Amerikāņi uzskata notiekošo par "apvērsumu". Vai gaidāms kara stāvoklis?

200
(atjaunots 16:33 28.12.2020)
Militāra spēka pielietošana pret pašu pilsoņiem ASV ir ļoti kutelīga tēma. Par to runā nelabprāt. Tomēr 2020. gada vēlēšanas ir sašķaidījušas lauskās visus šablonus. Militārā apvērsuma un kara stāvokļa ieviešanas tēmu atklāti apspriež pilsoņi un vadošie mediji.

Pēdējās dienās Pentagonā risinājusies virkne nozīmīgu notikumu, mainītas vairākas amatpersonas. Prezidents Tramps atlaidis aizsardzības ministru līdz ar trim vietniekiem. Desmit cilvēki izlidojuši no Aizsardzības politikas padomes, deviņi – no Aizsardzības biznesa padomes. Viņu vietā stājušās Trampa uzticības personas. Viens no viņiem, Skots O’Greidijs savā lapā Twitter paziņoja, ka Baidena uzvara vēlēšanās ir "militāra apvērsuma mēģinājums", portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Pentagona vadība paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar Baidena komandu. Pēc tam šo informāciju noliedza. Vēlāk noskaidrojās, ka sadarbība apturēta, taču tas esot saistīts ar Ziemassvētku brīvdienām, kas draud ievilkties teju vai līdz inaugurācijas dienai.

Vienlaikus Trampa piekritēji aicina prezidentu izsludināt valstī kara stāvokli. "Tējas partijas" nodaļas vadītājs Toms Zavistovskis nopircis veselu sleju Trampam labvēlīgi noskaņotajā avīzē Washington Times un publicējis savu domubiedru aicinājumu prezidentam. Tajā kustība "Mēs – tauta" lūdz valsts vadītāju izsludināt kara stāvokli un atkārtot vēlēšanas. Galvenā ideja – balsot tikai ar papīra biļeteniem un pirms balsošanas uzrādīt personu apliecinošu dokumentu ar fotogrāfiju.

Visbeidzot arī ģenerālis Maikls Flinns, Trampa bijušais padomnieks drošības jautājumos, Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas pārvaldes bijušais direktors  telekanāla Maxnews ēterā  ieteica ieviest kara stāvokli. "Stāsta, ka kara stāvoklis pie mums nekad neesot bijis, - viņš teica intervijā. – Patiesībā kara stāvoklis pie mums bijis ieviests 64 reizes."

Nekavējoties iedegās strīdi par to, ko uzskatīt par kara stāvokli, kādā gadījumā to var izmantot prezidents, kādā – štata vadība, kā tas viss saistīts ar likumu par dumpi. Taču grozi, kā gribi, vēsturiski fakti ir spītīga lieta: XX gadsimtā vien amerikāņu karavīri ar tanku un aviācijas atbalstu regulāri okupējuši pilsētas un štatus, noteikuši tur kara laika režīmu.

1919. gadā štatu armija un milicija tika sūtīta apspiest strādnieku streikus, 1930. gadā – likvidēt bada dumpjus, 60. gados – rasu konfliktus. Pēdējais spilgtais incidents notika Losandželosā 1992. gadā, kad Nacionālā gvarde ar aviācijas atbalstu ieņēma pilsētu rasu nekārtību karstumā.

Militāra spēka regulāra pielietošana pret pašu pilsoņiem Amerikā ir ļoti kutelīga tēma. Par to runā nelabprāt. Tomēr 2020. gada vēlēšanas ir sašķaidījušas lauskās visus šablonus. Iespējamā militārā apvērsuma tēmu un kara stāvokļa ieviešanu atklāti apspriež pilsoņi un vadošie mediji.

Tas liecina arī par to, cik augstas ir likmes. Šķiet, mūsu acu priekšā sabrūk robeža starp publisko politiku un privāto dzīvi, kas ilgu laiku bija demokrātijas pozitīvā iezīme. Lai kā politiskie sāncenši karoja priekšvēlēšanu kampaņas laikā, parasti pēc vēlēšanām viss nokārtojās. Kādreizējie ienaidnieki apraka kara cirvi un plecu pie pleca ieņēma vietas direktoru padomēs.

Šodien ir citādi. Trampa piekritēji visā valstī nopietni baidās no Baidena atbalstītāju atriebes. Nobiedētie vecāki lūdz pasargāt bērnus, ko klasesbiedri vajā par cepurītēm "Padarīsim Ameriku atkal varenu".

Kreiso revolūcijas vētrasputns – Kongresa locekle Aleksandrija Okasio-Kortesa vaicā partijas biedriem-demokrātiem: "Vai kāds arhivē Trampa līdzskrējēju ierakstus, citādi viņi taču drīz vien noliegs vai mazinās savu līdzdalību? Man šķiet, tuvākajā laikā viņi sāks dzēst nost savus tvītus, tekstus un foto." "Twitter ekrānuzņēmumi nozīmēs karjeras beigas un cietumu," viņu aizrautīgi atbalstīja kāds komentētājs.

No pēcvēlēšanu kašķiem un demokrātu atriebības baidās ne tikai vienkārši pilsoņi vien. Ne velti Maikls Flinns atbalsta kara stāvokli. Nesen Tramps viņu izglāba no cietumsoda par nepierādītu dalību neesošajā "krievu" sazvērestībā. Ja Baidens nāks pie varas, Flinnam atkal draudēs cietums.

Amerikāņu politiskā elite labprāt atdarina Seno Romu, un tagad izskatās, ka demokrāti, ieņēmuši Kapitoliju, gatavojas atsākt veco labo represiju un lustrācijas praksi. Senajā Romā pilsoņu kara uzvarētājiem pasniedza politisko ienaidnieku galvas. Gribētos cerēt, ka tiktāl nenonāks, un trampistiem viss beigsies tikai ar atlaišanu un cietumu.

Redzot naidu un atmaksas kāri, kas tagad plosa lupatlēveros visas politiskās tradīcijas un ētikas normas, kļūst saprotama arī Trampa dīvainā uzvedība. No vienas puses, viņš organizē monumentālas pārmaiņas Pentagona vadībā un vienojas ar karavīriem kaut kādos jautājumos. No otras puses, noraida ideju ieviest kara stāvokli. Brīžiem viņš aicina piekritējus uz mītiņiem, brīžiem – pats tos ignorē. Te viņš nāk klajā ar liesmainām uzrunām un sola cīnīties līdz pēdējam, te pēkšņi brauc atpūsties.

Haotiskie soļi saistīti ar banālām un cilvēcīgām bailēm. Galu galā, viņš dzīvo valstī, kurā mēdz nogalināt nepatīkamus prezidentus – no Linkolna līdz Kenedijam. Nerunāsim pat par Donalda Trampa saimi – bērniem, mazbērniem un citiem tuviniekiem. Nežēlīgā vajāšana, ar ko četrus gadus sociālajos tīklos saskārās viņa jaunākais dēls Berrons, nobiedētu kuru katru cilvēku.

Džo Baidens, foto no arhīva
© AFP 2019 / Angela Weiss

Nav svarīgi, vai Tramps uzdrošināsies ieviest kara stāvokli, vai lems neriskēt ar pats savējo un savu tuvinieku dzīvību un veselību. Jau mēnesi ASV, kas sevi pasludinājušas par demokrātijas zelta standartu, demonstrē tādu politiskās cīņas stilu, kāds līdz šim pastāvējis tikai nabadzīgākajās jaunattīstības valstīs.

Karavīru iejaukšanās, masu protesti, kas pamazām pārvēršas par grautiņiem, draudi un solījumi atmaksāt, atklātas diskusijas par puču... Tas viss liecina par amerikāņu politiskās sistēmas dziļo arhaismu. Pārsteidzoši: amerikāņu vēlētāji nu tikai ir apjēguši, ka būtu labi vēlēšanu iecirkņos uzrādīt personas dokumentu ar fotogrāfiju. Cerēsim, ka līdz nākamajām vēlēšanām viņi apjēgs, ka nekaitētu uzaicināt ārvalstu novērotājus. Pačukstēsim priekšā: tas nāk par labu. Donalda Trampa priekšgājējs Baraks Obama ne vienu reizi vien sauca Ameriku par izcilu valsti. Tagadējās prezidenta vēlēšanas apliecina – viņam ir taisnība. Šķiet, nekur pasaulē valsts vadītāja vēlēšanas vairs nepavada tāda elle.

Ja nu vienīgi Hondurasā: pēc prezidenta vēlēšanām 27. novembrī valdība ieviesa komandanta stundu un armijas patruļas. Centrālāfrikas Republikā pirms nacionālajām vēlēšanām tagad arī mazliet šaudās. CĀR valdība jau lūdza palīdzību Krievijai. Varbūt ASV valdībai arī vajadzētu padomāt par tādu variantu?

200
Tagi:
Džo Baidens, Donalds Tramps, demokrātija, prezidenta vēlēšanas, ASV
Pēc temata
Vēlēšanu rezultāts ASV: sakāvi cietis vairākums
Krievu hakeri var uzpīpēt: kas sagrābis savās rokās varu ASV
Tramps paziņoja, ka neatzīst zaudējumu vēlēšanās
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis
Pfizer

Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem

73
(atjaunots 10:49 19.01.2021)
Tīmeklī publicēta sarakste, kurā sniegta informācija par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanas procesu, kas ļoti līdzinās afērai. Regulators saskārās ar spēcīgu spiedienu un nepieciešamību atzīt vakcīnu līdz jaunajam gadam, lai gan ar preparātu bijušas problēmas.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Decembrī internetā parādījās dati par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanu, smelti no Eiropas zaļu aģentūrai (EZA) nozagtajiem dokumentiem, ziņo franču izdevums Le Monde, kura raksta tulkojumu publicē Inosmi.ru.

Le Monde izdevies iegūt un publicēt dažas ziņas no noslepenoto dokumentu paketes, ko 2020. gada 9. decembrī Eiropas zāļu aģentūrai nozaga nezināmas personas. Ar dokumentiem iepazinās Eiropas žurnālistu komanda.

Mapē iekļautas 20 nodaļas, kas galvenokārt attiecas uz "Pfizer-BioNTech" vakcīnas materiāliem. Starp dokumentiem ir aģentūras atbildīgo darbinieku 19 vēstules, kas nosūtītas no 10. līdz 25. novembrim. Ar dažām to vidū "manipulējuši" hakeri, vēsta EZA komunikē no 15. janvāra. Tomēr sarunā ar "Le Mond" aģentūra atzina, ka "publicētās elektroniskās vēstules atspoguļo tālaika problēmas un diskusijas".

Piecas elektroniskās vēstules, kas nosūtītas daudziem adresātiem (tādējādi samazinās varbūtība, ka tās pakļautas manipulācijām), ļauj spriest par spiedienu, ar ko saskārās aģentūra – tā mērķis bija paātrināt pirmās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas procesu.

Piemēram, 12. novembra sarakstē viens no EZA darbiniekiem stāsta par sarunu ar ES veselības komisāri Stellu Kirjakidu (Stella Kyriakides). Uzstājot, "lai visas Eiropas valstis vienlaikus saņemtu vakcīnu", Kirjakidu arī uzsvēra, cik svarīgi ir "neforsēt" valstu nacionālo procedūru piemērošanu, jo tas novedīšot pie kavēkļiem preparāta apstiprinājuma procesā. Saskaņā ar ES direktīvu, epidēmijas gadījumā valstīm ir tiesības izmantot ārstniecības līdzekļus, ko nav apstiprinājusi EZA.

19. novembrī viens no augstākajiem EZA darbiniekiem min selektoru sanāksmi ar Eiropas Komisiju, kas norisinājās "diezgan saspringtā, reizēm pat nepatīkamā gaisotnē. Gaisotne sniedz priekšstatu par to, ar ko var saskarties EZA, ja cerības neattaisnosies, neatkarīgi no tā, vai tās ir reālistiskas vai ne."

Nākamajā dienā sarakstē ar Dānijas zāļu aģentūru tas pats ierēdnis atzina, ka viņam bijis negaidīts Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) paziņojums, kurā "skaidri nosauktas divas vakcīnas, kuras varēs saņemt apstiprinājumu līdz gada beigām ["Pfizer-BioNTech" un "Moderna"]. Ar abiem preparātiem joprojām ir problēmas," uzsvēra ierēdnis.

Par šīm "problēmām" ir runa pārējos decembrī nozagtajos dokumentos. Šī iemesla dēļ aģentūrai neradās aizdomas par manipulācijām. It īpaši runa ir par problēmām ar "Pfizer-BioNTech" vakcīnu.

Konstatēts, ka novembrī Eiropas aģentūra noformulējusi trīs "pamatiebildumus" pret šo vakcīnu:

  • dažiem ražošanas laukumiem nav apstiprināta piekrišana;
  • datu trūkums par vakcīnas komerciālajām partijām;
  • un – pats svarīgākais – konstatētas atšķirības kvalitātē starp vakcīnas komerciālajām partijām un tām, kas izmantotas klīniskajās pārbaudēs.

Pēdējais punkts izraisīja vislielākās pētnieku bažas, kas nodarbojās ar vakcīnas kvalitātes novērtējumu.

"Klupšanas akmens"

Patiešām, pārejas posmā no klīniskajām pārbaudēm pie komerciālās ražošanas stadijas, nācās mainīt ražošanas procesu un ieguldīt līdzekļus jaunās rūpnīcās. Ar šīm izmaiņām skaidrojamas atšķirības vakcīnu sastāvā, it īpaši RNS integritātes līmeņa samazināšana. RNS ir būtisks vakcīnas elements, kas veicina vīrusa dzeloņveida olbaltumvielas sintēzi pēc tās ievadīšanas šūnās. Tā "apmāca" imūnsistēmu atpazīt patogēnu un neitralizēt to. RNS integritāte vakcīnās, kas tika izmantotas klīniskajos izmēģinajumos, sasniedza 69%-81%, proti, tā bija pilna ķēde, kas ļāva sintezēt dzeloņveida olbaltumvielu. Savukārt datos par jauno ražošanas līniju partijām atspoguļoti zemāki rādītāji: vidēji 59%. Dažās partijās RNS saturs sasniedza vien 51%-52%. Tas bija "klupšanas akmens", par ko ziņoja EZA 23. novembrī.

Rodas jautājums, vai zemāks RNS līmenis var ietekmēt ne tikai vakcīnas lietošanas efektivitāti, bet arī tās drošību. Zemāks RNS integritātes līmenis var liecināt par lielāku piemaisījumu skaitu, galvenokārt – nošķelto RNS skaitu. "Šajā produkcijā mēs bieži sastapāmies ar nedaudz īsākiem vai nedaudz garākiem RNS. Filtrēšana notiek, ņemot vērā molekulas lielumu, taču ar lieliem apjomiem process tiek apgrūtināts," komentē informāciju Stīvs Paskolo (Steve Pascolo), Cīrihes universitātes slimnīcas pētnieks, kurš jau divdesmit gadus strādā pie RNS vakcīnām. (Būdams CureVac līdzdibinātājs, 2000. gadā viņš pameta šo uzņēmumu un pašlaik veic projektus kopā ar BioNTech). Šīs saīsinātās RNS acīmredzot nevar veicināt dzeloņveida olbaltumvielu sintēzi. Tomēr dati, ko kompānija iesniedza EZA, norāda: olbaltumvielas tiek sintezētas RNS līmenī, kas vienāds 62%. " BioNTech pirmo pārbaužu gaitā imūnreakcija radās ar vienu RNS mikrogramu, — skaidro Stīvs Paskolo, — Plānots, ka vakcīnā būs 30 mikrogrami, tātad ir rezerve."

Līdzīgs viedoklis ir arī ASV Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes sanitārās uzraudzības pārvaldei, ar kuru tāpat kontaktējās EZA. Pārvaldē "jautājums par RNS saturu netika uzskatīts par nopietnu problēmu", pauda EZA ierēdnis 23. novembra elektroniskā vēstulē.

Patiesībā, šajā ziņojumā ir teikts, ka šīs ražošanas un kvalitātes kontroles problēmas nav attiecināmas uz steidzamas apstiprināšanas procedūrām (ASV, Kanādā un Apvienotajā Karalistē). Patiesībā tā nav vakcīnas atļauja, - tā ir atļauja preparāta pagaidu lietošanai. Pagaidu atļauja vakcīnas ieviešanai tirgū, ko centās saņemt EZA, uzliek vairāk ierobežojumu. Tādējādi rodas nepieciešamība "saskaņot ar EZA, Valsts sanitārās uzraudzības un Kanādas aģentūras vispārējām prasībām, lai izvairītos no varbūtības, ka kāds reģions saņems nederīgu materiālu," pēc dažām dienām tika paziņots vienā no elektroniskajām vēstulēm.

"Galvenais iebildums"

26. novembrī BioNTech un Pfizer radās iespēja atbildēt uz EZA iebildumiem. Kompānijas informēja par pārbaudēm dažādās ražotnēs un piedāvāja paaugstināt RNK satura minimālo līmeni līdz 60% ražošanas sākumposmos, lai izvairītos no tā samazināšanās galaproduktā līdz līmenim, kas mazāks par 50%. Šķiet, minētais kritērijs tika pieņemts visos saskaņošanā izmantotajos dokumentos. Savā ziņojumā "Comirnaty" vakcīnas ražotāji apgalvo, ka atšķirības RNK daudzumā "nedrīkst ietekmēt" nedz produkcijas efektivitāti, nedz drošību. Dažas no šīm partijām jau izmantotas klīnisko pārbaužu laikā.

Tomēr šie dati, šķiet, nav pārliecinājuši Eiropas aģentūru, jo pēdējie dokumenti un pieejamie ziņojumi neļauj ignorēt "galveno iebildumu". To apliecina EZA un ražotāju elektroniskās sarakstes ekrānuzņēmums. "Šīs problēmas tiek uzskatītas par būtiskām, it īpaši produkta tipa inovatīva rakstura un ierobežotas pieredzes kontekstā. Tāpēc ir jāpiemēro stingrāka kontroles stratēģija." Viens no pēdējiem pieejamajiem ziņojumiem liecina, ka ražošanas procesu korekcija ļauj atjaunot integritātes līmeni līdz aptuveni 75%, kas ir salīdzināms ar klīnisko pārbaužu laikā izmantotajiem paraugiem.

Trīs dienas vēlāk, 3. decembrī, The Wall Street Journal publicēja rakstu par problēmu ar vakcīnas Pfizer ražošanu. "Dažās partijās izejvielu kvalitāte neatbilst normām. Mēs esam novērsuši problēmu, bet mums pietrūka laika nodrošināt šajā gadā plānotās piegādes," stāsta "cilvēks, kurš tieši piedalās vakcīnas Pfizer izstrādāšanā".

Vai šeit ir kāda saistība? Kompānija Pfizer atteicās komentēt situāciju, balstoties vien uz EZA kiberuzbrukuma izmeklēšanu, kas joprojām turpinās. Piektdien, 15. janvārī, BioNTech un Pfizer atkal ziņoja par aizkavēšanos ar piegādēm, aizbildinoties ar darbiem Beļģijas rūpnīcā Pursā.

Eiropas aģentūrā apstiprināja, ka vēlāk kvalitātes problēmu izdevies atrisināt. "Kompānijai izdevies atrisināt problēmas, kā arī sniegt informāciju un nepieciešamos datus, kas ļauj EZA pieņemt pozitīvu lēmumu par vakcīnu". Aģentūra apliecināja, ka pašreizējās tehniskās prasības attiecībā uz RNS līmeni "uzskatāmas par zinātniski pamatotām un pieņemamām".

Piemēram, aģentūra uzsver, ka diez vai saīsinātas RNS molekulas var veicināt proteīna vai peptīda veidošanos, tādējādi izraisot nevēlamas sekas. "Par spīti steidzamībai, visā Eiropas Savienībā vienmēr bija sapratne par to, ka augsto kvalitātes standartu jautājumos nevar būt nekādu kompromisu un jebkuriem ieteikumiem jābūt balstītiem vienīgi uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, kvalitātes drošību un vakcīnas efektivitāti," apgalvo EZA. Eiropas Komisijā uz mūsu jautājumiem arī atbildēja, ka šīs diskusijas "nekad nav kaitējušas aģentūras neatkarībai un nekādā ziņā nav kompromitējušas EZA lēmumu objektivitāti par vakcīnu un citu zāļu līdzekļu izvērtēšanu."

Krievu vai rusofilu pēdas

Joprojām nav zināms, kas varētu būt saistīts ar hakeru neseno uzbrukuma. Nozagtie dati parādījās torrentu vietnē "Rutor", kur "Ru" nozīmē "Krievija", bet "tor" - tīmekļa pārlūkprogramma, kas ļauj anonīmi lasīt vietnes internetā (pārlūkprogramma Tor nav saistīta ar Krieviju tika izstrādāta ASV JKS – red. piez.). Tas var kalpot par labu versijai, ka hakeris ir no Krievijas vai atbalsta to. "Līdzīgu uzlaušanas un datu zagšanas taktiku, kam seko to noplūde, jau ir lietojuši Krievijas hakeri (Guccifer 2.0, jeb Pasaules antidopinga aģentūras lieta), stāsta Žans Mišels Doans (Jean-Michel Doan), kompānijas "Sekoia" speciālists, kas nodarbojas ar kiberdrošības jautājumiem.

Turklāt ir grūti izslēgt versiju par rūpniecisko kiberspiegošanu, it īpaši ņemot vērā, ka, izvēloties dokumentus, noziedznieki orientējās tieši uz Pfizer. Uz to norāda arī failam piešķirtais virsraksts – "Vērienīgas krāpšanas ar vakcīnu Pfizer pierādījumi." Bet kā tad ir ar vakcinācijas nīdēju grupu, kas mēģināja diskreditēt vakcīnas? "Maz ticams, ka hakeris - vakcīnu nīdējs publicēs datus ne īpaši populārā tīmekļa vietnē, kuras specialitāte ir pirātisms," komentē Žans Mišels Doans.

Tikmēr fakti ir tādi: EZA pilnībā apstiprināja Pfizer-BioNTech vakcīnu 2020. gada 21. decembrī, trīs nedēļas pēc apstiprināšanas Lielbritānijā un divas nedēļas pēc apstiprināšanas Savienotajās Valstīs. tātad EZA, par spīti visam, bija vajadzīgs zināms laiks, lai atrisinātu problēmas. Eiropas Komisija norādīja, ka tāda aizkavēšanās nav pieļaujama – par to liecina sarakste no 19. novembra: "Lai ko mēs darītu, paātrinot saskaņošanas procesu (ar citām institūcijām) vai veicot to nepieciešamajos termiņos, lai iegūtu precīzas garantijas (…), EZA būs jāsaskaras ar jautājumiem un kritiku no dažādām pusēm (Eiropas Komisija, ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments, mediji un sabiedrība)," teikts aģentūras augstā ranga ierēdņa paziņojumā. Viņš nevarēja prognozēt, ka līdztekus aģentūrai būs jātiek galā arī ar kiberuzbrukumu.

73
Tagi:
Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

94
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

94
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Daugavpils satiksme

"Daugavpils satiksme" iepirks autobusus un tramvajus par 33 miljoniem eiro

0
(atjaunots 12:55 20.01.2021)
Kā informēja SIA "Daugavpils satiksme" valdes loceklis Sergejs Blagoveščenskis, pilsētas autobusu un tramvaja parkos tehnika ir morāli un tehniski novecojusi un nepieciešama jaunās tehnikas iegāde.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Nauda no ES fondiem, kas tika piešķirta draudzīgas vides attīstībai, tiks atvēlēta jaunu autobusu un tramvaju iepirkšanai Daugavpilī, raksta Lsm.lv. Kopumā plānots tērēt aptuveni 33 miljonus eiro. Iepirkumu paredzēts īstenot līdz 2023. gada beigām.

Pašvaldības uzņēmumā "Daugavpils satiksme" pastāstīja, ka plānots iepirkt 35 autobusus, 12 tramvajus, kā arī izbūvēt jaunu tramvaja līniju. Uzņēmuma vadītājs Sergejs Blagoveščenskis paziņoja, ka no 33 miljoniem eiro 10 miljoni tiks atvēlēti videi draudzīgu autobusu iegādei.

"Tika izsludināts konkurss, kur ir divas lotes. Pirmā ir 15 mazākas ietilpības autobusu iegāde. Un 20 lielākas ietilpības autobusu iegāde. Mazos autobusos ir aptuveni 20 sēdvietas. Liels autobuss ir lielāks par 12 metriem, trīsdurvju, obligāti ar zemo grīdu, bet tā ietilpība ir lielāka par 80 vietām," sacīja Blagoveščenskis.

Viņš atzīmēja, ka Daugavpils autobusu parks ir morāli un tehniski novecojis, daži autobusi ir ekspluatācijā jau vairāk nekā 30 gadus. Autoparka pamatdaļa ir Solaris markas autobusi, tie tika iepirkti 2000. gadā, otra daļa – Volvo markas autobusi, to vidu ir 1989. gadā un 1998. gadā un daži 2006. gadā iepirktie eksemplāri.

"Bija nopietnas avārijas, un šobrīd mums ļoti pietrūkst mašīnu," piebilda Daugavpils satiksmes direktors.

Papildus autobusiem tiks atjaunots arī tramvaju parks. Pašlaik pilsētā kursē 36 vagoni, no kuriem 12 tiek uzskatīti par veciem, tie tika iegādāti vēl 80. gados.

"Pie mums bieži vēršas no invalīdu biedrībām ar lūgumiem palaist zemās grīdas tramvajus, bet diemžēl mēs nevaram tos apmierināt, jo pietrūkst transporta. Ja mēs īstenosim šo projektu, tad ceru, ka visi vecie tramvaji ar augstu grīdu tiks nomainīti pret zemās grīdas tramvajiem," stāsta Blagoveščenskis.

Kopumā tramvaja projektiem Rīgā, Liepājā un Daugavpilī ir piešķirti gandrīz 75 miljoni eiro.

0
Tagi:
ceļu satiksme, Daugavpils
Pēc temata
Drīzumā rīdzinieki varēs apmaksāt braucienu sabiedriskajā transportā ar telefonu
Plānots slēgt dzelzceļa kases: elektroniskā biļete ir lētāka
Latvija aizliegusi lidojumus uz trim valstīm un atjaunoja satiksmi ar Lielbritāniju
Latvija ieceļojošajiem varētu uzlikt pienākumu uzrādīt negatīvu Covid-19 testu