Darbs pie datora, foto no arhīva

Beigas spēlītēm krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu

62
(atjaunots 22:13 24.12.2020)
Aizvadītajā nedēļas nogalē svinētajai Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta simtgadei veltītais labākais apsveikums, neapšaubāmi, nācis no ASV.

Jau divas nedēļas amerikāņu politiķi un mediji spriež par Krievijas "asimetrisko uzvaru" pār ASV, ko tā izcīnījusi, pateicoties "neredzētajam ĀID hakeru uzbrukumam, kura darba metodes ir vienas no labākajām visā pasaulē". Par "krievu hakeru" bezprecendenta soļiem ASV stāsta Pjotrs Akopovs portālā RIA Novosti.

Atzīmē, ka "Krievijas nesenās operācijas mērogs un skarbums" pārsteiguši pat dažus pieredzējušus ekspertus, bet Trampa bijušais padomnieks iekšējās drošības jautājumos Tomass Bosserts sarunā ar The New York Times aprakstīja notiekošo kā īstu katastrofu:

"Notiekošā uzbrukuma mērogus ir grūti novērtēt. (..) Kaitnieciskais kods kompānijas "Solar Winds" programmatūrā tika iefiltrēts martā un atradās tur līdz jūnijam. Kaitniecisko atjauninājumu varēja lejupielādēt 18 000 organizāciju, tostarp federālās valdības neslepenie tīkli un vairāk nekā 425 kompānijas no saraksta Fortune 500. (..) 6-9 mēnešus krieviem bija piekļuve daudziem svarīgiem un slepeniem tīkliem. ĀID noteikti izmantoja šo piekļuvi, lai iegūtu administratīvo kontroli pār tīkliem, ko tas uzskata par prioritārajiem darbības objektiem. Šajos objektos hakeri jau sen šķērsojuši ieejas punktu, sajaukuši pēdas un, kā saka speciālisti, ieguvuši "stabilu piekļuvi". Tātad viņiem ir iespēja iekļūt tīklos un vadīt tos tā, ka viņus ir grūti identificēt un izdzēst.

Nāksies strādāt gadiem ilgi, lai noteikti noskaidrotu, kādus tīklus krievi vada, kādos tie vienkārši iekļuvuši. (..) Mums jāpieņem, ka Krievija kontrolē visus tās uzlauztos tīklus, un jārīkojas atbilstoši. Tomēr nav skaidrs, ko krievi plāno darīt tālāk. Iegūto piekļuvi iespējams izmantot ne tikai spiegošanas mērķiem. Reālu un šķietamu kontroli pār tik lielu skaitu svarīgu tīklu viegli iespējams izmantot, lai grautu sabiedrisko un patērētāju uzticību datiem, rakstiskai saziņai un pakalpojumiem. Tīklos, ko kontrolē krievi, viņi var iznīcināt vai mainīt datus, var izlikties par citiem cilvēkiem. Ja viņi spēs negatīvi ietekmēt un nodarboties ar dezinformāciju (tās ir Krievijas izturēšanās raksturīgas īpatnības), viegli var pastiprināties iekšējā un ģeopolitiskā spriedze."

Ko iesākt nabaga neaizsargātajām amerikāņu varasiestādēm? Bosserts stāsta, ka seku likvidācija ilgs gadiem:

"Ja arī mēs divkāršosim darba tempus ar "Solar Winds" programmām, pat ja vēl nav par vēlu ķerties pie nodzēšanas, situācija būs šausmīga vēl ļoti ilgu laiku.

Tikai seku likvidācija un atjaunošana vien prasīs kolosālu darbu. Vajadzēs atsevišķi nomainīt veselas datoru, tīkla programmatūras un serveru grupas plašos valsts un korporatīvajos tīklos. Tomēr valsts svarīgākajiem tīkliem vajadzēs kaut kā turpināt darbu, lai arī mēs nezinām, kādā mērā krievi tajos iespiedušies un kādā mērā krievi mūs kontrolē ar šo tīklu starpniecību. Vajadzēs noteikti visu pārtaisīt un no nulles veidot jaunus tīklus, pie tam izolēt no uzlauztajiem tīkliem."

Avīzei The New York Times un Bosertam jau piebalso simtiem mediju un politiķu pulks, piemēram, valsts sekretārs Maiks Pompeo apgalvo: "Tagad mēs varam diezgan skaidri teikt, ka šajā akcijā piedalījušies tieši krievi," un iekļauj Krieviju ASV ienaidnieku sarakstā, lai arī prezidents Tramps pauž šaubas par Maskavas vainu – viņš tur aizdomās Ķīnu. Taču nav svarīgi, kas uzlauzis programmas, ko izmanto tūkstošiem amerikāņu ierēdņu (arī izlūkdienestu darbinieki). Pateicoties tik nopietnai reklāmas kamapaņai, visi būs droši – to pastrādājuši krievi, pie tam Baidena topošā administrācija jau gatavo sankcijas par šo "viltīgo uzbrukumu".

Tātad Krievija tagad būs spiesta sadzīvot ar kibersuperlielvalsts statusu, piedevām statusam "valsts, kas ievēl ASV prezidentus". Nu jau vairs pat nav ne mazākās nozīmes atspēkot murgus par Krievijas iespaidu 2016. gada vēlēšanās, – tie tapuši par amerikāņu politikas un masu apziņas elementu, un tagadējais "krievu uzbrukums" ir tikai toreizējās paranojas atvasinājums.

Jā, "Vašingtonas purvā" nepaspēja vēl nopriecāties par uzvaru pār "Putina marioneti" Trampu, kad noskaidrojās, ka tagad "krievi mūs kontrolē" jau tīklos, lai arī mēs nezinām, ko viņi nospēruši. Patiesībā neviens neko nav zadzis, pareizāk sakot, hakeri uzlauzuši hakerus. Jā, notiekošā pamatā ir fakts, ka noticis uzbrukums hakeru programmām, ne velti pirmā par incidentu ziņoja kiberdrošības nozarē strādājoša nozīmīga kompānija ar daiļrunīgu nosaukumu FireEye ("Ugunīgā acs").

Five Eyes ("Piecas acis") — tā saucas piecu anglosakšu valstu (ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes) izlūkdienestu alianse. Pat ne alianse – Eduards Snoudens to visai precīzi nosauca par "pārnacionālu izlūkošanas organizāciju, kas nepakļaujas zināmiem savu valstu likumiem".

Tātad uzlauztas programmas firmā ar līdzīgu nosaukumu. Acīmredzot, tas noticis jau pirms "ĀID hakeri" pamanījās iespraust savus kodus tīklu administrēšanai izmantotajos "Solar Winds" atjauninājumos. Kas tad īsti notika ar kompāniju "FireEye", kuras klientu vidū ir amerikāņu specdienesti?

"FireEye paziņoja, ka valsts labā strādājoši hakeri nozaguši daļu ārkārtīgi vērtīgu līdzekļu, kas paredzēti kļūmju meklēšanai klientu, tostarp arī federālajai valdībai piederošajās sistēmās. "FireEye" klienti, kuru vidū ir Iekšējās drošības ministrija un izlūkdienesti, noalgojuši kompāniju savu sistēmu izsmalcinātai, tomēr noderīgai pārbaudes uzlaušanai. Kompānija šiem nolūkiem izmanto plašu datubāzi, kurā iekļauti dažādi visā pasaulē savākti paņēmieni. Tai ir "sarkanā komanda", kas imitē īstus hakerus un ar savu instrumentu palīdzību meklē "caurumus" tīklu drošībā. Tātad hakeri, kas nozaguši FireEye instrumentus, papildināja ar tiem savu arsenālu."

Re, kas par lietu – vieni hakeri uzlauzuši otrus! Bet tā taču ir parasta prakse, arī specdienestu līmenī. To atzīst arī nepolitizēti amerikāņu eksperti kiberdrošības jautājumos, piemēram, Tomass Rīds no Džona Hopkinsa universitātes:

"Cilvēki, kuri uzskata, ka tas ir politiski izdevīgi, melš niekus. Notikušo nevar saukt par uzbrukumu – tā izskatās izlūkošanas datu vākšana. Šis darbs Krievijai izdodas ļoti labi, iespējams, labāk, nekā mēs domājām, taču mēs darām to pašu. Tā ir lieliski īstenota spiegošanas kampaņa, tomēr reālais jautājums ir sekojošs: kāpēc bija vajadzīgi deviņi mēneši, lai to atklātu? Kāpēc neviena ASV valdības aģentūra neieraudzīja plaisu? Prātīgāk būtu padomāt par to."

Protams, Rīds neuzskata, ka pie amerikāņu specdienestu akluma būtu vainīgs "krievu aģents" Tramps, toties pārējie gan nonāk pie tāda slēdziena. Pat tie, kas Trampu atklāti neapsūdz. Piemēram, viņa bijusī padomniece Krievijas jautājumos Fiona Hilla lielu daļu vainas uzveļ "toksiskajai starppartiju politikai" un tam, ka "prezidents pievērsies savām interesēm un nodarījis ļaunu cilvēkiem, kam vajadzēja parūpēties par šo sistēmu drošību". Tātad Tramps ir vainīgs tik un tā – neļāva speciālistiem mierīgi strādāt, atvairīt krievu draudus:

"Visa tā mūsu iekšējā cīņa, pastāvīgā cilvēku atlaišana, uzmācīgā ideja par to, ka Krievijas iejaukšanās vēlēšanās ir mistifikācija, augstais korupcijas, radu būšanas un nekompetences līmenis Trampa tuvākajā lokā. Tas viss situāciju neuzlaboja. (..) Atbildība jāuzņemas arī otrai pusei. Dēvējot Trampu par neleģitīmu, par Putina ievēlētu, demokrāti piespieda viņu aizsargāties."

Tātad problēma nav tas, ka pret Trampu izveidojās visīstākā specdienestu un "dziļvalsts" sazvērestība. Nē, pēc Hillas domām, viss ir gluži pretēji, problēma ir tā, ka ASV prezidents Maskavas iejaukšanos spītīgi uzskatīja par viņa ienaidnieku izdomātu mistifikāciju. Ja būtu piekritis, ka tā bijusi (starp citu, jau no 2017. gada vidus viņš ar to pat nestrīdējās, saprata, ka pats sev dara ļaunu), tagad ar "Piecu acu" drošību viss būtu kārtībā!

Jāpiebilst gan, ka Hilla vismaz pūlas uzlikt atbildību gan Trampam, gan viņa pretiniekiem, toties konsekventie aizejošā prezidenta un Krievijas apkarotāji nekādi nespēj apstāties un no pašreizējā stāsta izdara tīri apdullinošus slēdzienus. "Krievija uzlauzusi ne tikai mūsu datorsistēmas, tā uzlauzusi mūsu apziņu," rakstā The Washington Post apgalvo pazīstamais politiskais analītiķis Farids Zakarija:

Hakeris
© Sputnik / Владимир Трефилов

"Krievijas metodes ļoti līdzinās Trampa propagandas stratēģijai. (..) Apzināti vai ne, Tramps tomēr izmanto Krievijas modeli, kuras pamatā likts princips: agri vai vēlu cilvēki sāk ticēt, ka vienu un to pašu ziņu izdzird vairākas reizes no dažādiem avotiem, pie tam nav svarīgi, cik angažēti ir šie avoti. Domājams, pandēmija veicinājusi dezinformācijas izmantošanas efektivitātes izaugsmi. Sociāli izolētie un no sabiedrības pārsvarā nogrieztie amerikāņi tagad vēl lielākā mērā pakļauti teorijām, kas apstiprina viņu ideoloģisko pārliecību. Pats pārsteidzošākais fakts 2020. gadā nebūt nebija tas, ka Tramps mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus. Daudzi prognozēja, ka viņš to mēģinās. Pārsteidzošākais bija tas, ka, saskaņā ar aptauju rezultātiem, 60 miljoni amerikāņu patiešām tic viņa izteikumiem un melīgajiem skaidrojumiem, uz kā tie balstīti. Problēmu rada nevis tas, ka Krievija uzlauzusi amerikāņu datorsistēmas, bet gan tas, ka tai, acīmredzot, izdevies uzlauzt mūsu apziņu."

Krievi kontrolē nevis Trampu vai pat amerikāņu izlūkdienestu datortīklus, bet gan amerikāņu apziņu. Dīvaini tikai, ka Zakarija runā tikai par 60 miljoniem – par 40% nobalsojušo amerikāņu vēlētāju. Kā tad ir ar pārējiem? Tiem, kuri netic Trampa stāstam par mahinācijām vēlēšanās. Vai tad viņi nav Krievijas izlūkdienesta marionetes? Ja jau ĀID uzlauzis amerikāņu apziņu, tad jau noteikti uzlauzti ir visi un uzreiz. Nevajag ķēpāties! To vislabāk apstiprina pats Farida Zakarija raksts.

62
Tagi:
ASV, izlūkdienesti, Krievija, hakeri
Pfizer

Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem

128
(atjaunots 10:49 19.01.2021)
Tīmeklī publicēta sarakste, kurā sniegta informācija par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanas procesu, kas ļoti līdzinās afērai. Regulators saskārās ar spēcīgu spiedienu un nepieciešamību atzīt vakcīnu līdz jaunajam gadam, lai gan ar preparātu bijušas problēmas.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Decembrī internetā parādījās dati par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanu, smelti no Eiropas zaļu aģentūrai (EZA) nozagtajiem dokumentiem, ziņo franču izdevums Le Monde, kura raksta tulkojumu publicē Inosmi.ru.

Le Monde izdevies iegūt un publicēt dažas ziņas no noslepenoto dokumentu paketes, ko 2020. gada 9. decembrī Eiropas zāļu aģentūrai nozaga nezināmas personas. Ar dokumentiem iepazinās Eiropas žurnālistu komanda.

Mapē iekļautas 20 nodaļas, kas galvenokārt attiecas uz "Pfizer-BioNTech" vakcīnas materiāliem. Starp dokumentiem ir aģentūras atbildīgo darbinieku 19 vēstules, kas nosūtītas no 10. līdz 25. novembrim. Ar dažām to vidū "manipulējuši" hakeri, vēsta EZA komunikē no 15. janvāra. Tomēr sarunā ar "Le Mond" aģentūra atzina, ka "publicētās elektroniskās vēstules atspoguļo tālaika problēmas un diskusijas".

Piecas elektroniskās vēstules, kas nosūtītas daudziem adresātiem (tādējādi samazinās varbūtība, ka tās pakļautas manipulācijām), ļauj spriest par spiedienu, ar ko saskārās aģentūra – tā mērķis bija paātrināt pirmās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas procesu.

Piemēram, 12. novembra sarakstē viens no EZA darbiniekiem stāsta par sarunu ar ES veselības komisāri Stellu Kirjakidu (Stella Kyriakides). Uzstājot, "lai visas Eiropas valstis vienlaikus saņemtu vakcīnu", Kirjakidu arī uzsvēra, cik svarīgi ir "neforsēt" valstu nacionālo procedūru piemērošanu, jo tas novedīšot pie kavēkļiem preparāta apstiprinājuma procesā. Saskaņā ar ES direktīvu, epidēmijas gadījumā valstīm ir tiesības izmantot ārstniecības līdzekļus, ko nav apstiprinājusi EZA.

19. novembrī viens no augstākajiem EZA darbiniekiem min selektoru sanāksmi ar Eiropas Komisiju, kas norisinājās "diezgan saspringtā, reizēm pat nepatīkamā gaisotnē. Gaisotne sniedz priekšstatu par to, ar ko var saskarties EZA, ja cerības neattaisnosies, neatkarīgi no tā, vai tās ir reālistiskas vai ne."

Nākamajā dienā sarakstē ar Dānijas zāļu aģentūru tas pats ierēdnis atzina, ka viņam bijis negaidīts Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) paziņojums, kurā "skaidri nosauktas divas vakcīnas, kuras varēs saņemt apstiprinājumu līdz gada beigām ["Pfizer-BioNTech" un "Moderna"]. Ar abiem preparātiem joprojām ir problēmas," uzsvēra ierēdnis.

Par šīm "problēmām" ir runa pārējos decembrī nozagtajos dokumentos. Šī iemesla dēļ aģentūrai neradās aizdomas par manipulācijām. It īpaši runa ir par problēmām ar "Pfizer-BioNTech" vakcīnu.

Konstatēts, ka novembrī Eiropas aģentūra noformulējusi trīs "pamatiebildumus" pret šo vakcīnu:

  • dažiem ražošanas laukumiem nav apstiprināta piekrišana;
  • datu trūkums par vakcīnas komerciālajām partijām;
  • un – pats svarīgākais – konstatētas atšķirības kvalitātē starp vakcīnas komerciālajām partijām un tām, kas izmantotas klīniskajās pārbaudēs.

Pēdējais punkts izraisīja vislielākās pētnieku bažas, kas nodarbojās ar vakcīnas kvalitātes novērtējumu.

"Klupšanas akmens"

Patiešām, pārejas posmā no klīniskajām pārbaudēm pie komerciālās ražošanas stadijas, nācās mainīt ražošanas procesu un ieguldīt līdzekļus jaunās rūpnīcās. Ar šīm izmaiņām skaidrojamas atšķirības vakcīnu sastāvā, it īpaši RNS integritātes līmeņa samazināšana. RNS ir būtisks vakcīnas elements, kas veicina vīrusa dzeloņveida olbaltumvielas sintēzi pēc tās ievadīšanas šūnās. Tā "apmāca" imūnsistēmu atpazīt patogēnu un neitralizēt to. RNS integritāte vakcīnās, kas tika izmantotas klīniskajos izmēģinajumos, sasniedza 69%-81%, proti, tā bija pilna ķēde, kas ļāva sintezēt dzeloņveida olbaltumvielu. Savukārt datos par jauno ražošanas līniju partijām atspoguļoti zemāki rādītāji: vidēji 59%. Dažās partijās RNS saturs sasniedza vien 51%-52%. Tas bija "klupšanas akmens", par ko ziņoja EZA 23. novembrī.

Rodas jautājums, vai zemāks RNS līmenis var ietekmēt ne tikai vakcīnas lietošanas efektivitāti, bet arī tās drošību. Zemāks RNS integritātes līmenis var liecināt par lielāku piemaisījumu skaitu, galvenokārt – nošķelto RNS skaitu. "Šajā produkcijā mēs bieži sastapāmies ar nedaudz īsākiem vai nedaudz garākiem RNS. Filtrēšana notiek, ņemot vērā molekulas lielumu, taču ar lieliem apjomiem process tiek apgrūtināts," komentē informāciju Stīvs Paskolo (Steve Pascolo), Cīrihes universitātes slimnīcas pētnieks, kurš jau divdesmit gadus strādā pie RNS vakcīnām. (Būdams CureVac līdzdibinātājs, 2000. gadā viņš pameta šo uzņēmumu un pašlaik veic projektus kopā ar BioNTech). Šīs saīsinātās RNS acīmredzot nevar veicināt dzeloņveida olbaltumvielu sintēzi. Tomēr dati, ko kompānija iesniedza EZA, norāda: olbaltumvielas tiek sintezētas RNS līmenī, kas vienāds 62%. " BioNTech pirmo pārbaužu gaitā imūnreakcija radās ar vienu RNS mikrogramu, — skaidro Stīvs Paskolo, — Plānots, ka vakcīnā būs 30 mikrogrami, tātad ir rezerve."

Līdzīgs viedoklis ir arī ASV Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes sanitārās uzraudzības pārvaldei, ar kuru tāpat kontaktējās EZA. Pārvaldē "jautājums par RNS saturu netika uzskatīts par nopietnu problēmu", pauda EZA ierēdnis 23. novembra elektroniskā vēstulē.

Patiesībā, šajā ziņojumā ir teikts, ka šīs ražošanas un kvalitātes kontroles problēmas nav attiecināmas uz steidzamas apstiprināšanas procedūrām (ASV, Kanādā un Apvienotajā Karalistē). Patiesībā tā nav vakcīnas atļauja, - tā ir atļauja preparāta pagaidu lietošanai. Pagaidu atļauja vakcīnas ieviešanai tirgū, ko centās saņemt EZA, uzliek vairāk ierobežojumu. Tādējādi rodas nepieciešamība "saskaņot ar EZA, Valsts sanitārās uzraudzības un Kanādas aģentūras vispārējām prasībām, lai izvairītos no varbūtības, ka kāds reģions saņems nederīgu materiālu," pēc dažām dienām tika paziņots vienā no elektroniskajām vēstulēm.

"Galvenais iebildums"

26. novembrī BioNTech un Pfizer radās iespēja atbildēt uz EZA iebildumiem. Kompānijas informēja par pārbaudēm dažādās ražotnēs un piedāvāja paaugstināt RNK satura minimālo līmeni līdz 60% ražošanas sākumposmos, lai izvairītos no tā samazināšanās galaproduktā līdz līmenim, kas mazāks par 50%. Šķiet, minētais kritērijs tika pieņemts visos saskaņošanā izmantotajos dokumentos. Savā ziņojumā "Comirnaty" vakcīnas ražotāji apgalvo, ka atšķirības RNK daudzumā "nedrīkst ietekmēt" nedz produkcijas efektivitāti, nedz drošību. Dažas no šīm partijām jau izmantotas klīnisko pārbaužu laikā.

Tomēr šie dati, šķiet, nav pārliecinājuši Eiropas aģentūru, jo pēdējie dokumenti un pieejamie ziņojumi neļauj ignorēt "galveno iebildumu". To apliecina EZA un ražotāju elektroniskās sarakstes ekrānuzņēmums. "Šīs problēmas tiek uzskatītas par būtiskām, it īpaši produkta tipa inovatīva rakstura un ierobežotas pieredzes kontekstā. Tāpēc ir jāpiemēro stingrāka kontroles stratēģija." Viens no pēdējiem pieejamajiem ziņojumiem liecina, ka ražošanas procesu korekcija ļauj atjaunot integritātes līmeni līdz aptuveni 75%, kas ir salīdzināms ar klīnisko pārbaužu laikā izmantotajiem paraugiem.

Trīs dienas vēlāk, 3. decembrī, The Wall Street Journal publicēja rakstu par problēmu ar vakcīnas Pfizer ražošanu. "Dažās partijās izejvielu kvalitāte neatbilst normām. Mēs esam novērsuši problēmu, bet mums pietrūka laika nodrošināt šajā gadā plānotās piegādes," stāsta "cilvēks, kurš tieši piedalās vakcīnas Pfizer izstrādāšanā".

Vai šeit ir kāda saistība? Kompānija Pfizer atteicās komentēt situāciju, balstoties vien uz EZA kiberuzbrukuma izmeklēšanu, kas joprojām turpinās. Piektdien, 15. janvārī, BioNTech un Pfizer atkal ziņoja par aizkavēšanos ar piegādēm, aizbildinoties ar darbiem Beļģijas rūpnīcā Pursā.

Eiropas aģentūrā apstiprināja, ka vēlāk kvalitātes problēmu izdevies atrisināt. "Kompānijai izdevies atrisināt problēmas, kā arī sniegt informāciju un nepieciešamos datus, kas ļauj EZA pieņemt pozitīvu lēmumu par vakcīnu". Aģentūra apliecināja, ka pašreizējās tehniskās prasības attiecībā uz RNS līmeni "uzskatāmas par zinātniski pamatotām un pieņemamām".

Piemēram, aģentūra uzsver, ka diez vai saīsinātas RNS molekulas var veicināt proteīna vai peptīda veidošanos, tādējādi izraisot nevēlamas sekas. "Par spīti steidzamībai, visā Eiropas Savienībā vienmēr bija sapratne par to, ka augsto kvalitātes standartu jautājumos nevar būt nekādu kompromisu un jebkuriem ieteikumiem jābūt balstītiem vienīgi uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, kvalitātes drošību un vakcīnas efektivitāti," apgalvo EZA. Eiropas Komisijā uz mūsu jautājumiem arī atbildēja, ka šīs diskusijas "nekad nav kaitējušas aģentūras neatkarībai un nekādā ziņā nav kompromitējušas EZA lēmumu objektivitāti par vakcīnu un citu zāļu līdzekļu izvērtēšanu."

Krievu vai rusofilu pēdas

Joprojām nav zināms, kas varētu būt saistīts ar hakeru neseno uzbrukuma. Nozagtie dati parādījās torrentu vietnē "Rutor", kur "Ru" nozīmē "Krievija", bet "tor" - tīmekļa pārlūkprogramma, kas ļauj anonīmi lasīt vietnes internetā (pārlūkprogramma Tor nav saistīta ar Krieviju tika izstrādāta ASV JKS – red. piez.). Tas var kalpot par labu versijai, ka hakeris ir no Krievijas vai atbalsta to. "Līdzīgu uzlaušanas un datu zagšanas taktiku, kam seko to noplūde, jau ir lietojuši Krievijas hakeri (Guccifer 2.0, jeb Pasaules antidopinga aģentūras lieta), stāsta Žans Mišels Doans (Jean-Michel Doan), kompānijas "Sekoia" speciālists, kas nodarbojas ar kiberdrošības jautājumiem.

Turklāt ir grūti izslēgt versiju par rūpniecisko kiberspiegošanu, it īpaši ņemot vērā, ka, izvēloties dokumentus, noziedznieki orientējās tieši uz Pfizer. Uz to norāda arī failam piešķirtais virsraksts – "Vērienīgas krāpšanas ar vakcīnu Pfizer pierādījumi." Bet kā tad ir ar vakcinācijas nīdēju grupu, kas mēģināja diskreditēt vakcīnas? "Maz ticams, ka hakeris - vakcīnu nīdējs publicēs datus ne īpaši populārā tīmekļa vietnē, kuras specialitāte ir pirātisms," komentē Žans Mišels Doans.

Tikmēr fakti ir tādi: EZA pilnībā apstiprināja Pfizer-BioNTech vakcīnu 2020. gada 21. decembrī, trīs nedēļas pēc apstiprināšanas Lielbritānijā un divas nedēļas pēc apstiprināšanas Savienotajās Valstīs. tātad EZA, par spīti visam, bija vajadzīgs zināms laiks, lai atrisinātu problēmas. Eiropas Komisija norādīja, ka tāda aizkavēšanās nav pieļaujama – par to liecina sarakste no 19. novembra: "Lai ko mēs darītu, paātrinot saskaņošanas procesu (ar citām institūcijām) vai veicot to nepieciešamajos termiņos, lai iegūtu precīzas garantijas (…), EZA būs jāsaskaras ar jautājumiem un kritiku no dažādām pusēm (Eiropas Komisija, ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments, mediji un sabiedrība)," teikts aģentūras augstā ranga ierēdņa paziņojumā. Viņš nevarēja prognozēt, ka līdztekus aģentūrai būs jātiek galā arī ar kiberuzbrukumu.

128
Tagi:
Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

108
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

108
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

0
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

0
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem