumi 2021", kas ieplānoti septembrī. Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins informēja, ka "kopīgās mācības ļaus izmēģināt jaunus apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību paņēmienus urbanizētā reģiona", kā arī "novērtēt jauno un modernizēto bruņojuma un tehnikas paraugu efektivitāti".

Taču pagaidām, paziņoja aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, cīņas spējas pārbaudes ietvaros pie valsts rietumu robežām pārvietotas divas armijas un trīs gaisa desanta spēku vienības.

8
Tagi:
Krievija, Krima, NATO, Donbass, Ukraina
Pēc temata
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Krievija noskaidro, vai Rietumi ir gatavi atkal kurināt karu Donbasā
Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā
No kurienes nākdami, puiši? Ukraiņu karavīri Donbasā pacēluši ASV karogu