Egils Levits

Tie nav ārvalstnieki: apdraudējuma meklējumi Latvijā noveduši pie valdības

169
(atjaunots 16:29 22.12.2020)
Nesen Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns salīdzināja Latvijas līderus ar klauniem, bet prezidentu Egilu Levitu – pat ar Donaldu Trampu (šajā vietā vismaz vienam no abiem vajadzētu apvainoties)...

Labi, lai nu būtu, nekādu sensāciju salīdzinājums nav nesis. Latvijas prezidents Egils Levits nenogurstoši pārsteidz tautu ar ekstravagantiem izteikumiem. Toties bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns piezīmēja: viņš nebūšot pārsteigts, ja nākamajās uzrunās ieteikumus nenēsāt sejas maskas Levits nodēvēs jau par Kremļa provokāciju. Ģeniāla prognoze!

To Jurkāns teica radio Baltkom ēterā 10. decembrī, un tajā pašā dienā intervijā Aizsardzības ministrijas portālam Sargs.lv prezidents mīļi piepildīja viņa prognozi, sakot, ka aicinājumi nenēsāt maskas, izrādās, esot hibrīdkara daļa. Tad jau ir skaidrs, kas tur ar Latviju tik hibrīdi karot. Viena kaimiņvalsts, kuras vārdu Latvijā nav pieņemts lieku reizi pieminēt, gluži kā Volanu de Mortu.

Re, kā. Tad daudzas lietas kļūst skaidras kā diena. Nesenie masu protesti Rīgas centrā, kuru dalībnieki demonstratīvi nevalkāja maskas un piedevām pieprasīja valdības demisija – tagad ir saprotams, kas tur pielicis roku.

Tie ir ārvalstnieki

Bet tas, ka brīvdienās nebija iespējams nopirkt alkoholu? Iemesls – it kā uz krūts ieņēmuši ļaudis metīsies socializēties – apskauties, bučoties, dancot un sākt sakrālās sarunas "vai tu mani cieni?" To tak varēja izdomāt tikai ārzemnieki – cilvēki, kam nav ne jausmas par mūsu, latviešu mentalitāti!

No jaunās mārketinga paradigmas zināms, ka latvieši ir intraverta nācija. Lielākā daļa iedzer paši ar sevi – daudz labāk ir dzert kompānijā ar patīkamu un izglītotu pudeles brāli. Tātad sausais likums brīvdienās ir kaitniecība, ko ienesuši ienaidnieku spiedi. Labi gan, ka to atcēla.

Daudzi noteikti atceras, kā visās nelaimēs reiz tika vainota viena konkrēta tauta. Nesen mēs stāstījām par valsts aizsardzības ministra Arta Pabrika interviju Latvijas Avīzei. Tajā, spriežot par hibrīddraudiem, viņš brīdināja, ka jaunajos apstākļos pretinieks varot radīt traucēkļus bankomātu un banku filiāļu darbā, atslēgt apkuri, ūdeni un elektrību (un pie viena – arī internetu), bet varbūt pat kaut ko iebērt ūdensvadā. Tātad, ja jums mājās nav ūdens vai gaismas, ja laiks ir slikts, tagad jūs zināt, kas pie tā vainīgs.

Nē, tie ir savējie

Ienaidnieks bieži rīkojas jezuītiski, jauc pēdas. Piemēram, aizliegumu tirgoties brīvdienās, kura dēļ cilvēki sāka drūzmēties veikalos citās nedēļas dienās, Latvija nokopēja no Ukrainas.

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmigals atzina, ka iečukstējis ideju savam kolēģim Krišjānim Kariņam. Tā taču ir īstākā kaitniecība. Ukrainā pēc tādas idejas ieviešanas sākās gandrīz vai teritoriāla šķelšanās – vairākas pilsētas ignorēja valdības prasību. Dažas pilsētas noformēja atteikumu radoši: piemēram, Ļvovā un Ivanofrankovskā pilsētu izpildkomitejas nolēma uzskatīt sestdienu un svētdienu par darba dienām uzņēmumiem, ko valdība lika slēgt brīvdienās. Visīstākais "pirmdiena sākas sestdien"?

Vai tad aizliegums latvijietim aiziet sestdien uz pirti nav īstākā kaitniecība? Sestdiena nekad nepienāks! Pirts nebūs, visi devušies cīņā pret koronavīrusu!

Galīgos un konkrētos lēmumus, kas jau pataisa tautu traku un liek iziet ielās, nepieņem kaut kur aiz Kremļa sienām, bet gan Latvijā, tāpēc rodas baismīgs minējums – Latvijas valdība ir Krievijas hibrīdkara instruments!

Ārvalstu pieredze

Taisnības labad jāsaka, ka par iespējamā pretinieka radītajiem draudiem norūpējusies ne tikai Latvija. Daily Mail raksta: šogad Karaliskajiem Jūras spēkiem nācies 17 reizes pavadīt untumainos Krievijas kuģus, pat vienu uzpeldējušu zemūdeni – par 25% vairāk nekā pērn.

Pēc izdevuma "ļoti autoritatīvajām" domām, tas pierāda, ka Krievija alkst sev par labu izmantot gan Covid-19 (?), gan Brexit haosu, kā arī kadru un militārās tehnikas trūkumu Karaliskajos bruņotajos spēkos. Nav ne mazāko šaubu, ka tieši tāpēc valdība novembrī ziņoja: militārie izdevumi tiek palielināti par 16 miljardiem sterliņu mārciņu.

Patiešām, 16 miljardi mārciņu nav nemaz tik slikta maksa par to, lai mazliet pieciestu "Krievijas draudus".

169
Tagi:
Jānis Jurkāns, Egils Levits, ierobežojumi, valdība
Temats:
Atvadas angļu stilā (143)
Pēc temata
Specifiskas mutācijas: konstatētas tikai Latvijai raksturīgas Covid-19 komplikācijas
"Nelietība": publicists sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās
Griež nost kaķim asti pa gabalam vien: Gilis kritizē pasākumus pret Covid-19
Ko mēs gaidām? Ieviesiet totālu lokdaunu! Ārsts aicināja Latvijas premjerministru rīkoties
ASV karavīri Ukrainas un NATO valstu militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšanas ceremonijā, foto no arhīva

"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām

7
(atjaunots 12:32 18.04.2021)
Krimas robežu gaisa izlūkošana, NATO kuģi Melnajā jūrā, gatavošanās plašām mācībām un noslēpumainas kravas, ko ASV pārvieto uz Ukrainu. Ziemeļatlantijas alianse strauji aktivizējusies Austrumeiropā.

Neviens neslēpj, ka tā ir reakcija pēc Kijevas uzsāktās bruņoto spēku un tehnikas pārsviešanas uz saskarsmes līniju Donbasā, kā arī Krievijas bruņoto spēku pārvietošanos valsts teritorijā. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti stāsta par notiekošo.

Bezpilota lidaparāti virs frontes

Līdz ar kārtējo spriedzes pieaugumu Donbasā NATO valstu aviācija te parādās aizvien biežāk. Virs saskarsmes līnijas gandrīz nepārtraukti karājas izlūku droni RQ-4 Global Hawk, vērodami, kā Doņeckas un Luganskas tautas republiku armijas gatavojas aizsardzībai. Protams, dronu uzņēmumi nekavējoties nonāk uz galda militārpersonām Kijevā.

Gaisa izlūkošanu sākuši arī UBS – zemessargi fiksējuši Turcijā iepirktos trieciena dronus Bayraktar TB2. Virszemes mērķiem tie neuzbruka: acīmredzot, pagaidām dronu operatori pēta potenciālo karadarbības teātri. UBS ir seši šī tipa droni. Bez tam, mediji vēstīja, ka nesenās prezidenta Zeļenska vizītes laikā Turcijā parakstīts līgums par papildu dronu iegādi.

Piedevām rietumu aviācija gandrīz ik dienas uzrauga Krimas piekrasti. Virs Melnās jūras neitrālajiem ūdeņiem kursē britu un amerikāņu radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas Boeing RC135W un Lockheed P-3COrion, kā arī pretzemūdeņu P-8APoseidon. To galvenais uzdevums – kontrolēt Melnās jūras kuģu darbības un atklāt austrumu grupējuma PGA pozīcijas pussalā.

Noslēpumainas kravas

NATO pastiprina arī jūras kara militāro klātbūtni reģionā. Līdz aprīļa beigām plānota divu ASV Jūras kara spēku eskadras kuģu vizīte Melnajā jūrā. Pentagona oficiālā versija liecina, ka kuģu pārvietošana ir "ikdienišķa". Tomēr Kremlis reaģēja asi. Nav nekāds brīnums – eskadras kuģi nes vairāk nekā pussimtu spārnoto raķešu "Tomahawk".

"Savienoto Valstu militārā aktivitāte, ieskaitot kuģu pārgājienus uz Melno jūru, vērojama regulāri, atzīmēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. – Patlaban tas notiek īpaši uzstājīgi, to pavada agresīvi izteikumi, tiek uzdoti jautājumi, ko Krievijas Federācija dara pie Ukrainas robežām. Atbilde ir ļoti vienkārša: mēs tur dzīvojam, tā ir mūsu valsts. Bet ko dara Savienotās Valstis – to kuģi, karavīri, kuri pastāvīgi organizē kaut kādus pasākumus NATO līnijā Ukrainā, - tūkstošiem kilometru attālumā no savas teritorijas, - šis jautājums pagaidām paliek bez atbildes."

Bez atbildes palicis vēl viens interesants jautājums: kādas kravas Kijevai piegādā ASV GKS kara transporta lidmašīnas? Speciālisti pievērsuši uzmanību interneta servisa FlightRadar rādītājiem: amerikāņu C-17 un C-130, kas izlido no ASV, Vācijas un Baltijas valstīm, piezemējās Borispoles lidostā, tiek izkrautas un dodas atpakaļ.

NATO pārvērš Ukrainu par pulvera mucu. Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?
Ruptly / Минобороны России / Звезда / Офис президента Украины

Pēc militārā eksperta Alekseja Ļeonkova domām, Vašingtona pārvieto uz Ukrainu radioelektroniskās cīņas kompleksus, un tas, iespējams, liecina par UBS drīzu uzbrukumu. Viņš atgādināja, kāda bija ASV Bruņoto spēku taktika operācijā "Vētra tuksnesī" – jau pirmajās konflikta dienās amerikāņi pilnībā padarīja "aklu" Sadama Huseina armiju. Par labu šai versijai liecina Doņeckas tautas republikas vadības nesenais paziņojums – ukraiņu kareivji sākuši slāpēt EDSO misijas dronu kontroles kanālus un GPS detektorus, lai slēptu militārās tehnikas vērienīgo pārvietošanu uz reģionu. Taču arī Krievija neplāno sēdēt bezdarbībā.

"Ja sāksies spriedze, mēs, protams, darīsim visu iespējamo, lai garantēti parūpētos par mūsu pašu drošību un savu pilsoņu drošību, lai kur viņi atrastos, - uzsvēra Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. – Atbildība par tamlīdzīgas hipotētiskas spriedzes sekām gulsies vienīgi uz Kijevas un tās rietumvalstu kuratoru pleciem. Tāpat mēs brīdinām ASV – tām labāk turēties tālāk no Krimas, no mūsu Melnās jūras piekrastes. Tā viņiem pašiem būs labāk."

Gatavošanās mācībām

Vēl viens iegansts rietumvalstu spēku palielināšanai Krievijas robežu tuvumā – NATO gatavošanās plašajām militārajām mācībām "Defender Europe 2021", kas sāksies maija vidū.

Manevru scenārijs paredz, ka NATO spēkiem nākas uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus, kā arī atvairīt "krievu masveida uzbrukums". Atšķirībā no agrākajiem gadiem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiek veltīta Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu šaušanas mācības. Savukārt Ungārija tēlos dziļas aizmugures lomu. Manevros piedalīsies arī ukraiņu karavīri.

Amerikāņi pārvieto uz Eiropu nopietnus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Pāri Atlantijai pārvietos simtiem dažādu militārās tehnikas vienību. Turklāt no Floridas štata ieradīsies 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "aizmirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas bijis ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka tādējādi Pentagons paplašina savas trieciena iespējas reģiona.

ASV Sauszemes spēku Eiropā oficiālajā vietnē publicētā informācija presei liecina, ka mācības "novirzītas uz ASV, to sabiedroto un partneru NATO stratēģiskās un operatīvās gatavības un mijiedarbības uzlabošanai". Uzsvērts, ka manevri neapdraud trešās valstis. Tomēr "Defender Europe 2021" Krievijai naidīgais raksturs ir nepārprotams. Piemēram, Ukrainas pārstāvis Trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs atklāti paziņoja, ka alianses mācības nepieciešamas, lai "izspēlētu karu ar Krieviju" teritorijā no Baltijas līdz Melnajai jūrai.

Nav nekāds brīnums, ka atbildei Krievija un Baltkrievija organizē manevrus "Rietumi 2021", kas ieplānoti septembrī. Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins informēja, ka "kopīgās mācības ļaus izmēģināt jaunus apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību paņēmienus urbanizētā reģiona", kā arī "novērtēt jauno un modernizēto bruņojuma un tehnikas paraugu efektivitāti".

Taču pagaidām, paziņoja aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, cīņas spējas pārbaudes ietvaros pie valsts rietumu robežām pārvietotas divas armijas un trīs gaisa desanta spēku vienības.

7
Tagi:
Krievija, Krima, NATO, Donbass, Ukraina
Pēc temata
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Krievija noskaidro, vai Rietumi ir gatavi atkal kurināt karu Donbasā
Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā
No kurienes nākdami, puiši? Ukraiņu karavīri Donbasā pacēluši ASV karogu
ASV karavīrs, foto no arhīva

"Fīrera fani": ko neonacisti sarīkojuši amerikāņu armijā

14
(atjaunots 13:11 18.04.2021)
Iebiedēšanas akcijas, atklāts rasisms un uzbrukumi valdībai – Pentagons ir nopietni noraizējies par ekstrēmisma pieaugumu armijā.

Pārskats liecina, ka ASV Bruņotajos spēkos strauji aug radikāli noskaņotu karavīru skaits – viņi apdraud valdību un civiliedzīvotājus. Komandieri pagaidām nespēj atrisināt problēmu. Par to, pie kā tas viss var novest, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Problēma Nr. 1

Bruņotajos spēkos esošo precīzu radikāļu skaitu pārskata autori nav minējuši, tomēr uzsver, ka aktīvā dienesta karavīrus ļoti augstu vērtē ekstrēmiskie grupējumi, jo viņu pieredzei un zināšanām ir liela nozīme tā saucamo militāro operāciju panākumiem pret pašu valsts iedzīvotājiem.

Jau desmitiem reižu karavīri un virsnieki turēti aizdomās vai apsūdzēti par sakariem ar ekstrēmistiem. Piemēram, 2018. gadā policija aizturēja Nacionālās gvardes kareivi – neonacistiska grupējuma locekli. Viņš ne tikai bija aizliegtās organizācijas rindās, bet arī nodarbojās ar sprāgstvielu nelegālu noietu un glabāšanu. Gvardam piesprieda brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Viņa domubiedri plānoja pārveidot esošo sabiedrisko sistēmu par labu "baltajai rasei". Izstrādāja vairāku uzbrukumu scenārijus un pastrādāja piecas slepkavības. Ekstrēmisti plānoja nodarīt bojājumus ūdens apgādes un elektropadeves sistēmās vairākās ASV pilsētās. Līdz izformēšanai 2020. gadā grupējumā bija aptuveni 80 aktīvi biedri. 2018. gadā varasiestādes aizturēja Bruņoto spēku veterānu, kurš trenēja nacistisko grupējumu – viņš mācīja radikāļus šaut, apieties ar šaujamieročiem un tuvcīņā. Bijušais karavīrs ieteica organizācijas locekļiem dienēt armijā, lai iegūtu speciālās iemaņas un izmantot tās vardarbīgās akcijās pret ASV valdību.

Vēl vienā ekstrēmiskā organizācijā, kas izrādījās populāra amerikāņu karavīru vidū, apmēram 500 locekļi. Dibinātājs – bijušais jūras kājnieks. Tās locekļi, karavīri, propagandē radikālu ideoloģiju dienesta biedru vidū, lasa "lekcijas" studentiem. Mērķis – rasu segregācija un labāka pasaule baltajiem. Līdzekļi – cita starpā arī legāla iespiešanās ASV politiskajā sistēmā, mediju pārstāvju vervēšana. Organizācijas locekļi sazinās sociālajos tīklos un slēgtajās tērzētavās, cenšoties ievērot konspirāciju. Zināms, ka grupējuma filiāles darbojas 36 štatos.

Īpašas pazīmes

Par ekstrēmisma problēmu armijā sākās runas, kad vairāki desmiti bijušo un aktīvā dienestā esošo karavīru tika apsūdzēti par dalību nekārtībās Kapitolija pakalnā 6. janvārī. FIB klasificēja uzbrukumu Kongresam kā iekšējo terorismu.

Nav nemaz tik vienkārši identificēt ekstrēmistus bruņotajos spēkos. Rasisti, nacionālisti rūpīgi slēpj savus uzskatus un plānus atklāj vienīgi pārbaudītiem cilvēkiem. Lai atpazītu viens otru, viņi nēsā apģērbu ar noteiktiem logotipiem vai tetovējumus, kas nezinošiem cilvēkiem nerada nekādas aizdomas. Piemēram, kāda neonacistiska grupējuma locekļi uz apakšdelma tetovē grozītu Trešā reiha divīziju emblēmu.

Vēl nopietnāka armijas ekstrēmisma problēma ir vientuļie fanātiķi. Viņi neatšķiras no sabiedrības, tomēr pieturas pie ekstrēmiskiem un rasistiskiem uzskatiem, apmeklē nacionālistu forumus un sapulces, aģitē internetā.

Piemēram, tā saucamie boogaloo boys gatavojas otrajam pilsoņu karam un valdības gāšanai. "Bugalo" bruņojas, iegādājas munīciju un ekipējumu, daudziem ir veseli šaujamieroču arsenāli. Viņi mācās izdzīvot ekstremālos apstākļos, apgūst tuvcīņu un karadarbības taktiku.

Dažus šāda veida ekstrēmistus – veterānus un aktīvā dienesta kareivjus – policija arestējusi par melnādaino slepkavībām, sprāgstvielu glabāšanu un pat slepenas informācijas nodošanu teroristiem par armijas vienību dislokāciju un uzdevumiem.

Viņi ies līdz galam

Ekstrēmisms amerikāņu armijā ir sens stāsts. Daudzi radikāļi savas idejas ir īstenojuši vai bijuši pavisam tuvu mērķim.

Piemēram, bijušais jūras kājnieks, pēc tam – Krasta apsardzes leitnants Kristofers Pols Hesons smēlās iedvesmu norvēģa Andersa Breivika teroraktā. Viņš sapņoja pārvērst visus ASV ziemeļrietumus par reģionu tikai baltajiem. Šim nolūkam viņš plānoja likvidēt gandrīz visus Zemes iedzīvotājus. Ekstrēmistam piederēja milzīgs daudzums ieroču – viņa mājās atrasti desmitiem automātisko šauteņu, skrotenes un pistoles. Viņš izstrādāja arī bioloģisko uzbrukumu plānus – iecerēja izplatīt spāņu gripas, mēra un Sibīrijas mēra vīrusus.

2009. gadā Huda fortā kara psihiatrs majors Nidals Maliks Hasans nošāva 13 un ievainoja 30 dienesta biedrus. Palestīnas izcelsmes mediķis bija musulmanis un kritizēja ASV armijas militārās operācijas pret viņa ticības biedriem. Kad sabruka cerības uz to, ka Baraks Obama izvedīs bruņoto kontingentu no Irākas un Afganistānas, Hasans izdarīja asiņainu teroraktu medicīnas centrā, kur karavīri izgāja medicīnisko komisiju pirms komandējumiem uz Tuvajiem Austrumiem.

Daži nokļūst radikālo islāmisko grupējumu ietekmē. Piemēram, ASV armijas seržants Akaika Kengs, kurš dienēja Irākā un Afganistānā, mēģināja nodot islāmistiem dienesta biedru personas datus un informāciju par gaisa telpas kontroles sistēmu, instrukcijas par karavīru apmācības metodēm un dažādu tehnisko dokumentāciju. Noskaidrojās, ka viņš jau sešus gadus, pat būdams kara dienestā, atbalstīja teroristu idejas.

Neskatoties uz aizliegumu piedalīties radikālās kustībās, ir ļoti sarežģīti atlaist no ASV armijas ekstrēmistiski noskaņotu karavīru. Šī iemesla dēļ Pentagonam atliek tikai atsijāt radikāļus karadienesta atlasē. Rūpīgākas pārbaudes vajadzībām plānots izstrādāt papildu testus un piesaistīt specdienestus.

14
Tagi:
neonacisms, Krievija, aizsardzība, drošība, Pentagons, ASV
Birojs, foto no arhīva

Uzņēmumu pārvākšanās no Baltkrievijas uz Latviju ir meli? Raksta latviešu mediji

0
(atjaunots 12:43 18.04.2021)
Versija: baltkrievu uzņēmumu skaits Latvijā ir liels, taču tie baidās atklāt savus nosaukumus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pērnā gada septembrī valdības līmenī tika plaši rakstīts par 12 uzņēmumiem no Baltkrievijas, kuri it kā esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz "demokrātisko Latviju" no savas "totalitārās dzimtenes". Tagad, pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka šī "lielā pārvākšanās" bijusi tikai pasaka.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nespēj nosaukt ne vienu vienīgu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, apliecina portāls Pietiek.

Liela pārvākšanās? Nē, liels blefs

Uz lūgumu sniegt informāciju par to, cik no pērn septembrī minētajiem 12 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz Latviju, šobrīd darbojas Latvijā vai vismaz ir sākuši pārcelšanos, LIAA nevarēja atbildēt, tāpat kā pastāstīt, kādi ir šo uzņēmumu nosaukumi, kādas nozares, kādās pilsētās tie sākuši darbību un cik cilvēkus nodarbina. Un vēl: vai ir pieņemti reāli atvieglojumi darba atļauju saņemšanai cilvēkiem no Baltkrievijas?

Tomēr LIAA apgalvo, ka kopš 2020. gada septembra lēmumu par pārcelšanos uz Latviju vai paplašināšanos esot pieņēmuši nu jau 17 Baltkrievijas uzņēmumi, kuri pārsvarā pārstāvot tehnoloģiju nozari. Esot plānots, ka "pārskatāmā periodā" tiks izveidotas vismaz 1000 jaunas darba vietas.

Šā gada janvārī LIAA apgalvoja, ka jau februārī tā plānojot informēt sabiedrību par divu jaunu Baltkrievijas uzņēmumu ienākšanu Latvijā: "Abi uzņēmumi būs nostabilizējušies Latvijā un veikuši visas administratīvās procedūras, lai pilnvērtīgi uzsāktu savu darbību. Viens no uzņēmumiem plāno radīt 200 jaunas darbavietas un pārstāv nišas patērētājam zināmu pasaules līmeņa zīmolu, otrs uzņēmējs ir pārvedis no Baltkrievijas uz Latviju savu galveno darbinieku komandu, aptuveni 15 cilvēku sastāvā un kopumā plāno Latvijā nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tostarp aicinot darbā vietējos speciālistus."

LIAA klāsta, ka darba atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem esot kārtoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, vienkārši paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūras. Darba atļaujas Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem tika izsniegtas uz ES zilās kartes pamata augsti kvalificētiem speciālistiem, vai tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, ja uzņēmums kvalificējās "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma" prasībām.

Taču februāris sen pagājis, bet nevienu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, LIAA nosaukt nespēj. Aģentūra apgalvo, ka tā vairākkārt esot lūgusi Baltkrievijas uzņēmumiem – LIAA klientiem, kuri pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz Latviju, atļauju publiskot šo uzņēmumu vārdus, tomēr "šobrīd drošības apsvērumu dēļ neviens uzņēmums tam nav piekritis".

LIAA pūlas norādīt uz faktu, ka Lursoft apkopotajā statistikā par 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu varot redzēt, ka laika periodā no 2020. gada augusta beigām, kad LIAA sāka uzrunāt Baltkrievijas uzņēmumus, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 11 tādi uzņēmumi, proti, ne visi izmantojuši aģentūras atbalstu.

Patiesībā Lursoft dati rāda kaut ko pavisam citu: 2020. gada janvārī bija 875 Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar baltkrievu investoru, bet gadu vēlāk – vairs tikai 837, savukārt baltkrievu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā gada laikā bija sarukušas par aptuveni miljonu eiro, līdz 10,45 miljoniem eiro, stāsta portāls Pietiek.

0
Tagi:
mediji, Latvija, Uzņēmēji, Baltkrievija
Pēc temata
Nosovičs paskaidroja, kādēļ Lietuvai būs grūti pārvilināt baltkrievu IT speciālistus
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju