ASV tanks Abrams M1A2

"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu

95
(atjaunots 11:53 24.12.2020)
Amerikāņu senatori un kongresmeņi apstiprinājuši aizsardzības budžeta projektu. Vašingtona plāno 2021. gadā iztērēt militārām vajadzībām rekordlielu summu – 740 miljardus dolāru.

Tiek plānota bruņoto spēku modernizācija, jaunu tehnoloģiju izstrāde, kā arī ASV ģeopolitiskās ietekmes tālāka paplašināšana – sankcijas oponentiem un palīdzība sabiedrotajiem. Donalds Tramps gan piedraudēja projektu neparakstīt, tomēr budžetu noteikti apstiprinās. Par to, kā Pentagons plāno rīkoties ar šo naudu, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Strīds ar prezidentu

Aizsardzības budžets radījis strīdus Savienoto Valstu varas augstākajās aprindās. Pašreizējais prezidents Donalds Tramps pauda neapmierinātību ar amerikāņu bruņoto spēku skaita samazināšanu Afganistānā, Korejā un Vācijā. Iepriekš viņš iebilda pret likumprojektu, kas paredz pārdēvēt par godu Pilsoņu kara perioda Konfederācijas politiķu piemiņai nosauktās armijas bāzes un likvidēt jebkādu citu vergturu Dienvidu simboliku.

Bez tam prezidentam nepatīk, ka dokumentā nav punkta par Komunikācijas saziņas ētikas likuma 230. sadaļas atcelšanu, kas aizsargā tehnoloģiskās kompānijas no tiesas prasībām par lietotāju satura publikāciju, dzēšanu vai jebkādu moderāciju. Atgādināsim, ka viņam ir veci rēķini ar Twitter, Facebook un vairākām citām interneta platformām, kas bieži apzīmē viņa publikācijas kā dezinformāciju vai apstrīdamu saturu. Tramps tām vairākkārt pārmetis cenzūru un centienus ietekmēt politiku. Viņš ir pārliecināts, ka sociālajiem tīkliem un medijiem jāuzņemas atbildība par publicētajiem materiāliem.

Tomēr par budžeta projektu jau nobalsojuši 300 kongresmeņi no 438. Tātad Pārstāvju palātai ir iespēja pārvarēt prezidenta veto. Kad Tramps bloķēs projektu, Kongress nobalsos vēlreiz. Ja dokuments vēlreiz tiks apstiprināts, to pieņems. Pie tam likumu atbalstījis senāts: 84 – par, un tikai 13 – pret.

Sankcijas un atbalsts

Viens no budžeta projekta galvenajiem ģeopolitiskajiem jauninājumiem ir sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Amerikāņi centīgi un konsekventi pūlas graut Krievijas pozīciju ogļūdeņražu tirgū. Budžets paredz sodu par gāzesvada būvdarbu veicināšanu un cauruļvadu izbūves kuģu tehniskās modernizācijas pakalpojumiem.

"Ziemeļu straume 2" jau ir gatava par 94%. Atlicis izbūvēt tikai 76 kilometrus. Lai izvairītos no sankcijām, Vācija ķērusies pie viltības un radījusi speciālu fondu gāzesvada pabeigšanai. Apakšuzņēmēji pildīs šīs struktūras pasūtījumus bez tiešas saiknes ar "Ziemeļu straumi 2".

Piedevām amerikāņi plāno kārtīgi piespiest pie sienas Turciju. Budžets paredz sankcijas par Krievijas zenītraķešu sistēmu S-400 iepirkumu un ekspluatāciju. Aizvadītās nedēļas nogalē Valsts departaments nāca klajā ar valsts sekretāra Maika Pompeo paziņojumu par to, ka šis darījums apdraudot amerikāņu personālu un militāro tehniku, kā arī ļauj Maskavai gūt piekļuvi Turcijas armijai un aizsardzības rūpniecībai. Turcijas ĀM piedraudēja ar atbildes pasākumiem. S-400 ir sens Vašingtonas un Ankaras strīdus ābols. Amerikāņi jau svītrojuši Turciju no 5. paaudzes lidmašīnu F-35 programmas. Pentagons ir nobažījies, ka informācija par jaunajiem iznīcinātājiem no turku ZRS nokļūs Maskavā.

Amerikāņi turpinās finansēt sabiedrotos Austrumeiropā – Baltiju un Poliju. Šīs valstis Vašingtonas acīs ir placdarms "Krievijas savaldīšanai". Kijevai piešķirs 250 miljonus dolāru – drošībai un Ukrainas Bruņoto spēku atbalstam. Nianses netiek precizētas, tomēr, domājams, runa ir par bruņumašīnu, prettanku raķešu kompleksu un mazo kuģu tālākām piegādēm UBS.

Totāla pārapbruņošana

Protams, arī sev pāri amerikāņi nenodarīs. No 740 miljardiem Pentagona pamatvajadzībām atvēlēs 635,5 miljardus. Pārējais aizies nacionālās drošības programmām enerģētikā (26,6 miljardi) un operācijām ārvalstīs (69 miljardi). Atsevišķi pieminēta nepieciešamība triju gadu laikā uzņemt bruņojumā hiperskaņas tehnoloģijas.

Kodoltriādes modernizācijai piešķirti gandrīz 30 miljardi. Tos iztērēs jaunu sakaru un vadības sistēmu izstrādei (Nuclear Command, Control and Communications — 7 miljardi), perspektīvo tālo bumbvedēju B-21 Raider programmai (2,8 miljardi), jaunajām zemūdenēm ar ballistiskajām raķetēm saskaņā ar projektu Columbia (4,4 miljardi). "Gaiss-zeme" tipa spārnoto kodolraķešu LRSO projekts saņems 474 miljonus, jaunās SBR programmas GBSD ietvaros – 1,5 miljardus.

Pretraķešu aizsardzības sistēmu attīstībai atvēlēs vairāk nekā 20 miljardus dolāru. Iepirks jūras bāzes pretraķešu šāviņus SM-3, militāro informācijas un vadības sistēmu AEGIS, PRA kompleksus THAAD. Modernizēs ZRK Patriot. Kosmiskajiem spēkiem rezervēti 15 miljardi – ASV satelītu grupējuma tālākai paplašināšanai. Apmēram 10 miljardi – operācijām kibertelpā – gan uzbrukuma, gan aizsardzības soļiem.

Gaisa spēki saņems 57 miljardus. Par šo summu iepirks 76 iznīcinātājus F-35, 15 degvielas uzpildes lidmašīnas KC-46, 24 klāja iznīcinātājus-bumbvedējus F/A-18 Super Hornet, 52 helikopterus AH-64E Apache un virkni citu mašīnu. Jūras kara spēku vajadzībām 2021. gadā iztērēs 32,3 miljardus: projekta Columbia jaunās paaudzes atomzemūdenes būvei, Ford klases aviācijas bāzes kuģim, Virginia klases zemūdenei, diviem Arleigh Burke tipa eskadras kuģiem, fregatei FFG(X), desanta kuģim LPD, tankkuģim un diviem lielajiem bezpilota kuģiem USV Large.

Sauszemes spēkiem paredzēti 13 miljardi: iegādāsies vairāk nekā četrus tūkstošus vieglo bruņumašīnu, 32 daudzfunkcionālās bruņumašīnas, 72 amfībijas, kā arī modernizēs 89 tankus Abrams. Nav piemirstas arī nākotnes tehnoloģijas. Piemēram, hiperskaņas bruņojumam iztērēs 3,2 miljardus, mikroelektronikai — 1,5 miljardus, mākslīgajam intelektam — 841 miljonu.

ASV militārais budžets joprojām aug un katru gadu uzstāda jaunus rekordus. Skaidrs, ka arī jaunā prezidenta valdīšanas laikā diezin vai ASV ārpolitika mainīsies un kļūs miermīlīgāka.

95
Tagi:
sankcijas, budžets, ASV, Pentagons
Pēc temata
"Apšaubāma iecere": ko izmēģina amerikāņu kara jūrnieki
"Mainīt Turcijas uzvedību". Par ko Rietumi soda Erdoganu
INF beigas: kā noriet lielvalstis
Kāpēc sistēma HIMARS apdraud Rumāniju un Baltijas valstis, nevis Krieviju
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

17
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
17
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

70
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

70
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības

Mīnus 50C: sasalušās Jakutskas dzīve

0
(atjaunots 10:47 26.01.2021)
Jakutskā iestājās anomāls aukstums: termometra stabiņš noslīdēja līdz -50 un pat zemāk, kā izskatās sasalusi pilsēta, skatieties fotolentē.

Vienās pilsētās par anomāli aukstu tiek uzskatīta temperatūra -30, citās kolapsu izraisa pat temperatūras pazemināšanos zem nulles.

Jakutskai anomāls aukstums sākas ar -50C, un tas pašlaik iestājās pilsētā.

Republikas Saha Ārkārtas situācijas ministrijas Galvenā pārvalde tādos apstākļos iesaka izvēlēties nepiegulošu apģērbu, kas veicina normālu asins cirkulāciju. Tāpat jāierobežo alkohola lietošana. Dodoties ceļā, labāk informēt ģimeni un tuviniekus, uz kurieni jūs braucat un kad plānojat ierasties galamērķī.

Sasilšana līdz -43C gaidāma Jakutskā darba nedēļas beigās.

Paskatieties, kā izskatās anomāls sals, Sputnik fotolentē.

0
  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Apsniguši koki Jakutskā

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Vīrietis demonstrē viedtālruni ar informāciju par laikapstākļiem Jakutskā

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Vietējais iedzīvotājs Jakutskas tirgū

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Elektropārvades līnijas Jakutskā

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Zivju tirgotājs Jakutskas tirgū

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Vietējie iedzīvotāji Jakutskas tirgū

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Apsniguši koki Jakutskā

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Sieviete izved suni pastaigā Jakutskā

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Apsniguši velosipēdi Jakutskas ielās

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Saulriets Jakutskā