Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvniecībai vācu ostā Mukran, foto no arhīva

"Strādā par spīti visam": "Ziemeļu straume 2" izgājusi finiša taisnē

69
(atjaunots 15:32 25.12.2020)
Visi ASV mēģinājumi apturēt "Ziemeļu straumi 2" nav devuši rezultātu. Tomēr analītiķi atzīmē, ka patlaban sācies, iespējams, sarežģītākais būvdarbu posms.

Gāzesvada iecirknis uz sauszemes ārvalstīs ir pabeigts. Patlaban tiek izbūvēts gāzesvads Vācijas ūdeņos, tam sekos Dānijas iecirknis. Analītiķi norāda, ka projekts izgājis finiša taisnē un jebkurā gadījumā tiks pabeigts. Tomēr iespējamas problēmas ar tā ekspluatācijas sākumu. Par tām portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Viss ir gatavs

Koncerna "Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietniece, "Gazprom eksport" ģenerāldirektore Jeļena Burmistrova, tiekoties ar investoriem, pastāstīja, ka gāzesvada iecirknis uz sauszemes ārvalstīs ir pabeigts.

Pēc gadu ilga pārtraukuma 11. decembrī atsākās darbi Vācijas teritoriālajos ūdeņos. No 15. janvāra sāksies cauruļvadu izbūve Dānijas zonā. Burmistrova pastāstīja, ka būvdarbu noslēgums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp arī laikapstākļiem.

Kuģim "Fortune" palīdzēs Krievijas Jūras glābšanas dienesta "Murman" un "Baltiyskiy issledovatel" un citi sagādes kuģi. Jūrā tiks nosprausta 200 metrus plata pagaidu aizlieguma zona abās pusēs cauruļvadu izbūves līnijas. Tajā aizliegts peldēt, nirt, izmest enkuru un zvejot zivis.

Analītiķi atzīmē, ka patlaban sācies, iespējams, sarežģītākais būvdarbu posms. Ziemā Baltijā plosās spēcīgas vētras, turklāt gāzesvadu vēl joprojām apdraud amerikāņu sankcijas.

Turpina mēģinājumus

Oktobrī uz projektu tika attiecināta normatīvo aktu paketes PEESA "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību" darbība. Ierobežojumi vērsti pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus un iekārtas vai finansējumu cauruļvadu izbūvē izmantot kuģu modernizācijai vai ekipējumam.

Tagad apdraudētas ir apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijas, kas sadarbojas ar Krievijas kuģiem. Kongresa apstiprinātās sankcijas ietvers 2021. gada aizsardzības budžeta grozījumus. Rezultātā apdrošinātāji neriskēs kompensēt cauruļvada pabeigšanas ietvaros ciestos zaudējumus, sertifikācijas kompānijas nespēs novērtēt sametināto cauruļu drošību pirms gāzes padeves uz Vāciju. Tiesa, eksperti norāda, jauno sankciju bīstamība vēl nav gluži skaidra.

"No vienas puses, Kongress pieņēmis šo likumprojektu, no otras, Donalds Tramps to nav parakstījis, un nekur nav teikts, ka parakstīs Džo Baidens: pirmajam jāvāc kopā mantas, lai pamestu Balto namu, otrajam – tajā jāievācas un jātiek skaidrībā ar bēdīgo stāvokli ekonomikā," uzskata neatkarīgais eksperts Leonīds Hazanovs.

Atradīs risinājumu

Vācija jau apliecināja: ja Baltais nams īstenos šos plānus, Bundestāgs sagatavos atbildes pasākumus. Cita starpā Merkeles valdība izskata ar ES koordinētus soļus, teikts Vācijas Ekonomikas ministrijas iekšējā dokumentā.

Projekta partneri atzīmē: Krievija jebkurā gadījumā apies sankcijas un pabeigs būvdarbus. "Cauruļu izbūve atsāksies, gāzesvads tiks pabeigts," apliecināja Rainers Zele, Austrijas naftas kompānijas OMV AG izpilddirektors.

"Ziemeļu straumi 2" iespējams noslēgt līdz vasarai, līdz nākamajai ziemai – saņemt sertifikātus gāzes transportēšanai, uzskata Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta speciālisti. Domājams, tālākās sankcijas liks būvdarbiem ievilkties, tomēr galu galā Krievija "atradīs iespēju pārvarēt jebkuru šķērsli". Amerikāņiem ir "jāsaprot, ka viņiem neizdosies apturēt projektu", uzsvēra analītiķi.

Līdzīgas prognozes publicējuši arī Krievijas eksperti. "Sankcijas, kas patlaban vērstas pret "Ziemeļu straumi 2", "Gazprom" ir kā oda kodiens, tikpat labi Vašingtona varētu mēģināt aizliegt viņiem iegūt dabasgāzi. Ja Džo Baidens tomēr parakstīs likumprojektu, "Gazprom" ar partneriem tik un tā novedīs projektu līdz loģiskajam noslēgumam un sāks pārsūknēšanu. Manuprāt cauruļvadu izbūve tiks noslēgta aprīlī vai maijā," uzskata Leonīds Hazanovs.

Ekspluatācijas sākums

Speciālisti uzsvēra: aizliegts jau viss, kas saistīts ar būvdarbiem dziļūdens posmos. Tāpēc "Gazprom" burtiski strādā par spīti visam un neplāno apstāties. Pagaidām nav zināms tikai tas, vai "Fortune" strādās tikai seklajā Dānijas ūdeņu zonā, vai arī dziļūdens iecirknī. No tā atkarīgi būvdarbu tempi un nepieciešamo kuģu skaits.

"Gazprom" cenšas minimizēt sankciju sekas, mainot īpašnieku ķēdītes. Visi darbos iesaistītie kuģi ir mainīuši īpašniekus. Tas pats "Akademik Cherskiy" agrāk piederēja "Gazpromflot", tagad – Samaras enerģētiskajam fondam. Galvenais – nodalīt šo īpašumu. "Gazprom" uztic kuģus firmām, kam nekadu saistību nav cerībā, ka galvenās firmas struktūras necietīs," paskaidroja Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts Igors Juškovs.

Viņš piezīmēja: ar būvdarbu pabeigšanu viss ir skaidrs, iespējamas grūtības ekspluatācijas sākuma posmā. Lieta tāda, ka jaunās sankcijas, kas iekļautas ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam, attiecas uz gāzesvada apkalpošanu un ekspluatāciju. Pilnīgi iespējams, tās būs stingras. Šajā ziņā daudz kas ir atkarīgs no eiropiešiem – nav zināms, vai viņi uzdrīkstēsies dot atļauju gāzes pārsūknēšanai un lietošanai.

69
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2 (271)
Pēc temata
Analītiķis atklājis "Ziemeļu straumes 2" pēdējo intrigu
"Tāpat kā divreiz divi ir četri". Putins novērtēja "Ziemeļu straumes 2" perspektīvas
Pat poļi jau ir samierinājušies. "Ziemeļu straumi 2" vairs neizdosies apturēt
ASV neatmetīs centienus kaitēt "Ziemeļu straumei 2"
Kūrorts Bulgārijā, foto no arhīva

Asimetrisks pasākums: Bulgārijā nobijās no Krievijas atbildes uz savu izlēcienu

40
(atjaunots 23:42 16.05.2021)
Vispirms darīt, pēc tam domāt – tā izdodas Bulgārijai. Apsūdzēja Maskavu bez pierādījumiem, izraidīja diplomātus, un tikai pēc tam viņiem ienāca prātā, ka Krievija var atbildēt, un ļoti sāpīgi.

Maijā Bulgārija atklāja tūrisma sezonu, 5. maijā sāka izsniegt vīzas arī Krievijas pilsoņiem. Ceļotāju labad Sofija pat atzina vakcināciju ar "Sputnik V", lai tikai brauc. Tikai Bulgārijas kūrortu pieprasījums joprojām ir zems, atzīmēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova.

Krievijas pilsoņi, uz kuru rēķina labajos laikos pirms pandēmijas vienmēr tik labi pelnījis Bulgārijas tūrisma sektors, var neatgriezties nemaz. Runa nav tikai par koronavīrusu, valūtas cenu pieaugumu un pašmāju kūrortu apgūšanu Krasnodaras novadā un Krimā, bet arī par politiku. Vispirms – par Sofijas politiku.

Izdevums "Duma" pauda bažas par to, ka, atbildot uz bulgāru nedraudzīgajām darbībām ar visiem viņu "spiegu skandāliem", apsūdzībām kaut kādiem "Kremļa aģentiem" sprādzienos militārajās noliktavās (patapināja ideju Čehijā) un pārējiem lēmumiem, Maskava var iekļaut Bulgāriju nedraudzīgo valstu sarakstā un pieteikt tai boikotu tūrismā.

Tā sakot, nodot aizmirstībai. Ko tad republika iesāks? Tas nav skaidrs, jo vajag taču kaut kā celt valsts ekonomiku no ceļiem.

Raksta autors atgādina, ka pat saviem pilsoņiem vietējās pludmales un viesnīcas neko daudz nevar piedāvāt, tāpēc turīgāki cilvēki dod priekšroku atpūtai ārzemēs. Arī Krievijas tūristu acīs Bulgārija nav pasaules naba, pat tagadējos, koronavīrusa dēļ "daļēji aizslēgtajos" laikos: Melnkalne laipni lūdz tūristus no Krievijas, Kipra, Grieķija, drīz sarakstam varētu pievienoties Ēģipte un citas valstis.

Tātad izvēle ir, pat neskaitot savus kūrortus. Jā, pagaidām Bulgārijā par krievu ceļotāju naudas zudumu un tūrisma sektora stāvokli bīstas tikai žurnālisti. Valdība nevēlas kardināli mainīt izteikumus, lai arī jaunu uzbrukumu Maskavai pagaidām nav.

Lai jau, pašiem vien būs sliktāk, jo tūrisma nestās peļņas zudums viņiem var sagādāt pēkšņu un ļoti nepatīkamu pārsteigumu. Tāpēc labāk gan būtu vispirms padomāt, bet pēc tam runāt vai darīt – visam ir savas sekas.

40
Tagi:
tūrisms, Krievija, Bulgārija
Pēc temata
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, kā piesaistīt tūristus
Ne visi varēs ceļot: ES stāsta, kādas prasības tiek izvirzītas tūristiem

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

74
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

74
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā
Maxima lielveikals, foto no arhīva

Aicina darbā skolēnus: Maxima piedāvā aptuveni 400 darba vietas vasaras brīvlaikā

0
(atjaunots 22:05 17.05.2021)
Jau 10 gadus darbojas Nodarbinātības valsts aģentūras izstrādātā programma, kas dāvā iespēju 15-18 gadus veciem skolēniem iegūt reālu darba pieredzi vasaras brīvlaikā.

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Uzņēmums SIA "Maxima Latvija" radīs 382 darba vietas 53 veikalos 27 Latvijas pilsētās. Tās paredzētas jauniešiem, kuri vēlas pastrādāt vasaras periodā, raksta Press.lv, atsaucoties uz kompānijas sniegto informāciju.

Šādu praksi "Maxima Latvija" izmanto jau 10 gadus – vasaras periodā tirdzniecības vietās darbā tiek pieņemti 15-18 gadus veci jaunieši, lai iegūtu reālu darba pieredzi un nopelnītu kabatas naudu. Programmu izstrādājusi Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA).

Šogad jaunieši varēs iekārtoties darbā "Maxima" veikalos Aizkrauklē, Ādažos, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Iecavā, Ikšķilē, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kandavā, Koknesē, Kuldīgā, Liepājā, Limbažos, Līvānos, Ogrē, Olainē, Rēzeknē, Rīgā, Salacgrīvā, Salaspilī, Saldū, Talsos, Tukumā, Valmierā un Ventspilī.

2020. gada vasarā, kad pasaulē plosījās pandēmija, piepelnīšanās jautājums Latvijā bija īpaši akūts. Tomēr NVA pieņēma lēmumu tomēr atļaut skolēniem strādāt. Labklājības ministrija lēmumu apstiprināja, atsaucoties uz Covid-19 izplatības lejupslīdi.

Jāpiebilst, ka darba devējs, kurš pieņēmis darbā skolēnus vasaras brīvlaikā, saņem dotāciju 50% apmērā no minimālās algas, par skolēna-invalīda pieņemšanu darbā – minimālās algas apmērā.

0
Pēc temata
Lēmums pieņemts: NVA ļaus skolēniem piepelnīties vasarā
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Skolēnus mācīs lietot šaujamieročus, medicīnas studentus – ārstēt ievainojumus