Elektriskā apakšstacija

Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas

119
(atjaunots 12:15 26.12.2020)
Baltijas republikas lemj sevi pastāvīgu cenu svārstību un iespējamas nestabilitātes riskam, atsakoties no stabiliem un uzticamiem partneriem no Baltkrievijas un Krievijas.

Viļņai izdevies vienoties ar Tallinu un Rīgu par nesen uzceltās Baltkrievijas AES boikotu. Tagad Baltijā prāto, ko iesākt, lai nejauši neiegādātos šīs elektrostacijas enerģiju no Krievijas. Līdztekus Lietuva kopā ar Igauniju un Latviju cenšas atslēgties no elektroenerģijas tīkla, kas tām kopīgs ar Krieviju un Baltkrieviju. Kādu cenu Baltijas republikas jau maksā par "neatkarību" no Krievijas un Baltkrievijas piegādēm, pastāstīs Konstantīns Sevastjanovs portālā RIA Novosti.

Organizētā panika

Ziņa par to, ka Baltkrievijas AES sākusi strādāt testa režīmā, Lietuvā izraisīja valsts organizētu paniku. Varasiestādes sāka sūtīt iedzīvotājiem īsziņas un ziņojumus sociālajos tīklos par potenciālo radiācijas risku. Rudenī "profilakses nolūkos" sāka izdalīt joda tabletes. Kopumā Veselības ministrija iepirka četrus miljonus tablešu un nosūtīja tās 16 vietvarām līdz 100 km rādiusā no Astravjecas. Zāles var saņemt aptiekā, uzrādot personas apliecību.

Vienlaikus Viļņa cenšas iegalvot, ka runa nav par draudiem tikai Lietuvai, bet visai Eiropas Savienībai. Oktobrī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda centās pārliecināt Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, ka "Baltkrievijas AES apdraud ES pilsoņus", tāpēc jāaptur tās bezatbildīga palaišana. Turklāt ES nedrīkst ielaist tirgū trešo valstu ražotāju elektroenerģiju, kas neievēro augstākos kodoldrošības un vides aizsardzības standartus," pieprasīja Nauseda.

Lietuvas prezidents publiski sūdzējās arī par to, ka Baltkrievija turpina pirmās AES bloka palaišanas darbus, "ignorējot kodoldrošības problēmas un neīstenojot stresa testu ieteikumus". 4. novembrī Viļņā nosūtīja Minskai protesta notu – nebūt ne pirmo. "Baltkrievijai ir ļoti ieteicams apturēt AES palaišanu, līdz nav ievēroti augstākie kodoldrošības standarti un ekoloģiskās prasības," norādīja diplomāti. Notas autori apgalvoja, ka BelAES palaišana esot pretrunā starptautiskajām konvencijām un Eiropas Savienības rekomendācijām.

Tāpat Lietuvas valdībā uzsvēra, ka nav saņēmuši atbildes no Baltkrievijas "par pienācīgu seismiskās drošības novērtējumu Astravjecas teritorijā, ietekmi uz vidi un Lietuvas iedzīvotājiem". Savukārt Minska atgādināja Viļņai, kā paši lietuvieši apturējuši Ignalinas AES. Lietuva savulaik bija spiesta slēgt savu AES pēc Eiropas Savienības lūguma, un šodien turpina tās iekonservēšanu, kas izmaksā valstij lielu naudu. Nesen noskaidrojās, ka atomelektrostacijas mantas izsolē pārdoti 2 tūkstoši tonnu vara cauruļu, kas piesārņotas ar radioaktīvajām vielām.

Absolūti likumīgi

Rudens sākumā Latvija un Igaunija paziņoja, ka ir gatavas atbalstīt Lietuvu un atteikties no elektroenerģijas iegādes no "nedrošās" Baltkrievijas AES. Taču kā to izdarīt, - nav skaidrs, galu galā, kopš padomju laikiem piecu valstu elektropārvades līnijas apvienotas vienotajā BRELL enerģētiskajā lokā (Baltkrievija — Krievija — Igaunija — Lietuva — Lietuva). 2018. gadā Baltijas valstis paziņoja par nodomu izstāties no šīs sistēmas un sinhronizēt elektrotīklus ar ES dalībvalstīm. Bet tas ir iespējams ne agrāk par 2025. gadu. Pagaidām Baltija turpina iepirkt Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģiju.

Kādā brīdī Baltijas galvaspilsētās nolēma, ka atteikties no baltkrievu elektrības iespējams, ja vēl kādu laiku iegādāties elektroenerģiju no Krievijas.

Taču lietuviešu eksperti apšaubīja šī scenārija realitāti. Lieta tāda, ka pēc tam, kad Viļņa pārstāja iegādāties baltkrievu elektroenerģiju, tirdzniecības laukums pārvietojās uz Rīgas biržu, bet tur baltkrievu enerģiju uz likumīgiem pamatiem var pārdot Krievijas kompānijas. Un līdz šim elektrība, arī no Krievijas, tiek piegādāta Lietuvā caur Baltkrieviju.

Viļņā šo situāciju dēvē par "zaudējumu" un neizslēdz, ka, iespējams, Minska turpinās saņemt naudu par elektroenerģiju no Lietuvas. Jo Lietuvas elektropārvades līnijas ir atvērtas gan Igaunijas, gan Latvijas tirgotājiem. Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas dienesta priekšsēdētāja Inga Žilene atzina, ka metodika, kas ierobežo elektrības iekļūšanu no AES republikas tirgū, rada jautājumus.

Lietuvas Enerģētikas komisijas priekšsēdētājs Virgils Poderis to apstiprināja, atsaucoties arī uz citiem ekspertiem. Viļņā nevar atšķirt vienu enerģijas avotu no cita. Būtība izskaidroja Saeimas deputāts Žigimants Pāvilenis: "Problēma ir sertifikāti, pēc kuriem atšķirs Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģiju. Par viņiem nav vienojušies. Visās trijās Baltijas valstīs un Krievijā ir jābūt vienotai likumdošanas bāzei, lai mēs varētu viens otru pārbaudīt, kā to dara ar dārzeņiem un augļiem. Bet elektrons nav auglis vai dārzenis, to nevar pārbaudīt."

Tā vai citādi, 11. decembrī Eiropas Savienības valstu vadītāji aicināja Eiropas Komisiju meklēt elektroenerģijas importa bloķēšanas veidus no atomstacijām, kas neatbilst ES drošības prasībām. Šo formulējumu pēc Viļņas iniciatīvas ierakstīja Eiropas Padomes sēdes protokolā. Lietuvas prezidents Ģitans Nausēda par "principiālo politisko nostāju" uzskata uzdevumu "nepieļaut BelAES komercenerģijas nokļūšanu kopējā Eiropas tirgū".

Saikne ar Skandināviju

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas enerģētikas operatori parakstīja ar Eiropas Komisijas Inovāciju un tīklu izpildaģentūru (INEA) vienošanos par izstāšanos no "Krievijas un Baltkrievijas" BRELL sistēmas otrās fāzes finansēšanu. Tas ir 720 miljoni eiro.

ES kopējās izmaksas programmai jau ir pārsniegušas miljardu. "Līdz šim Eiropas Komisija nav sniegusi tādu finansiālu atbalstu enerģētikas sektorā," paziņojis Lietuvas enerģētikas uzņēmuma Litgrid pārstāvis Vidmants Grušas.

Realizējot otro posmu, plānots iztērēt 493 miljonus zemūdens kabeļa būvniecībai starp Lietuvu un Poliju, vēl 166,5 miljonus — papildu aprīkojuma uzstādīšanai trijās Baltijas republikās. Pārējais tiks novirzīts uz Poliju tīklu modernizēšanai un attīstīšanai.

Nesen Somijas AES "Okiluoto" notika avārija - nācās īslaicīgi izslēgt reaktoru. Rezultātā elektroenerģijas izmaksas uz laiku palielinājās ne tikai Somijā, bet arī kaimiņu Igaunijā – gandrīz divreiz, līdz 200 eiro par megavatstundu. Latvijā un Lietuvā – par 16 procentiem.

Lietuviešu-zviedru līnijā NordBalt bojājumi gadās pietiekami regulāri. Īpaši jūnijā. Rezultātā tolaik Rīga un apkārtējais reģions palika bez gaismas, pilsētā apstājās tramvaji, trolejbusi un elektrovilcieni, "nokrita" datoru serveri. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (viena no lielākajām valsts medicīnas iestādēm) iedarbināja avārijas ģeneratoru, bet ar to knapi pietika: lai nodrošinātu vitāli svarīgu aparātu darbību, bija jāizslēdz gaisma un datori. Skandināvijas apgādes sistēma nav izturējusi drošības pārbaudi.

Jāņem vērā, ka Lietuva, Latvija un Igaunija saviem spēkiem spēj segt savas elektroenerģijas vajadzības tikai par nepilniem 50%. tā pati Lietuva pilnībā nogriež sevi no NVS enerģētikas tirgus. Jau plānots, ka janvārī – martā Lietuvas Republika importēs no Kaļiņingradas apgabala 857,1 GWh – gandrīz uz pusi mazāk nekā tajā pašā periodā pērn. Tas ir paredzēts, lai kompensētu iepirkumus Zviedrijā un Polijā.

Zviedrijas enerģētika ir stipri saistīta ar HES sistēmu. Kad valstī ir daudz nokrišņu, rodas elektroenerģijas pārpalikums. Ja nokrišņu maz, piedāvājums krīt un cenas strauji pieaug, tātad rodas energoapgādes drošuma jautājums. Polija pārdod elektroenerģiju uz Vāciju - attiecīgi baltiem būs jākonkurē ar vāciešiem par piegādēm. Baltijas republikas lemj sevi pastāvīgu cenu svārstību un iespējamas nestabilitātes riskam, atsakoties no stabiliem un uzticamiem partneriem no Baltkrievijas un Krievijas.

Tāda ir to energoneatkarības cena.

119
Tagi:
BRELL, BelAES, elektroenerģija, Baltija
Pēc temata
Vīrusu un elektronu mednieki: Latvija skaidro, kādos apstākļos nepirks elektrību Krievijā
Eksperts paskaidroja, ko Lietuvai nozīmē elektrības piegādes apturēšana no Baltkrievijas
Vēsturisks brīdis: Lukašenko svinīgi atklāja Baltkrievijas AES
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

4
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

4
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu
ASV karavīri Ukrainas un NATO valstu militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšanas ceremonijā, foto no arhīva

"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām

8
(atjaunots 12:32 18.04.2021)
Krimas robežu gaisa izlūkošana, NATO kuģi Melnajā jūrā, gatavošanās plašām mācībām un noslēpumainas kravas, ko ASV pārvieto uz Ukrainu. Ziemeļatlantijas alianse strauji aktivizējusies Austrumeiropā.

Neviens neslēpj, ka tā ir reakcija pēc Kijevas uzsāktās bruņoto spēku un tehnikas pārsviešanas uz saskarsmes līniju Donbasā, kā arī Krievijas bruņoto spēku pārvietošanos valsts teritorijā. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti stāsta par notiekošo.

Bezpilota lidaparāti virs frontes

Līdz ar kārtējo spriedzes pieaugumu Donbasā NATO valstu aviācija te parādās aizvien biežāk. Virs saskarsmes līnijas gandrīz nepārtraukti karājas izlūku droni RQ-4 Global Hawk, vērodami, kā Doņeckas un Luganskas tautas republiku armijas gatavojas aizsardzībai. Protams, dronu uzņēmumi nekavējoties nonāk uz galda militārpersonām Kijevā.

Gaisa izlūkošanu sākuši arī UBS – zemessargi fiksējuši Turcijā iepirktos trieciena dronus Bayraktar TB2. Virszemes mērķiem tie neuzbruka: acīmredzot, pagaidām dronu operatori pēta potenciālo karadarbības teātri. UBS ir seši šī tipa droni. Bez tam, mediji vēstīja, ka nesenās prezidenta Zeļenska vizītes laikā Turcijā parakstīts līgums par papildu dronu iegādi.

Piedevām rietumu aviācija gandrīz ik dienas uzrauga Krimas piekrasti. Virs Melnās jūras neitrālajiem ūdeņiem kursē britu un amerikāņu radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas Boeing RC135W un Lockheed P-3COrion, kā arī pretzemūdeņu P-8APoseidon. To galvenais uzdevums – kontrolēt Melnās jūras kuģu darbības un atklāt austrumu grupējuma PGA pozīcijas pussalā.

Noslēpumainas kravas

NATO pastiprina arī jūras kara militāro klātbūtni reģionā. Līdz aprīļa beigām plānota divu ASV Jūras kara spēku eskadras kuģu vizīte Melnajā jūrā. Pentagona oficiālā versija liecina, ka kuģu pārvietošana ir "ikdienišķa". Tomēr Kremlis reaģēja asi. Nav nekāds brīnums – eskadras kuģi nes vairāk nekā pussimtu spārnoto raķešu "Tomahawk".

"Savienoto Valstu militārā aktivitāte, ieskaitot kuģu pārgājienus uz Melno jūru, vērojama regulāri, atzīmēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. – Patlaban tas notiek īpaši uzstājīgi, to pavada agresīvi izteikumi, tiek uzdoti jautājumi, ko Krievijas Federācija dara pie Ukrainas robežām. Atbilde ir ļoti vienkārša: mēs tur dzīvojam, tā ir mūsu valsts. Bet ko dara Savienotās Valstis – to kuģi, karavīri, kuri pastāvīgi organizē kaut kādus pasākumus NATO līnijā Ukrainā, - tūkstošiem kilometru attālumā no savas teritorijas, - šis jautājums pagaidām paliek bez atbildes."

Bez atbildes palicis vēl viens interesants jautājums: kādas kravas Kijevai piegādā ASV GKS kara transporta lidmašīnas? Speciālisti pievērsuši uzmanību interneta servisa FlightRadar rādītājiem: amerikāņu C-17 un C-130, kas izlido no ASV, Vācijas un Baltijas valstīm, piezemējās Borispoles lidostā, tiek izkrautas un dodas atpakaļ.

NATO pārvērš Ukrainu par pulvera mucu. Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?
Ruptly / Минобороны России / Звезда / Офис президента Украины

Pēc militārā eksperta Alekseja Ļeonkova domām, Vašingtona pārvieto uz Ukrainu radioelektroniskās cīņas kompleksus, un tas, iespējams, liecina par UBS drīzu uzbrukumu. Viņš atgādināja, kāda bija ASV Bruņoto spēku taktika operācijā "Vētra tuksnesī" – jau pirmajās konflikta dienās amerikāņi pilnībā padarīja "aklu" Sadama Huseina armiju. Par labu šai versijai liecina Doņeckas tautas republikas vadības nesenais paziņojums – ukraiņu kareivji sākuši slāpēt EDSO misijas dronu kontroles kanālus un GPS detektorus, lai slēptu militārās tehnikas vērienīgo pārvietošanu uz reģionu. Taču arī Krievija neplāno sēdēt bezdarbībā.

"Ja sāksies spriedze, mēs, protams, darīsim visu iespējamo, lai garantēti parūpētos par mūsu pašu drošību un savu pilsoņu drošību, lai kur viņi atrastos, - uzsvēra Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. – Atbildība par tamlīdzīgas hipotētiskas spriedzes sekām gulsies vienīgi uz Kijevas un tās rietumvalstu kuratoru pleciem. Tāpat mēs brīdinām ASV – tām labāk turēties tālāk no Krimas, no mūsu Melnās jūras piekrastes. Tā viņiem pašiem būs labāk."

Gatavošanās mācībām

Vēl viens iegansts rietumvalstu spēku palielināšanai Krievijas robežu tuvumā – NATO gatavošanās plašajām militārajām mācībām "Defender Europe 2021", kas sāksies maija vidū.

Manevru scenārijs paredz, ka NATO spēkiem nākas uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus, kā arī atvairīt "krievu masveida uzbrukums". Atšķirībā no agrākajiem gadiem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiek veltīta Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu šaušanas mācības. Savukārt Ungārija tēlos dziļas aizmugures lomu. Manevros piedalīsies arī ukraiņu karavīri.

Amerikāņi pārvieto uz Eiropu nopietnus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Pāri Atlantijai pārvietos simtiem dažādu militārās tehnikas vienību. Turklāt no Floridas štata ieradīsies 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "aizmirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas bijis ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka tādējādi Pentagons paplašina savas trieciena iespējas reģiona.

ASV Sauszemes spēku Eiropā oficiālajā vietnē publicētā informācija presei liecina, ka mācības "novirzītas uz ASV, to sabiedroto un partneru NATO stratēģiskās un operatīvās gatavības un mijiedarbības uzlabošanai". Uzsvērts, ka manevri neapdraud trešās valstis. Tomēr "Defender Europe 2021" Krievijai naidīgais raksturs ir nepārprotams. Piemēram, Ukrainas pārstāvis Trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs atklāti paziņoja, ka alianses mācības nepieciešamas, lai "izspēlētu karu ar Krieviju" teritorijā no Baltijas līdz Melnajai jūrai.

Nav nekāds brīnums, ka atbildei Krievija un Baltkrievija organizē manevrus "Rietumi 2021", kas ieplānoti septembrī. Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins informēja, ka "kopīgās mācības ļaus izmēģināt jaunus apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību paņēmienus urbanizētā reģiona", kā arī "novērtēt jauno un modernizēto bruņojuma un tehnikas paraugu efektivitāti".

Taču pagaidām, paziņoja aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, cīņas spējas pārbaudes ietvaros pie valsts rietumu robežām pārvietotas divas armijas un trīs gaisa desanta spēku vienības.

8
Tagi:
Krievija, Krima, NATO, Donbass, Ukraina
Pēc temata
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Krievija noskaidro, vai Rietumi ir gatavi atkal kurināt karu Donbasā
Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā
No kurienes nākdami, puiši? Ukraiņu karavīri Donbasā pacēluši ASV karogu