Prettrampa vakcīna

82
(atjaunots 10:12 09.12.2020)
Šodien, kad koronavīruss ik dienu nogalina vairāk nekā divus tūkstošus amerikāņu, Trampa politiskie pretinieki uzveļ viņam vainu par notiekošo. Viņš, sak, sagrāvis veselības aprūpi, nevarējis sarūpēt iedzīvotājiem vietas slimnīcās, nav novērtējis Covid-19 bīstamību.

Taču patiesībā amerikāņu medicīnas vērienīgā sagraušana sākās jau 90. gadu beigās, savukārt Donalds Tramps mēģināja to piebremzēt. Viņš, piemēram, uzsāka atklātu karu pret amerikāņu "Big Pharma". Taču uzvarēt tajā bija gandrīz neiespējami. Par situāciju stāsta Viktorija Ņikiforova RIA Novosti portālā.

Jau ilgus gadus viena no galvenajām problēmām amerikāņu veselības aprūpes jomā bija zāļu cena. Pareizāk sakot, tās nemitīga palielināšana, kuras pamatā ir vienīgi ražotāju alkatība.

2015. gadā pasaules prese lamāja Martinu Škreli. Viltīgais farmaceits iegādājās tiesības uz populārām zālēm pret HIV un uzreiz pacēla tabletes cenu: 13,5 dolāru vietā – 750. Škreli nosauca par visnīstāko gada cilvēku, bet tas nepalīdzēja, viņš tā arī nesamazināja preparāta cenu.

Patiesībā nekā unikāla incidentā nebija. Visi amerikāņu farmācijas uzņēmumi pēdējo gadu laikā strauji audzēja zāļu cenas, vienkārši darīja to klusēdami, cenšoties izvairīties no skandāliem. Piemēram, slavenā korporācija Novartis 2003. gadā izlaida pretvēža preparātu. Kopš tā laika preparāta cena uzlidojusi 22 reizes. Šodien terapijas gada kurss ar šo preparātu maksā 123 tūkstošus dolāru.

Fantastisku peļņu gūst retu slimību ārstēšanai paredzēto orfāno zāļu ražotāji. Cena par gada kursu svārstās ap pusmiljonu dolāru.

Tikai 2019. gada sešos mēnešos 8,8 reizes sadārdzinājies leģendārais prozaks - zāles labam noskaņojumam.

Īpaši šausmīgi izskatās cenu kāpums vitāli nepieciešamiem preparātiem. Banālas insulīna doza cena no 2009. līdz 2019. gadam augusi trīskārt – no 90 līdz 330 dolāriem. Veselības apdrošināšana kompensē insulīna vērtību, bet gandrīz diviem miljoniem cukura diabēta slimniekiem nav nekādas polises.

Pirms gada 36 gadus vecā Lora Marstona pastāstīja BBC žurnālistiem, kā pēc firmas slēgšanas, kurā viņa strādāja, viņa palikusi bez polises. "Es tērēju 2880 dolārus mēnesī, lai paliktu dzīva," viņa saka. Kamēr Marstona  meklēja darbu, viņa bija spiesta pārdot savu dzīvokli, mēbeles, mašīnu, iztērēt visus pensijas uzkrājumus – tikai tālab, lai nopirktu vitāli vajadzīgas zāles.

Izmisušie cilvēki cenšas izstiept vienu insulīna devu vairākiem paņēmieniem. Bieži vien tas noved pie letāla iznākuma. Tā 2017. gadā nomira 26 gadus vecais Alekss Smits, tikai mēnesi pēc tam, kad bija beigusies viņa veselības apdrošināšanas polise. Smits strādāja pilnu darba dienu, bet viņam tik un tā nebija tūkstoš dolāru mēnesī insulīnam.

Antibiotiku milzīgās cenas novedušas tiktāl, ka amerikāņi sākuši pirkt veterināros preparātus. Populārs, piemēram, ir penicilīns akvāriju zivīm. Bet ko citu iesākt, ja 1950. gados izgudrotās cilvēkiem domātās populārās antibiotikas suspensijas pudelītes cena svārstās no 2400 līdz 2800 dolāriem?

Jocīgi gan, ka statistika it kā neredz zāļu cenu rekordlielo pieaugumu, tāpat kā neredz arī nekustamā īpašuma cenu rekordlielo kāpumu. Oficiālais inflācijas līmenis ASV joprojām svārstās 1,5% rajonā, un tam, protams, nav nekāda sakara ar realitāti.

Šī situācija - medikamentu nepieejamība – Amerikas Savienotajās Valstīs ir pilnīgi unikāla. Runa nav tikai par zāļu cenu, bet arī par to, ka vietējie farmācijas uzņēmumi pilnībā monopolizējuši tirgu un slēguši amerikāņiem jebkuru likumīgu iespēju iegādāties vajadzīgās tabletes par adekvātu cenu.

Lētiem importa analogiem vietējais tirgus ir slēgts. Pilsoņi var ievest nelielu daudzumu zāļu no ārzemēm, ja viņiem ir ārsta recepte. Nav iespējams iegādāties preparātu aptiekā bez receptes. Iegādāties zāles ārvalstu interneta vietnēs vai sociālajos tīklos – aizliegts.

Proti, cilvēks bez apdrošināšanas polises – četrdesmit miljoni amerikāņu – nonāk strupceļā, ja gadījies saslimt. Aptiekā viņš var nopirkt tikai paracetamolu. Lai iegādātos antibiotikas, viņam nepieciešama ārsta recepte. Lai tiktu pie ārsta bez apdrošināšanas, jāmaksā liela nauda. Naudas viņam nav, citādi viņš būtu nopircis sev apdrošināšanas polisi.

Pie tam polise bieži vien sedz tikai daļu preparāta vērtības. Tāpēc trešdaļa amerikāņu pacientu cenšas nepirkt recepšu preparātus.

Par farmaceitosko līdzekļu krīzi amerikāņiem jāpateicas neredzamajai tirgus rokai. Šī roka regulāri apzog viņu kabatas bez jebkādas valsts iejaukšanās. Valstī vienkārši nav valsts institūcijas, kas varētu noregulēt preparātu cenas.

Vienīgā federālā iestāde, kurai būtu jākontrolē zāļu ražošana ASV, ir Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes uzraudzības pārvalde (Food and Drug Administration). Bet farmācijas kompānijas šo jautājumu ar FDA veiksmīgi atrisinājušas: kaut kādas dīvainas sakritības pēc tās vadībā pastāvīgi ir cilvēki, kuri visu mūžu ir nostrādājuši lielākajos farmācijas uzņēmumos.

Taču pat FDA nav tiesību kontrolēt zāļu cenas. Šogad farmācijas kompāniju darbības izmeklēšanai bija spiests ķerties klāt Kongress, tik acīmredzams bija tirgū valdošais netaisnīgums.

Tomēr izmeklēšana ir pavirša. "Big Pharma" amerikāņu kritiķi apgalvo, ka industrijas pārstāvji tērē simtiem miljonu dolāru katru gadu politiķu piekukuļošanai, savu kandidātu izvirzīšanai un savu interešu lobēšanai. Turklāt viņu intereses virza abu vadošo partiju pārstāvji - gan Demokrātiskās, gan Republikāņu.

Tikai divi politiķi centās cīnīties ar farmācijas kompāniju ietekmi – demokrāts Bērnijs Sanderss un republikānis Donalds Tramps. Abi bija izstumti, turklāt ar viņu pašu partiju locekļu spēkiem. Iespējams, kaut kādas biznesa intereses patiešām saista politisko eliti un farmaceitus.

Baumo, ka katra liela plašsaziņas līdzekļa direktoru padomē ir vismaz viens liels farmācijas koncerna pārstāvis. Tāpēc žurnālisti ir spiesti aizvērt acis uz visiem farmaceitu nedarbiem. Varbūt tās ir tikai baumas, tomēr pēdējos gadus lielajos izdevumos nav redzēti nekādi atspēkojoši materiāli par "Big Pharma", lai arī situācija ir nokaitusi līdz pēdējam.

Lai nu realitātē būtu, kā būdams, tomēr šodien vitāli nepieciešamas zāles vienkāršiem amerikāņiem gandrīz nav pieejamas. Šo korumpēto sistēmu mēģināja sagraut prezidents Tramps. Četri prezidenta patiešām vēsturiskie rīkojumi ļāva aptiekām iepirkt salīdzinoši lētus analogus no Kanādas, ierobežoja insulīna cenu, lika Medicare iepirkt zāles no ražotājiem par to pašu cenu, kāda ir citās attīstītajās valstīs, aizliedza kukuļošanu zāļu iepirkumos.

Protesta akcija ASV, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Агарышев

Rīkojumi tika parakstīti jūlijā un radīja farmācijas kompāniju sašutumu. Novembrī pēc daudzām mahinācijām Tramps cieta sakāvi vēlēšanās – šķiet, tagad tas jau ir droši zināms. Sakāvē viņš vaino farmaceitisko preparātu ražotājus, kuri ieguldījuši miljonus viņa sakāvē. Decembrī farmācijas uzņēmumi iesniedza tiesā prasību par jūlijā parakstītajiem rīkojumiem. Viņiem ir lielas izredzes uzvarēt.

Tagad, ja Tramps aizies, amerikāņus vairs nekas neglābs - zāles valstī būs greznība. Ko tad var teikt par vakcīnu pret Covid-19?

Nav nekāds brīnums, ka ASV valdība atteicās no Krievijas piedāvātās "Sputnik V". Vietējiem farmācijas uzņēmumiem, kuri izstrādāja savas vakcīnas par amerikāņu nodokļu maksātāju naudu, tagad jāpiespiež nodokļu maksātāji pirkt "tikai vietējo". Pagaidām tās cena vēl nav zināma. Zināms tikai tas, ka ASV varas iestādēm nav ne iespējas, ne vēlēšanās cenu ietekmēt.

82
Tagi:
Donalds Tramps, ekonomika, zāles, medicīna, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
Pfizer informē par grūtībām Covid-19 paredzētās vakcīnas ražošanā
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

20
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

20
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos

Amerikāņiem pietrūkst naudas degvielai: vainīgi krievi

61
(atjaunots 10:05 13.05.2021)
Laikam tas izklausās kā slikts joks, bet Amerikā atkal atrasti krievu hakeri. Šoreiz viņi esot apturējuši naftas vadu "Colonial Pipeline", kas stiepjas no Teksasas līdz Ņujorkai un piegādā vairāk nekā 2,5 miljonus barelu dienā.

Saskaņā ar datiem, ko nenosauktie FIB avoti nopludinājuši Associated Press, kāda ļaunprātīga datorprogramma piespiedusi "Colonial Pipeline" īpašniekus apturēt naftas piegādi. Stāsta, ka patlaban hakeri tirgojas par izpirkuma naudu ar uzņēmuma vadību. Pēdējās trīs dienas naftas vads faktiski nedarbojas, tāpēc benzīns kļūst arvien dārgāks. Situāciju skaidro Viktorija Ņikiforova RIA Novosti portālā.

Demokrātiskās partijas televīzijas kanāls "CNN" izplatīja versiju, saskaņā ar kuru kiberuzbrukumu īstenoja hakeri no "Darkside" grupējuma, un šis grupējums ir saistīts - jā, protams, jūs uzminējāt – ar krieviem.

Vai ir pierādījumi? Kā nu ne! "Darkside" tulkojumā nozīmē "tumšā puse", un kas dzīvo demokrātiskās pasaules tumšajā pusē? Protams, krievi. "Darkside" ir sava oficiālā vietne un kontakti, ko izmanto amerikāņu žurnālisti, cenšoties ar to sazināties. Kas tie tādi par hakeriem, kam ir sava vietne un kontaktu dati? Laikam tāda ir tā noslēpumainā krievu dvēsele.

© Sputnik / Владимир Трефилов

Galvenais "pierādījums" ir tas, ka "tumšie hakeri" nestrādāja postpadomju telpā. Saskaņā ar šādu loģiku, ja kāds hakeris neuzlauž, piemēram, Luksemburgas kompāniju, tad viņš noteikti dzīvo Luksemburgā. Diemžēl amerikāņu partneri jau sen necenšas pamatot savus argumentus.

Patiesībā pasaciņas par hakeriem ir domātas Baidena ēras nepatīkamās ekonomiskās realitātes attaisnošanai. Lieta tāda, ka Trampa prezidentūras laikā benzīns valstī vidēji maksāja divus dolārus par galonu (aptuveni pusdolārs litrā). Šodien galona cenas pieaugušas līdz trīsarpus - četriem dolāriem. Kalifornijas štatā galona cena pārliecinoši tuvojas pieciem dolāriem. Tas nozīmē, ka ierindas kalifornietim benzīns izmaksā nedaudz vairāk par vienu eiro.

Nesaprašanas ar "Colonial Pipeline" (vispār nav svarīgi, kas tur tiešām noticis) kļūs par lielisku attaisnojumu turpmākajam degvielas cenu pieaugumam. Nav grūti paredzēt, pie kā tas novedīs. Braucienu, pārvadājumu sadārdzināšanas, cenu kāpums praktiski visās jomās - no aviobiļetēm līdz pārtikai. Īsāk sakot, nāks gaismā inflācija, ko amerikāņi agrāk centušies iedzīt akcijās un nekustamajos īpašumos.

Īpaši pikanti ir tas, ka krīze ir pašu rokām taisīta. Knapi iebraucis Baltajā namā, Baidens ierobežoja slānekļa naftas ieguvi, slēdza naftas vada "Keystone XL" projektu, apsolīja ieguldīt zaļajā enerģētikā. Tā ieguvei neizdevies atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Plāni iznīcināt krievu naftas ieguvējus, krasi samazinot melnā zelta cenas, panākumiem nav vainagojušies. Par spīti plānam, 2020. gadā pašiznīcinājās vien amerikāņu slānekļa naftas ražotāji. Tagad, pandēmijai rimstoties, pieprasījums pēc degvielas pieaug, valstī sākas atvaļinājumu sezona, bet nodrošināt pieprasījumu nav iespējams. Nav brīnums, ka degvielas cenas uzlido līdz debesīm.

Civilizētajās valstīs pastāv dažādi finanšu instrumenti degvielas cenu bremzēšanai. Krievija, piemēram, daudzus gadus veiksmīgi izmanto bremzēšanas mehānismu un var lepoties ar zemākajām degvielas cenām pasaulē.

Bet progresīvajās Savienotajās Valstīs izvēlas īstenot Grētas Tūnbergas sapņus: amerikāņi sēž mājās, jo viņiem nav naudas degvielai, nelido atvaļinājumā, jo biļete izmaksās pārāk dārgi, un audzē zaļumus uz palodzes, jo ēdiens maksā traku naudu.

Tādu zaļo dienas kārtību visiem spēkiem lobē Demokrātu partija. Pirms gada, kad naftas ieguve nokrita līdz vēsturiskajam minimumam, Aleksandrija Okasio-Kortesa savā tviterī uzrakstīja: "Šis jums noteikti patiks. Fosilās naftas ieguvē iestājies strukturālais kritums..."

Tolaik ieguves rūpniecībā cilvēki zaudēja darbu, bankrotēja lieli un mazi uzņēmumi, un drīz kongresmene bija spiesta šo tvītu izdzēst. Taču internets visu atceras: amerikāņu naftas rūpniecības iznīcināšana ir Demokrātu partijas sponsoru-oligarhu mērķis.

Uzreiz pēc kiberuzbrukuma "Colonial Pipeline" biržas analītiķi ieteica klientiem iegādāties interneta gigantu akcijas, kas specializējas kiberdrošības jomā. Viena šāda milža CEO — Ēriks Šmits no Google — šodien ir īsts Baltā nama pelēkais kardināls, kas virza savus cilvēkus uz vairāk vai mazāk ievērojamiem amatiem.

Amerikāņu oligarhiem, kuriem pieder digitālās korporācijas, ir izdevīgi izpostīt amerikāņu naftas ražotājus. Tas, ka tiem līdzi bez iztikas paliek miljoniem ierindas pilsoņu, ir korporatīvā ekonomiskā kara "blakuszaudējumi". "Ciparnieki" pret ieguves rūpniecību, elektromobiļi pret benzīna dzinējiem, sojas gaļas ražotāji pret lopkopību. Par karadarbības teātri kļuvusi Amerikas Savienoto Valstu teritorija, bet visās pasaules katastrofās Vašingtona vainos krievus.

Protams, klaji meli nav labākais prologs Krievijas prezidenta un Baltā nama saimnieka sarunām. Taču to var mēģināt izmantot spiedienam. "Mums būs saruna, es plānoju tikties ar prezidentu Putinu, - nesen paziņoja Džo Baidens. - Pagaidām mūsu specdienesti nav atraduši pierādījumu Krievijas saistībai (ar kiberuzbrukumu "Colonial Pipeline"), tomēr ir pierādījumi, ka izspiedējprogramma atrodas Krievijā. Viņiem (krieviem) nāksies atbildēt..."

"Krievu hakeri" sen jau ir kļuvuši par memu, ko amerikāņu varas iestādes velk dienas gaismā ikreiz, kad viņiem kaut kas iet greizi. Par ko tik neapsūdzēja viltīgos krievu programmētājus! Gan par Demokrātiskās partijas datoru uzlaušanu, gan par bezgalīgu iejaukšanos vēlēšanās, gan par kļūmēm amerikāņu valsts iestāžu datortīklos pagājušā gada decembrī, un tagad - par dārgu benzīnu. Pa šo laiku tā arī nav bijis uzradīts neviens reāls hakeris, neviens pierādījums.

Tikmēr tieši šajos gados ASV kļuva par absolūtu pasaules līderi datornoziedzībā. Amerikāņi ir pazīstamāko kiberuzbrukumu autori pēdējo desmitgažu laikā. Daži no šiem uzbrukumiem izskatījās kā pilnvērtīga militārā diversija. Piemēram, datorvīruss "Stuxnet", kas kritiski apdraudēja Irānas infrastruktūru.

Krievija pastāvīgi piedāvā Savienotajām Valstīm uzsākt darbu starptautiskās kiberdrošības nodrošināšanā. Taču katru reizi amerikāņi atsakās, jo viņiem arī būs jāspēlē pēc noteikumiem. Daudz vieglāk uzlikt vainu par valsts sabrukumu un pilsoņu nabadzību uz visuresošajām krievu hakeriem.

61
Tagi:
degviela, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Te karsts, te auksts: kā amerikāņi ar klimata kārti groza pasauli
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne
"Krievu hakeri", Saakašvili un Tramps: Rietumu paranojai nav ne gala, ne malas
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

0
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

0
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu