Elektriskā apakšstacija

Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas

100
(atjaunots 12:15 26.12.2020)
Baltijas republikas lemj sevi pastāvīgu cenu svārstību un iespējamas nestabilitātes riskam, atsakoties no stabiliem un uzticamiem partneriem no Baltkrievijas un Krievijas.

Viļņai izdevies vienoties ar Tallinu un Rīgu par nesen uzceltās Baltkrievijas AES boikotu. Tagad Baltijā prāto, ko iesākt, lai nejauši neiegādātos šīs elektrostacijas enerģiju no Krievijas. Līdztekus Lietuva kopā ar Igauniju un Latviju cenšas atslēgties no elektroenerģijas tīkla, kas tām kopīgs ar Krieviju un Baltkrieviju. Kādu cenu Baltijas republikas jau maksā par "neatkarību" no Krievijas un Baltkrievijas piegādēm, pastāstīs Konstantīns Sevastjanovs portālā RIA Novosti.

Organizētā panika

Ziņa par to, ka Baltkrievijas AES sākusi strādāt testa režīmā, Lietuvā izraisīja valsts organizētu paniku. Varasiestādes sāka sūtīt iedzīvotājiem īsziņas un ziņojumus sociālajos tīklos par potenciālo radiācijas risku. Rudenī "profilakses nolūkos" sāka izdalīt joda tabletes. Kopumā Veselības ministrija iepirka četrus miljonus tablešu un nosūtīja tās 16 vietvarām līdz 100 km rādiusā no Astravjecas. Zāles var saņemt aptiekā, uzrādot personas apliecību.

Vienlaikus Viļņa cenšas iegalvot, ka runa nav par draudiem tikai Lietuvai, bet visai Eiropas Savienībai. Oktobrī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda centās pārliecināt Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, ka "Baltkrievijas AES apdraud ES pilsoņus", tāpēc jāaptur tās bezatbildīga palaišana. Turklāt ES nedrīkst ielaist tirgū trešo valstu ražotāju elektroenerģiju, kas neievēro augstākos kodoldrošības un vides aizsardzības standartus," pieprasīja Nauseda.

Lietuvas prezidents publiski sūdzējās arī par to, ka Baltkrievija turpina pirmās AES bloka palaišanas darbus, "ignorējot kodoldrošības problēmas un neīstenojot stresa testu ieteikumus". 4. novembrī Viļņā nosūtīja Minskai protesta notu – nebūt ne pirmo. "Baltkrievijai ir ļoti ieteicams apturēt AES palaišanu, līdz nav ievēroti augstākie kodoldrošības standarti un ekoloģiskās prasības," norādīja diplomāti. Notas autori apgalvoja, ka BelAES palaišana esot pretrunā starptautiskajām konvencijām un Eiropas Savienības rekomendācijām.

Tāpat Lietuvas valdībā uzsvēra, ka nav saņēmuši atbildes no Baltkrievijas "par pienācīgu seismiskās drošības novērtējumu Astravjecas teritorijā, ietekmi uz vidi un Lietuvas iedzīvotājiem". Savukārt Minska atgādināja Viļņai, kā paši lietuvieši apturējuši Ignalinas AES. Lietuva savulaik bija spiesta slēgt savu AES pēc Eiropas Savienības lūguma, un šodien turpina tās iekonservēšanu, kas izmaksā valstij lielu naudu. Nesen noskaidrojās, ka atomelektrostacijas mantas izsolē pārdoti 2 tūkstoši tonnu vara cauruļu, kas piesārņotas ar radioaktīvajām vielām.

Absolūti likumīgi

Rudens sākumā Latvija un Igaunija paziņoja, ka ir gatavas atbalstīt Lietuvu un atteikties no elektroenerģijas iegādes no "nedrošās" Baltkrievijas AES. Taču kā to izdarīt, - nav skaidrs, galu galā, kopš padomju laikiem piecu valstu elektropārvades līnijas apvienotas vienotajā BRELL enerģētiskajā lokā (Baltkrievija — Krievija — Igaunija — Lietuva — Lietuva). 2018. gadā Baltijas valstis paziņoja par nodomu izstāties no šīs sistēmas un sinhronizēt elektrotīklus ar ES dalībvalstīm. Bet tas ir iespējams ne agrāk par 2025. gadu. Pagaidām Baltija turpina iepirkt Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģiju.

Kādā brīdī Baltijas galvaspilsētās nolēma, ka atteikties no baltkrievu elektrības iespējams, ja vēl kādu laiku iegādāties elektroenerģiju no Krievijas.

Taču lietuviešu eksperti apšaubīja šī scenārija realitāti. Lieta tāda, ka pēc tam, kad Viļņa pārstāja iegādāties baltkrievu elektroenerģiju, tirdzniecības laukums pārvietojās uz Rīgas biržu, bet tur baltkrievu enerģiju uz likumīgiem pamatiem var pārdot Krievijas kompānijas. Un līdz šim elektrība, arī no Krievijas, tiek piegādāta Lietuvā caur Baltkrieviju.

Viļņā šo situāciju dēvē par "zaudējumu" un neizslēdz, ka, iespējams, Minska turpinās saņemt naudu par elektroenerģiju no Lietuvas. Jo Lietuvas elektropārvades līnijas ir atvērtas gan Igaunijas, gan Latvijas tirgotājiem. Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas dienesta priekšsēdētāja Inga Žilene atzina, ka metodika, kas ierobežo elektrības iekļūšanu no AES republikas tirgū, rada jautājumus.

Lietuvas Enerģētikas komisijas priekšsēdētājs Virgils Poderis to apstiprināja, atsaucoties arī uz citiem ekspertiem. Viļņā nevar atšķirt vienu enerģijas avotu no cita. Būtība izskaidroja Saeimas deputāts Žigimants Pāvilenis: "Problēma ir sertifikāti, pēc kuriem atšķirs Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģiju. Par viņiem nav vienojušies. Visās trijās Baltijas valstīs un Krievijā ir jābūt vienotai likumdošanas bāzei, lai mēs varētu viens otru pārbaudīt, kā to dara ar dārzeņiem un augļiem. Bet elektrons nav auglis vai dārzenis, to nevar pārbaudīt."

Tā vai citādi, 11. decembrī Eiropas Savienības valstu vadītāji aicināja Eiropas Komisiju meklēt elektroenerģijas importa bloķēšanas veidus no atomstacijām, kas neatbilst ES drošības prasībām. Šo formulējumu pēc Viļņas iniciatīvas ierakstīja Eiropas Padomes sēdes protokolā. Lietuvas prezidents Ģitans Nausēda par "principiālo politisko nostāju" uzskata uzdevumu "nepieļaut BelAES komercenerģijas nokļūšanu kopējā Eiropas tirgū".

Saikne ar Skandināviju

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas enerģētikas operatori parakstīja ar Eiropas Komisijas Inovāciju un tīklu izpildaģentūru (INEA) vienošanos par izstāšanos no "Krievijas un Baltkrievijas" BRELL sistēmas otrās fāzes finansēšanu. Tas ir 720 miljoni eiro.

ES kopējās izmaksas programmai jau ir pārsniegušas miljardu. "Līdz šim Eiropas Komisija nav sniegusi tādu finansiālu atbalstu enerģētikas sektorā," paziņojis Lietuvas enerģētikas uzņēmuma Litgrid pārstāvis Vidmants Grušas.

Realizējot otro posmu, plānots iztērēt 493 miljonus zemūdens kabeļa būvniecībai starp Lietuvu un Poliju, vēl 166,5 miljonus — papildu aprīkojuma uzstādīšanai trijās Baltijas republikās. Pārējais tiks novirzīts uz Poliju tīklu modernizēšanai un attīstīšanai.

Nesen Somijas AES "Okiluoto" notika avārija - nācās īslaicīgi izslēgt reaktoru. Rezultātā elektroenerģijas izmaksas uz laiku palielinājās ne tikai Somijā, bet arī kaimiņu Igaunijā – gandrīz divreiz, līdz 200 eiro par megavatstundu. Latvijā un Lietuvā – par 16 procentiem.

Lietuviešu-zviedru līnijā NordBalt bojājumi gadās pietiekami regulāri. Īpaši jūnijā. Rezultātā tolaik Rīga un apkārtējais reģions palika bez gaismas, pilsētā apstājās tramvaji, trolejbusi un elektrovilcieni, "nokrita" datoru serveri. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (viena no lielākajām valsts medicīnas iestādēm) iedarbināja avārijas ģeneratoru, bet ar to knapi pietika: lai nodrošinātu vitāli svarīgu aparātu darbību, bija jāizslēdz gaisma un datori. Skandināvijas apgādes sistēma nav izturējusi drošības pārbaudi.

Jāņem vērā, ka Lietuva, Latvija un Igaunija saviem spēkiem spēj segt savas elektroenerģijas vajadzības tikai par nepilniem 50%. tā pati Lietuva pilnībā nogriež sevi no NVS enerģētikas tirgus. Jau plānots, ka janvārī – martā Lietuvas Republika importēs no Kaļiņingradas apgabala 857,1 GWh – gandrīz uz pusi mazāk nekā tajā pašā periodā pērn. Tas ir paredzēts, lai kompensētu iepirkumus Zviedrijā un Polijā.

Zviedrijas enerģētika ir stipri saistīta ar HES sistēmu. Kad valstī ir daudz nokrišņu, rodas elektroenerģijas pārpalikums. Ja nokrišņu maz, piedāvājums krīt un cenas strauji pieaug, tātad rodas energoapgādes drošuma jautājums. Polija pārdod elektroenerģiju uz Vāciju - attiecīgi baltiem būs jākonkurē ar vāciešiem par piegādēm. Baltijas republikas lemj sevi pastāvīgu cenu svārstību un iespējamas nestabilitātes riskam, atsakoties no stabiliem un uzticamiem partneriem no Baltkrievijas un Krievijas.

Tāda ir to energoneatkarības cena.

100
Tagi:
BRELL, BelAES, elektroenerģija, Baltija
Pēc temata
Vīrusu un elektronu mednieki: Latvija skaidro, kādos apstākļos nepirks elektrību Krievijā
Eksperts paskaidroja, ko Lietuvai nozīmē elektrības piegādes apturēšana no Baltkrievijas
Vēsturisks brīdis: Lukašenko svinīgi atklāja Baltkrievijas AES
Pfizer

Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem

73
(atjaunots 10:49 19.01.2021)
Tīmeklī publicēta sarakste, kurā sniegta informācija par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanas procesu, kas ļoti līdzinās afērai. Regulators saskārās ar spēcīgu spiedienu un nepieciešamību atzīt vakcīnu līdz jaunajam gadam, lai gan ar preparātu bijušas problēmas.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Decembrī internetā parādījās dati par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanu, smelti no Eiropas zaļu aģentūrai (EZA) nozagtajiem dokumentiem, ziņo franču izdevums Le Monde, kura raksta tulkojumu publicē Inosmi.ru.

Le Monde izdevies iegūt un publicēt dažas ziņas no noslepenoto dokumentu paketes, ko 2020. gada 9. decembrī Eiropas zāļu aģentūrai nozaga nezināmas personas. Ar dokumentiem iepazinās Eiropas žurnālistu komanda.

Mapē iekļautas 20 nodaļas, kas galvenokārt attiecas uz "Pfizer-BioNTech" vakcīnas materiāliem. Starp dokumentiem ir aģentūras atbildīgo darbinieku 19 vēstules, kas nosūtītas no 10. līdz 25. novembrim. Ar dažām to vidū "manipulējuši" hakeri, vēsta EZA komunikē no 15. janvāra. Tomēr sarunā ar "Le Mond" aģentūra atzina, ka "publicētās elektroniskās vēstules atspoguļo tālaika problēmas un diskusijas".

Piecas elektroniskās vēstules, kas nosūtītas daudziem adresātiem (tādējādi samazinās varbūtība, ka tās pakļautas manipulācijām), ļauj spriest par spiedienu, ar ko saskārās aģentūra – tā mērķis bija paātrināt pirmās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas procesu.

Piemēram, 12. novembra sarakstē viens no EZA darbiniekiem stāsta par sarunu ar ES veselības komisāri Stellu Kirjakidu (Stella Kyriakides). Uzstājot, "lai visas Eiropas valstis vienlaikus saņemtu vakcīnu", Kirjakidu arī uzsvēra, cik svarīgi ir "neforsēt" valstu nacionālo procedūru piemērošanu, jo tas novedīšot pie kavēkļiem preparāta apstiprinājuma procesā. Saskaņā ar ES direktīvu, epidēmijas gadījumā valstīm ir tiesības izmantot ārstniecības līdzekļus, ko nav apstiprinājusi EZA.

19. novembrī viens no augstākajiem EZA darbiniekiem min selektoru sanāksmi ar Eiropas Komisiju, kas norisinājās "diezgan saspringtā, reizēm pat nepatīkamā gaisotnē. Gaisotne sniedz priekšstatu par to, ar ko var saskarties EZA, ja cerības neattaisnosies, neatkarīgi no tā, vai tās ir reālistiskas vai ne."

Nākamajā dienā sarakstē ar Dānijas zāļu aģentūru tas pats ierēdnis atzina, ka viņam bijis negaidīts Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) paziņojums, kurā "skaidri nosauktas divas vakcīnas, kuras varēs saņemt apstiprinājumu līdz gada beigām ["Pfizer-BioNTech" un "Moderna"]. Ar abiem preparātiem joprojām ir problēmas," uzsvēra ierēdnis.

Par šīm "problēmām" ir runa pārējos decembrī nozagtajos dokumentos. Šī iemesla dēļ aģentūrai neradās aizdomas par manipulācijām. It īpaši runa ir par problēmām ar "Pfizer-BioNTech" vakcīnu.

Konstatēts, ka novembrī Eiropas aģentūra noformulējusi trīs "pamatiebildumus" pret šo vakcīnu:

  • dažiem ražošanas laukumiem nav apstiprināta piekrišana;
  • datu trūkums par vakcīnas komerciālajām partijām;
  • un – pats svarīgākais – konstatētas atšķirības kvalitātē starp vakcīnas komerciālajām partijām un tām, kas izmantotas klīniskajās pārbaudēs.

Pēdējais punkts izraisīja vislielākās pētnieku bažas, kas nodarbojās ar vakcīnas kvalitātes novērtējumu.

"Klupšanas akmens"

Patiešām, pārejas posmā no klīniskajām pārbaudēm pie komerciālās ražošanas stadijas, nācās mainīt ražošanas procesu un ieguldīt līdzekļus jaunās rūpnīcās. Ar šīm izmaiņām skaidrojamas atšķirības vakcīnu sastāvā, it īpaši RNS integritātes līmeņa samazināšana. RNS ir būtisks vakcīnas elements, kas veicina vīrusa dzeloņveida olbaltumvielas sintēzi pēc tās ievadīšanas šūnās. Tā "apmāca" imūnsistēmu atpazīt patogēnu un neitralizēt to. RNS integritāte vakcīnās, kas tika izmantotas klīniskajos izmēģinajumos, sasniedza 69%-81%, proti, tā bija pilna ķēde, kas ļāva sintezēt dzeloņveida olbaltumvielu. Savukārt datos par jauno ražošanas līniju partijām atspoguļoti zemāki rādītāji: vidēji 59%. Dažās partijās RNS saturs sasniedza vien 51%-52%. Tas bija "klupšanas akmens", par ko ziņoja EZA 23. novembrī.

Rodas jautājums, vai zemāks RNS līmenis var ietekmēt ne tikai vakcīnas lietošanas efektivitāti, bet arī tās drošību. Zemāks RNS integritātes līmenis var liecināt par lielāku piemaisījumu skaitu, galvenokārt – nošķelto RNS skaitu. "Šajā produkcijā mēs bieži sastapāmies ar nedaudz īsākiem vai nedaudz garākiem RNS. Filtrēšana notiek, ņemot vērā molekulas lielumu, taču ar lieliem apjomiem process tiek apgrūtināts," komentē informāciju Stīvs Paskolo (Steve Pascolo), Cīrihes universitātes slimnīcas pētnieks, kurš jau divdesmit gadus strādā pie RNS vakcīnām. (Būdams CureVac līdzdibinātājs, 2000. gadā viņš pameta šo uzņēmumu un pašlaik veic projektus kopā ar BioNTech). Šīs saīsinātās RNS acīmredzot nevar veicināt dzeloņveida olbaltumvielu sintēzi. Tomēr dati, ko kompānija iesniedza EZA, norāda: olbaltumvielas tiek sintezētas RNS līmenī, kas vienāds 62%. " BioNTech pirmo pārbaužu gaitā imūnreakcija radās ar vienu RNS mikrogramu, — skaidro Stīvs Paskolo, — Plānots, ka vakcīnā būs 30 mikrogrami, tātad ir rezerve."

Līdzīgs viedoklis ir arī ASV Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes sanitārās uzraudzības pārvaldei, ar kuru tāpat kontaktējās EZA. Pārvaldē "jautājums par RNS saturu netika uzskatīts par nopietnu problēmu", pauda EZA ierēdnis 23. novembra elektroniskā vēstulē.

Patiesībā, šajā ziņojumā ir teikts, ka šīs ražošanas un kvalitātes kontroles problēmas nav attiecināmas uz steidzamas apstiprināšanas procedūrām (ASV, Kanādā un Apvienotajā Karalistē). Patiesībā tā nav vakcīnas atļauja, - tā ir atļauja preparāta pagaidu lietošanai. Pagaidu atļauja vakcīnas ieviešanai tirgū, ko centās saņemt EZA, uzliek vairāk ierobežojumu. Tādējādi rodas nepieciešamība "saskaņot ar EZA, Valsts sanitārās uzraudzības un Kanādas aģentūras vispārējām prasībām, lai izvairītos no varbūtības, ka kāds reģions saņems nederīgu materiālu," pēc dažām dienām tika paziņots vienā no elektroniskajām vēstulēm.

"Galvenais iebildums"

26. novembrī BioNTech un Pfizer radās iespēja atbildēt uz EZA iebildumiem. Kompānijas informēja par pārbaudēm dažādās ražotnēs un piedāvāja paaugstināt RNK satura minimālo līmeni līdz 60% ražošanas sākumposmos, lai izvairītos no tā samazināšanās galaproduktā līdz līmenim, kas mazāks par 50%. Šķiet, minētais kritērijs tika pieņemts visos saskaņošanā izmantotajos dokumentos. Savā ziņojumā "Comirnaty" vakcīnas ražotāji apgalvo, ka atšķirības RNK daudzumā "nedrīkst ietekmēt" nedz produkcijas efektivitāti, nedz drošību. Dažas no šīm partijām jau izmantotas klīnisko pārbaužu laikā.

Tomēr šie dati, šķiet, nav pārliecinājuši Eiropas aģentūru, jo pēdējie dokumenti un pieejamie ziņojumi neļauj ignorēt "galveno iebildumu". To apliecina EZA un ražotāju elektroniskās sarakstes ekrānuzņēmums. "Šīs problēmas tiek uzskatītas par būtiskām, it īpaši produkta tipa inovatīva rakstura un ierobežotas pieredzes kontekstā. Tāpēc ir jāpiemēro stingrāka kontroles stratēģija." Viens no pēdējiem pieejamajiem ziņojumiem liecina, ka ražošanas procesu korekcija ļauj atjaunot integritātes līmeni līdz aptuveni 75%, kas ir salīdzināms ar klīnisko pārbaužu laikā izmantotajiem paraugiem.

Trīs dienas vēlāk, 3. decembrī, The Wall Street Journal publicēja rakstu par problēmu ar vakcīnas Pfizer ražošanu. "Dažās partijās izejvielu kvalitāte neatbilst normām. Mēs esam novērsuši problēmu, bet mums pietrūka laika nodrošināt šajā gadā plānotās piegādes," stāsta "cilvēks, kurš tieši piedalās vakcīnas Pfizer izstrādāšanā".

Vai šeit ir kāda saistība? Kompānija Pfizer atteicās komentēt situāciju, balstoties vien uz EZA kiberuzbrukuma izmeklēšanu, kas joprojām turpinās. Piektdien, 15. janvārī, BioNTech un Pfizer atkal ziņoja par aizkavēšanos ar piegādēm, aizbildinoties ar darbiem Beļģijas rūpnīcā Pursā.

Eiropas aģentūrā apstiprināja, ka vēlāk kvalitātes problēmu izdevies atrisināt. "Kompānijai izdevies atrisināt problēmas, kā arī sniegt informāciju un nepieciešamos datus, kas ļauj EZA pieņemt pozitīvu lēmumu par vakcīnu". Aģentūra apliecināja, ka pašreizējās tehniskās prasības attiecībā uz RNS līmeni "uzskatāmas par zinātniski pamatotām un pieņemamām".

Piemēram, aģentūra uzsver, ka diez vai saīsinātas RNS molekulas var veicināt proteīna vai peptīda veidošanos, tādējādi izraisot nevēlamas sekas. "Par spīti steidzamībai, visā Eiropas Savienībā vienmēr bija sapratne par to, ka augsto kvalitātes standartu jautājumos nevar būt nekādu kompromisu un jebkuriem ieteikumiem jābūt balstītiem vienīgi uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, kvalitātes drošību un vakcīnas efektivitāti," apgalvo EZA. Eiropas Komisijā uz mūsu jautājumiem arī atbildēja, ka šīs diskusijas "nekad nav kaitējušas aģentūras neatkarībai un nekādā ziņā nav kompromitējušas EZA lēmumu objektivitāti par vakcīnu un citu zāļu līdzekļu izvērtēšanu."

Krievu vai rusofilu pēdas

Joprojām nav zināms, kas varētu būt saistīts ar hakeru neseno uzbrukuma. Nozagtie dati parādījās torrentu vietnē "Rutor", kur "Ru" nozīmē "Krievija", bet "tor" - tīmekļa pārlūkprogramma, kas ļauj anonīmi lasīt vietnes internetā (pārlūkprogramma Tor nav saistīta ar Krieviju tika izstrādāta ASV JKS – red. piez.). Tas var kalpot par labu versijai, ka hakeris ir no Krievijas vai atbalsta to. "Līdzīgu uzlaušanas un datu zagšanas taktiku, kam seko to noplūde, jau ir lietojuši Krievijas hakeri (Guccifer 2.0, jeb Pasaules antidopinga aģentūras lieta), stāsta Žans Mišels Doans (Jean-Michel Doan), kompānijas "Sekoia" speciālists, kas nodarbojas ar kiberdrošības jautājumiem.

Turklāt ir grūti izslēgt versiju par rūpniecisko kiberspiegošanu, it īpaši ņemot vērā, ka, izvēloties dokumentus, noziedznieki orientējās tieši uz Pfizer. Uz to norāda arī failam piešķirtais virsraksts – "Vērienīgas krāpšanas ar vakcīnu Pfizer pierādījumi." Bet kā tad ir ar vakcinācijas nīdēju grupu, kas mēģināja diskreditēt vakcīnas? "Maz ticams, ka hakeris - vakcīnu nīdējs publicēs datus ne īpaši populārā tīmekļa vietnē, kuras specialitāte ir pirātisms," komentē Žans Mišels Doans.

Tikmēr fakti ir tādi: EZA pilnībā apstiprināja Pfizer-BioNTech vakcīnu 2020. gada 21. decembrī, trīs nedēļas pēc apstiprināšanas Lielbritānijā un divas nedēļas pēc apstiprināšanas Savienotajās Valstīs. tātad EZA, par spīti visam, bija vajadzīgs zināms laiks, lai atrisinātu problēmas. Eiropas Komisija norādīja, ka tāda aizkavēšanās nav pieļaujama – par to liecina sarakste no 19. novembra: "Lai ko mēs darītu, paātrinot saskaņošanas procesu (ar citām institūcijām) vai veicot to nepieciešamajos termiņos, lai iegūtu precīzas garantijas (…), EZA būs jāsaskaras ar jautājumiem un kritiku no dažādām pusēm (Eiropas Komisija, ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments, mediji un sabiedrība)," teikts aģentūras augstā ranga ierēdņa paziņojumā. Viņš nevarēja prognozēt, ka līdztekus aģentūrai būs jātiek galā arī ar kiberuzbrukumu.

73
Tagi:
Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

94
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

94
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Daugavpils satiksme

"Daugavpils satiksme" iepirks autobusus un tramvajus par 33 miljoniem eiro

0
(atjaunots 12:55 20.01.2021)
Kā informēja SIA "Daugavpils satiksme" valdes loceklis Sergejs Blagoveščenskis, pilsētas autobusu un tramvaja parkos tehnika ir morāli un tehniski novecojusi un nepieciešama jaunās tehnikas iegāde.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Nauda no ES fondiem, kas tika piešķirta draudzīgas vides attīstībai, tiks atvēlēta jaunu autobusu un tramvaju iepirkšanai Daugavpilī, raksta Lsm.lv. Kopumā plānots tērēt aptuveni 33 miljonus eiro. Iepirkumu paredzēts īstenot līdz 2023. gada beigām.

Pašvaldības uzņēmumā "Daugavpils satiksme" pastāstīja, ka plānots iepirkt 35 autobusus, 12 tramvajus, kā arī izbūvēt jaunu tramvaja līniju. Uzņēmuma vadītājs Sergejs Blagoveščenskis paziņoja, ka no 33 miljoniem eiro 10 miljoni tiks atvēlēti videi draudzīgu autobusu iegādei.

"Tika izsludināts konkurss, kur ir divas lotes. Pirmā ir 15 mazākas ietilpības autobusu iegāde. Un 20 lielākas ietilpības autobusu iegāde. Mazos autobusos ir aptuveni 20 sēdvietas. Liels autobuss ir lielāks par 12 metriem, trīsdurvju, obligāti ar zemo grīdu, bet tā ietilpība ir lielāka par 80 vietām," sacīja Blagoveščenskis.

Viņš atzīmēja, ka Daugavpils autobusu parks ir morāli un tehniski novecojis, daži autobusi ir ekspluatācijā jau vairāk nekā 30 gadus. Autoparka pamatdaļa ir Solaris markas autobusi, tie tika iepirkti 2000. gadā, otra daļa – Volvo markas autobusi, to vidu ir 1989. gadā un 1998. gadā un daži 2006. gadā iepirktie eksemplāri.

"Bija nopietnas avārijas, un šobrīd mums ļoti pietrūkst mašīnu," piebilda Daugavpils satiksmes direktors.

Papildus autobusiem tiks atjaunots arī tramvaju parks. Pašlaik pilsētā kursē 36 vagoni, no kuriem 12 tiek uzskatīti par veciem, tie tika iegādāti vēl 80. gados.

"Pie mums bieži vēršas no invalīdu biedrībām ar lūgumiem palaist zemās grīdas tramvajus, bet diemžēl mēs nevaram tos apmierināt, jo pietrūkst transporta. Ja mēs īstenosim šo projektu, tad ceru, ka visi vecie tramvaji ar augstu grīdu tiks nomainīti pret zemās grīdas tramvajiem," stāsta Blagoveščenskis.

Kopumā tramvaja projektiem Rīgā, Liepājā un Daugavpilī ir piešķirti gandrīz 75 miljoni eiro.

0
Tagi:
ceļu satiksme, Daugavpils
Pēc temata
Drīzumā rīdzinieki varēs apmaksāt braucienu sabiedriskajā transportā ar telefonu
Plānots slēgt dzelzceļa kases: elektroniskā biļete ir lētāka
Latvija aizliegusi lidojumus uz trim valstīm un atjaunoja satiksmi ar Lielbritāniju
Latvija ieceļojošajiem varētu uzlikt pienākumu uzrādīt negatīvu Covid-19 testu