Šuplinska

"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?

101
(atjaunots 18:36 07.12.2020)
Muļķīgas apsūdzības, tādas pašas, ko izvirzīja krievvalodīgajiem žurnālistiem, var uzrādīt arī valsts izglītības ministrei. Paralēles ir absurdas, bet skaidras.

Latvijas Valsts drošības dienests ierosinājis kriminālprocesu pret septiņiem žurnālistiem. Arī es esmu viņu vidū. Mums inkriminē Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, kas ieviestas pret konkrētu personu – Krievijas pilsoni Dmitriju Kiseļovu.

Loģika ir vienkārša: mēs publicējam materiālus starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" izdevumos, kuras ģenerāldirektors ir Kiseļovs. Tā latviešu juristi nākuši pie slēdziena, ka mēs pārdodam Kiseļovam savus rakstus, bet viņš tos izdevīgi pārdod lasītājiem. Tā mēs paveram sankciju sarakstā iekļautai personai finansiālo iespēju "logu", un to likums neatļauj.

Es negribu tagad diskutēt par sankciju leģitimitāti vai loģiku, par juridiskajiem aspektiem, kas saistīti ar mūsu krimināllietām. Aprunāsimies par vienkāršākām un acīmredzamām lietām.

Kosmiska mēroga absurds

Krievijā ir tāda valsts korporācija – "Roskosmos". To vada Dmitrijs Rogozins. Arī viņš ir tajā pašā ES sankciju sarakstā. Vai šis fakts kavē "Roskosmos" sadarbību ar Eiropas kosmisko aģentūru (EKA)? Nē, ne mazākajā mērā. Re, mediji stāda, ka Rogozins un EKA vadītājs Jans Verners turpina pārrunas par kopīgo programmu – kosmiskā aparāta startu uz Marsu.

Tātad EKA nesaista Rogozinu kā fizisku personu ar Rogozinu – Krievijas valsts korporācijas vadītāju. Sankcijas ieviestas pret Dmitriju Rogozinu, taču ne pret "Roskosmos". Vai abās situācijās ir kaut kāda principiāla starpība? Es to neredzu. Sankcijas vērstas pret Dmitriju Kiseļovu, nevis pret ziņu aģentūru "Rossija segodņa", juridisku personu, ar ko žurnālisti noslēguši līgumus.

Starp citu, šovasar Latvija kļuva par EKA asociēto locekli. Latvijas zinātnieki piedalīsies EKA projektos, domājams, arī Krievijas un Eiropas kopīgajās kosmiskajās programmās. VDD loģika liecina, ka šos zinātniekus jau tagad var saukt pie kriminālatbildības: viņu darba augļus taču baudīs Dmitrijs Rogozins!

Un, tā kā Latvijas valsts kosmiskā programma tiek īstenota Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē, līdz ar zinātniekiem pie atbildības var saukt arī ministri Ilgu Šuplinski.

Ar tādu pieeju var nonākt pie vēl lielāka absurda. Pieņemsim, Dmitrijs Kiseļovs aizies no "Rossija segodņa"  ģenerāldirektora posteņa un kļūs, teiksim, par AAS "Rossijskije železnije dorogi" galvu. Žurnālisti acumirklī būs tīri likuma priekšā, toties specdienestu dusmas gāzīsies pār Latvijas dzelzceļniekiem. Kurš tur rakstīja tās žēlabainās vēstules ar lūgumiem atjaunot tranzītu? Laipni lūgti uz nopratināšanu!

Miera nebūs

Mana provizoriskā prognoze: VDD ierosinātā "sankciju" lieta, domājams, līdz tiesai nenonāks. Ja arī nonāks, tur tā izgāzīsies. Latvijā vienkārši nav prokuroru, kas spētu uzturēt tik samezglotu un sarežģītu apsūdzību. Tomēr miera nebūs.

Man radies iespaids, ka kratīšanās un nopratināšanās Valsts drošības dienests pūlas "uzrakt" materiālus, lai izvirzītu apsūdzības saskaņā ar ierastākiem Krimināllikuma pantiem: darbība pret Latviju, atbalsta sniegšana ārvalstij tās darībā pret Latviju.

Negribu izrādīties slikts pareģis, tomēr tāds variants ir iespējams. Tāpēc došu padomu kolēģiem: nekādas saziņas ar VDD bez advokāta.

101
Tagi:
Vladimirs Lindermans, sankcijas, Dmitrijs Kiseļovs
Pēc temata
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Astoņas stundas: aizturētie Baltnews žurnālisti pastāstīja par nopratināšanām
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti
Latvijas bruņutransporteris CVRT

NATO 2030: pie ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā

51
(atjaunots 16:21 23.02.2021)
No Austrumeiropas valstu viedokļa destruktīvā Ziemeļatlantijas alianses loma kļūst acīmredzama pēc militārās darbības nepamatotās paplašināšanas – gaisa patruļu, sauszemes un jūras spēku manevru, kaujas grupu izvēršas – pie Krievijas robežām Baltijā.

Militārā bloka augošā aktivitāte "pie austrumu flaga", vai, iespējams, "austrumu flangā", piespiež Krieviju veikt atbildes pasākumus, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

NATO valstu aizsardzības ministri 17.-18. februārī apsprieda finansējuma paplašināšanu alianses militārās aktivitātes vajadzībām pie Krievijas robežām. Atgādināšu: bloks oficiāli uzskata Krieviju par galveno militāro drošības apdraudējumu vismaz līdz 2030. gadam. NATO kopējais budžets kopš 2019. gada pārsniedz vienu triljonu dolāru (Krievijas aizsardzības budžets – 42 miljardi dolāru, 11. vieta pasaulē). Pie tam alianses galvenā prioritāte tuvākajiem 10 gadiem joprojām ir Eiropas valstu militāro izdevumu audzēšana un bruņojuma – pārsvarā ASV ražojumu – iegāde.

Loģiski butu pieņemt, ka "Krievijas agresijas" savaldīšanas atmosfērā Baltijas valstis "avangardā" gluži vai peldas alianses aizsardzības investīcijās un nespēj ne apgūt jaunāko amerikāņu bruņojumu. Ne velti ministru "lielās" telekonferences fonā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku virspavēlnieki šaurā  lokā apsprieda trīspusējās sadarbības un nacionālo armiju kopīgas attīstības jautājumus.

Baltijas valstu militārās prioritātes ir līdzīgas: sauszemes spēku manevrētspējas, PGA spēku, izlūkošanas un artilērijas attīstība. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārā sadarbības pamatā ir "trim vaļi": Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL), Baltijas jūras kara eskadra (BALTRON) un Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (BALTNET). Lai objektīvi novērtētu NATO stratēģiju un potenciālu Baltijas karadarbības teātrī, nāksies tuvāk aplūkot "piefrontes" republiku solidāro militāro spēku un taktiku, neskaitot reģionā dislocēto starptautisko kontingentu – aptuveni piecus tūkstošus karavīru.

Kadri ir izšķirošs faktors

Daudznacionālā Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL) gatavo komandierus (no vecākajiem seržantiem līdz augstākās pakāpes virsniekiem) Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņotajiem spēkiem. Kopējais kareivju skaits Baltijas valstīs vien nedaudz pārsniedz 30 tūkstošus cilvēku, tāpēc ātra kāpšana pa karjeras kāpnēm virsniekiem nav garantēta.

Par taktikas un NATO standartu mācīšanas līmeni spriest ir grūti, jo Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav neviena tanka, kara lidmašīnas vai īsta kara kuģa (tralētāji un patruļas kuteri ir jūras spēku atbalsta instrumenti).

Tomēr ideoloģiskais rūdījums Baltijas koledžā gan ir pašā augstākajā līmenī. Minēsim tikai dažus punktus no ieteiktās literatūras saraksta mācību iestādes vietnē: "Putins pret tautu: sašķeltās Krievijas bīstamā politika", "Ceļš pretī nebrīvībai: Krievija, Eiropa, Amerika", "Krievijas kara interpretācija: robežu dzēšana starp karu un mieru".

Пресс-служба Минобороны РФ

Studenti var piedalīties arī ikgadējā konferencē, kas veltīta Krievijai (tā notiks 4.-5. martā). Šoreiz pasākuma tēma ir "Atbilde Krievijai pasaulē ar virkni draudu". Baltijas valstu, Lielbritānijas, ASV zinībnieki nāks klajā ar pārskatiem par "putinismu" un kaut kādu "globālu Antikrieviju". Jāpiebilst, ka Baltijkas koledžā pārsvarā gatavo militāros speciālistus nevis poļitrukus vai politologus. Klausītāju uzstājīgā zombēšana ar Krievijai naidīgas tematikas materiāliem rada iespaidu, it kā militārā dienesta augstākā jēga Baltijas valstīs ir nevis dzimteni mīlošs profesionālis, bet gan vienīgi naids pret kaimiņvalsti. Pie tam šajā atmosfērā mācās visi – topošie seržanti, virsnieki, valsts ierēdņi un citu valstu karavīri.

Augstāko virsnieku kursos (akadēmiskis līmenis) BAK 2021. gadā mācās 19 cilvēki no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Vācijas, Gruzijas, Moldovas, Slovākijas un Ukrainas. Agrāk komandieru kurss vecākajiem seržantiem apvienoja kursantus no 10 valstīm. tā, piesaistot ASV armijas Kara koledžu, Kembridžas universitāti un citus mūsdienīgos centrus veidojas "godājama partnerība" un citas blaknes, ko rada NATO klātbūtne Austrumeiropā. Kādus ieročus, izņemot ideoloģiju, saņems absolventi?

Sinerģijas koncepcija

Kopš 1998. gada pastāv Baltijas jūras kara eskadra (BALTRON), ko nākas komandēt pēc kārtas.

Zināms,  ka eskadra ir operatīva vienība jūras kara flotē, kuras mērķis ir operatīvie kaujas uzdevumi karadarbības teātros jūrās un okeānos. Salīdzinājumam jāpastāsta: klasisko jūras kara eskadru veido raķešu kreiseri, lielie pretzemūdeņu kuģi, eskadras kuģi – desmitiem vimpeļu. Jūras kara eskadru Baltron veido pretmīnu aizsardzības vienības. Maksimālais iespējamais sastāvs – 14 paveci mīnu tralētāji. Galvenā funkcija – fārvatera attīrīšana (uzkopēju loma pie vecāko partneru sāniem).

Oficiālie dati liecina, ka "moskītu eskadra" sekmīgi piedalījusies starptautiskajās mācībās Dynamic Move, US BALTOPS, SQUADEX. Tomēr par tāliem pārgājieniem un jūras cīņām eskadra Baltron (faktiski – reida tralētāju brigāde) var tikai sapņot. Spriediet paši: Latvijas Jūras spēkus veido seši lietoti mīnu tralētāji līdz ar duci patruļas un apsardzes kuteru. Lietuvas JKS – 4 mīnu tralētāji un 4 patruļas kuteri, Igaunijas JKS – 4 mīnu tralētāji un divi patruļas kuteri. Neskaitot palīgkuģus (aizmugures nodrošinājums).

Tomēr  Viļņas, Rīgas un Tallinas galveno problēmu pašlaik un perspektīvā rada NATO agresīvā, Krievijai naidīgā retorika un domājamā "lielgabalgaļas" loma. Ne velti alianse lēmusi audzēt militārās aktivitātes finansējumu austrumu flangā.

Rietumi atklāti ekspluatē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijas agresijas placdarma vajadzībām. Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (BALTNET) ir īsta vīģes lapiņa, kas neslēpj ASV stratēģisko bumbvedēju uzdevumus pie Krievijas robežām. Atmosfēra Austrumeiropā ir sakaitēta. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc pārrunām ar Somijas ĀM vadītāju Peku Hāvisto paziņoja, ka NATO pārvieto spriedzes eskalāciju uz Baltijas gaisa telpu. Iepriekš NATO vēstīja, ka jaunie droni RQ-4D ir gatavi izlūkošanai pie Krievijas robežām, un Maskava pārmeta ASV situācijas destabilizāciju.

Alianses plašās militārās mācības "Defender Europe 2021" maijā un jūnijā notiks 12 valstu teritorijā – no Baltijas jūras līdz Balkāniem. Tajās piedalīsies vairāk nekā 30 tūkstoši karavīru no 26 alianses dalībvalstīm un partneriem (ASV nosūtīs uz Eiropu lielu kontingentu no Ziemeļamerikas). Krievija un Baltkrievija sākušas gatavot "atbildi" – stratēģiskās mācības "Rietumi 2021".

Franču interneta izdevums AgoraVox bažīgi atzīmēja: "Šogad divas gigantiskas militārās mašīnas – NATO no vienas puses, no otras - Krievija un Baltkrievija – sadursies gandrīz aci pret aci... Pārlieku daudzi fakti liecina, ka mēs novērojam ticamāko liela kara scenāriju kontinentā."

Pie tam Baltijas valstu patstāvīga militāri politiskā loma nav saskatāma, Latvijas, Lietuvas, Igaunija valdībām un tautām lemta bandinieku loma vecāko partneru spēlē.

51
Tagi:
Baltija, NATO
Latvijas budžeta portfelis, foto no arhīva

Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas

45
(atjaunots 22:27 22.02.2021)
Valdība ilgi domāja, vai tik nevajadzētu paturēt tos 500 eiro, ko plānots izmaksāt par katru bērnu valstī, jo politiķiem šķiet, ka iedzīvotājiem ir bēdīgi ar finansiālo pratību. Kā nu ne! Par kādu pratību var būt runa, ja jūs nekad neesat mēģinājuši apgūt miljonu eiro?

Šķiet, tagad ir skaidrs, kāpēc Latvijas varasvīri vienmēr ar tādu nepatiku izturējušies pret "padomju pagātnes smago mantojumu" – rūpniecību un visu ekonomikas reālo sektoru. Skaidrs arī tas, kāpēc Latvijas augstskolās vienmēr inženieru un eksakto zinātņu pārstāvju vienmēr bijis daudz mazāk nekā juristu, dažnedažādu projektu vadītāju, un it īpaši – sabiedrisko attiecību speciālistu.

Cik maksā koncepcija?

Skaidrs taču: daudz vienkāršāk ir apgūt 2-3 miljonus kaut kādā gaisīgā jomā, kur nav jāskaita ķieģeļi, metāla tonnas vai kilovati ar kubikmetriem, nevis neaptaustāmas "vīzijas", "koncepcijas" un "projekti". Īpaši skaidri tas parādījās pandēmijas periodā.

Politiķi atzīst, ka, piemēram, cilvēku neuzticēšanās valdības ierobežojošajiem pasākumiem lielā mērā saistīta ar saziņas trūkumiem. Proti, mums, muļķīšiem, vajag skaidrāk apstāstīt valdības paradoksālos un pat dīvainos lēmumus. Tāpēc lielāki resursi jāiegulda informācijas sniegšanā sabiedrībai.

Vai tā patiešām ir pareizā pieeja? Par to galvu lauzīja publicists Mārcis Bendiks avīzē Diena. Viņs izanalizēja publiski pieejamos datus un noskaidroja: valdībā strādā vairāk nekā 70 sabiedrisko attiecību speciālisti. Visi saņem algu, augstāku nekā vidējā valstī. Tātad runa ir par algu fondu simtiem tūkstošu eiro apmērā mēnesī.

Vēl vairāk, ministriju un sabiedrības saziņas procesā iesaistītas privātās PR kampaņas (parasti – ar koalīcijas partijām saistītās), bet te runa jau ir par miljoniem eiro vērtiem valsts iepirkumiem. Tomēr saziņa ar iedzīvotājiem joprojām neder nekur.

Nesen izveidotajā Vakcinācijas birojā arī ir sabiedrisko attiecību speciālista postenis. Noderīgās iestādes darbinieku algas ir rekordlielas pat no valsts sektora viedokļa, un sabiedrisko attiecību konsultants saņem vairāk nekā 3 000 eiro mēnesī.
Tomēr mediji jau pauž sašutumu: konsultante nevis atbildēja uz jautājumu par to, kāpēc vakcinācijas process valstī ieveltas, bet gan vienkārši pārsūtīja Zāļu valsts aģentūras sagatavoto informāciju presei. Arī tur ir savi konsultanti, tikai alga viņiem ir mazāka.

Vai kaķītis vispār bija?

Kaķīšus mīl ne tikai sociālajos tīklos, bet arī valdībā – arī varasvīri ir cilvēki. Daudzus valstī aizkustināja pētījums, ko lobēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis un organizēja Latvijas lauksaimniecības akadēmija. Interesanta sakritība – Dūrītis ir šīs augstskolas profesors.

Pētījuma gaitā tika izdarīti Covid-19 testi 200 kaķiem dzīvnieku patversmēs. Projekts ilga 6 mēnešus un prasīja pusmiljonu eiro. Rezultātā koronavīruss fiksēts vienam kaķim, un tas nekavējoties nosūtīts uz Igauniju (laikam jau uz simpoziju), stāsta portāls Pietiek.com.

Nav saprotams, kāpēc izmeklēja patversmēs dzīvojošos kaķus. Ar tādu metodi taču pat teorētiski nav iespējams konstatēt cilvēka dzīvībai tik bīstamā vīrusa transmisiju no cilvēka pie dzīvnieka un otrādi.
Atgādināsim, ka LA iepriekšējais pētījums – par salātiem ar bietēm un gurķiem – nodokļu maksātājiem tāpat izmaksāja tīro sīkumu – 500 tūkstošus eiro.

Sakiet, kad pēdējo reizi esat zīmējis luksoforu?

Februāra sākumā Ministru kabinets apstiprināja finansējumu 1,45 miljonu eiro apmērā vienota IT programmnodrošinājuma izstrādei vakcinācijas procesa menedžmentam.

Pēc Neatkarīgās autora Māra Krautmaņa domām, summa ir ļoti drosmīga.

Ar IT tehnoloģijām saistīta kāda problēma – patiesībā nav zināms cik tās maksā – projekts var izmaksāt 14,5 tūkstošus, 1,45 miljonus, 145 miljonus. 145 miljonus IT speciālisti kautrējās paprasīt, bet 1,45 miljoni izskatījās normāli.
Citi eksperti, kam nauda nav tikusi, jums teiks, ka 1,45 miljoni ir neadekvāta summa. Ka pat tādu naudu varētu radīt ne tikai IT risinājumu Latvijai, bet arī vietni 10 miljoniem lietotāju, pat vairāk – visai Baltijai un klāt paķert gabaliņu Ukrainas.

Citi IT speciālisti uzskata, ka tāds produkts diezin vai maksā vairāk nekā 50 tūkstošus. Diezin vai arī konkrētie izpildītāji – programmētāji – saņems vairāk nekā 50 tūkstošus. Te, tāpat kā ar naudu, ko konkursā laimēja sabiedrisko attiecību kompānijas, rodas aizdomas, ka lauvas tiesa pazūd partiju kambaros.

Nesen valdība atklāja, ka izstrādājusi "Luksofora principu", - kad ar konkrēto Covid-19 izplatības pakāpi saistīto ierobežojumu režīmu apzīmē ar noteiktu krāsu. Kāds sociālajos tīklos pavaicāja, kāpēc visi smejas. Patiešām – kad jūs pats pēdējo reizi zīmējāt luksoforu? Ahā. Vispirms uzzīmējiet, pēc tam kritizējiet.

Domāt valstiski!

Nozagt piecus eiro ir noziegums. Miljonu – lielisks bizness. Miljardu – valstiska domāšana. Raidījums "Nekā personīga" telekanālā TV3 atgādināja: jau septembrī Finanšu ministrija sāka kalt plānus, kā apgūt 2 miljardus eiro – pirmo porciju no Eiropas atveseļošanas mehānisma. Nauda jāiztērē tādām abstraktām un neaptaustāmām lietām, kā digitalizācija, cīņa ar klimata pārmaiņām un citām reformām, kas nesīs labumu visai sabiedrībai un ļaus mums visiem iziet no krīzes un kļūt stiprākiem. Protams, tikai tiem, kuri izdzīvos, jo tos, kuri nomirs, neuzaicinās pat Ziemassvētkus svinēt.

Ministrijas iesniedza Ministru kabinetam savas vēlmes 7,5 miljardu eiro vērtībā. Tikai trīs ministrijas palūdza vairāk nekā miljardu. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Mendelsone konstatēja: ja salikt ciparus kopā, paveras pavisam citāda aina, ko sabiedriskajam sektoram faktiski plānoti 82% finansējuma un 18% - privātajam sektoram. Bet tas taču nav ministriju atveseļošanas plāns, tas ir tautsaimniecības un iedzīvotāju labklājības atjaunošanas plāns, viņa bija sašutusi.

Tādai nostādnei nepiekrīt ministru virsaitis Krišjānis Kariņš. Viņaprāt, liela daļa no "Atjaunošanas un stabilitātes plāna" Latvijai paredzēto līdzekļu aizies uz privāto sektoru. Tiesa, pats privātais sektors domā citādi, paziņoja premjers. Kāpēc tā? Ak jā, jau atkal tās saziņas problēmas.

Varbūt tomēr valdībai un Saeimai ir taisnība? Spriežot pēc visa, tur strādā labākie eksperti finanšu apgūšanas jautājumos.

Bet vienkāršajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem droši vien nepietiek fantāzijas, lai izdomātu, kur likt naudu. Patiesībā tieši to paziņoja KP LV frakcijas vadītājs Māris Možvillo diskusijā par to, vai izsniegt vecākiem pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Viņš teica, ka tādu naudu vecākiem dot nevar, jo daudziem viņu vidū neesot nekādas finansiālās pratības. Sak, izšķiedīs naudu visādiem niekiem – alum, krosenēm, spēļu konsolēm un mikseriem. Bet bērniem labākajā gadījumā tikšot pļauka no vecākiem.

45
Tagi:
pabalsts, valdība, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Kā "jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"
Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
(0:31 / 3.34Mb / просмотров видео: 1741)

Lavrovs pastāstīja par krievvalodīgo cilvēku tiesību pārkāpumiem Baltijā un Ukrainā

0
(atjaunots 08:58 25.02.2021)
Tas nav pieļaujams, ka valsts valodas aizsardzībai izmantotas represijas attiecībā uz mazākumtautībām, uzsvēra Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Baltijas valstīs un Ukrainā rada dziļas bažas, norāda Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomē. Diplomāts kā piemēru minēja to, ka krievu valoda ir dzimtā aptuveni 30-50 procentiem Ukrainas iedzīvotāju, bet to izspiež gan no sabiedriskās, gan izglītības sfēras. Tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības, bet ANO cilvēktiesību padome klusē. Lavrova paziņojumu skatieties Sputnik video.

0