Erdogans

"Mainīt Turcijas uzvedību". Par ko Rietumi soda Erdoganu

45
(atjaunots 15:28 17.12.2020)
Turcijas attiecībās ar partneriem Rietumos iestājusies asa krīze. ES ieviesusi pret Ankaru sankcijas par urbšanas darbiem Vidusjūras austrumos, ASV spiedienu pastiprinājušas – par KF zenītraķešu sistēmu iegādi.

Par to, kā tas ietekmējis iekšējo situāciju NATO, portālā RIA Novosti pastāstīja Galija Ibragimova.

Savaldīt Ankaru

"Turcija vienpersoniski organizē provokācijas un  saasina izteikumus pret Eiropas Savienību. Ankara turpina urbšanas darbus Vidusjūras austrumu daļā, Kipras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, lai arī tas ir nelikumīgi," paziņoja ES nesenā samita dalībnieki.

Ar mērķi ierobežot Ankaras aktivitāti eiropieši paplašinājuši sankcijas pret Turcijas ierēdņiem un uzņēmējiem: viņiem aizliegta iebraukšana Eiropas Savienības valstis, viņu aktīvi ES tiks iesaldēti.

ES vadītājam ārpolitikas jautājumos Žozepam Borelam nāksies izstrādāt papildu ierobežojumus. Angela Merkele aicina ne tikai pārvērtēt Ankaras lomu Eiropā, bet arī izanalizēt Turcijas ietekmi Lībijā, Sīrijā un Kalnu Karabahā. Slēdzieni tiks apkopoti pārskatā, kas nāks klajā martā.

Pirmās pret Turciju vērstās sankcijas tika apstiprinātas jau pērnruden. Iemesls ir tāds pats – gāzes atradņu nelikumīga izlūkošana Vidusjūras austrumos. Tomēr Redžepu Erdoganu tās neapturēja. Vasarā viņš informēja, ka urbšanas darbi turpināsies.

"Sankcijas nav pašmērķis"

Brisele pastiprina spiedienu, tomēr saglabājusi manevru iespējas. Samitam veltītajā komunikē tika uzsvērta "Turcijas un ES pozitīvu attiecību" nozīme.

"Sankcijas demonstrē Eiropas apņēmību. Tomēr tas nav pašmērķis, bet gan instruments Ankaras rīcības izmaiņām. Mēs vienmēr esam atvērti dialogam un paužam gatavību strādāt konstruktīvi," uzsvēra Emanuels Makrons.

Francijas prezidenta vārdus uzskata par Parīzes un Ankaras strīda turpinājumu. Pēc skolotāja Semjuela Patī slepkavības, kurš skolēniem demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu, Makrons ierunājās par islāma krīzi un nepieciešamību aizsargāt valsts laicīgās vērtības. Savukārt Erdogans viņam ieteica "pārbaudīt garīgo veselību".

Makronu atbalstīja Eiropas valstu līderi, nosodot musulmaņu mēģinājumus pamatot teroraktus ar ticīgo tiesību ierobežojumiem. Francijas un Turcijas polemika gandrīz beidzās ar kārtējo sankciju vilni, tomēr iejaucās amerikāņi. ASV valsts sekretāra palīgs militāri politiskajos jautājumos Klārks Kūpers atgādināja eiropiešiem, ka Turcija ir svarīgs alianses militāri stratēģiskais partneris.

"NATO valstīm ir jānotur Turcija rietumu orbītā. Protams, provokācijas Vidusjūras austrumos un Melnajā jūrā nevar ignorēt. Tomēr ir jāatzīst: Eiropas drošība austrumu flangā vēl joprojām ir atkarīgas no Ankaras. Amerika vēlas garantēt turku atbilstošu uzvedību aliansē. Citādi uzvaru gūs Krievija," tā Kūpers izklāstīja Vašingtonas viedokli.

Amerikas draudi

Samierinošās frāzes no okeāna viņa krasta eiropieši uzklausīja piesardzīgi – galu galā, jau no pērnā gada turpinās Turcijas un ASV strīds jautājumā par Ankaras lēmumu iegādāties Krievijā ražotos S-400. Vašingtona uzstājīgi ieteica Erdoganam atteikties no darījuma ar Maskavu un piedraudēja aizliegt iznīcinātāju-bumbvedēju F-35 iepirkumu. Tomēr Turcijas vadība izvēlējās attiecību saasināšanos un piedraudēja slēgt amerikāņu kara bāzes – Indžirliku un Kūredžiku.

Pentagonam tās nepieciešamas militārajām operācijām Sīrijā un Irākā pret "Islāma valsti" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums). Pie tam bāzes tiek uzskatītas par NATO PRA sistēmas daļu Eiropā.

Amerikāņi pieklusa. Arī Erdogans atzina NATO nozīmi Turcijas acīs.

Ankaras tonis mazliet mainījās pēc Džo Baidena uzvaras vēlēšanās. Lai arī viņš bieži kritizēja Erdogana režīmu, viceprezidenta postenī būdams, Turcija cer atjaunot attiecības līdz ar jaunās administrācijas nākšanu pie varas.

ASV jaunievēlētais prezidents šo jautājumu vēl nav komentējis. Toties viņš lika saprast, ka Amerika vairs neattālināsies no NATO. Pie tam pašreizējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps pastāstīja, ka pirms lietu nodošanas Baidenam plāno ierobežot amerikāņu dalību NATO operācijās Tuvajos Austrumos un Afganistānā.

Vēl vairāk, likuma "Par pretestību Amerikas pretiniekiem" (CAATSA) ietvaros ASV pieņēmušas sankcijas pret Ankaru pēc Krievijas S-400 iepirkuma. Erdogans to nosauca par "necieņu pret NATO partneri".

“Mums ir stipri politiskie un ekonomiskie sakari ar ASV un ES, ko nav iespējams ignorēt. Sankcijas radīs zaudējumus. Mēs ceram, ka mūsu partneri būs objektīvi," piezīmēja Turcijas prezidents.

NATO neliek šķēršļus patstāvībai

"Lai kā veidotos Erdogana un NATO attiecības, turku sabiedrībā valda vienprātība – dalība aliansē ir izdevīga, tā paver plašas iespējas Turcijai. Bez NATO Erdoganam būtu grūtāk pamatot iejaukšanos konfliktos Lībijā un Sīrijā," sarunā ar RIA Novosti konstatēja Ankaras Politisko pētījumu centra eksperts Orhans Gafarli.

Pie tam politologs uzskata, ka alianse dāvā iespējas Turcijai un ES valstīm izlīdzināt savstarpējās pretrunas. "Paskatieties kaut vai uz Ankaras konfliktiem ar Grieķiju un Kipru vai Franciju. Lielā mērā izdodas izvairīties no eskalācijas tāpēc, ka šīs valsts ir NATO locekles. Alianse ir moderatora lomā. Pareizi ir arī tas, ka dalība aliansē palīdz Ankarai bloķēt Grieķijas, Kipras vai Francijas soļus, ja tajos ir Turcijai nedraudzīgs zemteksts," viņš turpināja.

Pie tam analītiķis ir pārliecināts, ka Erdogans neuzskata, ka dalība NATO liktu šķēršļus patstāvīgai politikai.

Turcijas un Francijas populisms

"Makrona un Erdogana konflikts nenovedīs pie šķelšanās. Spriedze Turcijas un Grieķijas starpā ir pastāvējusi vienmēr. Tomēr tā nekad nav novedusi pie atklāta kara, jo abas valstis ir NATO locekles," norādīja Francijas un Krievijas analītiskā centra "Observo" direktora vietnieks Igors Delanoe.

Sarunā ar RIA Novosti viņš atzīmēja, ka pēc valsts apvērsuma mēģinājuma 2016. gada vasarā Erdogans mazliet attālinājies no alianses. Tomēr jautājums par izstāšanos pagaidām netiek apsvērts.

"ASV neļaus Ankarai pamest aliansi. Caur Turciju amerikāņi plāno pastiprināt ietekmi Melnās jūras reģionā un Kaukāzā," atgādināja Delanoe.

Speciālisti tomēr ir pārliecināti: agri vai vēlu normalizēsies arī Turcijas un Francijas attiecības – starp valstīm nav fundamentālu pretrunu.

"Erdogans un Makrons ne vienu reizi vien demonstrējis elastīgu ārpolitiku. Piemēram, atsauciet atmiņā Turcijas un Krievijas konfrontāciju no 2015. gada novembra līdz 2016. gada jūlijam. Tā ātri tika minimizēta labvēlīgos apstākļos. Makrons ne vienu reizi vien ir mainījis viedokli un demonstrējis tieksmi uz populismu. Tā vai citādi, tomēr Parīzes un Ankaras konflikts atrisināsies," uzskata Delanoe.

Pagaidām, kamēr puses nav ieinteresētas panākt kompromisu, Turcijas strīdi ar Franciju, kā arī visu NATO saglabāsies.

45
Tagi:
Turcija, ASV, Rietumi
Pēc temata
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
Redžeps Erdogans prognozē Eiropas galu
Krievijas izlūkdienests ziņo: Rietumi cenšas izjaukt vienošanos par Kalnu Karabahu
Eiropas Parlaments aicina ieviest sankcijas pret Turciju
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

27
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
27
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

75
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

75
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

0
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

0
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās