Tramps izdarījis nāvējošu triecienu: Amerika vairs netic medijiem

382
(atjaunots 10:33 11.12.2020)
ASV nākamajai administrācijai – Džo Baidena režīmam – nekavējoties jāatjauno valstī mediju brīvība.

Tā kā mediju brīvību atkarot aicina The Washington Post, ir skaidrs, ko nozīmē brīvība tāda demokrātu rupora acīs, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr Donalds Tramps izdarījis nāvējošu triecienu mediju brīvībai, skaidro autore – Mārgareta Sallivana (bijusī brālīgā izdevuma The New York Times redaktore, tagad stāsta studentiem, kas tā brīvība tāda ir). Tramps nosauca žurnālistus par "tautas ienaidniekiem", medijus – par melu piegādātājiem. Un pats šausmīgākais, stāsta Mārgareta, ir tas, ka viņa vārdu radītais zaudējums nekur nepazudīs – kaut kas ir jādara. Jo tagad visi nedemokrātiskie ļaudis visā pasaulē arī metas virsū žurnālistiem.

Varētu jau daudz ko teikt no pašsaprotamu lietu sērijas: kad demokrātiskie mediji bloķē 46 minūtes ilgu valsts prezidenta runu, kurā viņš stāsta, kā demokrāti krāpušies vēlēšanās, - vai tā ir brīvība? Vai par to, kā strādā meklējumu sistēmas, ko tās nodrošina meklētājam.

Mēs varētu palīdzēt Mārgaretai iezīmēt pašas bēdīgākās sekas, kas sākas, kad vienas ideoloģijas, viena virziena žurnālisti ir nodevuši savu auditoriju, mēģinot radīt kaut kādu savu pasaules ainavu. Mēs teiktu: galu galā puse Amerikas ir atslēgusies no melu fabrikas un izmanto alternatīvos medijus, par kuriem tikai pirms četriem gadiem bija dzirdējis vien retais.

Labāk paskatīsimies, ko mūsu stāsta varone iesaka darīt. Piemēram, jaunajā postenī – prezidenta speciālais vēstnieks mediju brīvības jautājumos – Baidenam jāieceļ kāds cienījams žurnālists. Mēs piebildīsim: viņš varētu iecelt amatā kādu vārdā Mārgareta vai kādu viņas draudzeni vai draugu. Nevainojamajamā cilvēka pienākums būs: nest brīvo mediju augstos standartus ne tikai Amerikai, bet arī visai pasaulei, arī ar varu – ar Valsts departamenta un citu superlielvalsts spēka balstu palīdzību. Vēl: prezidentam (jā, jā, pašam Baidenam) ir katru dienu jātiekas ar žurnālistiem un jānes viņiem patiesība. Neko citu viņa piedāvāt nevar.

Protams, prātā nāk virkne dziļu domu. Piemēram, kā uzzināt, kura patiesība ir patiesāka un kāpēc – vienkārši tāpēc, ka tā saka speciālais pārstāvis un Baidens pats personīgi? Un vēl: "kas ir patiesība?" Un vēl: kā būtu ar ļoti dziļu ideju par to, ka realitātes – un patiesības – īstenībā nemaz nav, ir tas, ko katrs cilvēks sajūt un redz, bet otrs cilvēks sajūt kaut ko pavisam citu. Filozofs Čžuanczi sapnī redz, ka viņš ir tauriņš, bet varbūt tauriņš sapnī redz, ka tas ir Čžuanczi, kam sapnī rādās, ka viņš ir tauriņs.

Vārdu sakot: kur ir patiesība, brāl? Vai patiešām – spēkā.

Nu labi, viena tāda Mārgareta ierunājās neveiksmīgi. Tomēr ir arī stiprāki cilvēki, piemēram, domātāju  trijotne ar Frensisu Fukujamu priekšgalā, kas burtiski tajā pašā dienā citā izdevumā nāca klajā ar domām par to, "kā izglabt demokrātiju no tehnoloģijas", tas ir, kā salauzt vairāku platformu, tādu kā Facebook vai Twitter informatīvo monopolu.

Jāpievērš uzmanība: par "patiesības monopolu" raizējas cilvēki no demokrātiskā flanga. Vajadzētu taču priecāties: sociālie tīkli un citas "neitrālās diskusiju platformas" sekmēja valsts apvērsumu un vēl joprojām cenzē to pašu neitralitāti par labu demokrātu patiesībai.

Tomēr Fukujama un viņa kolēģi ir ļoti noraizējušies – nevar būt tik milzīgas korporācijas, kam ir tāds "politisko komunikāciju" monopols. Tie ir "unikāli draudi labi funkcionējošai demokrātijai", šie privātā īpašumā esošie giganti, izrādās, spēj aizstāt visu politisko sistēmu. Ko darīt: pielietot antimonopola likumdošanu un sašķelt katru gigantu. Šajā ziņā būs grūtības – ASV likumdošana strādā slikti, tāpēc jau sākusies neredzēta īpašuma koncentrācija visās sfērās, tāpēc jau sākušās daudz problēmas.

Tomēr izeja ir, uzskata Fukujama ar kolēģiem. Vajadzīgs vidējais posms – no gigantiem neatkarīgas sistēmas, kas palīdzētu lietotājam pielāgot informāciju savām vajadzībām. Tātad šiem vidutājiem jādara tas, ko agrāk uzskatīja par godīgu un neitrālu mediju darbu – parādīt auditorijau visu sabiedrībā un pasaulē sastopamo viedokļu spektru, nevis filtrēt patiesību. Taču tas neļaus publikai saņemt to pašu rezultātu, ko redzam tagad: vieni dzīvo kreiso, pareizo ideju pasaulē, citi – tikai labējās un nelabās idejās. Strīds turpinās.

Kas tad īsti sagādājis raizes Fukujamam? Galu galā, ideoloģijas pārņemšanas mēģinājums devis demokrātiem vajadzīgos rezultātus. Vai tad nav labi? Nekā nebija. Iedomājieties tikai, stāsta kolektīvais Fukujama, ka informācijas superkorporāciju īpašumtiesības nonāks nepareizo cilvēku, trampistu, rokās. Nē, tāda vara vispār nedrīkst būt nevienam.

Visas šīs bezjēdzīgās sarunas epilogā atliek atsaukt atmiņā tādu lietu, ka padomju eksperimentu. Kāpēc tas izgāzās? Atbilžu ir daudz, visas ir pareizās, tomēr to vidū ir arī sekojoša: ekspertimenta pamatlicēji domāja, ka ir visvareni, jo spēj kontrolēt visu informāciju, ko saņem padomju cilvēks. Informācijas pareizību vajadzēja kontrolēt ne kaut kādai tur Mārgaretai Sallivanai ar Džo Baidenu, bet gan milzīgai idejiski birokrātiskai mašīnai, kas ģenerēja patiesību visos jautājumos. Piedevām tās mašīnas labā strādāja virkne pētniecisko institūtu...

Tikai nekas neiznāca. Netika ņemta vērā cilvēka bioloģiskā īpatnība – ziņkārība, kas lika meklēt un atrast alternatīvus informācijas avotus. Un tas bija gadsimts "pirms interneta".

Viss, kas noticis ar Ameriku un Rietumiem, izskatās vienkārši: pašpasludināta idejiskā elite mēģināja atkārtot padomju eksperimentu – monopolizēt patiesību uz jaunas tehnoloģiskās bāzes. Galu galā tā radīja spēcīgu pretestību valsts mērogā, nerunājot jau par citām tautām un civilizācijām. Paskatīsimies, kas notiks tālāk, tomēr skaidrs, ka noteikti neizdosies kādu cilvēku Vašingtonā pataisīt par patiesības arbitru.

382
Tagi:
propaganda, mediji, ASV
Pēc temata
Vēlēšanu rezultāts ASV: sakāvi cietis vairākums
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

27
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
27
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

75
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

75
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

0
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

0
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās