Latvijas karogs, foto no arhīva

"Jums viss ir atļauts": specdienestiem iesaka "radošu" pieeju sankcijām pret Krieviju

68
(atjaunots 11:28 21.12.2020)
Jau vasarā Latvijas specdienesti vaicāja Eiropas Komisijai, kā varētu traktēt sankcijas pret Krieviju. Eirokomisārs Valdis Dombrovskis atbildēja: traktējiet pēc iespējas plašāk, tad kļūdu nepieļausiet.

Kratīšanas, aizturēšanas un nopratināšanas, ar ko saskārās seši žurnālisti – ziņu aģentūru Baltnews un Sputnik ārštata autori, bija iespējamas tāpēc, ka Eiropas Komisija nāca klajā ar skaidrojumu, kā traktēt sankcijas, kas vērstas pret konkrētām personām, stāsta Pjotrs Sologubs portālā Baltnews.

Traktējam un interpretējam

Izrādās, ka jau vasarā Latvijas speciedenesti nosūtījuši EK pieprasījumu jautājumā, kā traktēt pret Krieviju vērstās ES sankcijas. EK atbildes vēstulē konstatēja, ka saņemts vairāku nacionālo kompetento iestāžu kopīgs pieprasījums, tātad līdz ar Latvijas specdienestiem par šo problēmu dzīvi interesējušies arī igauņi un lietuvieši.

Arī Igaunijā un Lietuvā, tāpat kā Latvijā, cenšas apspiest jebkādu viedokli, kas atšķiras no valdības pozīcijas, un karo ar žurnālistiem.

Kāpēc atbildi sniegusi Eiropas Komisija? Tāpēc, ka struktūra atbild par likumprojektu sagatavošanu un kontrolē ES līgumu un citu tiesisko aktu ievērošanu.

Kāpēc atbildi parakstījis Latvijas bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis? Tāpēc, ka novedis dzimto valsti līdz kliņķim un nosaucis to par "panākumu stāstu", viņš devās turpināt karjeru uz Eiropas Parlamentu.

Tagad Dombrovskis ir pašas Urzulas fon der Leienas, EK priekšsēdētājas vietnieks.

Savā vēstulē viņš stāsta, ka var iesaldēt kontus un vērst finansiālu un ekonomisku spiedienu (metodes ir uzskaitītas) pret jurdisko personu, kas nav iekļauta sankciju sarakstos, ja to kontrolē personas, pret ko vērstas sankcijas.

Minēts, ka neviens nedrīkst sadarboties (pieņemt darbā vai sniegt pakalpojumus) ar juridiskām personām, ko kontrolē sankciju sarakstos iekļautas personas.

Šķiet, EK atbilde devusi brīvu vaļu Latvijas specdienestiem, kuri sāka žurnālistu – Krievijas ziņu aģentūru ārštata autorus.

Vēstule deva iespēju ES individuālās sankcijas pret Dmitriju Kiseļovu attiecināt uz visu gigantisko starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" holdingu (kura ES sankciju sarakstā nav), ko vada Kiseļovs.

Saskaņā ar VDD loģiku, rakstīt materiālus holdinga izdevumiem, - nozīmē stāties ekonomiskās attiecībās ne tikai ar holdingu, bet arī pašu Kiseļovu. Nepārprotams sankciju pārkāpums un noziegums!

Nu, tādā gadījumā VDD vadītājam Normundam Mežvietam žigli jāizsludina kadru skaita palielināšana – pēc viņu traktējuma, sankciju pārkāpēju Latvijā ir līdz kaklam. Lai visus piespiestu pie sienas, tagadējā darbinieku skaita nepietiks.

Viena vienīga ķecerība

Domāju, vajadzētu sākt ar "Latvijas dzelzceļu" – tā skandalozie kontakti ar aizliegtiem objektiem ir redzami un plaši atspoguļoti presē.

Piemēram, LDz sabiedrisko attiecību vadītāja Ella Pētermane stāstīja, ka AAS "Rossijskije žeļeznije dorogi" arī turpmāk būs viens no galvenajiem LDz partneriem  regulāru pārvadājumu un tranzīta projektu jomā, neskatoties uz Krievijas tranzīta kravu apjoma sarukumu caur Latviju. LDz nākotnē saskata potenciālu sadarbības aktivizācijai ar RŽD kravu pārvadājumu organizācijā starp Ķīnu un Eiropu.

Kā tā – "viens no galvenajiem LDz partneriem"? Kāds "potenciāls sadarbības aktivizācijai"? Par ko jūs runājat?

AAS prezidents "Rossijskije žeļeznije dorogi" prezidents Oļegs Belozerovs ir individuālo sankciju sarakstā, tātad, pec varasiestāžu loģikas, - toksisks. Visus, kas mēģina noslēgt līgumus ar viņa kompāniju, vajag nekavējoties pārmeklēt, aizturēt un kaismīgi nopratināt.

Pēc tam likumsakarīgi seko "Latvijas Gāze", kas cieši sadarbojas ar "Gazprom". Ne mazāko šaubu – "Gazprom" ir LG svarīgākais partneris.

Kas tur vada "Gazprom"? Aleksejs Millers. Arī viņš ir sankciju sarakstā. Kādi tad tur var būt kontrakti, līgumi, piegādes? Jā, VDD klāsies plāni: lai izņemtu visus lietišķos pierādījumus, dokumentus būs jāizved veseliem vilcienu sastāviem. Tas nekas, lai palūdz LDz – viņiem tik un tā vairs nav ko zaudēt.

Protams, var iebilst: Millers un Belozerovs tak ir ASV, nevis ES sankciju sarakstā.

Pirmkārt, tagad bēdīgi slavenajā LR KL 84. pantā tālredzīgi ir runa par sodu par sankciju pārkāpumiem, ko ieviesusi Apvienoto Nāciju organizācija, Eiropas Savienība un citas starptautiskās organizācijas". Tātad sarakstu var paplašināt.

Otrkārt, pērn amerikāņu sankciju dēļ Latvijā "izģērba un palaida pliku un basu" biznesmeni Aivaru Lembergu – viņam atņemta Ventspils osta. Ar to pašu ieganstu – amerikāņu sankcijām – valsts sagrāba arī Rīgas ostu.

Tā pati vāle vien ir, ko Latvija tagad vicina uz visām pusēm.

Darba pilnas rokas

Arī ES sankciju saraksta kontekstā Latvijas specdienestiem tagad – pēc precedenta ar žurnālistiem – darba ir pilnas rokas.

Vispirms jāizķemmē visi dzemdību nami – daudzos stāv "Švabe" ražots infrasarkanais neonatālais sildītājs. Holdings "Švabe" ir valsts korporācijas "Rosteh" elements.

Gan "Švabe", gan "Rosteh" jau no 2014. gada ir ASV sankciju sarakstos. "Rosteh" ģenerāldirektors Sergejs Čemezovs – ES sankciju sarakstā.

Neskatoties uz to, gadu pēc Čemezova iekļaušanas sarakstos, holdings "Švabe" reģistrēja zīmolu kirilicā un latīņu alfabēta burtiem Latvijā un citās ES valstīs. Tagad tā pārdod 16 veidu preces un pakalpojumus. Tiesa, ES tas neuztrauc ne mazākajā mērā.

Toties Latvijā, ņemot vērā sankciju plašo traktējumu, specdienestiem tagad darba pietiks.

"Rosteh" uzņēmums "Švabe" pārdod dažnedažādas iekārtas, no medicīniskajām, līdz ģeodēziskajām, tāpēc bail pat domāt, kādus spēkus, laiku un kadrus nāksies veltīs VDD, lai atklātu visus līgumus, kas "noziedzīgi" parakstīti no 2015. gada. Specdienestu loģika ir skaidra – no tā var gūt labumu Čemezovs.

Un, protams, nav skaidrs, kāpēc specdienesti nav pievērsuši uzmanību Latvijas zinātnieku darbam Eiropas kosmiskās aģentūras (EKA) projektos.

EKA taču pilnā spērā sadarbojas ar "Roskosmos", bet "Roskomos" vada Dmitrijs Rogozins – Dmitrija Kiseļova kaimiņš ES sankciju sarakstā.

Atklāti sakot, tīri vai galva iet riņķī no perspektīvām, ko Latvijas specdienesti sev uzzīmējuši ar "žurnālistu lietu".

Piemēram, daudzi datoru lietotāji izmanto Kasperska antivīrusu programmas. Bet Eiropas Parlaments visu "Kasperska laboratorijas" programmatūru uzskata par "nedrošu vai pat kaitīgu". Vai nebūtu laiks specdienstiem sarīkot kārtīgu kratīšanu visā valstī?

Interesanti, ka laižot klajā savus padomus, EP un EK nepiemirst uzsvērt, ka tās ir tikai rekomendācijas.

Tas, ka Latvijas specdienesti pārvērš rekomendācijas par pavēlēm, ir viņu pašu personīgā iniciatīva. Drīz vien ieraudzīsim, pie kā tā novedīs.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

68
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, žurnālists, Drošības dienests, Eiropas Komisija
Pēc temata
"Nekrītiet kaunā!" Kiseļovs aicina Latviju pārtraukt savu pilsoņu vajāšanu
Jevgēņijs Primakovs: Latvijai ir jāatbild par žurnālistu tiesību pārkāpumiem
Kas nodevis "Krievijai lojālos" žurnālistus?
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

14
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

14
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
Vakcīnas EpiVakKorona izmēģinājumi

Ko varam gaidīt no "EpiVakKorona". Informācija par peptīdu vakcīnu Covid-19 profilaksei

20
(atjaunots 13:28 24.01.2021)
"EpiVakKorona" ir simtprocentīga imūnā efektivitāte, apliecina tās izstrādātājs – Novosibirskas centrs "Vektor".

Tas ir sintētisks preparāts, ko veido SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa nelieli fragmenti. Patlaban vakcīnas izmēģinājumos piedalās vairāk nekā trīs tūkstoši brīvprātīgo. Vienlaikus tā nonākusi civilajā apgrozībā. Ziņots, ka tai ir ļoti maz blakņu, tāpēc vakcīna piemērota arī senioriem. Kas par to jāzina visiem, kas vēlētos vakcinēties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

No kā sastāv "EpiVakKorona"?

No trim īsiem SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa fragmentiem, kas piestiprināti pie nesējolbaltumvielas. Šos fragmentus sauc par peptīdiem, tāpēc "EpiVakKorona" ir peptīdu vakcīna. Nesējolbaltumviela ietver nukleokapsīdu, kas ieskauj koronavīrusa RNS. Imūnsistēmas reakcijas pastiprināšanai paredzēts alumīnija hidroksīds. Tāpat sastāvā ir palīgsavienojumi un ūdens. Visi elementi ir sintētiski.

Kādi peptīdi iekļauti vakcīnā?

Zinātniskā centra "Vektor" pārstāvji pastāstīja, ka vakcīnas peptīdi pārsvarā satur B-šūnu epitopu, par T-helpera epitopu kalpo nesējolbaltumviela.

Vienkāršāk sakot, SARS-CoV-2 ir apvalkā – nukleokapsīdā iekļauta RNS molekula. Tas viss – lipīdu maisiņā, ko no ārpuses kā kronis rotā lielas olbaltumvielas – dzeloņi. Tāpēc arī to sauc par koronavīrusu.

Olbaltumvielas-dzeloņi palīdz vīrusa daļiņai pieķerties pie cilvēka šūnas un iespiesties tajās. Virkne izmēģinājumu parādīja: dzeloņi rada aktīvāko organisma imūnsistēmas atbildi. Biologu terminoloģijā olbaltumvielas-dzeloņi ir antigēns.

Šī olbaltumviela molekula ir ļoti liela, tajā ir īpašas zonas – epitopi. Tos atpazīst imūnsistēmas šūnas un aktivizē cīņas mehānismu.

"Ir B-epitopi un T-epitopi. Pirmos sauc par antigēnu determinantiem. Tās ir antigēna molekulas zonas, kas saistās ar antiķermenīšiem. Tomēr vispirms šīs zonas saistās ar B-limfocitu receptoriem un iniciē to pārvēršanos par plazmatiskām šūnām, kas spēj izstrādāt antiķermenīšus," pastāstīja profesore Jekaterina Koļesanova, Biomedicīniskās ķīmijas ZPI Peptīdu inženierijas laboratorijas vadītāja.

Tomēr tik vienkārši tas nenotiek. Antigēns iespiežas B-limfocītā endosomas sastāvā un sadalās īsos fragmentos. Ar endosomām saistās olbaltumvielas, kas sastāda II klases histosavietojamības galveno kompleksu. "Šīs olbaltumvielas noķer dažus antigēna fragmentus, parasti 14-20 aminoskābju atlikumu garumā, kas nelīdzinās saimnieka organisma obaltumvielu fragmentiem. Tur notiek identifikācija "savējais-svešais"," turpināja eksperte.

Pēc tam histosavietojamības galvenā kompleksa olbaltumvielas līdz ar antigēna fragmentiem tiek izvietotas uz B-limfocītu virsmas. Šeit tos identificē īpašas imūnās šūnas – T-helperi. Tās saistās ar B-limfocītiem un aktivizē tos. "Lai vakcīna stimulētu antiķermenīšu sintēzi, tajā jābūt ierosinātāja antigēnu B un T-helperu epitopiem," uzsvēra profesore Koļesanova. 

Kā darbojas vakcīna

Vakcīnas rezultātā nesējolbaltumviela nogādā visus trīs peptīdus cilvēka B-limfocītā. Viņi to aktivizē un sāk sintezēties antiķermenīši – imūnoglobulīni. Katrs B-epitops atbild par unikāla imūnoglobulīna sintēzi. Pirmie veidojas M klases (IgM) antiķermenīši, pēc tam – IgG, taču tie visilgāk saglabājas asinīs un liecina par imunitāti.

"Vektor" apstiprināja, ka vakcīnas rezultātā sintezētie antiķermenīši ir specifiski pret koronavīrusa dzeloņolbaltumvielu. Imunizēto brīvprātīgo asins serums demonstrē vīrusu neitralizējošu darbību. Tātad antiķermenīši spēj ne tikai identificēt koronavīrusu, bet arī iznīcināt to.

"EpiVakKorona" satur koronavīrusu vai kādu citu vīrusu?

Vakcīnā nav nekādu vīrusu vai to daļiņu. Ar to vakcīna atšķiras no "Sputnik V", kurā ir adenovīrusi. "EpiVakKorona" nesatur RNS, DNS, nekādus dzīvus komponentus, konservantus un antibiotikas. Tās sastāvs detalizēti aprakstīts Rospotrebnadzor vietnē, kā arī tīmeklī publicētajā vakcīnas instrukcijā.

"EpiVakKorona" satur peptīdus – koronavīrusa olbaltumvielām identiskus olbaltumvielu fragmentus. Tie ir sintezēti mākslīgi un piestiprināti pie nesējolbaltumvielas – himēras ar koronavīrusa SARS-CoV-2 nukleoproteīna (N-olbaltumvielas) elementiem. "Vektor" reģistrētais patents RU2738081 liecina, ka sintezēt to palīdz zarnu nūjiņas baktērija — E. coli.

"N-olbaltumvielas gēns savienots ar ūdenī labi šķīstošās bakteriālās maltozi saistošās olbaltumvielas (maltose-binding protein, MBP) gēnu. Tie abi sintezējas kā vienota himēras olbaltumviela. Ar to ir viegli strādāt," paskaidroja Jekaterina Koļesanova. Izvēlētie peptīdi tiek pievienoti himēras olbaltumvielai ķīmiskā reakcijā ar kovalentās saites veidošanos.

Kā rada peptīdu vakcīnu?

Tiek izmantota peptīdu ķīmiskā sintēze – atsevišķu aminoskābju atlikumu ķēdes pakāpeniskas audzēšanas process.

"Ja peptīds ir īss – ne vairāk kā 8-10 atlikumi, sintēze iespējama šķīdumā. Tas notiek ilgāk, taču izmaksā mazāk. Garākus peptīdus sintezē ar cietās fāzes metodi – agrāk tā bija eksperimentāla, bet tagad tiek aizvien plašāk pielietota ražošanā, jo ir viegli automatizējama. Peptīdu no astoņiem aminoskābju atlikumiem ar cietās fāzes metodi iespējams sintezēt divu stundu laikā, maksimālais laiks – diennakts. Tas atkarīgs no mēroga, aminoskābes konsekvences un iekārtu īpašībām. Pēc tam seko attīrīšana, parasti ar efektīvu šķidruma hromatogrāfiju. Tas ir visai ātri, lai arī izmaksā dārgi," precizēja speciāliste.

Sintētiskos peptīdus savieno ar nesējolbaltumvielu. Cita starpā tas nepieciešams arī stabilas molekulas iegūšanai. Jo īsāki peptīdi, jo ātrāk tie sabrūk.

"Konjugācijas metode ir firmas noslēpums, galvenais – neizjaukt epitopu struktūras un nepieciešamības gadījumā ļaut tiem atdalīties no nesējolbaltumvielas pēc nokļūšanas organismā vai antigēnu prezentējošajā šūnā. Adjuvants rada vietējo iekaisuma reakciju un piesaista antigēnu prezentējošās šūnas vakcīnas ievadīšanas vietai," turpināja pētniece.

Kā notiek vakcinēšana?

Vakcīnu laiž klajā kā suspensiju un ar šļirci ievada pleca muskulī. Peptīdu preparāti nedod ātru un spēcīgu imūnsistēmas atbildi, tāpēc "EpiVakKoronu" ievada divas reizes vienādās devās ar 21 dienas intervālu.

Kādas ir blakusparādības?

Izmēģinājumu I un II fāzes dalībnieki ziņoja par nelielu jutīgumu dūriena vietā, kas ātri pazuda. Citas nepatikšanas netika konstatētas.

Neoficiālajā Telegram kanālā #EpiVakKorona, ko radīja postreģistrācijas izmēģinājumu (III fāze) dalībnieki, ziņoja par minimālu blakni: diskomfortu, apsārtumu injekcijas vietā dienas laikā, spēcīgām sāpēm plecā. Nevienam netika novērota augsta temperatūra vai locītavu sāpes, vai arī neizdevās to saistīt ar vakcīnu.

Kāda ir "EpiVakKorona" efektivitāte?

"Ir imunoloģiskā un profilaktiskā efektivitāte. Pirmā – specifisku antiķermenīšu sintēze. Pēc klīnisko izmēģinājumu I un II fāzes rezultātiem sintētiskie antiķermenīši izveidojās visiem brīvprātīgajiem. Profilaktiskā efektivitāte – tā ir vakcinēto aizsardzība no slimības. Pētījumi turpinās pēcreģistrācijas klīnisko izmēģinājumu gaitā, dati būs februārī," komentārus sniedza Rospotrebnadzor preses dienests.

I un II fāzes klīniskie izmēģinājumi vēl nav beigušies, precizēja izstrādātājs, ir tikai starpposmi.

Patlaban norit dubultais aklais izvēles pētījums ar placebo grupu. Cilvēkus nejaušā kārtībā sadala grupās. Ne brīvprātīgie, ne ārsti nezina, kas saņem vakcīnu, kas – fizioloģisko šķīdumu. No trim tūkstošiem dalībnieku vakcinēti 2897, ceturtā daļa saņēmusi placebo. Izmēģinājumi tiks noslēgti 180 dienas pēc pēdējā brīvprātīgā vakcinēšanas. Vienlaikus norit izmēģinājumi, kuros piedalās 150 brīvprātīgie vecumā no 60 gadiem. Arī šo pētījumu provizoriskie dati tiks publiskoti februārī.

Kā patstāvīgi pārbaudīt vakcīnas darbību?

Veikt asins analīzi – ne ātrāk kā 35-42 dienas pēc vakcīnas pirmās devas saņemšanas pārbaudīt IgG klases antiķermenīšus pret koronavīrusa S-olbaltumvielu. Tomēr ne visas testu sistēmas redz antiķermenīšus, ko izstrādā "EpiVakKorona".

Rospotrebnadzor ziņo, ka šim nolūkam piemērota tikai testa sistēma "SARS-CoV-2-IgG-Vektor", ko izstrādājis centrs "Vektor". "Tā ir īpaši jutīga un specifiska, fiksējot antiķermenīšus pret noteiktām koronavīrusa zonām, kas izmantotas "EpiVakKorona" vakcīnā," teikts iestādes vietnē.

"Novērojumi ierobežotā grupā liek secināt, ka testu sistēma SARS-CoV-2-RBD-IFA-Gamalei nodrošina pozitīvu rezultātu lielākajai daļai ar peptīdu vakcīnu "EpiVakKorona" imunizēto personu. Saskaņā ar ražotāja informāciju, testu sistēma "Reaģentu komplekts G klases imūnglobulīnu imūnfermentajai fiksācijai pret koronavīrusa SARS-CoV-2 virsmas S (spike) glikoproteīna receptorsaistošo domēnu" demonstrē SARS-CoV-2 protektīvos vīrusneitralizējošos antiķermenīšus un ļauj konstatēt, vai pacientam ir antiķermenīši aizsardzībai no vīrusa, precizēja "Vektor".

Turklāt, izstrādātājs pastāstīja, rekombinantā olbaltumviela S1, ko ražo firma "Sanyou Biopharmaceuticals", labi "saskata" vakcīnas "EpiVakKorona" radītos antiķermenīšus.

III fāzē iesaistīto brīvprātīgo, kuri analīzes testiem nodod patstāvīgi, novērojumi rāda: antiķermenīši IgG fiksēti trim, kuri pirmo vakcīnu saņēma pērnā gada decembrī.

Kas vēl izstrādā peptīdu vakcīnas koronavīrusa profilaksei?

Peptīdu vakcīnas visā pasaulē nonākušas līdz eksperimentu stadijai. To izstrāde un pārbaudes ir ļoti darbietilpīgas, tāpēc tās atpaliek no mRNS, vektora un inaktīvajām vakcīnām. Krievijā ir pietiekami plaši resursi un kvalificēti kadri, lai atrisinātu uzdevumu saviem spēkiem.

19. janvārī PVO sarakstā bija vēl divas peptīdu vakcīnas, izņemot "EpiVakKorona". Tās izmēģina cilvēkiem.

Multipeptīdu "kokteilis" P-pVAC-SARS-CoV-2, kas radīts Vācijā, sastāv no dažādu koronavīrusa olbaltumvielu sešiem peptīdiem un pašu izstrādātā lipopeptīda XS15 adjuvanta lomā. Norit izmēģinājumu I fāze.

Taivānas kompānijas United Biomedical Inc. preparāts UB-612 un amerikāņu COVAXX ietver divu S-olbaltumvielas subvienību fragmentus (tēmēti uz B-šūnu atbildi) un T-epitopiem no membrānas un nukleokapsīda olbaltumvielas T-šūnu atbildes veidošanai. Rit izmēģinājumu II-III fāzes.

20
Tagi:
vakcīna, Krievija, EpiVakKorona, koronavīruss
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

0
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns