Latvijas karogs, foto no arhīva

"Jums viss ir atļauts": specdienestiem iesaka "radošu" pieeju sankcijām pret Krieviju

75
(atjaunots 11:28 21.12.2020)
Jau vasarā Latvijas specdienesti vaicāja Eiropas Komisijai, kā varētu traktēt sankcijas pret Krieviju. Eirokomisārs Valdis Dombrovskis atbildēja: traktējiet pēc iespējas plašāk, tad kļūdu nepieļausiet.

Kratīšanas, aizturēšanas un nopratināšanas, ar ko saskārās seši žurnālisti – ziņu aģentūru Baltnews un Sputnik ārštata autori, bija iespējamas tāpēc, ka Eiropas Komisija nāca klajā ar skaidrojumu, kā traktēt sankcijas, kas vērstas pret konkrētām personām, stāsta Pjotrs Sologubs portālā Baltnews.

Traktējam un interpretējam

Izrādās, ka jau vasarā Latvijas speciedenesti nosūtījuši EK pieprasījumu jautājumā, kā traktēt pret Krieviju vērstās ES sankcijas. EK atbildes vēstulē konstatēja, ka saņemts vairāku nacionālo kompetento iestāžu kopīgs pieprasījums, tātad līdz ar Latvijas specdienestiem par šo problēmu dzīvi interesējušies arī igauņi un lietuvieši.

Arī Igaunijā un Lietuvā, tāpat kā Latvijā, cenšas apspiest jebkādu viedokli, kas atšķiras no valdības pozīcijas, un karo ar žurnālistiem.

Kāpēc atbildi sniegusi Eiropas Komisija? Tāpēc, ka struktūra atbild par likumprojektu sagatavošanu un kontrolē ES līgumu un citu tiesisko aktu ievērošanu.

Kāpēc atbildi parakstījis Latvijas bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis? Tāpēc, ka novedis dzimto valsti līdz kliņķim un nosaucis to par "panākumu stāstu", viņš devās turpināt karjeru uz Eiropas Parlamentu.

Tagad Dombrovskis ir pašas Urzulas fon der Leienas, EK priekšsēdētājas vietnieks.

Savā vēstulē viņš stāsta, ka var iesaldēt kontus un vērst finansiālu un ekonomisku spiedienu (metodes ir uzskaitītas) pret jurdisko personu, kas nav iekļauta sankciju sarakstos, ja to kontrolē personas, pret ko vērstas sankcijas.

Minēts, ka neviens nedrīkst sadarboties (pieņemt darbā vai sniegt pakalpojumus) ar juridiskām personām, ko kontrolē sankciju sarakstos iekļautas personas.

Šķiet, EK atbilde devusi brīvu vaļu Latvijas specdienestiem, kuri sāka žurnālistu – Krievijas ziņu aģentūru ārštata autorus.

Vēstule deva iespēju ES individuālās sankcijas pret Dmitriju Kiseļovu attiecināt uz visu gigantisko starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" holdingu (kura ES sankciju sarakstā nav), ko vada Kiseļovs.

Saskaņā ar VDD loģiku, rakstīt materiālus holdinga izdevumiem, - nozīmē stāties ekonomiskās attiecībās ne tikai ar holdingu, bet arī pašu Kiseļovu. Nepārprotams sankciju pārkāpums un noziegums!

Nu, tādā gadījumā VDD vadītājam Normundam Mežvietam žigli jāizsludina kadru skaita palielināšana – pēc viņu traktējuma, sankciju pārkāpēju Latvijā ir līdz kaklam. Lai visus piespiestu pie sienas, tagadējā darbinieku skaita nepietiks.

Viena vienīga ķecerība

Domāju, vajadzētu sākt ar "Latvijas dzelzceļu" – tā skandalozie kontakti ar aizliegtiem objektiem ir redzami un plaši atspoguļoti presē.

Piemēram, LDz sabiedrisko attiecību vadītāja Ella Pētermane stāstīja, ka AAS "Rossijskije žeļeznije dorogi" arī turpmāk būs viens no galvenajiem LDz partneriem  regulāru pārvadājumu un tranzīta projektu jomā, neskatoties uz Krievijas tranzīta kravu apjoma sarukumu caur Latviju. LDz nākotnē saskata potenciālu sadarbības aktivizācijai ar RŽD kravu pārvadājumu organizācijā starp Ķīnu un Eiropu.

Kā tā – "viens no galvenajiem LDz partneriem"? Kāds "potenciāls sadarbības aktivizācijai"? Par ko jūs runājat?

AAS prezidents "Rossijskije žeļeznije dorogi" prezidents Oļegs Belozerovs ir individuālo sankciju sarakstā, tātad, pec varasiestāžu loģikas, - toksisks. Visus, kas mēģina noslēgt līgumus ar viņa kompāniju, vajag nekavējoties pārmeklēt, aizturēt un kaismīgi nopratināt.

Pēc tam likumsakarīgi seko "Latvijas Gāze", kas cieši sadarbojas ar "Gazprom". Ne mazāko šaubu – "Gazprom" ir LG svarīgākais partneris.

Kas tur vada "Gazprom"? Aleksejs Millers. Arī viņš ir sankciju sarakstā. Kādi tad tur var būt kontrakti, līgumi, piegādes? Jā, VDD klāsies plāni: lai izņemtu visus lietišķos pierādījumus, dokumentus būs jāizved veseliem vilcienu sastāviem. Tas nekas, lai palūdz LDz – viņiem tik un tā vairs nav ko zaudēt.

Protams, var iebilst: Millers un Belozerovs tak ir ASV, nevis ES sankciju sarakstā.

Pirmkārt, tagad bēdīgi slavenajā LR KL 84. pantā tālredzīgi ir runa par sodu par sankciju pārkāpumiem, ko ieviesusi Apvienoto Nāciju organizācija, Eiropas Savienība un citas starptautiskās organizācijas". Tātad sarakstu var paplašināt.

Otrkārt, pērn amerikāņu sankciju dēļ Latvijā "izģērba un palaida pliku un basu" biznesmeni Aivaru Lembergu – viņam atņemta Ventspils osta. Ar to pašu ieganstu – amerikāņu sankcijām – valsts sagrāba arī Rīgas ostu.

Tā pati vāle vien ir, ko Latvija tagad vicina uz visām pusēm.

Darba pilnas rokas

Arī ES sankciju saraksta kontekstā Latvijas specdienestiem tagad – pēc precedenta ar žurnālistiem – darba ir pilnas rokas.

Vispirms jāizķemmē visi dzemdību nami – daudzos stāv "Švabe" ražots infrasarkanais neonatālais sildītājs. Holdings "Švabe" ir valsts korporācijas "Rosteh" elements.

Gan "Švabe", gan "Rosteh" jau no 2014. gada ir ASV sankciju sarakstos. "Rosteh" ģenerāldirektors Sergejs Čemezovs – ES sankciju sarakstā.

Neskatoties uz to, gadu pēc Čemezova iekļaušanas sarakstos, holdings "Švabe" reģistrēja zīmolu kirilicā un latīņu alfabēta burtiem Latvijā un citās ES valstīs. Tagad tā pārdod 16 veidu preces un pakalpojumus. Tiesa, ES tas neuztrauc ne mazākajā mērā.

Toties Latvijā, ņemot vērā sankciju plašo traktējumu, specdienestiem tagad darba pietiks.

"Rosteh" uzņēmums "Švabe" pārdod dažnedažādas iekārtas, no medicīniskajām, līdz ģeodēziskajām, tāpēc bail pat domāt, kādus spēkus, laiku un kadrus nāksies veltīs VDD, lai atklātu visus līgumus, kas "noziedzīgi" parakstīti no 2015. gada. Specdienestu loģika ir skaidra – no tā var gūt labumu Čemezovs.

Un, protams, nav skaidrs, kāpēc specdienesti nav pievērsuši uzmanību Latvijas zinātnieku darbam Eiropas kosmiskās aģentūras (EKA) projektos.

EKA taču pilnā spērā sadarbojas ar "Roskosmos", bet "Roskomos" vada Dmitrijs Rogozins – Dmitrija Kiseļova kaimiņš ES sankciju sarakstā.

Atklāti sakot, tīri vai galva iet riņķī no perspektīvām, ko Latvijas specdienesti sev uzzīmējuši ar "žurnālistu lietu".

Piemēram, daudzi datoru lietotāji izmanto Kasperska antivīrusu programmas. Bet Eiropas Parlaments visu "Kasperska laboratorijas" programmatūru uzskata par "nedrošu vai pat kaitīgu". Vai nebūtu laiks specdienstiem sarīkot kārtīgu kratīšanu visā valstī?

Interesanti, ka laižot klajā savus padomus, EP un EK nepiemirst uzsvērt, ka tās ir tikai rekomendācijas.

Tas, ka Latvijas specdienesti pārvērš rekomendācijas par pavēlēm, ir viņu pašu personīgā iniciatīva. Drīz vien ieraudzīsim, pie kā tā novedīs.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

75
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, žurnālists, Drošības dienests, Eiropas Komisija
Pēc temata
"Nekrītiet kaunā!" Kiseļovs aicina Latviju pārtraukt savu pilsoņu vajāšanu
Jevgēņijs Primakovs: Latvijai ir jāatbild par žurnālistu tiesību pārkāpumiem
Kas nodevis "Krievijai lojālos" žurnālistus?
Situācija Luganskā, foto no arhīva

Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO

4
(atjaunots 23:58 10.04.2021)
Pēc savas būtības Ukraina nav subjekts – tas ir objekts, par kuru notiek cīņa starp Krieviju un Rietumiem. Rietumi cenšas atņemt Krievijai tās teritorijas nozīmīgu daļu un sarīkot lielu ģeopolitisko robežu pārdali.

Kara gaidu, proti, "Krievijas uzbrukuma" kurināšana Donbasā nav galvenā Kijevas provokācija. Daudz bīstamāks ir tas, ko otrdien teica Vladimirs Zeļenskis:

"Mēs tiecamies reformēt mūsu armiju un aizsardzības sektoru, bet ar vienām reformām nevar apturēt Krieviju. NATO ir vienīgais ceļš kara beigām Donbasā. NATO dalības rīcības plāns (DRP) kļūs par īstu signālu Krievijai."

To Ukrainas prezidents teica NATO ģenerālsekretāram Stoltenbergam, to viņš arī atkārtoja tajā pašā dienā sarunā ar Lielbritānijas un Kanādas premjeriem. Zeļenskis vēlas, lai DRP tiktu ierakstīti konkrēti integrācijas soļi un iestāšanās termiņi NATO, turklāt visai saspiesti. Viņa premjerministrs nesen teica, ka Ukraina var pievienoties aliansei (arī ES) piecu vai sešu gadu laikā. Alianses valstu publiska reakcija uz Zeļenska vārdiem bija prognozējama - Vašingtonā izskanēja vispārēji vārdi par to, ka viņi ir "par", bet lēmums jāpieņem visām NATO valstīm (tas ir "nē"), bet Berlīnē paziņoja: lai gan "Ukrainai ir tiesības brīvi izvēlēties savas politiskās vajadzības, bet turpmākie soļi pretī dalībai patlaban nav paredzēti".

Vai tad Zeļenskis tiešām tic, ka Ukrainu pieņems Ziemeļatlantijas aliansē? Jā, un tas ir spriedums Ukrainas eksistencei.

Jo Ukraina nevar būt NATO dalībvalsts. Jā, Ukrainas valsts, kas pēc PSRS sabrukuma izveidojās Krievijas vēsturiskajā teritorijā, vienkārši nevar būt Ziemeļatlantijas alianses daļa, ko radījuši anglosakši pēc Otrā pasaules kara konfrontācijai ar PSRS. Ukraiņu elite var to gribēt, daļa cilvēku (pat liela daļa) var tādu soli atbalstīt, bet tas nav iespējams un tā nebūs. Kāpēc? Jo NATO mērķis pēc būtības ir Krievijas apturēšana (vienalga, kādā veidā tā pastāv), bet Ukraina ir vēsturiskā Krievijas daļa.

Taču Ukrainu cenšas pārveidot par antiKrieviju, kāpēc tad tā nevarētu būt Krievijas pretinieku barā?

Pēc savas būtības Ukraina nav subjekts – tā ir objekts, par kuru notiek cīņa starp Krieviju un Rietumiem. Rietumi cenšas atņemt Krievijai tās teritorijas nozīmīgu daļu un sarīkot lielāko ģeopolitisko robežu pārdali, atstumt Krieviju uz austrumiem. Krievijai gan Ukrainas orientācija ir neapspriežams jautājums: valsts vienkārši nevar pieļaut tās zudumu – tā ir Krievijas valstiskuma sākotne un pamats. Pagaidu sadalījums divās valstīs (tā jau bijis vēsturē) ir pārvarams, bet atlantizācija, proti, Ukrainas iekļaušana svešā ģeopolitiskajā telpā, turklāt ne tikai eiropeiskajā (tas ir, Krievijai reizēm naidīga, reizēm vienkārši nedraudzīga), bet atlantiskajā (naidīga pēc savas būtības), Krievijai ir absolūti nepieņemama. Un krievu civilizācijai, kurā neapšaubāmi ietilpst arī mazkrievi, pat tie, ko patlaban Ukrainā uztver ukraiņu tautas formā.

Tātad jautājums par Ukrainas ģeopolitisko piederību pieder pie Krievijas un Rietumu attiecību jomas, turklāt Krievijai tas ir neapstrīdams, bet Rietumu nostāja nav tik principiāla. Ne vārdos, - patiesībā.

Vai Rietumi ir gatavi reālai cīņai ar Krieviju par Ukrainu? Nē, viņiem uz kārts liktas citas vērtības. Turklāt tas attiecas uz abām Rietumu daļām – gan anglosakšiem, gan eiropiešiem (proti, vāciešiem). Protams, gribētos ne tikai atdalīt Ukrainu no Krievijas uz visiem laikiem, bet arī pārvilināt Ukrainu savā nometnē, padarīt to par savas vēsturiskās telpas elementu, iekļaut savā ģeopolitiskā projekta robežās. Taču šim nolūkam Rietumiem nāksies ne tikai uzvarēt Krieviju (kas, starp citu, nav iespējams — taču tā jau ir atsevišķa raksta tēma), — būs jāizdara tālejoša vēsturiska izvēle.

Rietumiem būs jāizdara stratēģiska likme uz naidīgām attiecībām ar Krieviju, proti, uz to, ka sagrābjot Ukrainu, tie pārvērtīs Krieviju par atklāti naidīgu valsti. Ne tādu, kā to tagad tēlo informācijas karos, bet par reāli naidīgu. Krievi nekad nesamierināsies ar "krievu pilsētu mātes" zaudēšanu, tātad visa Rietumu it īpaši Eiropas turpmākā dzīve un ģeopolitiskās plānošanas stratēģija kopumā būs pakļauta šim vienkāršajam faktam. "Krievi vienmēr nāk pēc savas naudas. Un, kad viņi atnāks, neceriet uz jūsu parakstītājiem jezuītiskiem līgumiem, kas it kā jūs attaisno," Oto fon Bismarks to nekad nav teicis (tāpat kā frāzi "Krievijas varenību var sagraut, tikai atdalot Ukrainu"), toties kanclers ir uzrakstījis ļoti skaidri:

"Pat veiksmīgākais kara iznākums nekad nenovedīs pie Krievijas sabrukuma, kas turas uz miljoniem krievu grieķu konfesijas ticīgo. Viņi, pat starptautisko līgumu dēļ sadalīti, tikpat ātri atkal apvienosies gluži kā dzīvsudraba pilieni. Šī nesagraujama krievu nācijas valsts ir stipra ar savu klimatu, saviem mērogiem un savu pieticību, kā arī tāpēc, ka apzinās nepieciešamību pastāvīgi aizsargāt savas robežas. Šī valsts pat pēc pilnīgas sakāves būs mūsu pašu radīts, pretinieks kas atmaksāt."

Kurš Rietumos grib paspēlēties ar krievu revanšu? Kurš Rietumos tic reālai Ukrainas nolaupīšanai, tās atlantizācijai? Tikai pavisam naivi cilvēki, kuri nezina vēsturi, tie, kam nospļauties par Eiropu, tie, kas apzināti vēlas sarīdīt krievus un eiropiešus. Vai ir tādi atlantiskajā elitē? Protams, bet pat mūsdienu elites pamatmasa (ieskaitot stratēģiski domājošos analītiķus) saprot, cik bīstama avantūra ir Ukrainas atlantizācijas ideja. Bīstama pašai Eiropai jebkurā tās veidā — gan Eiropas Savienības, gan patstāvīgo valstu formātā.

Kopumā – pagaidām – veiksmīga vienotas Eiropas izbūve, protams, zināmā mērā ietekmējusi Eiropas elites realitātes sajūtu. Uzticīgie atlantisti patiešām noticējuši, ka viss atkarīgs vienīgi no vienoto Rietumu gribas un spēka, un var aizmirst vēsturiskās mācības un neņemt vērā kaimiņu civilizācijas. Pat atklājot atlantiskā (anglosakšu) globalizācijas projekta krīzi, otra Eiropas elites daļa tic spējām saglabāt kontroli pār eirointegrāciju - nošķirot to no anglosakšiem un izveidojot pašpietiekamu Eiropas cietoksni.

Bet pat tāda patstāvīga vienotā Eiropa (ja tā kādā brīnumainā veidā pārspēs centrbēdzes tendences un pilnībā pakļaus savai gribai nacionālās valstis) nevar atļauties atteikties no attiecībām ar savu galveno kaimiņu, Krieviju, kur nu vēl naidīgas attiecības ar to. Dzīties pakaļ Ukrainai, lai zaudētu vienotu Eiropu? Līdz tādam žilbinošas alkatības līmenim eiropieši tomēr nav tikuši.

Krima
© Sputnik / Константин Михальчевский

Kas tad viņiem atliek? Cerība uz to, ka Krievija ar laiku kļūs vājāka, tajā sāksies jukas, un tad tai noteikti nebūs spēka ķerties klāt Ukrainas jautājumam. Tad patiešām varētu paņemt "nezaļežnuju" savā militāri politiskajā paspārnē. Tikai šī cerība ar katru gadu kļūst vājāka. Piedevām Eiropas un Krievijas attīstības tendences, tāpat kā globālā situācija padara tādus aprēķinus arvien spocīgākus.

Tāpēc nekādu reālu plānu iekļaut Ukrainu NATO eiropiešiem, protams, nav, tāpat kā nav vēlmes kaitināt Krieviju pat ar runām par tādu tēmu. Taču tos, kuri ir gatavi paķircināt krievus ar spriedelējumiem par Ukrainas iekļaušanu Ziemeļatlantijas aliansē, pašiem eiropiešiem būtu uzskata par reāliem un ļoti bīstamiem provokatoriem.

4
Tagi:
ASV, Vladimirs Zeļenskis, NATO, Krievija, Ukraina
Pēc temata
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju
Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

24
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

24
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju

Zinātnes brīnumi: pērtiķis ar čipu vada pingponga spēli ar domas spēku

0
(atjaunots 00:02 11.04.2021)
Ilona Maska dibinātā neirotehnoloģiskā kompānija Neuralink demonstrēja, kā pērtiķis ar smadzenēs iedzīvinātu čipu vada virtuālo spēli ar domas palīdzību.

Ilona Maska dibinātā neirotehnoloģiskā kompānija Neuralink no ASV, kas pievērsusies implantējamu neirodatora interfeisu izstrādei un ražošanai, parādīja, kā pērtiķis ar domas spēku vada virtuālu pingponga spēli, ko kompānijā nosauca par Monkey MindPong, vēsta RIA Novosti.

Pērtiķa Peidžera – šī video ieraksta galvenā varoņa - smadzeņu abās puslodēs iedzīvināts čips. Tagad, ar banānu smūtiju stimulēts, Peidžers spēlē datorspēles.

Neuralink paskaidroja, ka neironi smadzeņu zonā, kur iedzīvināts čips, regulē darbību uz ķepu ieplānotu kustību pamata. Piemēram, vieni var aktivizēties, kad Peidžers paceļ ķepu, citi – gan tas pavirza to pa labi.

Neironu rādītāji tiek ierakstīti, to aktivitāti noraida atšifrējošajam algoritmam, tāpēc parādās iespēja reālajā laikā prognozēt darbības, ko Peidžers gatavojas izpildīt.

Jau pēc dažas minūtes ilgas kalibrēšanas pētnieki var izmantot atšifrētāja datus, lai iemācītu Peidžeru kustināt kursoru, tikai tagad – bez kursorsviras.

Pērtiķis aiz ieraduma turpina kustināt no datora atslēgto kursorsviru, taču pie tam kursoru kontrolē "vienīgi ar atšifrētās neironu aktivitātes palīdzību".

Paskatieties, kā izskatās šis brīnums.

0
Tagi:
Ilons Masks
Pēc temata
Krimas safari parkā pērtiķi nosauca par godu iPhone 7
Ķīniešu zinātnieki demonstrējuši pirmos klonētos pērtiķus pasaulē