Raķetes sagatavošana palaišanai, foto no arhīva

"Ellīgā trijotne". Ierocis, kas izglāba Maskavu no kodoluzbrukuma

93
(atjaunots 09:47 20.12.2020)
Šie "kodolcigāri" garantēja PSRS drošību aukstā kara karstākajā periodā – pirms 40 gadiem, 1980. gada 17. decembrī, bruņojumā tika pieņemtas trīs pilnveidotas starpkontinentālās ballistiskās raķetes.

Stratēģiskie raķešu spēki saņēma raķetes RS-16B, RS-18B un RS-20B. Toreiz pie varas ASV nāca "kara vanags" Ronalds Reigans, kurš izvēlējās atklātu konfrontāciju ar Maskavu. Tomēr jauno SBR parādīšanās Padomju Savienībā atvēsināja aizokeāna kartsgalvjus. Par bruņojuma īpatnībām portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Sasniegt kuru katru pilsētu

Visplašāk izplatītā starpkontinentālā ballistiskā raķete Stratēģisko raķešu spēku vēsturē bija RS-10, ko armija saņēma 60. gadu beigās. Tā varēja nogādāt vieglo (0,5 megatonnas) vai smago (1,1 megatonna) lādiņu 10,5 un 5 tūkstošu kilometru attālumā atbilstoši. Tomēr ASV rīcībā jau bija PRA sistēmas, kas varēja pārtvert atsevišķos šāviņus. Kļuva skaidrs, ka viens nesējs ir jānodrošina ar vairākiem šāviņiem.

Ракеты МР-УР-100 УТТХ (РС-16Б) и Циклон-2 в музее РВСН
Raķetes MR-UR-100 UTTH (RS-16B) un "Ciklon 2" Stratēģisko raķešu spēku muzejā

Pirmā "daudzgalvu" raķete bija RS-16A. Izmēru ziņā tā tā bija līdzīga R-10, un nebija nekādas vajadzības būvēt jaunas šahtu starta iekārtas. Lādiņš ietvēra četrus blokus ar 0,5-0,75 megatonnu jaudu katrs. Tātad ar vienu staru padomju SRS varēja organizēt pretiniekam 200 "hirosimas". Darbības rādiuss sasniedza 10-11 tūkstošus kilometru.

RS-16A spēja sasniegt jebkuru pilsētu Amerikā. Tomēr bija arī trūkumi – raķete nebija gluži precīza.

1976. gadā sākās darbs pie modernizētās R-16B ar uzlabotām īpašībām. Ārēji tā īpaši neatšķīrās no priekšgājējas, tomēr gandrīz divkārt pārsniedza tās iespējas. Precizitāte bija divreiz labāka, jauni kaujas bloki un šāviņa sadales komplekss. Vadība – autonoma, inerciālā. Tā varēja mainīt mērķi pirmsstarta sagatavošanas darbu procesā.

R-16B saņēma autonomu tēmēšanas sistēmu "Meridian", kas ļāva raķetei startēt un iziet trajektorijā pat pēc kodolsprādziena starta vietas apkaimē. Tas nopietni uzlaboja SBR izturību domājamā pretinieka pirmā trieciena gadījumā. Kopā 80. gados tika uzbūvēti 150 abu modifikāciju R-16 komplekti.

"Avangarda" nesējs

Pirmie pulki ar šahtu SBR RS-18A sāka kaujas dežūras 70. gadu vidū. Raķete nesa veselus sešus kaujas blokus ar 750 kilotonnu jaudu katrs, kā arī PRA pārvarēšanas līdzekļu kompleksu. Darbības rādiuss – desmit tūkstoši kilometru. Pat viena RS-18A, izrāvusies cauri pretinieka aizsardzības robežām, spēja radīt kolosālus zaudējumus. Pentagons to uzskatīja par vienu no galvenajiem apdraudējumiem ASV.

Учебно-боевой пуск межконтинентальной баллистической ракеты РС-18 Стилет (SS-19 Stiletto)
© Sputnik / Сергей Казак
Starpkontinentālās ballistiskās raķetes RS-18 mācību starts

RS-18B modifikācija bija konstruktīvi vienkāršota, saņēma labākus dzinējus, uzlabotas vadības un aprīkojuma sistēmas. SRS sāka to uzņemt bruņojumā 1980. gadā. Kopumā kaujas dežūru sāka 360 raķetes.

Interesanti, ka šis bruņojums vēl joprojām ir aktuāls. RS-18B nes jaunos hiperskaņas blokus "Avangard". Aizsardzības ministrija stāsta, ka ar "Avangard" jau pilnībā nokomplektēts viens no raķešu pulkiem.

"Šis komplekts pamatoti atrodas jauna bruņojuma izstrādes avangardā, paverot stratēģiskā hiperskaņas bruņojuma ēru," nesen paziņoja SRS komandieris Sergejs Karakajevs intervijā izdevumam "Krasnaja zvezda".

Būtisks arguments

Smagā divpakāpju šķidrās degvielas raķēte RS-20A tika pieņemta bruņojumā 1975. gada decembrī. Daudziem tā labāk pazīstama kā "Satan" NATO terminoloģijā. Tā bija spēcīgākā SBR pasaulē.

Ierocis bija paredzēts jebkādu mērķu, arī modernu PRA līdzekļu aizsargātu objektu likvidācijai. Tika ražoti trīs raķetes varianti: monobloks ar 8 megatonnu lādiņu un darbības rādiusu līdz 16 tūkstošiem kilometru; monobloks ar 20 megatonnu lādiņu un darbības rādiusu līdz 11 tūkstošiem kilometru, kā arī bloks ar sadalāmu lādiņu (astoņi bloki ar 1,3 megatonnu jaudu katrs).

Успешный пуск ракеты РС-20Б из позиционного района Домбаровский Ясненского ракетного соединения
Raķetes RS-20B starts no Jasņenskas raķešu vienības Dombarovska rajonā

Neskatoties uz jaunās raķetes pat pārlieku lielo jaudu, drīz vien sākās darbs pie tās pilnveidota varianta. RS-20B spēja nest desmit blokus ar megatonnas jaudu katru un likvidēt ļoti izturīgus mazizmēra mērķus, piemēram, aizsargātus pazemes bunkurus un bruņoto spēku vadības punktus. Modernizētā raķete bija precīzāka, uzticamāka un vienkāršāk ražojama. No savas priekšgājējas tā atšķirās ar jaunu bloku sadales pakāpi, kas ļāva aptvert daudz lielāku teritoriju. Uzmanība jāpievērš arī raķetes dislokācijas un starta metodēm. To novietoja šahtā transporta-palaišanas konteinerā, uzpildīja degvielu un atstāja kaujas dežūrai. Starta gatavības laiks – mazliet vairāk nekā minūte. No šahtas RS-20B izsvieda pulvera spiediena akumulators – savdabīgs lādiņš. Dzinējs ieslēdzās, kad raķete jau bija gaisā.

Nākamais attīstības posms – RS-20V. Tā ir precīzāka, pieaugusi bloku sadales teritorija, samazinājies pirmsstarta gatavības laiks. RS-20V ir bruņojumā vēl joprojām – tās plānots nomainīt ar perspektīvajām smagajām raķetēm RS-28 "Sarmat". Bruņotie spēki tās gaida jau nākamgad.

93
Tagi:
PGA, pretgaisa aizsardzība, ballistiskās raķetes, Krievijas Bruņotie spēki, Krievijas Aizsardzības ministrija, krievu ierocis
Pēc temata
NATO aviācijas kaps. Kā Krievijas kuģi atbildēs uzbrukumā no gaisa
"Nepatīkams pārsteigums NATO": Krievija izmēģinājusi jaunu pašgājējlielgabalu
"Mēs zaudējam tehniku!" Kas noticis ar ASV kara aviāciju
"Apšaubāma iecere": ko izmēģina amerikāņu kara jūrnieki
Kūrorts Bulgārijā, foto no arhīva

Asimetrisks pasākums: Bulgārijā nobijās no Krievijas atbildes uz savu izlēcienu

39
(atjaunots 23:42 16.05.2021)
Vispirms darīt, pēc tam domāt – tā izdodas Bulgārijai. Apsūdzēja Maskavu bez pierādījumiem, izraidīja diplomātus, un tikai pēc tam viņiem ienāca prātā, ka Krievija var atbildēt, un ļoti sāpīgi.

Maijā Bulgārija atklāja tūrisma sezonu, 5. maijā sāka izsniegt vīzas arī Krievijas pilsoņiem. Ceļotāju labad Sofija pat atzina vakcināciju ar "Sputnik V", lai tikai brauc. Tikai Bulgārijas kūrortu pieprasījums joprojām ir zems, atzīmēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova.

Krievijas pilsoņi, uz kuru rēķina labajos laikos pirms pandēmijas vienmēr tik labi pelnījis Bulgārijas tūrisma sektors, var neatgriezties nemaz. Runa nav tikai par koronavīrusu, valūtas cenu pieaugumu un pašmāju kūrortu apgūšanu Krasnodaras novadā un Krimā, bet arī par politiku. Vispirms – par Sofijas politiku.

Izdevums "Duma" pauda bažas par to, ka, atbildot uz bulgāru nedraudzīgajām darbībām ar visiem viņu "spiegu skandāliem", apsūdzībām kaut kādiem "Kremļa aģentiem" sprādzienos militārajās noliktavās (patapināja ideju Čehijā) un pārējiem lēmumiem, Maskava var iekļaut Bulgāriju nedraudzīgo valstu sarakstā un pieteikt tai boikotu tūrismā.

Tā sakot, nodot aizmirstībai. Ko tad republika iesāks? Tas nav skaidrs, jo vajag taču kaut kā celt valsts ekonomiku no ceļiem.

Raksta autors atgādina, ka pat saviem pilsoņiem vietējās pludmales un viesnīcas neko daudz nevar piedāvāt, tāpēc turīgāki cilvēki dod priekšroku atpūtai ārzemēs. Arī Krievijas tūristu acīs Bulgārija nav pasaules naba, pat tagadējos, koronavīrusa dēļ "daļēji aizslēgtajos" laikos: Melnkalne laipni lūdz tūristus no Krievijas, Kipra, Grieķija, drīz sarakstam varētu pievienoties Ēģipte un citas valstis.

Tātad izvēle ir, pat neskaitot savus kūrortus. Jā, pagaidām Bulgārijā par krievu ceļotāju naudas zudumu un tūrisma sektora stāvokli bīstas tikai žurnālisti. Valdība nevēlas kardināli mainīt izteikumus, lai arī jaunu uzbrukumu Maskavai pagaidām nav.

Lai jau, pašiem vien būs sliktāk, jo tūrisma nestās peļņas zudums viņiem var sagādāt pēkšņu un ļoti nepatīkamu pārsteigumu. Tāpēc labāk gan būtu vispirms padomāt, bet pēc tam runāt vai darīt – visam ir savas sekas.

39
Tagi:
tūrisms, Krievija, Bulgārija
Pēc temata
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, kā piesaistīt tūristus
Ne visi varēs ceļot: ES stāsta, kādas prasības tiek izvirzītas tūristiem

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

74
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

74
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā
Maxima lielveikals, foto no arhīva

Aicina darbā skolēnus: Maxima piedāvā aptuveni 400 darba vietas vasaras brīvlaikā

0
(atjaunots 22:05 17.05.2021)
Jau 10 gadus darbojas Nodarbinātības valsts aģentūras izstrādātā programma, kas dāvā iespēju 15-18 gadus veciem skolēniem iegūt reālu darba pieredzi vasaras brīvlaikā.

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Uzņēmums SIA "Maxima Latvija" radīs 382 darba vietas 53 veikalos 27 Latvijas pilsētās. Tās paredzētas jauniešiem, kuri vēlas pastrādāt vasaras periodā, raksta Press.lv, atsaucoties uz kompānijas sniegto informāciju.

Šādu praksi "Maxima Latvija" izmanto jau 10 gadus – vasaras periodā tirdzniecības vietās darbā tiek pieņemti 15-18 gadus veci jaunieši, lai iegūtu reālu darba pieredzi un nopelnītu kabatas naudu. Programmu izstrādājusi Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA).

Šogad jaunieši varēs iekārtoties darbā "Maxima" veikalos Aizkrauklē, Ādažos, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Iecavā, Ikšķilē, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kandavā, Koknesē, Kuldīgā, Liepājā, Limbažos, Līvānos, Ogrē, Olainē, Rēzeknē, Rīgā, Salacgrīvā, Salaspilī, Saldū, Talsos, Tukumā, Valmierā un Ventspilī.

2020. gada vasarā, kad pasaulē plosījās pandēmija, piepelnīšanās jautājums Latvijā bija īpaši akūts. Tomēr NVA pieņēma lēmumu tomēr atļaut skolēniem strādāt. Labklājības ministrija lēmumu apstiprināja, atsaucoties uz Covid-19 izplatības lejupslīdi.

Jāpiebilst, ka darba devējs, kurš pieņēmis darbā skolēnus vasaras brīvlaikā, saņem dotāciju 50% apmērā no minimālās algas, par skolēna-invalīda pieņemšanu darbā – minimālās algas apmērā.

0
Pēc temata
Lēmums pieņemts: NVA ļaus skolēniem piepelnīties vasarā
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Skolēnus mācīs lietot šaujamieročus, medicīnas studentus – ārstēt ievainojumus