Baidens

"Tas saplosīs ASV gabalos": pusi bijušās lielvalsts dabūs sieviete

109
(atjaunots 12:23 14.12.2020)
Ticams, ka Baidena/Harisas administrācija imitēs privileģēto šķiru apspiešanu. Rezultātā cietīs kūstošā baltā vidusšķira. Tas būtu Harisas interesēs: viņai būs vieglāk vadīt "postbalto Ameriku".

Godājamie lasītāji!

Lielākās kodollielvalsts dzīvē vienlaikus sagadījušies divi notikumi.

Pirmkārt, žurnāls Time nosaucis gada cilvēku. Pareizāk sakot, gada cilvēkus. Titulu negaidot saņēmuši  nevis veselības aprūpes sistēmas darbinieki, kas saņēma smagāko pandēmijas triecienu un tikai vienā pašā Amerikā vien par savu varoņdarbu samaksājuši ar tūkstošiem (es nepārspīlēju, tas ir fakts) savu dzīvību, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Titulus saņēmuši ASV prezidenta vēlēšanās vēl-līdz-galam-tā-īsti-neuzvarējušie Džo Baidens un Kamala Harisa – cilvēki, kas "izmainījuši Amerikas vēsturi".

Neparasti ir tas, ka starp gada cilvēkiem viņi ierindojušies pārī (agrāk viceprezidenti ne reizi netika "pievienoti" prezidentiem-triumfatoriem), tomēr tas ir gana pravietiski: fakts, ka Baidens, sēžoties prezidenta krēslā, būs jau par diviem gadiem pārsniedzis vidējo dzīves ilgumu vīriešiem Amerikā, liek žurnāla redaktoriem skatīties nākotnē ar zināmu cinismu.

Tēze "faktiski mēs ievēlam Kamalu" aktīvi izplatījās mērķa auditorijas vidū prezidenta kampaņas pēdējās nedēļās, tātad mediji vienkārši oficiāli iecementējuši pirmo "tandemokrātiju" ASV vēsturē.

Otrkārt, ASV Augstākā tiesa atteikusies izskatīt Teksasas štata ģenerālprokurora prasību atzīt par spēkā neesošiem vēlēšanu rezultātus četros štatos, kas nodrošināja uzvaru Baidenam un Harisai. Teksasas prasībai iepriekš pievienojās 17 citi ASV štati un 100 kongresmeņi.

Tātad, spriežot pēc visa, Baidens un Harisa nākamā gada sākumā tomēr ievāksies Baltajā namā. Pretēji Teksasas, Misūri, Alabamas, Arkanzasas, Floridas, Indiānas, Kanzasas, Luiziānas, Misisipi, Montānas, Nebraskas, Ziemeļdakotas, Oklahomas, Dienvidkarolīnas, Dienviddakotas, Tenesijas, Jūtas un Rietumvirdžīnijas gribai.

Interesanti, ka vadošie mediji visu šo stāstu atspoguļoja paradoksāli: prasība bija aprakta kaut kur zem citu ziņu kaudzes, toties ziņa par tās noraidīšanu parādījās pirmajās lapās.

Džo Baidens, foto no arhīva
© AFP 2019 / Angela Weiss

Pirms lēmuma pieņemšanas četru štatu vadība atbilde uz Teksasas prasību medijos izskanēja daudz skaļāk, nekā ziņa par pašu prasību: "Džordžija, Mičigana, Pensilvānija un Viskonsija ceturtdien aicināja ASV Augstāko tiesu noraidīt Teksasas iesniegto prasību, ko atbalstīja Donalds Tramps ar mērķi padarīt nevērtīgu Džo Baidena uzvaru, norādot, ka lietai nav faktisku vai juridisku pamatu, tā satur "nepatiesus" apgalvojumus. "Tiesvedības gaitā Teksasa lūdz tiesu pārskatīt virkni nepamatotu pazinojumu par problēmām ar vēlēšanām, ko jau izskatījusi un noraidījusi šī tiesa un citas tiesas," stāstīja Džošs Šapiro, Pensilvānijas Demokrātiskās partijas ģenerālprokurors."

Atgādināsim, ka pati Teksasas tiesa norādīja, ka minētie štati operatīvi un nelikumīgi (no prasītāja viedokļa) pārrakstījuši savu vēlēšanu likumdošanu, lai nodrošinātu maksimāli labvēlīgu vidi Baidena un Harisas uzvarai.

Demokrātiskie resursi (piemēram, The New York Times) pirms lēmuma atzīmēja, ka runa bijusi tikai par republikaņu centieniem nevis nopietni grozīt situāciju, bet gan vienkārši izpelnīties punktus uz galīgi zaudētas partijas rēķina:

"Šai paviršajai un neprātīgajai prasībai nav nopietnu izredžu gūt panākumus. Atbalsts Teksasai radīs valstī šausmīgu haosu, kam noteikti sekos vardarbība... Tikai zinot, ka neizbēgami cietīs sakāvi, republikaņu ierēdņi jūtas komfortabli, virzoties uz priekšu ar iniciatīvu, kas panākumu gadījumā saplosīs Savienotās Valstis gabalos. Viņi atļaujas spēlēt politiku ar konstitucionalo valdību, zinot, ka Augstākā tiesa neplāno riskēt ar visu Trampa labad."

...Realitāte ir skarbāka. Runa nav tikai par politiskām rotaļām. Jā, no štatu ierēdņu puses, iespējams, tā patiešām bija "protesta imitācija". Tomēr ir (un nekur nav pazuduši) absolūti reāli trampistu miljoni, kuri joprojām pulcējas mītiņos sava kandidāta atbalstam, par kuru nobalsoja vairāk nekā 70 miljoni amerikāņu, vairāk nekā jebkad nobalsojuši par jebkādu ASV prezidenta kandidātu, ieskaitot Obamu, Bušu un Klintonu.

Neskatoties uz Džo Baidena mierinošo murrāšanu par to, ka viņš grib būt "visu amerikāņu prezidents", pretrunas starp šiem miljoniem (un štatiem, kuros viņi mīt) un tiem, kuri balsoja par tandēmu, nevar ne no šā, ne no tā mazināties.

Protams, ja vien Baidens galu galā neuzsāks politiku, kādu pirms viņa īstenoja Tramps.

Starp citu, daļēja pārmantojamība ir redzama, it īpaši ārpolitikā: nav nekādu draudzīgu signālu par to, ka tirdzniecības karā ar Ķīnu tūlīt tiks pielikts punkts, pie tam demokrāti ASV drīzāk gan sākuši Ķīnai naidīgu papildu informatīvo kampaņu. Jautājumā par Irānu The Washington Post — viens no demokrātu ruporiem — klāsta, ka paust vēlmi atjaunot Trampa atcelto kodoldarījumu ir vienkāršāk nekā to atjaunot patiesībā. Irāna nav visu šo laiku sēdējusi, rokas klēpī salikusi un gaidot, kamēr sliktos puišus Vašingtonā nomainīs labie. Tā palielinājusi savus noplicināta urāna krājumus 12 reizes virs limita, ko paredzēja 2015. gadā noslēgtais darījums. Starp citu, Irānas vadošā fiziķa slepkavība arī ne īpasi veicināja Islāma Republikas miermīlību.

Vēl daudz grūtāk būs aizlāpīt aizu starp abām nācijas pusītēm ASV – amerikāņus vēl joprojām daudz vairāk satrauc iekšējie jautājumi.

Atliek tikai palasīt nefiltrētu demokrātu reakciju uz Teksasas republikānisko "demaršu".

MSNBC žurnāliste Ela Šreptona nosauca Teksasas prasību par "tīri rasistisku mēģinājumu atņemt melnajiem vēlētājiem viņu tiesības.

Pensilvānija pārmeta Teksasai "dumpīgu uzvedību".

Protams, Augstākā tiesa pieņēma gaidāmo lēmumu, tomēr nav nozīmes tam, vai ar to samierināsies "dumpīgo štatu" vadība, - iekšējā naida līmenis nemazināsies, jo abās pusēs ir vesela kaudze velnišķīgi reālu interešu, un tās nekādi neatbilst viena otrai.

Galvenais: Baidens un Harisa patiesībā ir tikuši cauri sveikā, jo pamanījās vienā svārstīgā aliansē apvienot "dziļvalsti" (ar visām tās šeptītēm), mediju monopolu (ar viņu nepatiku pret Trampa nacionālistu) un minoritāšu koalīciju (ar viņu vēlmi mainīt sociālo situāciju pēc taisnīvas, tas ir – savā labā).

Kad juridiskā cīņa par Balto namu būs vinnēta, Baidenam un Harisai vēl nāksies pierādīt, ka viņi patiešām "mainīs amerikāņu vēsturi".

Baidena un Harisas uzvara nekādi negroza sociālās pretrunas, piemēram, faktu, ka pandēmijas fona superbagātie amerikāņi kļuvuši vēl bagātāki, bez mazturīgākie – nabagāki.

Tagad Baidenu (vai Harisu, ja Baltais nams viņai galu galā tiks mantojumā) gaisa ļoti smaga izvēle:

  • Sākt nopietni izģērbt superbagātos, īstenojot savu (un ne tikai savējo) vēlētāju prasību;
  • Pēc tradīcijas imitēt cīņu ar eliti un realitātē pamest saviem vēlētājiem kaulu – tos pašus baltos konservatorus, ko vēl gleznaini un triumfāli apspiedīs par labu daudzkrāsainajām minoritātēm.

Ļoti ticams, ka Baidena/Harisas administrācija imitēs visu privileģēto bezkaislīgu apspiešanu. Rezultātā, kā parasti, pa ādu dabūs kūstošā baltā vidusšķira. Tas būtu Harisas interesēs: ļoti ticams, ka nākamajās vēlēšanās, pat ja Baidens vēl būs dzīvs, par demokrātu lokomotīvi kļūs viņa, un viņai, pēc The Guardian izteikuma, būs vieglāk vadīt "postbalto Ameriku". Tātad atlikušo "balto" Ameriku, apmēram pusi valsts vēl būs jāpiespiež pie sienas, lai tai nebūtu ne mazāko iespēju atgūt varu.

Nonīkusī "baltā" (patiesībā tā gan arī ir daudzkrāsaina, tikai konservatīva) valsts puse, domājams, to ļoti labi saprot, tāpēc pēdējos mēnešos dara visu iespējamo, lai nelaistu pie varas tagadējos triumfatorus.

Tomēr sadursmē ar "Vašingtonas purvu" ir ciesta sakāve.

Tagad rodas jautājums: vai patiešām tas ir viss? Vai patiešām demonstratīvi un daudzkārt pazemotie trampisti izklīdīs un padevīgi gaidīs, kas viņiem lemts?

Grūti teikt.

Tomēr iepriekš citētā sleja no The New-York Times satur zināmas bailes zemapziņā: ja nu šī šķelšanās ir īsta, nevis teātrāla? Ja nu republikāņi to visu domā nopietni?

Ja nu Savienotās Valstis patiešām saraustīs gabalos?

109
Pēc temata
Vēlēšanu rezultāts ASV: sakāvi cietis vairākums
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Krievu hakeri var uzpīpēt: kas sagrābis savās rokās varu ASV
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests brīdina: Rietumi izvēlas pašiznīcības ceļu
Pfizer

Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem

67
(atjaunots 10:49 19.01.2021)
Tīmeklī publicēta sarakste, kurā sniegta informācija par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanas procesu, kas ļoti līdzinās afērai. Regulators saskārās ar spēcīgu spiedienu un nepieciešamību atzīt vakcīnu līdz jaunajam gadam, lai gan ar preparātu bijušas problēmas.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Decembrī internetā parādījās dati par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanu, smelti no Eiropas zaļu aģentūrai (EZA) nozagtajiem dokumentiem, ziņo franču izdevums Le Monde, kura raksta tulkojumu publicē Inosmi.ru.

Le Monde izdevies iegūt un publicēt dažas ziņas no noslepenoto dokumentu paketes, ko 2020. gada 9. decembrī Eiropas zāļu aģentūrai nozaga nezināmas personas. Ar dokumentiem iepazinās Eiropas žurnālistu komanda.

Mapē iekļautas 20 nodaļas, kas galvenokārt attiecas uz "Pfizer-BioNTech" vakcīnas materiāliem. Starp dokumentiem ir aģentūras atbildīgo darbinieku 19 vēstules, kas nosūtītas no 10. līdz 25. novembrim. Ar dažām to vidū "manipulējuši" hakeri, vēsta EZA komunikē no 15. janvāra. Tomēr sarunā ar "Le Mond" aģentūra atzina, ka "publicētās elektroniskās vēstules atspoguļo tālaika problēmas un diskusijas".

Piecas elektroniskās vēstules, kas nosūtītas daudziem adresātiem (tādējādi samazinās varbūtība, ka tās pakļautas manipulācijām), ļauj spriest par spiedienu, ar ko saskārās aģentūra – tā mērķis bija paātrināt pirmās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas procesu.

Piemēram, 12. novembra sarakstē viens no EZA darbiniekiem stāsta par sarunu ar ES veselības komisāri Stellu Kirjakidu (Stella Kyriakides). Uzstājot, "lai visas Eiropas valstis vienlaikus saņemtu vakcīnu", Kirjakidu arī uzsvēra, cik svarīgi ir "neforsēt" valstu nacionālo procedūru piemērošanu, jo tas novedīšot pie kavēkļiem preparāta apstiprinājuma procesā. Saskaņā ar ES direktīvu, epidēmijas gadījumā valstīm ir tiesības izmantot ārstniecības līdzekļus, ko nav apstiprinājusi EZA.

19. novembrī viens no augstākajiem EZA darbiniekiem min selektoru sanāksmi ar Eiropas Komisiju, kas norisinājās "diezgan saspringtā, reizēm pat nepatīkamā gaisotnē. Gaisotne sniedz priekšstatu par to, ar ko var saskarties EZA, ja cerības neattaisnosies, neatkarīgi no tā, vai tās ir reālistiskas vai ne."

Nākamajā dienā sarakstē ar Dānijas zāļu aģentūru tas pats ierēdnis atzina, ka viņam bijis negaidīts Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) paziņojums, kurā "skaidri nosauktas divas vakcīnas, kuras varēs saņemt apstiprinājumu līdz gada beigām ["Pfizer-BioNTech" un "Moderna"]. Ar abiem preparātiem joprojām ir problēmas," uzsvēra ierēdnis.

Par šīm "problēmām" ir runa pārējos decembrī nozagtajos dokumentos. Šī iemesla dēļ aģentūrai neradās aizdomas par manipulācijām. It īpaši runa ir par problēmām ar "Pfizer-BioNTech" vakcīnu.

Konstatēts, ka novembrī Eiropas aģentūra noformulējusi trīs "pamatiebildumus" pret šo vakcīnu:

  • dažiem ražošanas laukumiem nav apstiprināta piekrišana;
  • datu trūkums par vakcīnas komerciālajām partijām;
  • un – pats svarīgākais – konstatētas atšķirības kvalitātē starp vakcīnas komerciālajām partijām un tām, kas izmantotas klīniskajās pārbaudēs.

Pēdējais punkts izraisīja vislielākās pētnieku bažas, kas nodarbojās ar vakcīnas kvalitātes novērtējumu.

"Klupšanas akmens"

Patiešām, pārejas posmā no klīniskajām pārbaudēm pie komerciālās ražošanas stadijas, nācās mainīt ražošanas procesu un ieguldīt līdzekļus jaunās rūpnīcās. Ar šīm izmaiņām skaidrojamas atšķirības vakcīnu sastāvā, it īpaši RNS integritātes līmeņa samazināšana. RNS ir būtisks vakcīnas elements, kas veicina vīrusa dzeloņveida olbaltumvielas sintēzi pēc tās ievadīšanas šūnās. Tā "apmāca" imūnsistēmu atpazīt patogēnu un neitralizēt to. RNS integritāte vakcīnās, kas tika izmantotas klīniskajos izmēģinajumos, sasniedza 69%-81%, proti, tā bija pilna ķēde, kas ļāva sintezēt dzeloņveida olbaltumvielu. Savukārt datos par jauno ražošanas līniju partijām atspoguļoti zemāki rādītāji: vidēji 59%. Dažās partijās RNS saturs sasniedza vien 51%-52%. Tas bija "klupšanas akmens", par ko ziņoja EZA 23. novembrī.

Rodas jautājums, vai zemāks RNS līmenis var ietekmēt ne tikai vakcīnas lietošanas efektivitāti, bet arī tās drošību. Zemāks RNS integritātes līmenis var liecināt par lielāku piemaisījumu skaitu, galvenokārt – nošķelto RNS skaitu. "Šajā produkcijā mēs bieži sastapāmies ar nedaudz īsākiem vai nedaudz garākiem RNS. Filtrēšana notiek, ņemot vērā molekulas lielumu, taču ar lieliem apjomiem process tiek apgrūtināts," komentē informāciju Stīvs Paskolo (Steve Pascolo), Cīrihes universitātes slimnīcas pētnieks, kurš jau divdesmit gadus strādā pie RNS vakcīnām. (Būdams CureVac līdzdibinātājs, 2000. gadā viņš pameta šo uzņēmumu un pašlaik veic projektus kopā ar BioNTech). Šīs saīsinātās RNS acīmredzot nevar veicināt dzeloņveida olbaltumvielu sintēzi. Tomēr dati, ko kompānija iesniedza EZA, norāda: olbaltumvielas tiek sintezētas RNS līmenī, kas vienāds 62%. " BioNTech pirmo pārbaužu gaitā imūnreakcija radās ar vienu RNS mikrogramu, — skaidro Stīvs Paskolo, — Plānots, ka vakcīnā būs 30 mikrogrami, tātad ir rezerve."

Līdzīgs viedoklis ir arī ASV Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes sanitārās uzraudzības pārvaldei, ar kuru tāpat kontaktējās EZA. Pārvaldē "jautājums par RNS saturu netika uzskatīts par nopietnu problēmu", pauda EZA ierēdnis 23. novembra elektroniskā vēstulē.

Patiesībā, šajā ziņojumā ir teikts, ka šīs ražošanas un kvalitātes kontroles problēmas nav attiecināmas uz steidzamas apstiprināšanas procedūrām (ASV, Kanādā un Apvienotajā Karalistē). Patiesībā tā nav vakcīnas atļauja, - tā ir atļauja preparāta pagaidu lietošanai. Pagaidu atļauja vakcīnas ieviešanai tirgū, ko centās saņemt EZA, uzliek vairāk ierobežojumu. Tādējādi rodas nepieciešamība "saskaņot ar EZA, Valsts sanitārās uzraudzības un Kanādas aģentūras vispārējām prasībām, lai izvairītos no varbūtības, ka kāds reģions saņems nederīgu materiālu," pēc dažām dienām tika paziņots vienā no elektroniskajām vēstulēm.

"Galvenais iebildums"

26. novembrī BioNTech un Pfizer radās iespēja atbildēt uz EZA iebildumiem. Kompānijas informēja par pārbaudēm dažādās ražotnēs un piedāvāja paaugstināt RNK satura minimālo līmeni līdz 60% ražošanas sākumposmos, lai izvairītos no tā samazināšanās galaproduktā līdz līmenim, kas mazāks par 50%. Šķiet, minētais kritērijs tika pieņemts visos saskaņošanā izmantotajos dokumentos. Savā ziņojumā "Comirnaty" vakcīnas ražotāji apgalvo, ka atšķirības RNK daudzumā "nedrīkst ietekmēt" nedz produkcijas efektivitāti, nedz drošību. Dažas no šīm partijām jau izmantotas klīnisko pārbaužu laikā.

Tomēr šie dati, šķiet, nav pārliecinājuši Eiropas aģentūru, jo pēdējie dokumenti un pieejamie ziņojumi neļauj ignorēt "galveno iebildumu". To apliecina EZA un ražotāju elektroniskās sarakstes ekrānuzņēmums. "Šīs problēmas tiek uzskatītas par būtiskām, it īpaši produkta tipa inovatīva rakstura un ierobežotas pieredzes kontekstā. Tāpēc ir jāpiemēro stingrāka kontroles stratēģija." Viens no pēdējiem pieejamajiem ziņojumiem liecina, ka ražošanas procesu korekcija ļauj atjaunot integritātes līmeni līdz aptuveni 75%, kas ir salīdzināms ar klīnisko pārbaužu laikā izmantotajiem paraugiem.

Trīs dienas vēlāk, 3. decembrī, The Wall Street Journal publicēja rakstu par problēmu ar vakcīnas Pfizer ražošanu. "Dažās partijās izejvielu kvalitāte neatbilst normām. Mēs esam novērsuši problēmu, bet mums pietrūka laika nodrošināt šajā gadā plānotās piegādes," stāsta "cilvēks, kurš tieši piedalās vakcīnas Pfizer izstrādāšanā".

Vai šeit ir kāda saistība? Kompānija Pfizer atteicās komentēt situāciju, balstoties vien uz EZA kiberuzbrukuma izmeklēšanu, kas joprojām turpinās. Piektdien, 15. janvārī, BioNTech un Pfizer atkal ziņoja par aizkavēšanos ar piegādēm, aizbildinoties ar darbiem Beļģijas rūpnīcā Pursā.

Eiropas aģentūrā apstiprināja, ka vēlāk kvalitātes problēmu izdevies atrisināt. "Kompānijai izdevies atrisināt problēmas, kā arī sniegt informāciju un nepieciešamos datus, kas ļauj EZA pieņemt pozitīvu lēmumu par vakcīnu". Aģentūra apliecināja, ka pašreizējās tehniskās prasības attiecībā uz RNS līmeni "uzskatāmas par zinātniski pamatotām un pieņemamām".

Piemēram, aģentūra uzsver, ka diez vai saīsinātas RNS molekulas var veicināt proteīna vai peptīda veidošanos, tādējādi izraisot nevēlamas sekas. "Par spīti steidzamībai, visā Eiropas Savienībā vienmēr bija sapratne par to, ka augsto kvalitātes standartu jautājumos nevar būt nekādu kompromisu un jebkuriem ieteikumiem jābūt balstītiem vienīgi uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, kvalitātes drošību un vakcīnas efektivitāti," apgalvo EZA. Eiropas Komisijā uz mūsu jautājumiem arī atbildēja, ka šīs diskusijas "nekad nav kaitējušas aģentūras neatkarībai un nekādā ziņā nav kompromitējušas EZA lēmumu objektivitāti par vakcīnu un citu zāļu līdzekļu izvērtēšanu."

Krievu vai rusofilu pēdas

Joprojām nav zināms, kas varētu būt saistīts ar hakeru neseno uzbrukuma. Nozagtie dati parādījās torrentu vietnē "Rutor", kur "Ru" nozīmē "Krievija", bet "tor" - tīmekļa pārlūkprogramma, kas ļauj anonīmi lasīt vietnes internetā (pārlūkprogramma Tor nav saistīta ar Krieviju tika izstrādāta ASV JKS – red. piez.). Tas var kalpot par labu versijai, ka hakeris ir no Krievijas vai atbalsta to. "Līdzīgu uzlaušanas un datu zagšanas taktiku, kam seko to noplūde, jau ir lietojuši Krievijas hakeri (Guccifer 2.0, jeb Pasaules antidopinga aģentūras lieta), stāsta Žans Mišels Doans (Jean-Michel Doan), kompānijas "Sekoia" speciālists, kas nodarbojas ar kiberdrošības jautājumiem.

Turklāt ir grūti izslēgt versiju par rūpniecisko kiberspiegošanu, it īpaši ņemot vērā, ka, izvēloties dokumentus, noziedznieki orientējās tieši uz Pfizer. Uz to norāda arī failam piešķirtais virsraksts – "Vērienīgas krāpšanas ar vakcīnu Pfizer pierādījumi." Bet kā tad ir ar vakcinācijas nīdēju grupu, kas mēģināja diskreditēt vakcīnas? "Maz ticams, ka hakeris - vakcīnu nīdējs publicēs datus ne īpaši populārā tīmekļa vietnē, kuras specialitāte ir pirātisms," komentē Žans Mišels Doans.

Tikmēr fakti ir tādi: EZA pilnībā apstiprināja Pfizer-BioNTech vakcīnu 2020. gada 21. decembrī, trīs nedēļas pēc apstiprināšanas Lielbritānijā un divas nedēļas pēc apstiprināšanas Savienotajās Valstīs. tātad EZA, par spīti visam, bija vajadzīgs zināms laiks, lai atrisinātu problēmas. Eiropas Komisija norādīja, ka tāda aizkavēšanās nav pieļaujama – par to liecina sarakste no 19. novembra: "Lai ko mēs darītu, paātrinot saskaņošanas procesu (ar citām institūcijām) vai veicot to nepieciešamajos termiņos, lai iegūtu precīzas garantijas (…), EZA būs jāsaskaras ar jautājumiem un kritiku no dažādām pusēm (Eiropas Komisija, ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments, mediji un sabiedrība)," teikts aģentūras augstā ranga ierēdņa paziņojumā. Viņš nevarēja prognozēt, ka līdztekus aģentūrai būs jātiek galā arī ar kiberuzbrukumu.

67
Tagi:
Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

92
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

92
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Ziemeļu straume 2

"Acīmredzama viltība": Vācijas un ASV strīda par "ZS 2" jaunais posms

0
(atjaunots 09:53 20.01.2021)
Bundestāgā noraidīja Džo Baidena padomnieka ierosinājumu attiecībā uz "Ziemeļu straumes 2" likteni. Politologs Jurijs Svetovs radio Sputnik ēterā pastāstīja par situāciju ar Krievijas gāzes vada būvniecību.

Bundestāga Enerģētikas komitejas vadītājs Klauss Ernsts nosauca par nepiedienīgu Džo Baidena padomnieka ierosinājumu attiecībā uz "Ziemeļu straumi 2".

Nikolass Bērnss, kas iepriekš konsultēja ASV prezidentu, piedāvāja Vašingtonai uz laiku atcelt sankcijas pret gāzes vadu, bet Eiropas uzņēmumiem ‒ apturēt tā būvniecību. Tas tiek ierosināts, lai puses varētu saskaņot pozīcijas.

"Es joprojām uzskatu, ka tas ir nepiedienīgi, lai mēs apspriestu ar ASV mūsu enerģētikas politiku. Tāpēc es noraidu šo priekšlikumu... "Ziemeļu straumes 2" būvniecība tā ir vienīgi Eiropas lieta, tai ir visas nepieciešamās atļaujas un tāpēc tai jābūt ātri pabeigtai," norādīja Ernsts.

Politologs un žurnālists Jurijs Svetovs radio Sputnik ēterā novērtēja to, kas pašreiz notiek amerikāņu un eiropiešu diskusijā par Krievijas gāzes vada būvniecību.

"Ir tāda laba paruna: lai tur vai plīst, vai lūst. Amerikāņu mērķis ir par katru cenu apturēt "Ziemeļu straumes" celtniecību. Un šajā ziņā demokrāti un republikāņi neatšķiras. Viņi grib iespiest Eiropas tirgū savu sašķidrināto gāzi, kas ir daudz dārgāka. Un tagad izdomāja jaunu paņēmienu: "runāsim par to". Taču kas ir galvenais? "Apturēsim to (būvniecību ‒ red.), tad runāsim." Tātad tā ir tāda acīmredzama viltība," uzskata Jurijs Svetovs.

Pēc viņa vārdiem, turpmāka situācijas attīstība daudzējādā ziņā ir atkarīga no Vācijas pozīcijas.

"Tas, ka tagad par Kristīgo demokrātu apvienību ievēlēja (Armīnu) Lašetu ‒ cilvēku, kurš ir ne vien politiķis, bet vada valsts lielāko federālo zemi un saprot Vācijas reālās ekonomikas vajadzības, dod cerību, ka viņš turpinās (kancleres Angelas) Merkeles līniju, proti, ka "Ziemeļu straume 2" ir nepieciešama Vācijai ekonomisku apsvērumu dēļ un tas jāpabeidz," domā Jurijs Svetovs.

Sestdien Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministrs Armīns Lašets tika ievēlēts par jauno Vācijā valdošās Kristīgo demokrātu savienības līderi. Tagad Lašets tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem kandidātiem kanclera amatam.

"Ziemeļu straume 2" piegādās gāzi no Krievijas uz Eiropu pa Baltijas jūras gultni. Gāzesvada jauda ir 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Tā nav pirmā reize, kad ASV ievieš sankcijas pret projekta dalībniekiem, lai izgāztu tā realizāciju. Krievijā un Eiropā uzskata, ka tādējādi amerikāņi vēlas uzspiest ES savu dārgāko sašķidrināto gāzi.

1. janvārī ASV Senāts nobalsoja par budžetu 2021. finanšu gadam. Dokuments tai skaitā paredz pirms gada ieviesto sankciju paplašināšanu pret "Ziemeļu straumi 2".

Decembrī tika pabeigta 2,6 kilometru cauruļvada būvniecība Vācijas ūdeņos.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Norvēģu kompānija DNV GL atteikusies no "Ziemeļu straumes 2" sertifikācijas
Analītiķis ierosinājis risinājumu "Ziemeļu straumes 2" sertifikācijas problēmai
"Ziemeļu straumes 2" pēdējo posmu sāks būvēt 15. janvārī
Eksperts paskaidroja, kāpēc Eiropa nevar atteikties no "Ziemeļu straumes 2"