Бронетранспортер российских миротворцев в Нагорном Карабахе

Kāpēc uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas parādījušies Krievijas FDD robežsargi

37
(atjaunots 10:45 23.12.2020)
Armēnijas un Azerbaidžānas robežas delimitācijas un demarkācijas sarežģītos gadījumos Krievijas robežsargi nepieļauj provokācijas un pilda miernešu misiju.

21. decembrī Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans apmeklēja Sunikskas apgabalu, kas robežojas ar Azerbaidžānu – mediji vēstija, ka tā kļūst par augošas spriedzes zonu. Svētdien apgabala vadība par aicināja iedzīvotājus drošības apsvērumu labad nepamest armēņu karavīru apsargāto Sunikas teritoriju dažādu saimniecisko darbu veikšanai, piemēram, malkas ciršanai mežā vai lopu ganīšanai (https://sptnkne.ws/EH53).

Civiliedzīvotājus nekas neapdraud: armēņu un azerbaidžāņu robežsargi sadarbībā ar kolēģiem no Krievijas dislocē vienības starpvalstu autoceļa Gorisa-Kapana iecirknī apgabalā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Iepriekš Armēnijas ĀM atzīmēja, ka militārās pozīcijas tiek precizētas, ņemot vērā robežu demarkāciju ar Azerbaidžānu pēc tam, kad Baku ziņā nonāca daļa agrāko neatzītās Kalnu Karabahas Republikas teritoriju. Krievijas robežsargu miernešu loma tehnoloģiski sarežģītajā situācijā ir acīmredzama – viņi novērš iespējamos incidentus un pasargā no bruņotā konflikta "reinkarnācijas".

Armēnijas un Azerbaidžānas valstu robežu precizēšanu Sunikskas apgabalā un Zangelana un Kubatlas (Gubadlas) apdzīvoto vietu rajonā apgrūtina tas, ka 21 kilometru garais "padomju" ceļa posms neatbilst abu republiku suverenitātes konfigurācijai un teritoriālajai vienotībai. Vietējo iedzīvotāju acīs emocionālais un jutīgais demarkācijas process rit saskaņā ar PSRS kartēm. Tas noslēgsies tuvākajās dienās un ļaus parūpēties par drošu satiksmi pa ceļu, kas "līkumo" pāri abu republiku robežai. Lai nodrošinātu netraucētu satiksmi, ceļa iecirknī tiks pastāvīgi dislocēti Krievijas robežsargi.

Šī iemesla dēļ Krievijas Federālā drošības dienesta vadītājs Aleksandrs Bortņikovs 18. decembrī apmeklēja Erevānu un Baku, lai maksimālu precīzi izskaidrotu armēņu premjerministram Nikolam Pašiņanam un Azerbaidžānas prezidentam Ilhamam Alijevam Maskavas principiālo viedokli par robežu delimitāciju un demarkāciju un miera stiprināšanu reģionā.

Atbildības zonas paplašināšanās

Informācija no Erevānas liecina, ka pēdējās dienās aiz Armēnija starptautiski atzītajām robežām pieaug karadarbības atsākšanās risks. Eskalācija varēja sākties arī Sunikskas apgabalā. Armēnijas starptautiski atzīto robežu nocietināšana paver jaunas drošības garantijas, turklāt Krievijas FDD robežsardzes spēki, pēc Pašiņana vārdiem, pilnībā iesaistīti darbā Sunikā. Jāpiebilst, ka robežsargu trīspusējā sadarbība nebeidzas aiz Sunikskas apgabala robežām.

Pirms Kalnu Karabahas konflikta saasināšanās septembrī Armēnijas teritorijā atradā četras Krievijas FDD robežsardzes nodaļas, aptuveni 4500 cilvēki. Lielākā uzmanība tika veltīta vairāk nekā 300 km garās Armēnijas un Turcijas robežas apsardzei.

Saskaņā ar 9. novembrī parakstīto vienošanos Krievijas robežsargiem parādījušies jauni uzdevumi – Lačinas un Nahičevānas koridoros, kas savieno Armēniju ar Karabahu un Azerbaidžānu ar Nahičevānas autonomo republiku (Azerbaidžānas sastāvā).

Novembra beigās Armēnijas robežu nostiprināšanai un miera uzturēšanai Kalnu Karabahā pēc Armēnijas lūguma Krievijas FDD Robežsardzes pārvalde piešķīra papildu rezervi – 188 karavīrus un nepieciešamo tehniku dislokācijai uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas. Ļoti iespējams, ka tuvākajā laikā reģionā parādīsies jauni Krievijas FDD reģionālās pārvaldes spēki.

Sākotnēji trīspusējais līgums neparedzēja Krievijas robežsargu dalību aptuveni 1000 km garās Armēnijas un Azerbaidžānas robežas apsardzē. Tomēr zināms, ka uz Armēnijas robežas ar Irānu Krievijas FDD spēki uzturas kopš 2017. gada. Iespējams, Aleksandra Bortņikova vizītes Erevānā un Baku saistīti ar Krievijas robežsargu ievešanu uz abu valstu robežas no Armēnijas puses, tāpat kā tiek apsargāts Armēnijas un Turcijas robežas posms.

Šāda konfigurācija ir izdevīga abām konflikta pusēm Kalnu Karabahā, jo garantē Armēnijas drošību un teritoriālo vienotību un objektīvi veicinās Azerbaidžānas ekonomikas demilitarizāciju – valsts militārie izdevumi 2021. gadā pārsniegs 15% valsts budžetu.

Miera apdraudējums reģionā

Krievijas robežsargu klātbūtne Karabahā var "iebetonēt" pušu pozīcijas, kas izveidojušās 2020. gada 9. novembrī, un veicinās reģionālo stabilitāti tuvākajā perspektīvā.

Aleksandra Bortņikova straujais komandējums uz Dienvidkaukāzu, iespējams, liek pamatus jauniem trīspusējiem Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas starptautiskajiem līgumiem. Līdztekus Krievijas robežsardzes zonas pieaugumam augstās amatpersonas Erevānā un Baku, iespējams, apspriedās arī par Turcijas augošo militāro klātbūtni Azerbaidžānas teritorijā. Tā draud ar reģionālā konflikta turpinājumu un attīstību pēc Sīrijas tipa (sabiedrotie rietumvalstīs noteikti materiāli atbalstīs Ankaras militārās ietekmes paplašināšanās procesu).

Iepriekš Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars stāstīja par to, ka turpinās palīdzības sniegšana "azerbaidžāņu brāļiem" viņu "taisnajā lietā" un tiek apmācīti karavīri, ieskaitot kopīgo manevru formātu. Nevajag idealizēt Ankaras brālīgo palīdzību bruņotajā konfrontācijā ar Armēniju, jo Turcija ir Ziemeļatlantijas alianses locekle, kas galvenokārt "projicē spēku" un cenšas kontrolēt planētas energoresursus.

Stratēģisko pētījumu starptautiskā institūta (International Institute for Strategic Studies) eksperti atzīmēja: "Azerbaidžānas iedomātā uzvara, par ko samaksāts ar vērā ņemamiem cilvēku upuriem un materiālajiem līdzekļiem... ir interesanta karadarbībai nākotnē".

Pie tam runa ir ne tikai par radioelektroniskās cīņas līdzekļu, bezpilota lidaparātu un artilērijas sistēmu pielietojuma taktikas nodarbībām, vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības munīcijas būtiskas rezerves lielo nozīmi integrācijā ar izkliedētiem izlūkošanas un mērķu eskortēšanas līdzekļiem. Konflikts Karabahā parādīja, ka vajadzīgas jaunas operatīvās koncepcijas un pāreja pie tīklcentriskas spēku struktūras. Nākamajos gadu desmitos priekšrocības augstas intensitātes kaujās būs mazo, vidējo un lielo valstu bruņotajiem spēkiem, kas vislabāk pratīs apvienot novecojušās un jaunās tehnoloģijas. Labi apmācītas un ekipētas armijas vienmēr gūst pārsvaru pār nedisciplinētiem spēkiem, neatkarīgi no to tehnoloģiskā pārspēka. Tātad, vieniem – karš un asinis, citiem – jaunu tehnoloģiju un koncepciju iemēģināšana.

Rietumvalstis Dienvidkaukāzu uzskata par izmēģinājumu poligonu vai hipodromu (uzskata, ka vinnēs Erdogans). Ārvalstu militārie analītiķi aukstasinīgi aplēš tālākos variantus: nepieciešamas papildu investīcijas reālajā militārajā apmācībā, jāpievērš uzmanība izkliedētām bruņotu spēku un dažādu domēnu operācijās ar mākslīgā intelekta pielietojumu. Šajā ģeopolitiskajā spēlē neviens nedomā par Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas reālo drošību.

37
Tagi:
Robežsardze, robeža, Kalnu Karabaha, Azerbaidžāna, Armēnija, Krievija
Pēc temata
Kāpēc Turcija ieved karavīrus Azerbaidžānā
Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?
Kā radušies mīti par turku dronu izcili efektīvo darbu Karabahā
Kāpēc Armēnija zaudēja konfliktā tik lielu skaitu militārās tehnikas vienību?
Pfizer

Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem

74
(atjaunots 10:49 19.01.2021)
Tīmeklī publicēta sarakste, kurā sniegta informācija par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanas procesu, kas ļoti līdzinās afērai. Regulators saskārās ar spēcīgu spiedienu un nepieciešamību atzīt vakcīnu līdz jaunajam gadam, lai gan ar preparātu bijušas problēmas.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Decembrī internetā parādījās dati par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanu, smelti no Eiropas zaļu aģentūrai (EZA) nozagtajiem dokumentiem, ziņo franču izdevums Le Monde, kura raksta tulkojumu publicē Inosmi.ru.

Le Monde izdevies iegūt un publicēt dažas ziņas no noslepenoto dokumentu paketes, ko 2020. gada 9. decembrī Eiropas zāļu aģentūrai nozaga nezināmas personas. Ar dokumentiem iepazinās Eiropas žurnālistu komanda.

Mapē iekļautas 20 nodaļas, kas galvenokārt attiecas uz "Pfizer-BioNTech" vakcīnas materiāliem. Starp dokumentiem ir aģentūras atbildīgo darbinieku 19 vēstules, kas nosūtītas no 10. līdz 25. novembrim. Ar dažām to vidū "manipulējuši" hakeri, vēsta EZA komunikē no 15. janvāra. Tomēr sarunā ar "Le Mond" aģentūra atzina, ka "publicētās elektroniskās vēstules atspoguļo tālaika problēmas un diskusijas".

Piecas elektroniskās vēstules, kas nosūtītas daudziem adresātiem (tādējādi samazinās varbūtība, ka tās pakļautas manipulācijām), ļauj spriest par spiedienu, ar ko saskārās aģentūra – tā mērķis bija paātrināt pirmās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas procesu.

Piemēram, 12. novembra sarakstē viens no EZA darbiniekiem stāsta par sarunu ar ES veselības komisāri Stellu Kirjakidu (Stella Kyriakides). Uzstājot, "lai visas Eiropas valstis vienlaikus saņemtu vakcīnu", Kirjakidu arī uzsvēra, cik svarīgi ir "neforsēt" valstu nacionālo procedūru piemērošanu, jo tas novedīšot pie kavēkļiem preparāta apstiprinājuma procesā. Saskaņā ar ES direktīvu, epidēmijas gadījumā valstīm ir tiesības izmantot ārstniecības līdzekļus, ko nav apstiprinājusi EZA.

19. novembrī viens no augstākajiem EZA darbiniekiem min selektoru sanāksmi ar Eiropas Komisiju, kas norisinājās "diezgan saspringtā, reizēm pat nepatīkamā gaisotnē. Gaisotne sniedz priekšstatu par to, ar ko var saskarties EZA, ja cerības neattaisnosies, neatkarīgi no tā, vai tās ir reālistiskas vai ne."

Nākamajā dienā sarakstē ar Dānijas zāļu aģentūru tas pats ierēdnis atzina, ka viņam bijis negaidīts Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) paziņojums, kurā "skaidri nosauktas divas vakcīnas, kuras varēs saņemt apstiprinājumu līdz gada beigām ["Pfizer-BioNTech" un "Moderna"]. Ar abiem preparātiem joprojām ir problēmas," uzsvēra ierēdnis.

Par šīm "problēmām" ir runa pārējos decembrī nozagtajos dokumentos. Šī iemesla dēļ aģentūrai neradās aizdomas par manipulācijām. It īpaši runa ir par problēmām ar "Pfizer-BioNTech" vakcīnu.

Konstatēts, ka novembrī Eiropas aģentūra noformulējusi trīs "pamatiebildumus" pret šo vakcīnu:

  • dažiem ražošanas laukumiem nav apstiprināta piekrišana;
  • datu trūkums par vakcīnas komerciālajām partijām;
  • un – pats svarīgākais – konstatētas atšķirības kvalitātē starp vakcīnas komerciālajām partijām un tām, kas izmantotas klīniskajās pārbaudēs.

Pēdējais punkts izraisīja vislielākās pētnieku bažas, kas nodarbojās ar vakcīnas kvalitātes novērtējumu.

"Klupšanas akmens"

Patiešām, pārejas posmā no klīniskajām pārbaudēm pie komerciālās ražošanas stadijas, nācās mainīt ražošanas procesu un ieguldīt līdzekļus jaunās rūpnīcās. Ar šīm izmaiņām skaidrojamas atšķirības vakcīnu sastāvā, it īpaši RNS integritātes līmeņa samazināšana. RNS ir būtisks vakcīnas elements, kas veicina vīrusa dzeloņveida olbaltumvielas sintēzi pēc tās ievadīšanas šūnās. Tā "apmāca" imūnsistēmu atpazīt patogēnu un neitralizēt to. RNS integritāte vakcīnās, kas tika izmantotas klīniskajos izmēģinajumos, sasniedza 69%-81%, proti, tā bija pilna ķēde, kas ļāva sintezēt dzeloņveida olbaltumvielu. Savukārt datos par jauno ražošanas līniju partijām atspoguļoti zemāki rādītāji: vidēji 59%. Dažās partijās RNS saturs sasniedza vien 51%-52%. Tas bija "klupšanas akmens", par ko ziņoja EZA 23. novembrī.

Rodas jautājums, vai zemāks RNS līmenis var ietekmēt ne tikai vakcīnas lietošanas efektivitāti, bet arī tās drošību. Zemāks RNS integritātes līmenis var liecināt par lielāku piemaisījumu skaitu, galvenokārt – nošķelto RNS skaitu. "Šajā produkcijā mēs bieži sastapāmies ar nedaudz īsākiem vai nedaudz garākiem RNS. Filtrēšana notiek, ņemot vērā molekulas lielumu, taču ar lieliem apjomiem process tiek apgrūtināts," komentē informāciju Stīvs Paskolo (Steve Pascolo), Cīrihes universitātes slimnīcas pētnieks, kurš jau divdesmit gadus strādā pie RNS vakcīnām. (Būdams CureVac līdzdibinātājs, 2000. gadā viņš pameta šo uzņēmumu un pašlaik veic projektus kopā ar BioNTech). Šīs saīsinātās RNS acīmredzot nevar veicināt dzeloņveida olbaltumvielu sintēzi. Tomēr dati, ko kompānija iesniedza EZA, norāda: olbaltumvielas tiek sintezētas RNS līmenī, kas vienāds 62%. " BioNTech pirmo pārbaužu gaitā imūnreakcija radās ar vienu RNS mikrogramu, — skaidro Stīvs Paskolo, — Plānots, ka vakcīnā būs 30 mikrogrami, tātad ir rezerve."

Līdzīgs viedoklis ir arī ASV Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes sanitārās uzraudzības pārvaldei, ar kuru tāpat kontaktējās EZA. Pārvaldē "jautājums par RNS saturu netika uzskatīts par nopietnu problēmu", pauda EZA ierēdnis 23. novembra elektroniskā vēstulē.

Patiesībā, šajā ziņojumā ir teikts, ka šīs ražošanas un kvalitātes kontroles problēmas nav attiecināmas uz steidzamas apstiprināšanas procedūrām (ASV, Kanādā un Apvienotajā Karalistē). Patiesībā tā nav vakcīnas atļauja, - tā ir atļauja preparāta pagaidu lietošanai. Pagaidu atļauja vakcīnas ieviešanai tirgū, ko centās saņemt EZA, uzliek vairāk ierobežojumu. Tādējādi rodas nepieciešamība "saskaņot ar EZA, Valsts sanitārās uzraudzības un Kanādas aģentūras vispārējām prasībām, lai izvairītos no varbūtības, ka kāds reģions saņems nederīgu materiālu," pēc dažām dienām tika paziņots vienā no elektroniskajām vēstulēm.

"Galvenais iebildums"

26. novembrī BioNTech un Pfizer radās iespēja atbildēt uz EZA iebildumiem. Kompānijas informēja par pārbaudēm dažādās ražotnēs un piedāvāja paaugstināt RNK satura minimālo līmeni līdz 60% ražošanas sākumposmos, lai izvairītos no tā samazināšanās galaproduktā līdz līmenim, kas mazāks par 50%. Šķiet, minētais kritērijs tika pieņemts visos saskaņošanā izmantotajos dokumentos. Savā ziņojumā "Comirnaty" vakcīnas ražotāji apgalvo, ka atšķirības RNK daudzumā "nedrīkst ietekmēt" nedz produkcijas efektivitāti, nedz drošību. Dažas no šīm partijām jau izmantotas klīnisko pārbaužu laikā.

Tomēr šie dati, šķiet, nav pārliecinājuši Eiropas aģentūru, jo pēdējie dokumenti un pieejamie ziņojumi neļauj ignorēt "galveno iebildumu". To apliecina EZA un ražotāju elektroniskās sarakstes ekrānuzņēmums. "Šīs problēmas tiek uzskatītas par būtiskām, it īpaši produkta tipa inovatīva rakstura un ierobežotas pieredzes kontekstā. Tāpēc ir jāpiemēro stingrāka kontroles stratēģija." Viens no pēdējiem pieejamajiem ziņojumiem liecina, ka ražošanas procesu korekcija ļauj atjaunot integritātes līmeni līdz aptuveni 75%, kas ir salīdzināms ar klīnisko pārbaužu laikā izmantotajiem paraugiem.

Trīs dienas vēlāk, 3. decembrī, The Wall Street Journal publicēja rakstu par problēmu ar vakcīnas Pfizer ražošanu. "Dažās partijās izejvielu kvalitāte neatbilst normām. Mēs esam novērsuši problēmu, bet mums pietrūka laika nodrošināt šajā gadā plānotās piegādes," stāsta "cilvēks, kurš tieši piedalās vakcīnas Pfizer izstrādāšanā".

Vai šeit ir kāda saistība? Kompānija Pfizer atteicās komentēt situāciju, balstoties vien uz EZA kiberuzbrukuma izmeklēšanu, kas joprojām turpinās. Piektdien, 15. janvārī, BioNTech un Pfizer atkal ziņoja par aizkavēšanos ar piegādēm, aizbildinoties ar darbiem Beļģijas rūpnīcā Pursā.

Eiropas aģentūrā apstiprināja, ka vēlāk kvalitātes problēmu izdevies atrisināt. "Kompānijai izdevies atrisināt problēmas, kā arī sniegt informāciju un nepieciešamos datus, kas ļauj EZA pieņemt pozitīvu lēmumu par vakcīnu". Aģentūra apliecināja, ka pašreizējās tehniskās prasības attiecībā uz RNS līmeni "uzskatāmas par zinātniski pamatotām un pieņemamām".

Piemēram, aģentūra uzsver, ka diez vai saīsinātas RNS molekulas var veicināt proteīna vai peptīda veidošanos, tādējādi izraisot nevēlamas sekas. "Par spīti steidzamībai, visā Eiropas Savienībā vienmēr bija sapratne par to, ka augsto kvalitātes standartu jautājumos nevar būt nekādu kompromisu un jebkuriem ieteikumiem jābūt balstītiem vienīgi uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, kvalitātes drošību un vakcīnas efektivitāti," apgalvo EZA. Eiropas Komisijā uz mūsu jautājumiem arī atbildēja, ka šīs diskusijas "nekad nav kaitējušas aģentūras neatkarībai un nekādā ziņā nav kompromitējušas EZA lēmumu objektivitāti par vakcīnu un citu zāļu līdzekļu izvērtēšanu."

Krievu vai rusofilu pēdas

Joprojām nav zināms, kas varētu būt saistīts ar hakeru neseno uzbrukuma. Nozagtie dati parādījās torrentu vietnē "Rutor", kur "Ru" nozīmē "Krievija", bet "tor" - tīmekļa pārlūkprogramma, kas ļauj anonīmi lasīt vietnes internetā (pārlūkprogramma Tor nav saistīta ar Krieviju tika izstrādāta ASV JKS – red. piez.). Tas var kalpot par labu versijai, ka hakeris ir no Krievijas vai atbalsta to. "Līdzīgu uzlaušanas un datu zagšanas taktiku, kam seko to noplūde, jau ir lietojuši Krievijas hakeri (Guccifer 2.0, jeb Pasaules antidopinga aģentūras lieta), stāsta Žans Mišels Doans (Jean-Michel Doan), kompānijas "Sekoia" speciālists, kas nodarbojas ar kiberdrošības jautājumiem.

Turklāt ir grūti izslēgt versiju par rūpniecisko kiberspiegošanu, it īpaši ņemot vērā, ka, izvēloties dokumentus, noziedznieki orientējās tieši uz Pfizer. Uz to norāda arī failam piešķirtais virsraksts – "Vērienīgas krāpšanas ar vakcīnu Pfizer pierādījumi." Bet kā tad ir ar vakcinācijas nīdēju grupu, kas mēģināja diskreditēt vakcīnas? "Maz ticams, ka hakeris - vakcīnu nīdējs publicēs datus ne īpaši populārā tīmekļa vietnē, kuras specialitāte ir pirātisms," komentē Žans Mišels Doans.

Tikmēr fakti ir tādi: EZA pilnībā apstiprināja Pfizer-BioNTech vakcīnu 2020. gada 21. decembrī, trīs nedēļas pēc apstiprināšanas Lielbritānijā un divas nedēļas pēc apstiprināšanas Savienotajās Valstīs. tātad EZA, par spīti visam, bija vajadzīgs zināms laiks, lai atrisinātu problēmas. Eiropas Komisija norādīja, ka tāda aizkavēšanās nav pieļaujama – par to liecina sarakste no 19. novembra: "Lai ko mēs darītu, paātrinot saskaņošanas procesu (ar citām institūcijām) vai veicot to nepieciešamajos termiņos, lai iegūtu precīzas garantijas (…), EZA būs jāsaskaras ar jautājumiem un kritiku no dažādām pusēm (Eiropas Komisija, ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments, mediji un sabiedrība)," teikts aģentūras augstā ranga ierēdņa paziņojumā. Viņš nevarēja prognozēt, ka līdztekus aģentūrai būs jātiek galā arī ar kiberuzbrukumu.

74
Tagi:
Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

95
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

95
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Daugavpils satiksme

"Daugavpils satiksme" iepirks autobusus un tramvajus par 33 miljoniem eiro

0
(atjaunots 12:55 20.01.2021)
Kā informēja SIA "Daugavpils satiksme" valdes loceklis Sergejs Blagoveščenskis, pilsētas autobusu un tramvaja parkos tehnika ir morāli un tehniski novecojusi un nepieciešama jaunās tehnikas iegāde.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Nauda no ES fondiem, kas tika piešķirta draudzīgas vides attīstībai, tiks atvēlēta jaunu autobusu un tramvaju iepirkšanai Daugavpilī, raksta Lsm.lv. Kopumā plānots tērēt aptuveni 33 miljonus eiro. Iepirkumu paredzēts īstenot līdz 2023. gada beigām.

Pašvaldības uzņēmumā "Daugavpils satiksme" pastāstīja, ka plānots iepirkt 35 autobusus, 12 tramvajus, kā arī izbūvēt jaunu tramvaja līniju. Uzņēmuma vadītājs Sergejs Blagoveščenskis paziņoja, ka no 33 miljoniem eiro 10 miljoni tiks atvēlēti videi draudzīgu autobusu iegādei.

"Tika izsludināts konkurss, kur ir divas lotes. Pirmā ir 15 mazākas ietilpības autobusu iegāde. Un 20 lielākas ietilpības autobusu iegāde. Mazos autobusos ir aptuveni 20 sēdvietas. Liels autobuss ir lielāks par 12 metriem, trīsdurvju, obligāti ar zemo grīdu, bet tā ietilpība ir lielāka par 80 vietām," sacīja Blagoveščenskis.

Viņš atzīmēja, ka Daugavpils autobusu parks ir morāli un tehniski novecojis, daži autobusi ir ekspluatācijā jau vairāk nekā 30 gadus. Autoparka pamatdaļa ir Solaris markas autobusi, tie tika iepirkti 2000. gadā, otra daļa – Volvo markas autobusi, to vidu ir 1989. gadā un 1998. gadā un daži 2006. gadā iepirktie eksemplāri.

"Bija nopietnas avārijas, un šobrīd mums ļoti pietrūkst mašīnu," piebilda Daugavpils satiksmes direktors.

Papildus autobusiem tiks atjaunots arī tramvaju parks. Pašlaik pilsētā kursē 36 vagoni, no kuriem 12 tiek uzskatīti par veciem, tie tika iegādāti vēl 80. gados.

"Pie mums bieži vēršas no invalīdu biedrībām ar lūgumiem palaist zemās grīdas tramvajus, bet diemžēl mēs nevaram tos apmierināt, jo pietrūkst transporta. Ja mēs īstenosim šo projektu, tad ceru, ka visi vecie tramvaji ar augstu grīdu tiks nomainīti pret zemās grīdas tramvajiem," stāsta Blagoveščenskis.

Kopumā tramvaja projektiem Rīgā, Liepājā un Daugavpilī ir piešķirti gandrīz 75 miljoni eiro.

0
Tagi:
ceļu satiksme, Daugavpils
Pēc temata
Drīzumā rīdzinieki varēs apmaksāt braucienu sabiedriskajā transportā ar telefonu
Plānots slēgt dzelzceļa kases: elektroniskā biļete ir lētāka
Latvija aizliegusi lidojumus uz trim valstīm un atjaunoja satiksmi ar Lielbritāniju
Latvija ieceļojošajiem varētu uzlikt pienākumu uzrādīt negatīvu Covid-19 testu