Erdogans

"Mainīt Turcijas uzvedību". Par ko Rietumi soda Erdoganu

48
(atjaunots 12:10 05.02.2021)
Turcijas attiecībās ar partneriem Rietumos iestājusies asa krīze. ES ieviesusi pret Ankaru sankcijas par urbšanas darbiem Vidusjūras austrumos, ASV spiedienu pastiprinājušas – par KF zenītraķešu sistēmu iegādi.

Par to, kā tas ietekmējis iekšējo situāciju NATO, portālā RIA Novosti pastāstīja Galija Ibragimova.

Savaldīt Ankaru

"Turcija vienpersoniski organizē provokācijas un  saasina izteikumus pret Eiropas Savienību. Ankara turpina urbšanas darbus Vidusjūras austrumu daļā, Kipras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, lai arī tas ir nelikumīgi," paziņoja ES nesenā samita dalībnieki.

Ar mērķi ierobežot Ankaras aktivitāti eiropieši paplašinājuši sankcijas pret Turcijas ierēdņiem un uzņēmējiem: viņiem aizliegta iebraukšana Eiropas Savienības valstis, viņu aktīvi ES tiks iesaldēti.

ES vadītājam ārpolitikas jautājumos Žuzepam Borelam nāksies izstrādāt papildu ierobežojumus. Angela Merkele aicina ne tikai pārvērtēt Ankaras lomu Eiropā, bet arī izanalizēt Turcijas ietekmi Lībijā, Sīrijā un Kalnu Karabahā. Slēdzieni tiks apkopoti pārskatā, kas nāks klajā martā.

Pirmās pret Turciju vērstās sankcijas tika apstiprinātas jau pērnruden. Iemesls ir tāds pats – gāzes atradņu nelikumīga izlūkošana Vidusjūras austrumos. Tomēr Redžepu Erdoganu tās neapturēja. Vasarā viņš informēja, ka urbšanas darbi turpināsies.

"Sankcijas nav pašmērķis"

Brisele pastiprina spiedienu, tomēr saglabājusi manevru iespējas. Samitam veltītajā komunikē tika uzsvērta "Turcijas un ES pozitīvu attiecību" nozīme.

"Sankcijas demonstrē Eiropas apņēmību. Tomēr tas nav pašmērķis, bet gan instruments Ankaras rīcības izmaiņām. Mēs vienmēr esam atvērti dialogam un paužam gatavību strādāt konstruktīvi," uzsvēra Emanuels Makrons.

Francijas prezidenta vārdus uzskata par Parīzes un Ankaras strīda turpinājumu. Pēc skolotāja Semjuela Patī slepkavības, kurš skolēniem demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu, Makrons ierunājās par islāma krīzi un nepieciešamību aizsargāt valsts laicīgās vērtības. Savukārt Erdogans viņam ieteica "pārbaudīt garīgo veselību".

Makronu atbalstīja Eiropas valstu līderi, nosodot musulmaņu mēģinājumus pamatot teroraktus ar ticīgo tiesību ierobežojumiem. Francijas un Turcijas polemika gandrīz beidzās ar kārtējo sankciju vilni, tomēr iejaucās amerikāņi. ASV valsts sekretāra palīgs militāri politiskajos jautājumos Klārks Kūpers atgādināja eiropiešiem, ka Turcija ir svarīgs alianses militāri stratēģiskais partneris.

"NATO valstīm ir jānotur Turcija rietumu orbītā. Protams, provokācijas Vidusjūras austrumos un Melnajā jūrā nevar ignorēt. Tomēr ir jāatzīst: Eiropas drošība austrumu flangā vēl joprojām ir atkarīgas no Ankaras. Amerika vēlas garantēt turku atbilstošu uzvedību aliansē. Citādi uzvaru gūs Krievija," tā Kūpers izklāstīja Vašingtonas viedokli.

Amerikas draudi

Samierinošās frāzes no okeāna viņa krasta eiropieši uzklausīja piesardzīgi – galu galā, jau no pērnā gada turpinās Turcijas un ASV strīds jautājumā par Ankaras lēmumu iegādāties Krievijā ražotos S-400. Vašingtona uzstājīgi ieteica Erdoganam atteikties no darījuma ar Maskavu un piedraudēja aizliegt iznīcinātāju-bumbvedēju F-35 iepirkumu. Tomēr Turcijas vadība izvēlējās attiecību saasināšanos un piedraudēja slēgt amerikāņu kara bāzes – Indžirliku un Kūredžiku.

Pentagonam tās nepieciešamas militārajām operācijām Sīrijā un Irākā pret "Islāma valsti" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums). Pie tam bāzes tiek uzskatītas par NATO PRA sistēmas daļu Eiropā.

Amerikāņi pieklusa. Arī Erdogans atzina NATO nozīmi Turcijas acīs.

Ankaras tonis mazliet mainījās pēc Džo Baidena uzvaras vēlēšanās. Lai arī viņš bieži kritizēja Erdogana režīmu, viceprezidenta postenī būdams, Turcija cer atjaunot attiecības līdz ar jaunās administrācijas nākšanu pie varas.

ASV jaunievēlētais prezidents šo jautājumu vēl nav komentējis. Toties viņš lika saprast, ka Amerika vairs neattālināsies no NATO. Pie tam pašreizējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps pastāstīja, ka pirms lietu nodošanas Baidenam plāno ierobežot amerikāņu dalību NATO operācijās Tuvajos Austrumos un Afganistānā.

Vēl vairāk, likuma "Par pretestību Amerikas pretiniekiem" (CAATSA) ietvaros ASV pieņēmušas sankcijas pret Ankaru pēc Krievijas S-400 iepirkuma. Erdogans to nosauca par "necieņu pret NATO partneri".

“Mums ir stipri politiskie un ekonomiskie sakari ar ASV un ES, ko nav iespējams ignorēt. Sankcijas radīs zaudējumus. Mēs ceram, ka mūsu partneri būs objektīvi," piezīmēja Turcijas prezidents.

NATO neliek šķēršļus patstāvībai

"Lai kā veidotos Erdogana un NATO attiecības, turku sabiedrībā valda vienprātība – dalība aliansē ir izdevīga, tā paver plašas iespējas Turcijai. Bez NATO Erdoganam būtu grūtāk pamatot iejaukšanos konfliktos Lībijā un Sīrijā," sarunā ar RIA Novosti konstatēja Ankaras Politisko pētījumu centra eksperts Orhans Gafarli.

Pie tam politologs uzskata, ka alianse dāvā iespējas Turcijai un ES valstīm izlīdzināt savstarpējās pretrunas. "Paskatieties kaut vai uz Ankaras konfliktiem ar Grieķiju un Kipru vai Franciju. Lielā mērā izdodas izvairīties no eskalācijas tāpēc, ka šīs valsts ir NATO locekles. Alianse ir moderatora lomā. Pareizi ir arī tas, ka dalība aliansē palīdz Ankarai bloķēt Grieķijas, Kipras vai Francijas soļus, ja tajos ir Turcijai nedraudzīgs zemteksts," viņš turpināja.

Pie tam analītiķis ir pārliecināts, ka Erdogans neuzskata, ka dalība NATO liktu šķēršļus patstāvīgai politikai.

Turcijas un Francijas populisms

"Makrona un Erdogana konflikts nenovedīs pie šķelšanās. Spriedze Turcijas un Grieķijas starpā ir pastāvējusi vienmēr. Tomēr tā nekad nav novedusi pie atklāta kara, jo abas valstis ir NATO locekles," norādīja Francijas un Krievijas analītiskā centra "Observo" direktora vietnieks Igors Delanoe.

Sarunā ar RIA Novosti viņš atzīmēja, ka pēc valsts apvērsuma mēģinājuma 2016. gada vasarā Erdogans mazliet attālinājies no alianses. Tomēr jautājums par izstāšanos pagaidām netiek apsvērts.

"ASV neļaus Ankarai pamest aliansi. Caur Turciju amerikāņi plāno pastiprināt ietekmi Melnās jūras reģionā un Kaukāzā," atgādināja Delanoe.

Speciālisti tomēr ir pārliecināti: agri vai vēlu normalizēsies arī Turcijas un Francijas attiecības – starp valstīm nav fundamentālu pretrunu.

"Erdogans un Makrons ne vienu reizi vien demonstrējis elastīgu ārpolitiku. Piemēram, atsauciet atmiņā Turcijas un Krievijas konfrontāciju no 2015. gada novembra līdz 2016. gada jūlijam. Tā ātri tika minimizēta labvēlīgos apstākļos. Makrons ne vienu reizi vien ir mainījis viedokli un demonstrējis tieksmi uz populismu. Tā vai citādi, tomēr Parīzes un Ankaras konflikts atrisināsies," uzskata Delanoe.

Pagaidām, kamēr puses nav ieinteresētas panākt kompromisu, Turcijas strīdi ar Franciju, kā arī visu NATO saglabāsies.

48
Tagi:
Turcija, ASV, Rietumi
Pēc temata
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
Redžeps Erdogans prognozē Eiropas galu
Krievijas izlūkdienests ziņo: Rietumi cenšas izjaukt vienošanos par Kalnu Karabahu
Eiropas Parlaments aicina ieviest sankcijas pret Turciju
Kūrorts Bulgārijā, foto no arhīva

Asimetrisks pasākums: Bulgārijā nobijās no Krievijas atbildes uz savu izlēcienu

40
(atjaunots 23:42 16.05.2021)
Vispirms darīt, pēc tam domāt – tā izdodas Bulgārijai. Apsūdzēja Maskavu bez pierādījumiem, izraidīja diplomātus, un tikai pēc tam viņiem ienāca prātā, ka Krievija var atbildēt, un ļoti sāpīgi.

Maijā Bulgārija atklāja tūrisma sezonu, 5. maijā sāka izsniegt vīzas arī Krievijas pilsoņiem. Ceļotāju labad Sofija pat atzina vakcināciju ar "Sputnik V", lai tikai brauc. Tikai Bulgārijas kūrortu pieprasījums joprojām ir zems, atzīmēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova.

Krievijas pilsoņi, uz kuru rēķina labajos laikos pirms pandēmijas vienmēr tik labi pelnījis Bulgārijas tūrisma sektors, var neatgriezties nemaz. Runa nav tikai par koronavīrusu, valūtas cenu pieaugumu un pašmāju kūrortu apgūšanu Krasnodaras novadā un Krimā, bet arī par politiku. Vispirms – par Sofijas politiku.

Izdevums "Duma" pauda bažas par to, ka, atbildot uz bulgāru nedraudzīgajām darbībām ar visiem viņu "spiegu skandāliem", apsūdzībām kaut kādiem "Kremļa aģentiem" sprādzienos militārajās noliktavās (patapināja ideju Čehijā) un pārējiem lēmumiem, Maskava var iekļaut Bulgāriju nedraudzīgo valstu sarakstā un pieteikt tai boikotu tūrismā.

Tā sakot, nodot aizmirstībai. Ko tad republika iesāks? Tas nav skaidrs, jo vajag taču kaut kā celt valsts ekonomiku no ceļiem.

Raksta autors atgādina, ka pat saviem pilsoņiem vietējās pludmales un viesnīcas neko daudz nevar piedāvāt, tāpēc turīgāki cilvēki dod priekšroku atpūtai ārzemēs. Arī Krievijas tūristu acīs Bulgārija nav pasaules naba, pat tagadējos, koronavīrusa dēļ "daļēji aizslēgtajos" laikos: Melnkalne laipni lūdz tūristus no Krievijas, Kipra, Grieķija, drīz sarakstam varētu pievienoties Ēģipte un citas valstis.

Tātad izvēle ir, pat neskaitot savus kūrortus. Jā, pagaidām Bulgārijā par krievu ceļotāju naudas zudumu un tūrisma sektora stāvokli bīstas tikai žurnālisti. Valdība nevēlas kardināli mainīt izteikumus, lai arī jaunu uzbrukumu Maskavai pagaidām nav.

Lai jau, pašiem vien būs sliktāk, jo tūrisma nestās peļņas zudums viņiem var sagādāt pēkšņu un ļoti nepatīkamu pārsteigumu. Tāpēc labāk gan būtu vispirms padomāt, bet pēc tam runāt vai darīt – visam ir savas sekas.

40
Tagi:
tūrisms, Krievija, Bulgārija
Pēc temata
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, kā piesaistīt tūristus
Ne visi varēs ceļot: ES stāsta, kādas prasības tiek izvirzītas tūristiem

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

74
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

74
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā
Maxima lielveikals, foto no arhīva

Aicina darbā skolēnus: Maxima piedāvā aptuveni 400 darba vietas vasaras brīvlaikā

0
(atjaunots 22:05 17.05.2021)
Jau 10 gadus darbojas Nodarbinātības valsts aģentūras izstrādātā programma, kas dāvā iespēju 15-18 gadus veciem skolēniem iegūt reālu darba pieredzi vasaras brīvlaikā.

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Uzņēmums SIA "Maxima Latvija" radīs 382 darba vietas 53 veikalos 27 Latvijas pilsētās. Tās paredzētas jauniešiem, kuri vēlas pastrādāt vasaras periodā, raksta Press.lv, atsaucoties uz kompānijas sniegto informāciju.

Šādu praksi "Maxima Latvija" izmanto jau 10 gadus – vasaras periodā tirdzniecības vietās darbā tiek pieņemti 15-18 gadus veci jaunieši, lai iegūtu reālu darba pieredzi un nopelnītu kabatas naudu. Programmu izstrādājusi Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA).

Šogad jaunieši varēs iekārtoties darbā "Maxima" veikalos Aizkrauklē, Ādažos, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Iecavā, Ikšķilē, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kandavā, Koknesē, Kuldīgā, Liepājā, Limbažos, Līvānos, Ogrē, Olainē, Rēzeknē, Rīgā, Salacgrīvā, Salaspilī, Saldū, Talsos, Tukumā, Valmierā un Ventspilī.

2020. gada vasarā, kad pasaulē plosījās pandēmija, piepelnīšanās jautājums Latvijā bija īpaši akūts. Tomēr NVA pieņēma lēmumu tomēr atļaut skolēniem strādāt. Labklājības ministrija lēmumu apstiprināja, atsaucoties uz Covid-19 izplatības lejupslīdi.

Jāpiebilst, ka darba devējs, kurš pieņēmis darbā skolēnus vasaras brīvlaikā, saņem dotāciju 50% apmērā no minimālās algas, par skolēna-invalīda pieņemšanu darbā – minimālās algas apmērā.

0
Pēc temata
Lēmums pieņemts: NVA ļaus skolēniem piepelnīties vasarā
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Skolēnus mācīs lietot šaujamieročus, medicīnas studentus – ārstēt ievainojumus