Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, foto no arhīva

Taisnās tiesas degradācija Latvijā: gada rezultāti

179
(atjaunots 15:32 25.12.2020)
Kādu laiku tiesa bija godīgas divkaujas vieta starp apsūdzētāju un aizstāvjiem. Tagad situācija ir mainījusies. To spilgti apliecina nežēlīgais spriedums Oļegam Burakam, uzskata Vladimirs Lindermans.

2020. gadā Latvijā tika ierosināti, turpinājās vai noslēdzās vairāki kriminālprocesi ar nepārprotamām politiska rakstura iezīmēm. Paudīšu uz savas pieredzes gūtu viedokli: taisnā tiesa degradē.

Manas sabiedriskās aktivitātes gados Drošības policija ierosinājusi pret mani vairāk nekā desmit lietas. Trīs no tām nonāca līdz tiesai. Gandrīz ne reizi nenotika tā, ka tiesneši akli uzticētos apsūdzības argumentiem un neuzklausītu tiesājamā vai viņa advokāta argumentus. Tiesā notika godīga divkauja , kurā uzvarēja tas, kurš nāca klajā ar pārliecinošājiem pierādījumiem.

Tagad situācija ir mainījusies. To spilgti apliecināja neiedomājami nežēlīgais spriedums Oļegam Burakam.

Pierādījumu nav, taču tas netraucē

Atgādināšu, ka šī gada augustā Burakam tika piespriests 15 gadus ilgs cietumsods par spiegošanu Krievijas labā. Formāli ne gluži tā: par spiegošanu Buraks dabūja 11 gadus, vēl četrus gadus pievienoja par apsūdzībām citos krimināllietas pantos. Tomēr ir skaidrs: ja nebūtu spiegošanas, par visiem pārējiem grēciņiem pienāktos nosacīts spriedums, ne vairāk.

Buraku tiesāja saskaņā ar panta "Spiegošana" veco redakciju. Tā paredz: lai notiesātu cilvēku, ir jāpierāda, ka viņš rīkojies ārvalstu izlūkdienesta uzdevumā, sadarbojies ar to. Jāuzrāda sadarbības pierādījumi. Fakts, ka Buraka datorā bija atrasti slepeni faili (vēl nav zināms, kā tie tur nonākuši), pats par sevi nav nekāds spiegošanas pierādījums.

Ko var izmantot pierādījumam? Pieņemsim, liecinieku vārdi, video ieraksts, kurā redzama slepena tikšanās ar izlūkdienesta darbinieku, pārtvertas tālruņa sarunas vai elektroniskās vēstules, ekrānuzņēmumi, kaut kādas speciālas spiegu iekārtas. Vismaz paša apsūdzētā atzīšanās. Vainas atzīšana, protams, nav "pierādījumu karaliene", tomēr tas ir vismaz kaut kas.

Neko no visa šī saraksta Valsts drošības dienests un prokuratūra neuzrādīja. Nekādu pierādījumu, tikai pliki apgalvojumi: spiegoja, un punkts. Tomēr tas nemulsināja tiesnesi Dunduru, un Buraks, tā sakot, dabūja papilnam

Kā Gapoņenko "kurināja"

Vēl viens piemērs – nesenais spriedums Aleksandram Gapoņenko. Tiesa piespriedusi viņam gadu brīvības atņemšanas nosacīti "par nacionālā naida kurināšanu".

Gapoņenko savās publikācijās izmantoja tādus izteikumus, kā "latviešu politiķi", "latviešu žurnālisti", "latviešu SS leģionāri", "amerikāņu karavīri" utt. Šos kritiskos izteikumus par vienu vai otru profesionālo vai sociālo grupu tiesa interpretēja kā naida kurināšanu pret visu nāciju. Tāda "radoša" interpretācija ir ārpus jebkādu likumu, pat veselā saprāta robežām.

Ko tad Gapoņenko vajadzēja rakstīt? Katru reizi, kad izmantots vārds "latviešu", iekavās skaidrot, ka viņš nerunā par latviešiem kā tautu, kā nāciju? Manuprāt, tas tāpat vien ir skaidrs jebkuram adekvātam lasītājam. Bet tiesnesis nolēma pakļauties "neadekvātiem".

Daudzi komentētāji uzskata spriedumu Gapoņenko par "mīkstu". Neveiksmīgs vērtējums, kas aizēno notiekošā būtību. Faktiski ir ieviesta politiskā cenzūra. Nav iespējams kritizēt valdības nacionālo politiku, nelietojot vārdus "latvietis", "latviešu". Ne jau kaut kādi noslēpumaini citplanētieši bez kādas tautības likvidēja krievu skolas...

Sadarbība ar Krieviju – krimināls

Turpinās divi procesi pret Juriju Aleksejevu. Vienu lietu ļoti nesteidzīgi izskata tiesa, otra tiek gatavota nodošanai tiesā. Sputnik Latvija ne vienu vien reizi par to ir stāstījis. Izcelšu tikai vienu aspektu – uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs.

Pret Aleksejevu un viņa kolēģiem no IMHO kluba celtas apsūdzības par "palīdzību ārvalstij tās darbībā pret Latviju". Pirms dažiem gadiem pieņemtais Krimināllikuma pants dod vaļu Valsts drošības dienestam – tas var ierosināt lietu pret jebkuru varai nemīlamu iedzīvotāju, kas uztur sakarus ar Krieviju – profesionālus, komerciālus, humanitārus, nerunājot jau par politiskajiem kontaktiem.

Ja tiesa arī šoreiz padosies VDD, drošībnieki smelsies iedvesmu jaunām krimināllietām, un represijas var iegūt daudz plašāku mērogu.

Jaunais specdienestu juristu daiļdarbs

Visbeidzot, pats jaunākais process, ko saķepinājis drošības dienests, - pret žurnālistiem, kuri sadarbojas ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Savus argumentus, kuri parāda apsūdzību absurdu, esmu jau izklāstījis. Arī daudzi citi pauda līdzīgas domas.

Tomēr gribu šo to piebilst. Iespējams, VDD specoperācijas mērķis ir ne tikai vēlme galīgi piežmiegt krievvalodīgos medijus un kriminalizēt jebkādus latvijiešu kontaktus ar Krieviju. Piedevām tiek zondēts – kāda būs Krievijas reakcija, cik stingra būs atbilde?

Galu galā starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" nav nekāds privāts kiosks, tas ir valsts uzņēmums, tā īpašnieks ir Krievijas Federācijas valdība. Tātad izvirzītās apsūdzības ir tāda puiciska "aknu" pārbaude.

Patlaban nav iespējams prognozēt, vai specdienestu kārtējais daiļdarbs nonāks līdz tiesai vai nonīks pirmstiesas stadijā. Ja tiesa būs, jādara viss iespējamais, lai tajā izcīnītu uzvaru. Pat neskatoties uz taisnās tiesas degradāciju.

Daudzi vietējie krievu mediji ir likvidēti, citi pūlas izdzīvot, baidās sastrīdēties ar valdību. var jau būt, ka izklausīsies patētiski, tomēr teikšu: aģentūras "Rossija segodņa" portāli patiesībā ir vienīgie brīvā krievu vārda nesēji Latvijā. Mēs nedrīkstam tos zaudēt.

179
Tagi:
Latvija, tiesa, tiesas spriedums, Buraks, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Vardarbība ir norma? Krievijas Žurnālistu savienība reaģēja uz VDD rīcību Latvijā
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
"Jums viss ir atļauts": specdienestiem iesaka "radošu" pieeju sankcijām pret Krieviju
"Klusē, spītīgi klusē". Maskava sašutusi par to, kā ES aizstāv Latviju
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
ASV karavīrs, foto no arhīva

"Fīrera fani": ko neonacisti sarīkojuši amerikāņu armijā

3
(atjaunots 13:11 18.04.2021)
Iebiedēšanas akcijas, atklāts rasisms un uzbrukumi valdībai – Pentagons ir nopietni noraizējies par ekstrēmisma pieaugumu armijā.

Pārskats liecina, ka ASV Bruņotajos spēkos strauji aug radikāli noskaņotu karavīru skaits – viņi apdraud valdību un civiliedzīvotājus. Komandieri pagaidām nespēj atrisināt problēmu. Par to, pie kā tas viss var novest, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Problēma Nr. 1

Bruņotajos spēkos esošo precīzu radikāļu skaitu pārskata autori nav minējuši, tomēr uzsver, ka aktīvā dienesta karavīrus ļoti augstu vērtē ekstrēmiskie grupējumi, jo viņu pieredzei un zināšanām ir liela nozīme tā saucamo militāro operāciju panākumiem pret pašu valsts iedzīvotājiem.

Jau desmitiem reižu karavīri un virsnieki turēti aizdomās vai apsūdzēti par sakariem ar ekstrēmistiem. Piemēram, 2018. gadā policija aizturēja Nacionālās gvardes kareivi – neonacistiska grupējuma locekli. Viņš ne tikai bija aizliegtās organizācijas rindās, bet arī nodarbojās ar sprāgstvielu nelegālu noietu un glabāšanu. Gvardam piesprieda brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Viņa domubiedri plānoja pārveidot esošo sabiedrisko sistēmu par labu "baltajai rasei". Izstrādāja vairāku uzbrukumu scenārijus un pastrādāja piecas slepkavības. Ekstrēmisti plānoja nodarīt bojājumus ūdens apgādes un elektropadeves sistēmās vairākās ASV pilsētās. Līdz izformēšanai 2020. gadā grupējumā bija aptuveni 80 aktīvi biedri. 2018. gadā varasiestādes aizturēja Bruņoto spēku veterānu, kurš trenēja nacistisko grupējumu – viņš mācīja radikāļus šaut, apieties ar šaujamieročiem un tuvcīņā. Bijušais karavīrs ieteica organizācijas locekļiem dienēt armijā, lai iegūtu speciālās iemaņas un izmantot tās vardarbīgās akcijās pret ASV valdību.

Vēl vienā ekstrēmiskā organizācijā, kas izrādījās populāra amerikāņu karavīru vidū, apmēram 500 locekļi. Dibinātājs – bijušais jūras kājnieks. Tās locekļi, karavīri, propagandē radikālu ideoloģiju dienesta biedru vidū, lasa "lekcijas" studentiem. Mērķis – rasu segregācija un labāka pasaule baltajiem. Līdzekļi – cita starpā arī legāla iespiešanās ASV politiskajā sistēmā, mediju pārstāvju vervēšana. Organizācijas locekļi sazinās sociālajos tīklos un slēgtajās tērzētavās, cenšoties ievērot konspirāciju. Zināms, ka grupējuma filiāles darbojas 36 štatos.

Īpašas pazīmes

Par ekstrēmisma problēmu armijā sākās runas, kad vairāki desmiti bijušo un aktīvā dienestā esošo karavīru tika apsūdzēti par dalību nekārtībās Kapitolija pakalnā 6. janvārī. FIB klasificēja uzbrukumu Kongresam kā iekšējo terorismu.

Nav nemaz tik vienkārši identificēt ekstrēmistus bruņotajos spēkos. Rasisti, nacionālisti rūpīgi slēpj savus uzskatus un plānus atklāj vienīgi pārbaudītiem cilvēkiem. Lai atpazītu viens otru, viņi nēsā apģērbu ar noteiktiem logotipiem vai tetovējumus, kas nezinošiem cilvēkiem nerada nekādas aizdomas. Piemēram, kāda neonacistiska grupējuma locekļi uz apakšdelma tetovē grozītu Trešā reiha divīziju emblēmu.

Vēl nopietnāka armijas ekstrēmisma problēma ir vientuļie fanātiķi. Viņi neatšķiras no sabiedrības, tomēr pieturas pie ekstrēmiskiem un rasistiskiem uzskatiem, apmeklē nacionālistu forumus un sapulces, aģitē internetā.

Piemēram, tā saucamie boogaloo boys gatavojas otrajam pilsoņu karam un valdības gāšanai. "Bugalo" bruņojas, iegādājas munīciju un ekipējumu, daudziem ir veseli šaujamieroču arsenāli. Viņi mācās izdzīvot ekstremālos apstākļos, apgūst tuvcīņu un karadarbības taktiku.

Dažus šāda veida ekstrēmistus – veterānus un aktīvā dienesta kareivjus – policija arestējusi par melnādaino slepkavībām, sprāgstvielu glabāšanu un pat slepenas informācijas nodošanu teroristiem par armijas vienību dislokāciju un uzdevumiem.

Viņi ies līdz galam

Ekstrēmisms amerikāņu armijā ir sens stāsts. Daudzi radikāļi savas idejas ir īstenojuši vai bijuši pavisam tuvu mērķim.

Piemēram, bijušais jūras kājnieks, pēc tam – Krasta apsardzes leitnants Kristofers Pols Hesons smēlās iedvesmu norvēģa Andersa Breivika teroraktā. Viņš sapņoja pārvērst visus ASV ziemeļrietumus par reģionu tikai baltajiem. Šim nolūkam viņš plānoja likvidēt gandrīz visus Zemes iedzīvotājus. Ekstrēmistam piederēja milzīgs daudzums ieroču – viņa mājās atrasti desmitiem automātisko šauteņu, skrotenes un pistoles. Viņš izstrādāja arī bioloģisko uzbrukumu plānus – iecerēja izplatīt spāņu gripas, mēra un Sibīrijas mēra vīrusus.

2009. gadā Huda fortā kara psihiatrs majors Nidals Maliks Hasans nošāva 13 un ievainoja 30 dienesta biedrus. Palestīnas izcelsmes mediķis bija musulmanis un kritizēja ASV armijas militārās operācijas pret viņa ticības biedriem. Kad sabruka cerības uz to, ka Baraks Obama izvedīs bruņoto kontingentu no Irākas un Afganistānas, Hasans izdarīja asiņainu teroraktu medicīnas centrā, kur karavīri izgāja medicīnisko komisiju pirms komandējumiem uz Tuvajiem Austrumiem.

Daži nokļūst radikālo islāmisko grupējumu ietekmē. Piemēram, ASV armijas seržants Akaika Kengs, kurš dienēja Irākā un Afganistānā, mēģināja nodot islāmistiem dienesta biedru personas datus un informāciju par gaisa telpas kontroles sistēmu, instrukcijas par karavīru apmācības metodēm un dažādu tehnisko dokumentāciju. Noskaidrojās, ka viņš jau sešus gadus, pat būdams kara dienestā, atbalstīja teroristu idejas.

Neskatoties uz aizliegumu piedalīties radikālās kustībās, ir ļoti sarežģīti atlaist no ASV armijas ekstrēmistiski noskaņotu karavīru. Šī iemesla dēļ Pentagonam atliek tikai atsijāt radikāļus karadienesta atlasē. Rūpīgākas pārbaudes vajadzībām plānots izstrādāt papildu testus un piesaistīt specdienestus.

3
Tagi:
neonacisms, Krievija, aizsardzība, drošība, Pentagons, ASV
Aviācijas bāzes kuģis Harry Truman

"Vairāk nepavilksim": ko ASV nolēmušas darīt ar saviem aviācijas bāzes kuģiem

9
(atjaunots 23:36 17.04.2021)
Baidena administrācija atgriezusies pie jautājuma par aviācijas bāzes kuģa "USS Harry S. Truman" pirmstermiņa norakstīšanu.

Kuģim vajadzētu kalpot vēl vismaz 25 gadus, taču, domājams, metāllūžņos to sagriezīs daudz ātrāk. Tiesa, asas diskusijas ap amerikāņu aviācijas bāzes kuģiem rodas jau ilgu laiku. Par to, kā lemj "demokrātijas simbolu" likteni, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Uzbrūk pašam svētākajam

Arī Donalda Trampa laikā izskanēja ierosinājums norakstīt "USS Harry S. Truman" budžeta līdzekļu ekonomijas labad, taču viņš to noraidīja. Patiešām, kuģis nolaists ūdenī 1998. gadā, viņam vēl ilgi jākalpo.

Toties iniciatīvu atbalstīja Aizsardzības ministrijas un Jūras spēku amatpersonas. Ja norakstīt "Trūmenu" 25 gadus pirms noteiktā termiņa, atbrīvosies miljardiem dolāru, kas atvēlēti tā apkalpošanai un kodoldegvielas uzpildei reaktorā. Šos līdzekļus var novirzīt perspektīva bruņojuma – zemūdens un virsūdens bezpilota aparātu, precīzo uzbrukuma ieroču izstrādei un iepirkumam, kā arī jaunās klases "Ford" aviācijas bāzes kuģu būvdarbiem.

Kongress ideju uztvēra naidīgi. Viens no argumentiem: ja norakstīt "USS Harry S. Truman" 2020. gadu vidū, līdz 2050. gadam Jūras spēkiem paliks tikai deviņi šīs klases kuģi, bet flotei vajadzīgi 11. Lielākā daļa kongresmeņu ir pārliecināti: "peldošie aerodromi" ir ASV stratēģiska priekšrocība pār potenciālajiem pretiniekiem, ar to palīdzību iespējams kontrolēt visu Pasaules okeānu.

Vēl agrāk, 2014. gadā, Baraka Obamas prezidentūras laikā izskanēja ierosinājums norakstīt USS George Washington. Arī toreiz iniciatīvu noraidīja.

Daži militārie eksperti tomēr uzskata, ka aviācijas bāzes kuģi strauji zaudē spēku apstākļos, kad ASV domājamie pretinieki uzņem bruņojumā aizvien lielāku skaitu precīzo raķešu sistēmu, arī hiperskaņas bruņojumu. Piemēram, amerikāņi ir noraizējušies par tālā darbības rādiusa pretkuģu raķešu parādīšanos Ķīnas bruņojumā – to darbības rādiuss ir tūkstoš jūras jūdzes.

Sena problēma

Strīdi par aviācijas bāzes kuģa "USS Harry S. Truman" turpinājās arī pēc administrācijas nomaiņas. Daudzi vēl aizvien iebilst pret priekšlaicīgu norakstīšanu. Pārlieku lieli līdzekļi ieguldīti šajā kuģī, lai norakstītu to ekspluatācijas cikla vidū, uzskata Kongresā. Tāpat parlamentārieši norāda, ka tāda iniciatīva neatbilst ASV JS attīstības programmai un kuģu skaita palielināšanai par vairākiem simtiem vienību. Lieta tāda, ka bijušais aizsardzības ministrs Marks Espers īsi pirms atstādināšanas paspēja iepazīstināt ar atjaunoto plānu līdz 2045. gadam – tas paredz, ka flotes sastāvā līdz šim laikam jābūt vismaz 500 kuģiem.

"Ikviens mēģinājums atlikt "Ford" klases aviācijas bāzes kuģu iepirkumu vai "Nimitz" klases kuģu tehniskās apkalpošanas termiņus ir stratēģiski un finansiāli bezatbildīgi un, neapšaubāmi, saskarsies ar tādu pašu pretestību ka 2014. gadā," norādīja Pārstāvju palātas loceklis Robs Vitmans.

Patiesībā stratēģija Battle Force 2045 paredz jauno "Virginia" klases zemūdeņu celtniecības tempu pieaugumu. Plānots, ka to skaits sasniegs 80. Tāpat uzmanība pievērsta dažādu tipu bezpilota aparātiem, kas daļēji aizvietos raķešu eskadras kuģiem un izlūkošanas kuģiem.

Pentagona galvassāpes

Kongresmeņi pat atbalsta aviācijas bāzes kuģu skaita palielināšanu un atsaucas uz "Ķīnas draudiem". Piemēram, senators Rodžers Vikers debatēs uzdeva jautājumu, vai ar 11 kuģiem pietiks, lai savaldītu Ķīnu Klusajā okeānā, vienlaikus strādājot Tuvajos Austrumos un citos Pasaules okeāna rajonos.

Militārpersonas kongresmeņus mierina. ASV operāciju Klusā okeāna reģionā komandieris admirālis Džons Akilino apliecināja, ka aviācijas bāzes kuģi tiks galā, ja vien, protams, neradīsies papildu grūtības.

Aviācijas bāzes kuģu floti – 11 vienības – apstiprināja 2007. gada jūras kara stratēģijas ietvaros. Bija plānots, ka šie kuģi būs vajadzīgi tikai divos karadarbības teātros – Klusā okeāna rietumu daļā un Persijas līcī. Tagad ASV sagādā raizes Krievijas Jūras kara flotes straujā pastiprināšanās Vidusjūrā un Atlantijas ziemeļos.

Vienlaikus admirāļi aizvien biežāk ziņo par nopietnām tehniskām problēmām, kas saistītas ar aviācijas bāzes kuģiem, un to apkalpošanai nepieciešamo izdevumu pieaugumu. Piemēram, 2019. gadā ASV austrumu piekrastē cīņas spējīgs ir vienīgi "USS Dwight D. Eisenhower". Pārējie tiek modernizēti vai nonākuši kapitālajā remontā, savukārt "USS Harry S. Truman" no ierindas izgājusi elektropadeves sistēma.

Neveicas arī ar jauno "peldošo aerodromu" būvi. Pirmo nākamās paaudzes aviācijas bāzes kuģi "USS Gerald R. Ford" nevar savest kārtībā jau vairāk nekā 15 gadus. Kuģa būve sākās 2005. gadā, nolaida ūdenī 2013. gadā un plānoja gadu vēlāk sākt tā pilnvērtīgu ekspluatāciju. Tomēr nekavējoties tika konstatēta virkne defektu konstrukcijā. Tie ir ļoti nopietni – tos novērst nav izdevies vēl aizvien.

9
Tagi:
Aizsardzības ministrija, Pentagons, aviācijas bāzes kuģis, ASV
Pēc temata
Krievijas admirāļi: ASV aviācijas bāzeskuģi nevarēs ienākt Baltijas jūrā
Trejzobja trieciens. Kāpēc NATO mācības var dārgi izmaksāt Eiropai
ASV aviācijas bāzes kuģis USS Harry S. Truman iegājis Vidusjūrā
ASV atjaunojušas floti Krievijas "savaldīšanai" Ziemeļatlantijā