Reaktīvās zalves uguns sistēmas Smerch izmēģinājumi, foto no arhīva

Kādi ieroči palīdzēja Azerbaidžānai konfliktā Kalnu Karabahā?

76
(atjaunots 13:08 12.12.2020)
Azerbaidžānas spēki 44 dienas ilgā karadarbībā Kalnu Karabahā ļoti efektīvi un rezultatīvi izmantoja Baltkrievijā un Krievijā ražotos ieročus.

Azerbaidžāna izmantoja artilēriju, reaktīvās zalves uguns sistēmas, tankus un pat zenītraķešu kompleksus no PSRS laiku arsenāla. Turcijas un Izraēlas bezpilota lidaparāti palīdzēja artilērijai, veicināja izlūkošanas-trieciena kontūru izveidi, publicēja virkni videomateriālu pretinieka cīņas spara graušanai. Tomēr karadarbības panākumus nodrošināja kaut kas cits, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

10. decembrī Baku Brīvības laukumā aizritēja uzvarai Kalnu Karabahā veltīta militārā parāde, kurā piedalījās apmēram 150 militārās tehnikas vienības, arī jaunās, nesen bruņojumā pieņemtās. Parādes ierindā manāmi vairākumā bija Baltkrievijas un Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa produkcija. Mūsdienīgo tanku T-90S, kājnieku bruņumašīnu BMP-3, bruņutransportieru BTR-82A, smago ugunsmetēju "Solncepjok", reaktīvo zalves uguns sistēmu "Smerch" (ražotas Krievijā) un "Polonez" (ražotas Baltkrievijā), iespaidīgo artilērijas pašgājējiekārtu "Msta-S", "Akacia" un "Pion" fonā pat mazliet izaicinoši izskatījās cienījamu vecumu sasniegušie – 70. gadu parauga karaspēka pretgaisa aizsardzības zenītraķešu kompleksi "Osa" un "Shilka". Pie tam "Osa" bija pareizās – ar zvaigznēm uz borta, kas atainoja likvidēto gaisa mērķu skaitu.

Parādē bija redzamas arī Turcijā ražotās riteņu bruņumašīnas. Tomēr Brīvības laikumā skatītāji ieraudzīja arī automašīnas "UAZ", "Ural", "KamAZ". Pēdējie – pat ar "Bayraktar" uz borta. Parādes noslēgumā pār Baku aizlidoja iznīcinātāji MiG-29 un trieciennieki Su-25, jau Krievijā ražotie trieciena un kara transporta helikopteri Mi-35 un Mi-17.

Azerbaidžānas parādes arsenāls liek vēlreiz iegrimt domās par bruņojuma izmantošanas efektivitāti, par militāro speciālistu apmācību kvalitāti, par bruņoto spēku taktisko un operatīvo iemaņu līmeni. Azerbaidžānas armijai nebija nepārprotamu priekšrocību bruņojuma jomā, kvantitāti objektīvi ierobežoja karadarbības teātris. Tikai līdzenumā var izvērst simt tanku T-90S ķēdi. Piekalnē manevru vieta sašaurinās un aizsardzības pozīcijas ieņēmušo spēku taktiskās prasmes var būt nozīmīgākas nekā pretinieka pārspēks no tālšāvējas artilērijas un izlūkošanas līdzekļu viedokļa.

Efektīva modernizācija

Prasmes darbā ar ieročiem ir tikpat nozīmīgas, kā "dzelžu" taktiski tehniskais raksturojums. Zināms, ka Izraēlā ražoto operatīvi taktisko raķešu kompleksu LORA (Krievijas OTRK "Tochka" analogs) Karabahā azerbaidžāņi izmantoja vienu reizi – apšaudīja tiltu pār Akaras upi. Toties uz karaspēka pretgaisa aizsardzības zenītraķešu kompleksi "Osa" sāniem skaidri redzamas zvaigznes, kas norāda uz lielu skaitu likvidētu mērķu – armēņu bezpilota lidaparātus (vairāk nekā divdesmit). Konkrētajā operācijā modernizētie un salīdzinoši lētie "Osa" izrādījās daudz efektīvāki nekā jaunā LORA (Long-Range Artillery Missile) 100 miljoni dolāru par kompleksu un vēl pusotrs miljons dolāru par katru tam paredzēto raķeti.

Piemērs nav nejaušs, jo Armēnijas "Osa" kaujās nebija necik efektīvas – Bayraktar tipa droni tos viegli identificēja un likvidēja, lai arī visam bija jānotiek otrādi. Baku dati liecina, ka likvidēti 40 ZRK "Osa", 5 ZRK "Tor", 4 ZRK "Kub", 14 zenīraķešu iekārtas "Zastava". Grūti teikt, kurš faktors bija pārsvarā – nepietiekams pretinieka novērtējums vai paša spēku pārlieku augsts vērtējums.

Neapspriedīsim armijas pretgaisa aizsardzības komandu apmācību, tikai piezīmēsim, ka iepriekš azerbaidžāņu "Osa" tika modernizētas ar Baltkrievijas uzņēmuma "Tetraedr" palīdzību un ieguva absolūti jaunas iespējas. Baltkrievu speciālisti pilnveidoja elektroniku, padarīja ZRK "acīgāku", palielināja tā darbības rādiusu – raķetes T382 trāpa mērķī līdz 20 km attālumā, līdz 10 km augstumā (Bayraktar "griesti" – 8200 metri). Pie tam baltkrievi piedāvāja līdzīgu armijas PGA modernizāciju arī Armēnijai, bet Erevāna nolēma ietaupīt naudu. Pirms kara pietika arī mūsdienīgo armijas PGA kompleksu – pēdējos gados Krievija piegādāja Armēnijai ZRK "Buk-M1-2", "Tor-M2KM", kā arī radiotehniskās izlūkošanas virszemes kompleksus "Avtobaza-M".

Atgādināšu, lai uzsvērtu abu pušu tehnoloģisko līdzsvaru konfliktā: Armēnija pirmā pasaulē importēja no Krievijas četrus raķešu kompleksus "Iskander E" (ar 25 raķešu komplektu), iegādājās 12 unikālus iznīcinātājus Su-30SM (pagaidām saņemti 4), smagās ugunsmetēju sistēmas TOS-1A "Solncepjok", reaktīvās zalves uguns sistēmas "Smerch", vadāmās prettanku raķetes 9M113M. Erevāna iepērk Krievijā bruņojumu ar atlaidēm – par KF iekšējām cenām, pie tam izmanto KF valsts kredītu par kopsummu 300 miljonu dolāru apjomā. Rodas iespaids, ka Armēnijas arsenāli neliecināja par graujošas sakāves risku salīdzinoši īsā militārajā konfliktā.

Turcijas faktors

Erevāna bija informēta par Azerbaidžānas un Turcijas kopīgajām militārajām mācībām, kas regulāri notika Azerbaidžānas teritorijā, ietvēra ne tikai Nahičevānas Autonomo Republiku, bet arī virkni apdzīvoto vietu Kalnu Karabaha tuvumā. Vajadzēja turēt "pulveri sausu", gatavot sistemātisku atbildi.

Jāpiebilst, ka Krievija "nepārapbruņoja" Azerbaidžānu – tai (tāpat kā daudzām citām NVS valstīm) vairāku gadu laikā piegādāti 100 tanki T-90S, 118 BMP-3, 230 BTR-82, 18 pašgājējhaubices "Msta S". 18 pašgājējlielgabalus "Vena", 18 RZUS "Smerch" un 24 ugunsmetējas sistēmas TOS-1A "Solncepjok" smagās mašīnas. Baltkrievu partneri tikpat atklāti pārdeva Baku RZUS "Polonez".

Tomēr uzvara pār pretinieku tiek kalta metālā un ģenerālštāba plānos ilgu laiku pirms kara. 27. septembrī, kad virs Karabahas parādījās Izraēlas un Turcijas droni un iedārdējās artilērija, tas bija viens no ilggadējā konflikta attīstības variantiem. Armēnijai vajadzēja tam gatavoties vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tālākā karadarbība parādīja, ka tehnoloģiski operācijai labāk sagatavojusies Azerbaidžāna. Viņi cītīgi meklēja un atrada vājās vietas pretinieka aizmugurē. Bezpilota lidaparāti pārsvarā nospieda psiholoģiski. Armēnijas loģistika, aizmugure un visa militārā organizācija nepārprotami nebija uzdevumu augstumos.

76
Tagi:
ieroči, Kalnu Karabaha, Azerbaidžāna
Temats:
Spriedze Karabahā (40)
Pēc temata
Amerikāņu mediji nosaukuši Krievijas tehniku par "trakajām mašīnām"
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
National Interest stāsta par Krievijas bruņojumu, kas pārspēj Rietumu analogus
Krievijas jaunais bruņojums: "Tosočka", Bruņusitējs" un "Zemkopība"
Paskatieties, ko spēj Krievijas reaktīvie atmīnētāji un smagie ugunsmetēji
Pfizer

Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem

73
(atjaunots 10:49 19.01.2021)
Tīmeklī publicēta sarakste, kurā sniegta informācija par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanas procesu, kas ļoti līdzinās afērai. Regulators saskārās ar spēcīgu spiedienu un nepieciešamību atzīt vakcīnu līdz jaunajam gadam, lai gan ar preparātu bijušas problēmas.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Decembrī internetā parādījās dati par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanu, smelti no Eiropas zaļu aģentūrai (EZA) nozagtajiem dokumentiem, ziņo franču izdevums Le Monde, kura raksta tulkojumu publicē Inosmi.ru.

Le Monde izdevies iegūt un publicēt dažas ziņas no noslepenoto dokumentu paketes, ko 2020. gada 9. decembrī Eiropas zāļu aģentūrai nozaga nezināmas personas. Ar dokumentiem iepazinās Eiropas žurnālistu komanda.

Mapē iekļautas 20 nodaļas, kas galvenokārt attiecas uz "Pfizer-BioNTech" vakcīnas materiāliem. Starp dokumentiem ir aģentūras atbildīgo darbinieku 19 vēstules, kas nosūtītas no 10. līdz 25. novembrim. Ar dažām to vidū "manipulējuši" hakeri, vēsta EZA komunikē no 15. janvāra. Tomēr sarunā ar "Le Mond" aģentūra atzina, ka "publicētās elektroniskās vēstules atspoguļo tālaika problēmas un diskusijas".

Piecas elektroniskās vēstules, kas nosūtītas daudziem adresātiem (tādējādi samazinās varbūtība, ka tās pakļautas manipulācijām), ļauj spriest par spiedienu, ar ko saskārās aģentūra – tā mērķis bija paātrināt pirmās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas procesu.

Piemēram, 12. novembra sarakstē viens no EZA darbiniekiem stāsta par sarunu ar ES veselības komisāri Stellu Kirjakidu (Stella Kyriakides). Uzstājot, "lai visas Eiropas valstis vienlaikus saņemtu vakcīnu", Kirjakidu arī uzsvēra, cik svarīgi ir "neforsēt" valstu nacionālo procedūru piemērošanu, jo tas novedīšot pie kavēkļiem preparāta apstiprinājuma procesā. Saskaņā ar ES direktīvu, epidēmijas gadījumā valstīm ir tiesības izmantot ārstniecības līdzekļus, ko nav apstiprinājusi EZA.

19. novembrī viens no augstākajiem EZA darbiniekiem min selektoru sanāksmi ar Eiropas Komisiju, kas norisinājās "diezgan saspringtā, reizēm pat nepatīkamā gaisotnē. Gaisotne sniedz priekšstatu par to, ar ko var saskarties EZA, ja cerības neattaisnosies, neatkarīgi no tā, vai tās ir reālistiskas vai ne."

Nākamajā dienā sarakstē ar Dānijas zāļu aģentūru tas pats ierēdnis atzina, ka viņam bijis negaidīts Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) paziņojums, kurā "skaidri nosauktas divas vakcīnas, kuras varēs saņemt apstiprinājumu līdz gada beigām ["Pfizer-BioNTech" un "Moderna"]. Ar abiem preparātiem joprojām ir problēmas," uzsvēra ierēdnis.

Par šīm "problēmām" ir runa pārējos decembrī nozagtajos dokumentos. Šī iemesla dēļ aģentūrai neradās aizdomas par manipulācijām. It īpaši runa ir par problēmām ar "Pfizer-BioNTech" vakcīnu.

Konstatēts, ka novembrī Eiropas aģentūra noformulējusi trīs "pamatiebildumus" pret šo vakcīnu:

  • dažiem ražošanas laukumiem nav apstiprināta piekrišana;
  • datu trūkums par vakcīnas komerciālajām partijām;
  • un – pats svarīgākais – konstatētas atšķirības kvalitātē starp vakcīnas komerciālajām partijām un tām, kas izmantotas klīniskajās pārbaudēs.

Pēdējais punkts izraisīja vislielākās pētnieku bažas, kas nodarbojās ar vakcīnas kvalitātes novērtējumu.

"Klupšanas akmens"

Patiešām, pārejas posmā no klīniskajām pārbaudēm pie komerciālās ražošanas stadijas, nācās mainīt ražošanas procesu un ieguldīt līdzekļus jaunās rūpnīcās. Ar šīm izmaiņām skaidrojamas atšķirības vakcīnu sastāvā, it īpaši RNS integritātes līmeņa samazināšana. RNS ir būtisks vakcīnas elements, kas veicina vīrusa dzeloņveida olbaltumvielas sintēzi pēc tās ievadīšanas šūnās. Tā "apmāca" imūnsistēmu atpazīt patogēnu un neitralizēt to. RNS integritāte vakcīnās, kas tika izmantotas klīniskajos izmēģinajumos, sasniedza 69%-81%, proti, tā bija pilna ķēde, kas ļāva sintezēt dzeloņveida olbaltumvielu. Savukārt datos par jauno ražošanas līniju partijām atspoguļoti zemāki rādītāji: vidēji 59%. Dažās partijās RNS saturs sasniedza vien 51%-52%. Tas bija "klupšanas akmens", par ko ziņoja EZA 23. novembrī.

Rodas jautājums, vai zemāks RNS līmenis var ietekmēt ne tikai vakcīnas lietošanas efektivitāti, bet arī tās drošību. Zemāks RNS integritātes līmenis var liecināt par lielāku piemaisījumu skaitu, galvenokārt – nošķelto RNS skaitu. "Šajā produkcijā mēs bieži sastapāmies ar nedaudz īsākiem vai nedaudz garākiem RNS. Filtrēšana notiek, ņemot vērā molekulas lielumu, taču ar lieliem apjomiem process tiek apgrūtināts," komentē informāciju Stīvs Paskolo (Steve Pascolo), Cīrihes universitātes slimnīcas pētnieks, kurš jau divdesmit gadus strādā pie RNS vakcīnām. (Būdams CureVac līdzdibinātājs, 2000. gadā viņš pameta šo uzņēmumu un pašlaik veic projektus kopā ar BioNTech). Šīs saīsinātās RNS acīmredzot nevar veicināt dzeloņveida olbaltumvielu sintēzi. Tomēr dati, ko kompānija iesniedza EZA, norāda: olbaltumvielas tiek sintezētas RNS līmenī, kas vienāds 62%. " BioNTech pirmo pārbaužu gaitā imūnreakcija radās ar vienu RNS mikrogramu, — skaidro Stīvs Paskolo, — Plānots, ka vakcīnā būs 30 mikrogrami, tātad ir rezerve."

Līdzīgs viedoklis ir arī ASV Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes sanitārās uzraudzības pārvaldei, ar kuru tāpat kontaktējās EZA. Pārvaldē "jautājums par RNS saturu netika uzskatīts par nopietnu problēmu", pauda EZA ierēdnis 23. novembra elektroniskā vēstulē.

Patiesībā, šajā ziņojumā ir teikts, ka šīs ražošanas un kvalitātes kontroles problēmas nav attiecināmas uz steidzamas apstiprināšanas procedūrām (ASV, Kanādā un Apvienotajā Karalistē). Patiesībā tā nav vakcīnas atļauja, - tā ir atļauja preparāta pagaidu lietošanai. Pagaidu atļauja vakcīnas ieviešanai tirgū, ko centās saņemt EZA, uzliek vairāk ierobežojumu. Tādējādi rodas nepieciešamība "saskaņot ar EZA, Valsts sanitārās uzraudzības un Kanādas aģentūras vispārējām prasībām, lai izvairītos no varbūtības, ka kāds reģions saņems nederīgu materiālu," pēc dažām dienām tika paziņots vienā no elektroniskajām vēstulēm.

"Galvenais iebildums"

26. novembrī BioNTech un Pfizer radās iespēja atbildēt uz EZA iebildumiem. Kompānijas informēja par pārbaudēm dažādās ražotnēs un piedāvāja paaugstināt RNK satura minimālo līmeni līdz 60% ražošanas sākumposmos, lai izvairītos no tā samazināšanās galaproduktā līdz līmenim, kas mazāks par 50%. Šķiet, minētais kritērijs tika pieņemts visos saskaņošanā izmantotajos dokumentos. Savā ziņojumā "Comirnaty" vakcīnas ražotāji apgalvo, ka atšķirības RNK daudzumā "nedrīkst ietekmēt" nedz produkcijas efektivitāti, nedz drošību. Dažas no šīm partijām jau izmantotas klīnisko pārbaužu laikā.

Tomēr šie dati, šķiet, nav pārliecinājuši Eiropas aģentūru, jo pēdējie dokumenti un pieejamie ziņojumi neļauj ignorēt "galveno iebildumu". To apliecina EZA un ražotāju elektroniskās sarakstes ekrānuzņēmums. "Šīs problēmas tiek uzskatītas par būtiskām, it īpaši produkta tipa inovatīva rakstura un ierobežotas pieredzes kontekstā. Tāpēc ir jāpiemēro stingrāka kontroles stratēģija." Viens no pēdējiem pieejamajiem ziņojumiem liecina, ka ražošanas procesu korekcija ļauj atjaunot integritātes līmeni līdz aptuveni 75%, kas ir salīdzināms ar klīnisko pārbaužu laikā izmantotajiem paraugiem.

Trīs dienas vēlāk, 3. decembrī, The Wall Street Journal publicēja rakstu par problēmu ar vakcīnas Pfizer ražošanu. "Dažās partijās izejvielu kvalitāte neatbilst normām. Mēs esam novērsuši problēmu, bet mums pietrūka laika nodrošināt šajā gadā plānotās piegādes," stāsta "cilvēks, kurš tieši piedalās vakcīnas Pfizer izstrādāšanā".

Vai šeit ir kāda saistība? Kompānija Pfizer atteicās komentēt situāciju, balstoties vien uz EZA kiberuzbrukuma izmeklēšanu, kas joprojām turpinās. Piektdien, 15. janvārī, BioNTech un Pfizer atkal ziņoja par aizkavēšanos ar piegādēm, aizbildinoties ar darbiem Beļģijas rūpnīcā Pursā.

Eiropas aģentūrā apstiprināja, ka vēlāk kvalitātes problēmu izdevies atrisināt. "Kompānijai izdevies atrisināt problēmas, kā arī sniegt informāciju un nepieciešamos datus, kas ļauj EZA pieņemt pozitīvu lēmumu par vakcīnu". Aģentūra apliecināja, ka pašreizējās tehniskās prasības attiecībā uz RNS līmeni "uzskatāmas par zinātniski pamatotām un pieņemamām".

Piemēram, aģentūra uzsver, ka diez vai saīsinātas RNS molekulas var veicināt proteīna vai peptīda veidošanos, tādējādi izraisot nevēlamas sekas. "Par spīti steidzamībai, visā Eiropas Savienībā vienmēr bija sapratne par to, ka augsto kvalitātes standartu jautājumos nevar būt nekādu kompromisu un jebkuriem ieteikumiem jābūt balstītiem vienīgi uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, kvalitātes drošību un vakcīnas efektivitāti," apgalvo EZA. Eiropas Komisijā uz mūsu jautājumiem arī atbildēja, ka šīs diskusijas "nekad nav kaitējušas aģentūras neatkarībai un nekādā ziņā nav kompromitējušas EZA lēmumu objektivitāti par vakcīnu un citu zāļu līdzekļu izvērtēšanu."

Krievu vai rusofilu pēdas

Joprojām nav zināms, kas varētu būt saistīts ar hakeru neseno uzbrukuma. Nozagtie dati parādījās torrentu vietnē "Rutor", kur "Ru" nozīmē "Krievija", bet "tor" - tīmekļa pārlūkprogramma, kas ļauj anonīmi lasīt vietnes internetā (pārlūkprogramma Tor nav saistīta ar Krieviju tika izstrādāta ASV JKS – red. piez.). Tas var kalpot par labu versijai, ka hakeris ir no Krievijas vai atbalsta to. "Līdzīgu uzlaušanas un datu zagšanas taktiku, kam seko to noplūde, jau ir lietojuši Krievijas hakeri (Guccifer 2.0, jeb Pasaules antidopinga aģentūras lieta), stāsta Žans Mišels Doans (Jean-Michel Doan), kompānijas "Sekoia" speciālists, kas nodarbojas ar kiberdrošības jautājumiem.

Turklāt ir grūti izslēgt versiju par rūpniecisko kiberspiegošanu, it īpaši ņemot vērā, ka, izvēloties dokumentus, noziedznieki orientējās tieši uz Pfizer. Uz to norāda arī failam piešķirtais virsraksts – "Vērienīgas krāpšanas ar vakcīnu Pfizer pierādījumi." Bet kā tad ir ar vakcinācijas nīdēju grupu, kas mēģināja diskreditēt vakcīnas? "Maz ticams, ka hakeris - vakcīnu nīdējs publicēs datus ne īpaši populārā tīmekļa vietnē, kuras specialitāte ir pirātisms," komentē Žans Mišels Doans.

Tikmēr fakti ir tādi: EZA pilnībā apstiprināja Pfizer-BioNTech vakcīnu 2020. gada 21. decembrī, trīs nedēļas pēc apstiprināšanas Lielbritānijā un divas nedēļas pēc apstiprināšanas Savienotajās Valstīs. tātad EZA, par spīti visam, bija vajadzīgs zināms laiks, lai atrisinātu problēmas. Eiropas Komisija norādīja, ka tāda aizkavēšanās nav pieļaujama – par to liecina sarakste no 19. novembra: "Lai ko mēs darītu, paātrinot saskaņošanas procesu (ar citām institūcijām) vai veicot to nepieciešamajos termiņos, lai iegūtu precīzas garantijas (…), EZA būs jāsaskaras ar jautājumiem un kritiku no dažādām pusēm (Eiropas Komisija, ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments, mediji un sabiedrība)," teikts aģentūras augstā ranga ierēdņa paziņojumā. Viņš nevarēja prognozēt, ka līdztekus aģentūrai būs jātiek galā arī ar kiberuzbrukumu.

73
Tagi:
Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

94
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

94
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju

Iegremdēšanās Daugavas ūdeņos Kunga Kristīšanas svētku naktī

0
(atjaunots 12:51 20.01.2021)
Šogad Covid-19 ierobežojumu dēļ masveida ceremonija netika rīkota, bet atsevišķi entuziasti iegremdēšanos ūdenī veica individuāli.

Pēdējā gadā daudzi, kādreiz masveida pasākumi, vairs nav iespējami un cilvēkiem nācās ievērot tradīcijas individuālajā kārtībā.

Tā sanāca arī ar Kunga kristīšanas svētkiem, parasti 19. janvārī Pareizticīgā baznīca organizē masveida pasākumu ar ūdens iesvētīšanu un pareizticīgie iegremdējas āliņģī, bet šogad oficiālā ceremonija tika atcelta.

Taču daži cilvēki Kunga Kristīšanas svētku naktī tomēr piedalījās iegremdēšanos āliņģī Zaķusalā. Kā tas notika, skatieties mūsu fotolentē.

0
  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā