Sagrautās dzīvojamās mājas Groznijā

Atmaksa par 1994. gadu. Grozniju attīrīja no teroristiem

94
(atjaunots 11:59 26.12.2020)
Asiņainas cīņas ielās, lieli zaudējumi abās pusēs, veseli rajoni gruvešos – 1999. gada beigas iezīmējās ar plašu uzbrukuma operāciju II Čečenijas kampaņā, - ar triecienu Groznijai.

Cīņa par Čečenijas galvaspilsētu noslēdzās tikai 2000. gada februārī. Federālajiem spēkiem izdevās padzīt kaujiniekus, lai arī ar grūtībām. Par tālaika notikumiem portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uzbrukt vai neuzbrukt?

Ar operācijas sākumu komandieri vilcinājās līdz pēdējam – nevienam negribējās pieļaut 1994. gada kļūdas. Uzbrukumu pieprasīja Ģenerālštāba priekšnieks, armijas ģenerālis Anatolijs Kvašņins un apvienotās armijas grupas komandieris Viktors Kazancevs. Viņi bažījās, ka armija, attīrījusi līdzenumus Čečenijā un nonākusi līdz kalniem, saskarsies ar triecieniem no aizmugures.

1999. gadā Groznija bija labi nocietināts rajons, pilna ar teicami bruņotiem slepkavām ar labi pazīstamiem lauka komandieriem priekšgalā. Pilsētas apstākļos būtu grūti tikt ar viņiem galā, taču tas bija nepieciešams kontrteroristiskās operācijas tālākajiem panākumiem.

Krievijas aviācijas pirmie uzlidojumi Groznijai sākās labu laiku pirms trieciena. 30. septembrī trieciennieki Su-25 likvidēja kaujinieku objektus vairākos pilsētas rajonos. Oktobra nogalē aviācija likvidēja degvielas un smērvielu noliktavu un elektroiekārtu cehu, kurā bija iekārtota granātmetēju ražošana. 5. novembrī trieciennieki sagrāva čečenu komandiera Ruslana Gelajeva štābu un četras nelielas naftas pārstrādes rūpnīcas. Dienu vēlāk kaujinieku pūlī Groznijā tāpīja raķete "Tochka U".

Группировка федеральных сил на Северном Кавказе, Чечня
© Sputnik / Владимир Вяткин
Federālo spēku grupējums Ziemeļkaukāzā, Čečenijā

Vienlaikus vietējos iedzīvotājos intensīvi aicināja pamest pilsētu. Ultimāta termiņš – 11. decembris, pusdienlaiks. Tobrīd pilsētā palika aptuveni 15 tūkstoši civiliedzīvotāju. Viņu vidū pārsvarā bija sirmgalvji, invalīdi un sievietes ar bērniem, kuri nespēja saviem spēkiem pamest pilsētu. Vēlāk operācijas gaitā lielāko daļu mierīgo iedzīvotāju evakuēja.

Pušu spēki

Vērtēja, ka pilsētā ir aptuveni 6-7 tūkstoši kaujinieku. To vadoņi Aslans Mashadovs, Šamils Basajevs un Hatabs izstrādāja un apstiprināja Groznijas aizsardzības plānu, sadalot pilsētu četros sektorus. Formēja diversantu vienības un pašnāvnieku grupas, arī no pusaudžiem – viņiem bija kā "cietušiem civiliedzīvotājiem" jānokļūst federālo spēku aizmugurē un jāorganizē terorakti.

Decembra vidū federālie spēki nostiprinājās Hankalā – Groznijas austrumu piepilsētā. Visu mēnesi armija turpināja ieņemt stratēģiski svarīgas augstienes un apdzīvotās vietas, lai bloģetu Grozniju. Tā kā oficiāli tā bija kontrteroristiska operācija, bija lemts to īstenot ar Iekšlietu ministrijas spēkiem. Uzbrukumam bija plānots izmantot iekšējos spēkus, milicijas speciālo uzdevumu un speciālo ātrās reaģēšanas vienības ar Beslana Gantemirova čečenu zemessargu atbalstu – apmēram 5,5 tūkstošus kareivju. Vienlaikus apmēram 15 tūkstoši Aizsardzības ministrijas kareivju bloķēja pilsētas perimetru.

Komandieri bija guvuši mācību no iepriekšējā uzbrukuma Groznijai un jaunajam uzbrukumam gatavojās daudz rūpīgāk. Pretizlūkošanas dienesta virsnieki uzmanīgi nopratināja no pilsētas aizmukušos civiliedzīvotājus par aizsardzības sistēmu, pretinieka spēkiem, skaitu un bruņojumu.

Cita starpā izdevās noskaidrot, ka kaujinieki izmantoja kanalizācijas kolektorus, lai ātri pārvietotu bandas no viena pilsētas rajona uz otru. Šī informācija lieti noderēja vēlāk.

Paralēli ritējās radiospēles. Īpaši kaujiniekiem ēterā tikai noraidīta dezinformācija par federālo spēku karavīru vājo cīņas gribu, komandieru domstarpībām, munīcijas un pārtikas trūkumu, kā arī citām "problēmām".

Pirmais uzbrukums

1999. gada 26. decembrī Krievijas valdība oficiāli informēja, ka sākas speciālā operācija – bandītisko formējumu meklēšana un likvidācija Groznijā ar iekšējo karaspēku un milicijas spēkiem. Taču jau pirmajā dienā kļuva skaidrs: tāpat kā pirms pieciem gadiem, pilsēta jāieņem triecienā. Māju pēc mājas, ielu pēc ielas, kvartālu pēc kvartāla, rajonu pēc rajona. Pirmo triecienu saņēma Staropromislovija rajons. Tajā federālo spēku komandieri sūtīja ātrās reaģēšanas speciālās vienības un iekšējo spēku 21. Sofrinas atsevišķās īpašo uzdevumu brigādes kareivjus. Kaujinieki ielaida vienības pilsētas apbūvē, "aizcirta slazdu" un atklāja uguni no visām pusēm. Šāva no mīnmetējiem, automātiskajiem granātmetējiem, sapārotajām zenītiekārtām. Sofrinas brigāde cieta lielus zaudējumus.

Vairāki desmiti kareivju gāja bojā, daudzi bija ievainoti. Vēlāk 21. brigādes komandieris teica: brigāde vienā mirklī cietusi lielākus zaudējumus nekā visā vienības pastāvēšanas laikā.

Galu galā Sofrinas brigādes un ātrās reaģēšanas vienības kareivjus izglāba no slazda. Decembra beigās federālie spēki ieņēma lielāko daļu Staropromislovija rajona. Aizsardzības ministrs Igors Sergejevs atzina, ka čečenu kaujinieki joprojām nežēlīgi pretojas.

29. decembrī kaujinieki uzspridzināja tvertni ar hloru un amoniju pilsētas ziemeļu nomalē un aizdedzināja tranšejās Staropromislovija rajonā salieto naftu. Rezultātā federālo spēku pārvietošanās uz pilsētas centru bija vēl vairāk apgrūtināta.

Decembris noslēdzās ar lauku komandiera Arbi Barajeva reidu Alhankala ciema virzienā. Kaujinieki sakāva vienu no armijas kolonnām, veica pārgājienu federālo spēku aizmugurē un atgriezās Groznijā. 2000. gada 2. janvārī nežēlīgo cīņu dēļ trieciens tika apturēts. Uz laiku Groznijas fronte pieklusa.

Izvilināt no pilsētas

Federālo spēku komndieri izanalizēja karadarbību un nolēma labot kļūdas. Nav iespējams ieņemt pilsētu triecienā bez nopietniem zaudējumiem (jau bija 120 bojāgājušie, apmēram 400 ievainoti). Tātad vajadzīgi īpaši taktiskie paņēmieni

No kaujiniekiem attīrītos rajonus bloķēja – organizēja pastiprinātus atbalsta un kontroles punktus. Saformēja trieciena vienības kaujām blīvas apbūves apstākļos. Viņiem bija dota pavēle – virzīties uz priekšu, dziļāk pilsētā ne tikai pa ielām, bet arī caur pagalmiem un dzīvojamām mājām, pāri sētām, lai apietu nocietinātākos aizsardzības punktus. Vienībās bija speciāli apmācīti spridzināšanas speciālisti ar kumulatīvajiem lādiņiem, kas spēj caursist ēku sienas.

Министр обороны России Игорь Сергеев пожимает руку неизвестному солдату во время церемонии награждения в Ханкале
© AFP 2019
Krievijas aizsardzības ministrs Igors Sergejevs paspiež roku karavīram apbalvošanas ceremonijā Hankalā

Artilērijas uzdevums bija atbalstīt trieciena vienības, neitralizējot apšaudes punktus un radot uguns sienu ap uzbrucējiem. Uz ēku augšējiem stāviem bija notēmēti tanki un kājnieku bruņumašīnas, apakšstāvus no granātmetējiem un liesmumetējiem varēja apšaudīt trieciena vienības. Katrs vada komandieris saņēma kodētu Groznijas shēmu, sakarus nodrošināja pat ar nodaļu komandieriem.

Pēc rūpīgas sagatavošanās 2000. gada 17. janvārī atskanēja pavēle – vispārējs trieciens Groznijai ar iekšējiem spēkiem un armijas vienībām. Trieciena grupas iegāja pilsētā ar bruņutehnikas un artilērijas atbalstu. Vārda tiešā nozīmē – bruņoti līdz zobiem, gatavi šaut jebkurā brīdī. Jaunās taktikas rezultāti ātri lika sevi manīt. Jau 19. janvārī federālie spēki ieņēma konservu un piena fabrikas. Avangards izlauzās līdz Minutkas laukumam un likvidēja kaujinieku nocietināto rajonu.

Teroristi zaudēja vienu pozīciju pēc otras. 23. janvārī pie 15. armijas pilsētiņas sakāvi cieta īpašo uzdevumu pulka "Borz" galvenie spēki, trīs dienas vēlāk Černorečjē ar precīzu raķešu un bumbu triecienu tika likvidēti aptuveni 50 kaujinieki no Ahmeda Zakajeva grupas. Pretinieks cieta smagus zaudējumus. Munīcijas, medikamentu un pārtikas piegādes sekmīgi bloķēja armijas vienības, kas ielenca pilsētu.

Kļuva skaidrs, ka kaujinieki mēģinās izlauzties no ielenkuma. Tomēr viņiem bija sagatavots ļoti nepatīkams pārsteigums.

"Karaspēku apvienotā grupējuma štābā tika izstrādāts oriģināls plāns, lai izvilinātu kaujiniekus no ielenktās pilsētas, - atcerējās ģenerālis Genādijs Troševs. – Nosacīti nosauksim to par "Vilku bedri". Tā ietvaros ēterā tika palaista dezinformācija: ar nepatiesu radiosarunu palīdzību bandītus uzvedināja uz domām, ka ielenkumā ir spraugas, pa ko var iziet. Aktivitāte pulku saskarsmes vietās tika minimizēta. Sāka darbu arī uzlūkošanas aģenti – viņi "ieteica" lauka komandieriem ceļus ārā no ielenkuma. Vienlaikus mēs vairākos virzienos gatavojām savdabīgus koridorus pretiniekam."

29. janvāra naktī dzīvajos palikušie kaujinieki mēģināja izlauzties no pilsētas caur Staruju Sunžu, starp 15. un 276. motorizēto strēlnieku pulkiem. Koridori savlaicīgi bija pamatīgi nomīnēti. Starp citu, tur Šamils Basajevs uzkāpa uz mīnas un zaudēja kāju. No augšas aktīvi strādāja artilērija un federālo spēku aviācija. Tika cauri vien daži bandīti. Jau 6. februārī Krievijas prezidenta pienākumu izpildītājs Vladimirs Putins informēja, ka pilsēta ir atbrīvota.

Otrajā uzbrukuma Groznijai federālie spēki likvidēja vairāk nekā pusotru tūkstoti kaujinieku. Armijas un iekšējo spēku zaudējumi, saskaņā ar oficiālajiem datiem, - 368 bojāgājušie un apmēram 1500 ievainotie. Taču pēc šī trieciena pretinieks vairs neatguvās.

Kad Groznija bija attīrīta, kaujinieki atteicās no tiešas konfrontācijas ar bruņotajiem spēkiem un sāka partizānu karu.

  • Federālo spēku grupējuma karavīrs Gudermesas apkaimē
    Federālo spēku grupējuma karavīrs Gudermesas apkaimē
    © Sputnik / Владимир Вяткин
  • 243. gaisa desanta pulka pozīcijas Gudermesas dienvidrietumos. Karavīru pusdienas
    243. gaisa desanta pulka pozīcijas Gudermesas dienvidrietumos. Karavīru pusdienas
    © Sputnik / Владимир Вяткин
  • Federālo spēku grupējuma karavīri remontē tehniku
    Federālo spēku grupējuma karavīri remontē tehniku
    © Sputnik / Владимир Вяткин
  • Federālo spēku Rietumu grupējuma komandieris Ziemeļkaukāzā ģenerālmajors Vladimirs Šamanovs (no labās)
    Federālo spēku Rietumu grupējuma komandieris Ziemeļkaukāzā ģenerālmajors Vladimirs Šamanovs (no labās)
    © Sputnik / Олег Ласточкин
  • Krievijas karavīri Gudermesas rajonā
    Krievijas karavīri Gudermesas rajonā
    © Sputnik / Владимир Вяткин
  • Krievijas Gaisa desanta 45. Speciālās izlūku vienības operācija ar mērķi atrast un likvidēt čečenu bandītu vienību nometnes Basas upes kalnu ielejā, Ļeņina smaile (augstums - 1500 m)
    Krievijas Gaisa desanta 45. Speciālās izlūku vienības operācija ar mērķi atrast un likvidēt čečenu bandītu vienību nometnes Basas upes kalnu ielejā, Ļeņina smaile (augstums - 1500 m)
    © Sputnik / Владимир Вяткин
1 / 6
© Sputnik / Владимир Вяткин
Federālo spēku grupējuma karavīrs Gudermesas apkaimē
94
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Šķēpa asmenis. Slepenās operācijas, kas aizsākušas karus
Uguns "Vētra" Kabulā. Kāpēc Amina pils nenoturējās padomju karavīru uzbrukumā
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

17
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
17
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

70
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

70
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
Kirils Višinskis

Pie Latvijas vēstniecības Maskavā norisinājās piketi pret Sputnik autoru vajāšanu

0
(atjaunots 13:25 26.01.2021)
Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienā Kirils Višinskis un Marija Butina devās pie Latvijas vēstniecības Krievijā, lai uzstātos pret Krievijas mediju apspiešanu Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgades dienā sabiedriskā darbiniece Marija Butina un žurnālists Kirils Višinskis kopā sarīkoja vientuļos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai izteiktu protestu par žurnālistu vajāšanu, kuri sadarbojas ar Krievijas medijiem, Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

Latvijas specdienesti nesen aizturēja septiņus autorus, kas sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews.

"Mana akcija ir mēģinājums piesaistīt starptautisko institūciju un mūsu tautiešu uzmanību situācijai ar žurnālistiem Baltijas valstīs," pastāstīja Marija Butina.

"Latvijai ir jāievēro likums un jābeidz pārkāpt žurnālistu tiesības," uzsvēra Višinskis.

Marijas Butinas projekta ietvaros #Своихнебросаем RT palaida informatīvu kampaņu krievvalodīgo žurnālistu atbalstam, kas tika aizturēti Latvijā 2020. gada 3. decembrī.

Runa ir par septiņiem autoriem, kas sadarbojas ar Sputnik un Baltnews portālu. Latvijas valsts drošības dienests nopratināja viņus un veica kratīšanas viņu dzīves vietās Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, viņiem draud līdz četriem brīvības atņemšanas gadiem.

Tika publicētas intervijas ar trim aizturētajiem žurnālistiem: Vladimiru Lindermanu, Allu Berezovsku un Andreju Jakovļevu, kuros viņi pastāstīja par kratīšanu, pratināšanu un par to, ko, pēc viņu domām, vēlās panākt Latvijas varas.

0
Pēc temata
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām